3. Tatiyakaṇḍavaṇṇanā
1. Syādi
Yassātikamāvaṭṭhitassayoādiakkharasamudāyassa, kintanti āha- ‘ida’miccādi, idanti yathāvuttaṃ syādisamudāyarūpaṃ, avayavena viggaho samudāyo samāsattho, samudāye pavattā saddā avayavesupi vattantīti syādisaddo siādike avayavepi vattate, vidhiggahaṇañāyenāti ‘‘paccayaggahaṇe yasmā sa vihito tadādino tadantassa ca gahaṇa’’nti ñāyena. Syādi ante yassa taṃ syādyantaṃ. Nanu ca ‘‘syādisyādinekattha’’nti sāmaññena vuccamāne yaṃkiñci syādyantaṃ yenakenaci syādyantena sahekatthībhāvamarahati, tathāhi yathā gāmagatotiādo, tathā passa devadatte gāmaṃ, gato yaññadatto gurukulanti ādopi samāso tyāsaṅkiyāha-‘sāmaññena vuttepi’ccādi, yassa syādyantassayena syādyantena sambandho, tena syādyantena sahataṃ syādyantamekatthambhavatīti sambandhato viññāyati avasīyatīti yassātyādisvattho, tathā ca gāmagatotyatratthīmesa-maññamaññāpekkhālakkhaṇo sambandhotyekatthībhāvo, tatoyevetthāhu-
Niyataṃ sādhanaṃ sādhye, kriyā niyatasādhanā;
Sannidhānena metesaṃ
Ayamettha attho ‘‘yato gāmamiccetaṃ sādhanaṃ sādhyaṃ kiriyaṃ taṃbyapadesajānanayogyamapekkhate gatoti, ato sādhanaṃ kāra kaṃ
Tassa tvākaṅkhato bhede, yā pariplavamānatā;
Visese taṃ nivesento, sambandhovāvachindatīti.
Bhede visese gāmantetaṃ sāmaññaṃ visesāpekkhaṃ ‘gāmamāsīsati, jahāti, gato’ti, tathā ‘gato gāmaṃ, vanaṃ, gurukula’nti vevamākaṅkhato-bhilasato tassa tu padhānapadassupasajjanapadassa ca yā pariplavamānatā anavaṭṭhitatā taṃ visese visiṭṭhe sambandhini nivesento patiṭṭhapento sambandhovānekappakāro kvaci sādhyasādhanabhāvalakkhaṇo kvaci pakativikārabhāvasabhāvo kvaci sassāmi sambandharūpo avachindati sambandhyantarato nivattetīti attho, yato-yamapekkhā vākyakāleyeva nirūpyate, tato yatthātthi padānamapekkhā, tattha samāsāvagamo, yatra tu natthi, tatra na bhavatītyanupadiṭṭho visayavibhāgo ñāyateti bhāvo, bāle abudhetu nissāya vicitto samāsavidhānalopādinānekappakāro paṭipattiyā sādhusaddaparijānanatthamupāyo sambhavati, paramatthato tu saddantarattā accantaṃ
Bāle nissāyupāyo-yaṃ, vicitto paṭipattiyā;
Bhedo vākyasamāsānaṃ, ccantaṃ
Atoyevāti
Vākyeti viggahavākye, visesena gayhati ñāyatyaneneti vigga- ho
Tattha sāntarehi sāmyantarehi ca byāvutti chedo, saṃvisesa sāmivisesānaṃ sambandho saṃsaggo, tadāha- ‘tathāhi’ccādinā, bhedako byāvattako, atthagahitoti kāraṇavasena bhedavādinā gahito, yadeccādinā saṃsaggavādino-dhippāyamāha yadā tūbhayampiccādinā ubhayavādino, abhimatoti ‘‘pākkaḍārāsamāso’’ccanena (2-1-3) pāṇininā icchito. Pākkaḍārāti ‘‘kaḍārā kammadhāraye’’ccanena (2-2-38) kaḍārāsaṃsaddanā pagevāti attho.
