5. Pañcamo paricchedo
Kammavibhāgo
328.
Vibhāgaṃ
Pavakkhāmi ito paraṃ;
Kammapākakriyābhede,
Amohāya samāsato.
329.
Kammapaccayakammanti, cetanāva samīritā;
Tatthāpi nānakkhaṇikā, puññāpuññāva cetanā.
330.
Deti pākamadhiṭṭhāya, sampayutte yathārahaṃ;
Kammassāyūhanaṭṭhena, pavattattā hi cetanā.
331.
Klesānusayasantāne
Pahīnānusayānaṃ tu, kriyāmattaṃ pavattati.
332.
Mūlabhāvā ca sabbesaṃ, tathevāvajjanadvayaṃ;
Janitāni ca kammehi, vipākāni pavattare.
333.
Cittuppādavaseneva, kammaṃ tettiṃsadhā ṭhitaṃ;
Kammacatukkabhedehi, vibhāveyya vicakkhaṇo.
334.
Paccuppannādikaṇhādi-janakādigarādito;
Diṭṭhadhammādikāmādi-bhedā chadhā yathākkamaṃ.
335.
Yaṃ pāpaṃ sukhavokiṇṇaṃ, akicchena karīyati;
Paccuppannasukhaṃ kammaṃ, āyatiṃ dukkhapākajaṃ.
336.
Kicchena dukkhavokiṇṇaṃ, yadi pāpaṃ karīyati;
Paccuppanne ca taṃ dukkhaṃ, āyatiṃ dukkhapākajaṃ.
337.
Kicchena
Paccuppannamhi taṃ dukkhaṃ, āyatiṃ sukhapākajaṃ.
338.
Yaṃ puññaṃ sukhavokiṇṇaṃ, akicchena karīyati;
Paccuppannasukhañceva, āyatiṃ sukhapākajaṃ.
339.
Visasaṃsaṭṭhamadhuraṃ, savisaṃ tittakaṃ tathā;
Gomuttamadhubhesajja-miccopammaṃ yathākkamaṃ.
340.
Samādāne vipāke ca, sukhadukkhappabheditaṃ;
Kammamevaṃ catuddhāti, pakāsenti tathāgatā.
341.
Ānantariyakammādi, ekantakaṭukāvahaṃ;
Kaṇhaṃ kaṇhavipākanti, kammaṃ duggatigāmikaṃ.
342.
Paṭhamajjhānakammādi, ekantena sukhāvahaṃ;
Sukkaṃ sukkavipākanti, kammaṃ saggūpapattikaṃ.
343.
Vokiṇṇakamma
Kaṇhasukkaṃ kaṇhasukka-vipākanti samīritaṃ.
344.
Akaṇhasukkamīrenti, akaṇhasukkapākadaṃ;
Kammaṃ lokuttaraṃ loke, gatikammakkhayāvahaṃ.
345.
Iti vaṭṭappavattamhi, klesavodānabheditaṃ;
Kammakkhayena saṅgayha, catudhā kammamīritaṃ.
346.
Janakañcevupatthambha-mupapīḷopaghātakaṃ;
Catudhā kiccabhedena, kammamevaṃ pavuccati.
347.
Janeti janakaṃ pākaṃ, taṃ chindatupapīḷakaṃ;
Taṃ pavattetupatthambhaṃ, taṃ ghātetopaghātakaṃ.
348.
Karoti attano pāka-ssāvakāsanti bhāsitaṃ;
Pākadāyakakammaṃ tu, yaṃ kiñci janakaṃ bhave.
349.
Bādhamānakakammaṃ
Upaghātakamīrenti, tadupacchedakaṃpare.
350.
Garukāsannamāciṇṇaṃ, kaṭattākammunā saha;
Kammaṃ catubbidhaṃ pāka-pariyāyappabhedato.
351.
Mahaggatānantariyaṃ, garukammanti vuccati;
Kataṃ cintitamāsanna-māsannamaraṇena tu.
352.
Bāhullena samāciṇṇamāciṇṇanti pavuccati;
Sesaṃ puññamapuññañca, kaṭattākammamīritaṃ.
353.
Diṭṭhadhamme vedanīyamupapajjāpare tathā;
Pariyāyavedanīyamiti cāhosikammunā.
354.
Pākakālavasenātha, kālātītavasena ca;
Catudhevampi akkhātaṃ, kammamādiccabandhunā.
355.
Diṭṭhadhamme vedanīyaṃ, paṭhamaṃ javanaṃ bhave;
Aladdhāsevanattāva, asamatthaṃ bhavantare.
356.
Vedanīyaṃ
Pariniṭṭhitakammattā, vipaccati anantare.
357.
Sesāni vedanīyāni, pariyāyāpare pana;
Laddhāsevanato pākaṃ, janenti sati paccaye.
358.
Vuccantāhosikammāni, kālātītāni sabbathā;
Ucchinnataṇhāmūlāni, paccayālābhato tathā.
359.
Catudhā puna kāmādibhūmibhedena bhāsitaṃ;
Puññāpuññavasā dvedhā, kāmāvacarikaṃ bhave.
360.
Apuññaṃ tattha sāvajja-maniṭṭhaphaladāyakaṃ;
Taṃ kammaphassadvārehi, duvidhaṃ sampavattati.+
361.
Kāyadvāraṃ
Kammadvārattayaṃ vuttaṃ, phassadvārā cha dīpitā.
362.
Kammadvāre manodvāre, pañcadvārā samohitā;
Phassadvāramanodvāraṃ, kammadvārattayaṃ kataṃ.
363.
Tathā hi kāyaviññattiṃ, janetvā jātacetanā;
Kāyakammaṃ vacīkammaṃ, vacībhedapavattikā.
364.
Viññattidvayasampattā, manokammanti vuccati;
Bhedoyaṃ pariyāyena, kammānamiti dīpito.
365.
Pāṇaghātādikaṃ kammaṃ, kāye bāhullavuttito;
Kāyakammaṃ vacīkammaṃ, musāvādādikaṃ tathā.
366.
Abhijjhādi manokammaṃ, tīsu dvāresu jāyati;
Dvīsu dvāresu sesāni, bhedoyaṃ paramatthato.
367.
Phassadvāramanodvāre, viññattidvayamīritaṃ;
Pañcadvāre dvayaṃ natthi, ayamettha vinicchayo.
368.
Akkhantiñāṇa kosajjaṃ, dussilyaṃ muṭṭhasaccatā;
Iccāsaṃvarabhedena, aṭṭhadvāresu jāyati.
369.
Kammadvārattayañceva
Asaṃvarānaṃ pañcannaṃ, aṭṭha dvārā pakāsitā.
370.
Tattha kammapathappattaṃ, paṭisandhiphalāvahaṃ;
Pāṇaghātādibhedena, dasadhā sampavattati.
371.
Pāṇātipāto pharusaṃ, byāpādo ca tathāparo;
Iccevaṃ tividhaṃ kammaṃ, dosamūlehi jāyati.
372.
Micchācāro abhijjhā ca, micchādiṭṭhi tathāparā;
Iccevaṃ tividhaṃ kammaṃ, lobhamūlehi jāyati.
373.
Theyyādānaṃ
Kammaṃ catubbidhammetaṃ, dvimūlehi pavattati.
374.
Chandādosā bhayā mohā, pāpaṃ kubbanti pāṇino;
Tasmā chandādibhedena, cattālīsavidhaṃ bhave.
375.
Iccāpuññaṃ pakāsenti, caturāpāyasādhakaṃ;
Aññatthāpi pavattamhi, vipattiphalasādhanaṃ.
376.
Tividhaṃ pana puññaṃ tu, anavajjiṭṭhapākadaṃ;
Dānaṃ sīlaṃ bhāvanā ca, tīsu dvāresu jāyati.
377.
Mahattagāravā snehā, dayā saddhupakārato;
Bhogajīvābhayadhammaṃ, dadato dānamīritaṃ.