‘Putha bhinno attho yesaṃ padānaṃ tāni puthagatthāni, vākye hi rañño puriso tettha rājasaddo rājatthameva vadati, purisasaddo purisatthameva, vuttiyantu rājapurisotettha rājasaddopi purisatthameva vadatīti dvinnamekatthībhāvo bhavati, aññoyevāvayavatthānvito samudāyattho pātubhavatīti tadapekkhāya cekatthībhāvo vuccate, jahamānasakatthavuttimabhyupagamma vuttaṃ- ‘visesanassa sakattha pariccāgene’ccādi, atoyeva paro codessati ‘nanu ce’ccādinā. Ekatthībhavanaṃ samasananti iminā ekatthanti samāsoti nātthantaranti dīpeti.
Jahamānāni padāni sakatthaṃ yassaṃ (sā) tathā vuttā, nāccantāya jayātīti evammaññate ‘‘pariccāgamattamabhisandhāya jahamānasakatthaṃtyuccate, na tu sabbathā pariccāgoparopakārāya tassopādānato, sabbathā ca sakatthapariccāge paropakārāsampādanato-nupādānameva payojanābhāvā tassa siyā’’ti, thapati vaḍḍhatī. Atthanti rājasaddavāccaṃ. Accantapariccāgepi na doso… vākye diṭṭhassupasajjanassa vuttiyaṃ soyevāyantyanvayāvasāyato tadatthāva gatiyāti dassento āha- ‘atha ve’ccādi.
Soyevāyantyajjhavasāyo-nvayo, soyevāyaṃ rājasaddo yo vākyatāle diṭṭhoti vohārīnamekattāvasāyenāsatyapi (rājasaddassa)tthe
2. Asaṃ
Abyayanti yadaññesaṃ pasiddhanti liṅgavacanabhedepi byayarahitattā upasagganipātānaṃ parehi abyayasaññākaraṇato abyayanti paresaṃ pasiddhaṃ, tesantvayaṃ samāso abyayatthapubbaṅgamattā anabyayaṃ abyayambhavatīti abyayībhāvo pasiddho, asaṅkhyassa sutattā tasseva vibhatyatthādayo visayabhāvena visesanānīti viññāyantītyāha- ‘asaṅkhye’ccādi, iminā nemesamāsatthāti dīpeti.
Tāvasaddassa kamavuttiyaṃ yo-ttho sampajjate tamāha- ‘vibhatya’ccādi, vibhatyatthe udāharitvāti vibhatyatthavisaye vattamānassāsaṅkhyassa itthisaddena samāsamadhitthīti uvāharitvā, niccayamāsāna maviggaho, asakapadaviggaho vā yutto, aññathā aniccatāpattītyāha- ‘niccasamāsattā’iccādi.
Asakapadena anattaniyapadena aññapadena viggaho asakapadaviggaho, tena, ettha hi yathā kumbhassa samīpaṃtyaññapadavākye samīpa saddenupasaddavacanīyassa vuttattā upasaddo nappayujjate, yathā itthī sūti etthādhisaddavacanīyassā (dhā)ratthassa sattamiyā vuttattā nādhisaddoti ‘itthīsū’ti aññapadavākyaṃ vuttaṃ, kathāpavattāti tvādheyyo padassanaṃ, evaṃ sabbatthonneyaṃ, asakapadaviggahenātthova vutto,
Adhisaddassa pana puratovaṭṭhitassādhāre vattamānassa taṃsamānādhikaraṇena sattamyantenitthisaddena saha samāsoti dassetumāha-‘adhisaddo’ccādi.
Syādilopoti adhisaddato itthisaddato ca paresaṃ sattamī bahuvacanānaṃ lopoti attho. Atta (bhāva) sampattīti sarīrasampatti adhippetāti brahmasaddassa sarīraṃ atthoti āha- ‘brahmaṃ sarīranti, katthacī uttarapadatthappadhānattāvāsaṅkhyasamāsassa ‘sampannaṃ brahma’nti viggaho vutto.
Samāsavibhattiyāti
Sapathe parivāre ca, mūlābhyupagamesu ca;
Ravimhi rāhugahite, dāresu ca pariggaho’’ti nighaṇṭu.
Sakalassa bhāvo sākalyaṃ-sakalasaddappavattinimittaṃ, tampana nissesa
Tiṇasaddo upalakkhaṇaṃ sesā-najjhohāriyānaṃ, tenāha ‘tiṇādikampī’ti. Pariggahāpekkhāyantabhūtassa gahaṇatthaṃ ‘‘abyayaṃ vibhattisamīpā’’disutte ‘sāgyadhīte’ti nipphādanatthamantavacana mudāhatampāṇininā, tampi sākalyeyevāharituṃ
Tatoti yato sakalasakale na vattati, pariggahāpekkhāya samattiyā antato sakāsā sākalyaṃ na bhijjateti sambandho, samatthiyampi ante udāharaṇanti seso.