378.
Puññamācāravāritta-vattamārabbha kubbato;
Pāpā ca viramantassa, hoti sīlamayaṃ tadā.
379.
Dānasīlavinimuttaṃ, bhāvanāti pavuccati;
Puññaṃ bhāventi santāne, yasmā tena hitāvahaṃ.
380.
Janetvā kāyaviññattiṃ, yadā puññaṃ karīyati;
Kāyakammaṃ tadā hoti, dānaṃ sīlañca bhāvanā.
381.
Vacīviññattiyā
Vacīkammaṃ manokammaṃ, vinā viññattiyā kataṃ.
382.
Taṃtaṃdvārikamevāhu, taṃtaṃdvārikapāpato;
Viramantassa viññattiṃ, vinā vā saha vā puna.
383.
Dānaṃ sīlaṃ bhāvanā ca, veyyāvaccāpacāyanā;
Pattānumodanā patti-dānaṃ dhammassa desanā;
Savanaṃ diṭṭhijukamma-miccevaṃ dasadhā ṭhitaṃ.
384.
Kāmapuññaṃ
Aññatthāpi pavattamhi, sampattiphalasādhakaṃ.
385.
Cittuppādappabhedena, kammaṃ vīsatidhā ṭhitaṃ;
Kāmāvacaramiccevaṃ, vibhāventi vibhāvino.
386.
Rūpāvacarikaṃ kamma-mappanābhāvanāmayaṃ;
Kasiṇādikamārabbha, manodvāre pavattati.
387.
Pathavāpo ca tejo ca,
Vāyo nīlañca pītakaṃ;
Lohitodātamākāsaṃ,
Ālokoti visāradā.
388.
Kasiṇāni dasīrenti, ādikammikayogino;
Uddhumātaṃ vinīlañca, vipubbakaṃ vikhāditaṃ.
389.
Vicchiddakañca vikkhittaṃ, hatavikkhittalohitaṃ;
Puḷavaṃ aṭṭhikañceti, asubhaṃ dasadhā ṭhitaṃ.
390.
Buddhe dhamme ca saṅghe ca, sīle cāge ca attano;
Devatopasamāyañca, vuttānussatibhāvanā.
391.
Maraṇe sati nāmekā, tathā kāyagatāsati;
Ānāpānasaticcevaṃ, dasadhānussatīritā.
392.
Mettā
Catubrahmavihārā ca, appamaññāti bhāsitā.
393.
Āhāre tu paṭikkūla-saññekāti pakāsitā;
Catudhātuvavatthānaṃ, catudhātupariggaho.
394.
Cattāroruppakā ceti, cattālīsa samāsato;
Kammaṭṭhānāni vuttāni, samathe bhāvanānaye.
395.
Ānāpānañca
Paṭhamajjhānikā vuttā, koṭṭhāsāsubhabhāvanā.
396.
Mettādayo catujjhānā, upekkhā pañcamī matā;
Āruppāruppakā sesā, upacārasamādhikā.
397.
Kasiṇāsubhakoṭṭhāse,
Ānāpāne ca jāyati;
Paṭibhāgo tamārabbha,
Tattha vattati appanā.
398.
Kammaṭṭhānesu sesesu, paṭibhāgo na vijjati;
Tathā hi sattavohāre, appamaññā pavattare.
399.
Kasiṇugghāṭimākāsaṃ, paṭhamāruppamānasaṃ;
Paṭhamāruppakābhāva-mākiñcaññañca gocaraṃ.
400.
Āruppā sampavattanti, ālambitvā yathākkamaṃ;
Aññattha pana sabbattha, nappavattati appanā.
401.
Parikammaṃ parikamma-samādhi ca tato paraṃ;
Upacārappanā ceti, bhāvanāyaṃ catubbidhaṃ.
402.
Parikammanimittañca, uggaho ca tato paraṃ;
Paṭibhāgoti tīṇeva, nimittāni pakāsayuṃ.
403.
Nimittaṃ gaṇhato pubba-mādikammikayogino;
Parikammanimittanti, kasiṇādikamīritaṃ.
404.
Tasmiṃ
Paṭhamaṃ parikammanti, bhāvanāpi pavuccati.
405.
Cittenuggahite tasmiṃ, manodvāre vibhāvite;
Taduggahanimittaṃ tu, samuppannanti vuccati.
406.
Pañcadvāravinimuttā
Parikammasamādhīti, bhāvanā sā pakāsitā.
407.
Uggahākārasambhūtaṃ, vatthudhammavimuccitaṃ;
Paṭibhāganimittanti, bhāvanāmayamīritaṃ.
408.
Rūpādivisayaṃ hitvā, tamārabbha tato paraṃ;
Bhavaṅgantaritaṃ hutvā, manodvāraṃ pavattati.
409.
Sikhāpattasamādhāna-mupaklesavimuccitaṃ;
Upacārasamādhīti, kāmāvacaramīritaṃ.
410.
Paṭibhāganimittamhi, upacārasamādhito;
Bhāvanābalanipphannā, samuppajjati appanā.
411.
Purimaṃ purimaṃ katvā, vasībhūtaṃ tato paraṃ;
Oḷārikaṅgamohāya, sukhumaṅgappavattiyā.
412.
Appanā padahantassa, pavattati yathākkamaṃ;
Vitakkādivinimuttā, vicārādisamāyutā.
413.
Āvajjanā ca vasitā, taṃsamāpajjanā tathā;
Vuṭṭhānādhiṭṭhānā pacca-vekkhaṇāti ca pañcadhā.
414.
Vitakkañca vicārañca, sahātikkamato pana;
Catukkajjhānamappeti, pañcakañca visuṃ visuṃ.
415.
Appanāya ca paccekajhānassāpi visuṃ visuṃ;
Icchitabbā hi sabbattha, parikammādibhāvanā.
416.
Taṃ parittaṃ majjhimañca, paṇītanti vibhajjati;
Vimokkho ca vasībhūtamabhibhāyatananti ca.
417.
Parittādi
Dukkhāpaṭipadaṃ dandhābhiññamiccādito tathā.
418.
Taṃ
Visesaṭṭhitinibbedhahānabhāgiyatopi ca.
419.
Pañcadhā jhānabhedena, catudhālambabhedato;
Samādhibhāvanāpuññamappanāpattamīritaṃ.
420.
Iti vikkhambhitaklesaṃ, rūpalokūpapattikaṃ;
Rūpāvacarakammanti, vibhāventi visāradā.
421.
Arūpāvacarakammaṃ, catudhāruppasādhanaṃ;
Rūpadhammavibhāgena, bhāvitanti pavuccati.
422.
Catupārisuddhisīlaṃ, dhutaṅgaparivāritaṃ;
Sīlavisuddhisaṅkhātaṃ, pūrayitvā tato paraṃ.
423.
Patvā cittavisuddhiñca, sopacārasamādhikaṃ;
Tathā diṭṭhivisuddhiñca, nāmarūpapariggahaṃ.
424.
Kaṅkhāvitaraṇaṃ nāma, paccayaṭṭhitidassanaṃ;
Visodhetvā maggāmagga-ñāṇadassanameva ca.
425.
Tato paraṃ vipassanto, visuddhīsu samāhito;
Sampādetvā paṭipadā-ñāṇadassanamuttamaṃ.
426.
Tato pappoti medhāvī, visuddhiṃ ñāṇadassanaṃ;
Catumaggasamaññātaṃ, sāmaññaphaladāyakaṃ.
427.
Chabbisuddhikamenevaṃ, bhāvetabbaṃ yathākkamaṃ;
Kammaṃ lokuttaraṃ nāma, sabbadukkhakkhayāvahaṃ.
428.
Iti channaṃ catukkānaṃ, vasā kammaṃ vibhāvaye;
Yena kammavisesena, santānamabhisaṅkhataṃ.
429.