Aggipariyantanti aggiattho gantho tādatthiyā aggi, sopariyanto-ssa ajjheyassāti aggipariyantaṃ, yattakassājjheyassa pariggaho, tassa aggi pariyanto, agginā pariyantabhūtena sahito sakaloti viggaho, aggino sākalyanti vā.
Saddikānanti byākaraṇaññūnaṃ. Atthābhāveityatthaggahaṇaṃ itaretarābhāve dhammābhāve ca mā siyāti, atoyeva coccate ‘athetaretarābhāve’iccādi, itarasmiṃ itarassa abhāvo itaretarābhāvo, go asso na bhavatīti hi atthantarattaṃ nisedhīyate, na vatthubhāvo, brāhmaṇo na bhavatītyatrapibrāhmaṇattadhammo
Atikkamābhāvetī ettha atikkamāti pañcamiyā asamāsaniddesoti āha- ‘atikkamā’ti, na panuppannassa pacchāti iminā atikkamābhāvo nāma uppannassa pacchā abhāvoti dasseti.
Nittiṇanti uttarapadatthappadhāno-saṅkhyasamāso. Sampatisaddassa sāmaññavacanattepi idhādhippetaṃ kālaṃ dassetumāha- ‘upabhogasse’’ccādi, upabhogo kammasādhano lahupāvuraṇassa nāyamupabhogakāloti viggaho, (ati) lahupāvuraṇanti rūpasiddhīti dassetuṃ lahupāvuraṇassātiādi vuttiyaṃ vuttaṃ.
Yoggaṃ rūpanti viggahe anurūpaṃ, nanu cātra niccasamāsattāsapadaviggahena bhavitabbaṃtyāsaṅkiyāha-‘vicchāya’miccādi, anusaddena hi yoge vicchāyaṃ ‘‘anunā’’ti (2-10) dutiyā vidhīyate, vākyeyevāssa ca payogo nāññatreti vākyampi bhavatīti maññate. Sakikhīti etthāpi ‘‘akāle sakatthe’’ti (3-81) sahassa so.
Sadiso kikhiyāti ettha kikhiyā pasiddhabhūtāya sādhiyassa sādhanabhāvena gahitāya sadhammattena koci sādhiyo sadisoti vuttoti kimidha sadiso appadhānaṃ
Yathā devadattoti ettha yadi samāso bhaveyya, devadattena sadiso yathādevadattanti bhaveyya, paṭisiddhattā pana (na) samāsoti, kikhīti makkaṭassābhidhānaṃ. Jeṭṭhānukkamenāti vuttattā anujeṭṭhanti tatiyantatā gamyate. Cakkena yugapadi sacakkaṃ.
4. Yāvāvadhāraṇe
Amattānaṃ yattako paricchedo yāvāmattaṃ.
5. Payyapābahitiro purepacchāvāpañcamyā
Pañcamyāti
Ācattāro vāti āsaddo vākye, saraṇe vā, gāmo bahi tiṭṭhatītyattho, purato gāmampassāti vadanto puretyatthappaghānoyanniddeso, nasarūpappadhānoti dasseti, abhimukhe gāmampassātyattho. Avuttānametānyupalakkhaṇāni, tasmā ‘tiro gāmampassā’tipi vuttaṃ hoti, tiriyato gāmampassa, pacchato gāmampassāti attho.
Apasaddayoge niccapañcantassa vikappena samāsavidhānāvābhavanenodāharaṇaṃ dinnaṃ (ettha) pañcamyāti payojanābhāvepi aññadatthaṃ kariyamānamihāpyatthavantaṃ hoti.
6. Samī
‘‘Anu yaṃ samayā’’ti (2-1-15) ca ‘‘yassa cāyāmo’’ti (2-1-16) ca pāṇinino vacanadvayaṃ, ayametesamattho ‘‘yassa samayā samīpavācī anusaddo, tena saha samassateti ca, anu yassāyāmavācī, tena syādyantena saha samassate’’ti ca. Vatthuto tu sāmīpyāyāmavantānamaniddesepi sāmatthiyā tadākkhepoti dassento āha-‘samīpāyāmāna’miccādi.