Bhūmībhavayonigatiṭhitivāsesu sambhavā;
Paṭisandhādibhāvena, pākāya parivattati.
430.
Sāyaṃ
Janeti rūpārūpāni, manosañcetanā kathaṃ.
431.
Bhūmi lokuttarā ceva, lokiyāti dvidhā ṭhitā;
Parittā ca mahaggatā, appamāṇāti bheditā.
432.
Ekādasa kāmabhavā, bhavā soḷasa rūpino;
Cattāroruppakā ceti, tividho bhava saṅgaho.
433.
Asaññeko bhavo neva-
Saññināsaññiko bhavo;
Sabbo saññibhavo seso,
Evampi tividho bhavo.
434.
Āruppā catuvokārā, ekavokārasaññino;
Pañcavokārako nāma, bhavo seso pavuccati.
435.
Niraye hoti deve ca, yonekā opapātikā;
Aṇḍajā jalābujā ca, saṃsedajopapātikā.
436.
Petaloke tiracchāne, bhummadeve ca mānuse;
Asure ca bhavantevaṃ, catudhā yoni saṅgahā.
437.
Gatiyo nirayaṃ petā, tiracchānā ca mānavā;
Sabbe devāti pañcāha, pañcanimmalalocano.
438.
Tāvatiṃsesu devesu, vepacittāsurā gatā;
Kālakañcāsurā nāma, gatā petesu sabbathā.
439.
Sandhisaññāya nānattā, kāyassāpi ca nānato;
Nānattakāyasaññīti, kāmasuggatiyo matā.
440.
Paṭhamajjhānabhūmī ca, caturāpāyabhūmiyo;
Nānattakāyaekatta-saññīti samudīritā.
441.
Ekattakāyanānatta-saññī
Ekattakāyaekatta-saññī uparirūpino.
442.
Viññāṇaṭṭhitiyo
Asaññettha na gaṇhanti, viññāṇābhāvato sadā.
443.
Catutthāruppabhūmiñca, paṭuviññāṇahānito;
Taṃ dvayampi gahetvāna, sattāvāsā naveritā.
444.
Devā manussāpāyāti, tividhā kāmadhātuyo;
Paṭhamajjhānabhūmādi-bhedā bhūmi catubbidhā.
445.
Paṭhamāruppādibhedā, catudhāruppadhātuyo;
Sotāpannādibhedena, catudhānuttarā matā.
446.
Nirayādippabhedena, bhinnā paccekato puna;
Ekatiṃsavidhā honti, sattānaṃ jātibhūmiyo.
447.
Evaṃ bhūmādibhedesu, sattā jāyanti sāsavā;
Kammāni ca vipaccanti, yathāsambhavato kathaṃ;
448.
Apāyamhā cutā sattā, kāmadhātumhi jāyare;
Sabbaṭṭhānesu jāyanti, sesakāmabhavā cutā.
449.
Suddhāvāsā cutā suddhā-vāsesupari jāyare;
Asaññimhā cutā kāma-sugatimhopapajjare.
450.
Sesarūpā cutā sattā, jāyantāpāyavajjite;
Āruppatopari kāma-sugatimhi tahimpi ca.
451.
Puthujjanāva jāyanti, asaññāpāyabhūmisu;
Suddhāvāsesu jāyanti, anāgāmikapuggalā.
452.
Vehapphale akaniṭṭhe, bhavagge ca patiṭṭhitā;
Na punaññattha jāyanti, sabbe ariyapuggalā.
453.
Brahmalokagatā
Dukkhamūlasamucchedā, parinibbantināsavā.
454.
Jāyantānañca jātāna-miti vuttaniyāmato;
Pavattātītakaṃ kammaṃ, paṭisandhipavattiyaṃ.
455.
Arūpaṃ
Janeti rūpārūpāni, pañcavokārabhūmiyaṃ.
456.
Āruppānuttaraṃ kammaṃ, pākameva vipaccati;
Kaṭattārūpapākāni, kāmarūpaniyāmitaṃ.
457.
Kālopadhippayogānaṃ, gatiyā ca yathārahaṃ;
Sampattiñca vipattiñca, kammamāgamma paccati.
458.
Apāye sandhimuddhacca-hīnā datvā pavattiyaṃ;
Sabbāpi pañcavokāre, dvādasāpuññacetanā.
459.
Sattākusalapākāni, vipaccanti yathārahaṃ;
Kāmāvacarapuññāni, kāmesugatiyaṃ pana.
460.
Sahetukāni pākāni, paṭisandhipavattiyaṃ;
Janenti pañcavokāre, ahetupi yathārahaṃ.
461.
Tihetupuññamukkaṭṭhaṃ, paṭisandhiṃ tihetukaṃ;
Datvā soḷasa pākāni, pavatte tu vipaccati.
462.
Tihetukomakukkaṭṭhaṃ, dvihetu ca dvihetukaṃ;
Sandhiṃ deti pavatte tu, tihetukavivajjitaṃ.
463.
Dvihetukomakaṃ puññaṃ, paṭisandhimahetukaṃ;
Datvāhetukapākāni, pavatte tu vipaccati.
464.
Asaṅkhāraṃ sasaṅkhāra-vipākāni na paccati;
Sasaṅkhāramasaṅkhāra-vipākānīti kecana.
465.
Parittaṃ
Bhāvetvā jāyare brahma-pārisajjādi tīsupi.
466.
Tatheva dutiyajjhānaṃ, tatiyañca yathākkamaṃ;
Bhāvetvā jāyare jhānaṃ, parittābhādi tīsupi.
467.
Tathā catutthaṃ tividhaṃ, bhāvetvāna samāhitā;
Parittasubhādikesu, tīsu jāyanti yogino.
468.
Pañcamaṃ
Saññāvirāgaṃ bhāvetvā, asaññīsūpapajjare.
469.
Suddhāvāsesu jāyanti, anāgāmikapuggalā;
Āruppāni tu bhāvetvā, āruppesu yathākkamaṃ.
470.
Evaṃ mahaggataṃ puññaṃ, yathābhūmivavatthitaṃ;
Janeti sadisaṃ pākaṃ, paṭisandhipavattiyaṃ.
471.
Lokuttarāni puññāni, uppannānantaraṃ pana;
Samāpattikkhaṇe ceva, janenti sadisaṃ phalaṃ.
472.
Mahaggatānantariyaṃ, paripakkasabhāvato;
Anantarabhavātītaṃ, kālātītaṃ na paccati.
473.
Sukhumālasabhāvā ca, sukhumattā mahaggatā;
Santāne na vipaccanti, paṭipakkhehi dūsite.
474.
Samānāsevane laddhe, vijjamāne mahabbale;
Aladdhā tādisaṃ hetuṃ, abhiññā na vipaccati.
475.
Sakaṃ bhūmimatītānaṃ, na vipaccatānuttaraṃ;
Kammantarassadhiṭṭhānā, santānasseti dīpitaṃ.
476.
Iti tettiṃsa kammāni, pākā chattiṃsa bhāsitā;
Cittuppādā kriyā sesā, kriyāmattappavattito.
477.
Cittuppādavasenevamekūnanavutīvidhā
Tepaññāsa sabhāvena, cittacetasikā matā.
478.
Iti cittaṃ cetasikaṃ, nibbānanti naruttaro;
Nāmaṃ tidhā pakāsesi, cakkhumā vadataṃ varo.
479.
Iti kammavipākapaṇḍitā, mitakammavipākasāsane;
Hitakammavipākapāragū, catukammavipākamabravuṃ.
480.
Yatthāyaṃ
Atthānatthavicāraṇaṃ pati jano sammohamāpādito;
Buddho bodhitale yamāha sugato gantvāna devālayaṃ,
Svāyaṃ kammavipākanicchayanayo saṅkhepato dīpito.
Iti nāmarūpaparicchede kammavibhāgo nāma
Pañcamo paricchedo.