Sambandhittāti sambandhisaddā sakatthamiva niyatapaṭiyoginamākkhapanti… tena vinā tesaṃ sakatthābhāvā. Āyāmo dīghatā, ‘‘yassa samīpāyāmesvanu’’ti yathāvuttasuttadvayamākkhepenupadisati, vanassa sāmipyamanuvanaṃ, ‘‘asaṅkhyaṃ vibhattisampattisamīpa’’ icceva (3-2) siddhepuna samīpaggahaṇaṃ vikappatthaṃ, tena vanassānuti vākyenāpi bhavitabbaṃ.
Gaṅgāya
7. Tiṭṭha
Akatasamāsācāti anena iminā katasamāsataṃ dīpeti, tiṭṭhantīti idaṃntappaccayantassātthapadanti dassetumāha-‘‘ntokattari vattamāne’’ticcādi, (5-64) āyatītīmassāttapadaṃ āyantīti, pumbhāvābhāvo nīpātanā, akāro ca nipātanā ‘‘gotva catthe cā lope’’tyatra (3-46) ‘nāññāsaṅkhyatthesū’tyanuvattanato.
Lūnayavādīnamettha nipātanā kālepi napuṃsakaliṅgattaṃ, saṃhaṭāyavā yasmiṃ kāle saṃhaṭayavaṃ, ummattagaṅganti saññāyamaññapadatthe vādhikārepi niccasamāso, na hi vākyaṃ saññāti, ādisaddena‘samassa sobhanattaṃ susama’miccādīnañca saṅgaho, pabhāvanaṃ pakāsanaṃ.
8. Ore
Oraṃ gaṅgāya, pāraṃ yamunāyāti samāse kate nipātanā ekāro, teneva vuttiyaṃ vuttaṃ ‘ekārantattaṃ nipātanato’ti, vuttivikappanatthatoti vuttiyā vikappo attho yassāti viggaho.
10. Amā
Socekatthībhāvo visiṭṭho-bhimatoti sambandho, muhuttanti accantasaṃyoge dutiyā, pādisamāsaṃ katvāti āsaddassa harasaddena vuttisaddena
Tadapekkhāyāti gammamānopasecanādikiriyāpekkhāya. Pāṇiniyehi atthena ‘etassida’nti atthe niccasamāso-bhimato sabbaliṅgatā ca, tathā vacanābhāvamiha manasikatvā ‘katha’miccādinā vutti yaṃvuttaṃcodakavacanamāharitvā tatthādhippāyaṃvivarati ‘evamaññate’ccādinā, vidhānaṃ katanti evamaññateti sambandho, tattheccādinā añña padatthe bhavissatītyetthādhippāyaṃ vivaranto niccasamāsataṃ sabbaliṅgatañca paṭipādayati, vākyanivattisiddhāyevāti.
Atthasaddenāvagatatthatāya etassāti vattumayuttanti ‘etassa attho’ti vākyanivatti siddhāyeva, kathañcipi catutthyantā bhinnatthassa samāse katepi tattha virodhamāha- ‘catutthyantasse’tyādi.
Vacanampīti ‘‘atthena niccasamāso sabbaliṅgatāca’’iti (3-1-36) vākyakārena patiṭṭhitavacanampi, pāṇinīyānaṃ ‘etassa ida’nti atthe samāse kate yo-ttho sampajjati, aññatthasamāsepi soyevatthoti dasseti ‘yo’ iccādinā, anupādāparinibbānanimittaṃ vāyāmoccādinā yojetabbaṃ… taṃnimittattā vāyāmādīnaṃ, tesaṃ kathādīnanti ettha tesaṃ vāyāmādīnanti vattabbaṃ… vāyāmotyādinā vuttattā so ca tannimittaṃ hoteva, ayametthādhippāyo ‘‘etassa idanti vākye atthena samāse sabbaliṅgatā ca ‘etadattho etadatthā etadattha’nti vāyāmādayo ca samāsatthā honti, etaṃ anupādāparinibbānamattho payojanametassa etissā etassāti aññapadatthepi esaṃ padānaṃ soyevatthoti nātthabhedo’’ti.
Idañca ‘‘avippaṭisāratthāni kho ānandaṃ kusalāni, avippaṭisāro pāmojjatthāya…pe… vimuttiñāṇadassanaṃ anupādāparinibbānatthāya etadattho
Pāṇiniyehi ‘‘kattukaraṇe kitantena bahula’’nti (2-1-32) kitantena tatiyāsamāsavidhānā tattheva bahulaggahaṇena ‘gāmaniggatā’dīsu samāso vutto, tenetthāntodāharaṇānaṃ dvinnamadhikattaṃ, samāsābhāvo-bhimatoti pāṇinīyehi ‘‘pūraṇaguṇasuhitatthasadabyayatabbasamānādhikaraṇene’’ti (2-2-11) sutte guṇa itivacanenābhimato, saditi saññā tesaṃ ntamānānaṃ.
So kathanti iha ‘bhāvatittatthehī’ti bhāvappaccayanteneva samāsapaṭisedhavidhānā ‘brāhmaṇassa sukkā’ iccādo so samā sappaṭisedho kathaṃ sijjhatīti attho.
Guṇattaniyevāti guṇasabhāve eva, abhimatoti vāttikakārassābhimato ‘‘tadavaṭṭhehi ca guṇehī’’ti, tasaddenāssa guṇassa parāmāso tasmiṃyeva guṇe avatiṭṭhantīti tadavaṭṭhā, guṇeyeva guṇātiṭṭhanti na kadācipi soyamityabhedā dabbavuttayo sukkādayo viya te tadavaṭṭhā guṇā gandhādayo, tadavaṭṭhitehi guṇehi chaṭṭhī samassateti vattabbanti attho.
Ābhimatoti ‘‘pūraṇā’’disutte abyayaggahaṇena, devadattassāti chaṭṭhiyā gurumhi sāpekkhattepi gurusaddassa sambandhisaddattā sakatthe
Sātthevāti sakatthe viya, assāti sambandhisaddassa, sāmatthiyaṃ gamakattañcatthīti padānamaññoññāpekkhālakkhaṇaṃ sāmatthiyaṃ sāmatthiyābhāvepi viggahavākyatthassa gamakattaṃ vā atthīti attho, guruno kulaṃ dāsassa bhariyāti viggaho, athātra brāhmaṇassa ucce’iccādo sāmatthiyaṃ gamakattaṃ vā natthīti kuto-vasitaṃ, yena tadābhāvātra
Samāsābhāvo-bhimatoti ‘‘pūraṇā’’disutte samānādhikarassāpi upādānato. Sehīti attaniyehi, nābhimatoti ‘‘cayuttehi sehi asamāsitehi chaṭṭhīsamāsappaṭisedhovattabbo’’ (vā) tyanena, puthagatthatāya
Yogīnanti itarītarayogīnaṃ, anenetaretarayogacatthasamāsaṃ vadati. Vuttihotītyassa vivaraṇaṃ chaṭṭhīsamāso bhavatīti, ekatthībhāveiccassa vivaraṇaṃ gavādīnañca catthasamāse satīti.
Ruḷhittāti samāsasseva kīḷāvācakattena jīvikāya ca paccāya kattena pasiddhattā, na vākyassāti ‘uddālapupphabhañjikā’tyādo ruḷhīvasena niccasamāso bhavissatīti tatra kiṃ vacaneneti maññate, sarasi ruḷhanti viggaho.
Ayampana amādisamāso kammadhārayadigusamāsāti sabbepi paresaṃ tappurisasadisattā tappurisā, yathā hi tassa puriso tappurisoti uttarapadatthappadhāno, tathā te siyuṃ, saṅkhyāpubbatta napuṃsakattasaṅkhātehi dvīhi lakkhaṇehi gacchati pavattatītidigu.
11. Vise
Kintaṃ visesana micchāha-‘yami’ccādi, yaṃ avatthāpayati taṃ vuccatīti sambandho, kintaṃ visessamiccāha-‘yadaneke’ccādi, yaṃ avatthā pīyate tamabhidhīyateti sambandho, nanvekatthenetyuccamāne visesseneti kathamavagamyate, yato evaṃ vivaritavā tyāsaṅkiyāha- ‘yadipi’ccādi.
Sambandhisaddattāti evaṃ maññate ‘‘sambandhisaddā sakatthamiva niyatampaṭi-yoginamākkhipanti… tena vinā tesaṃ sakatthassāsambhavāti, vivaritavāti vivarittha, ekatthenetīmassa samānādhikaraṇena saha samāso
Visessassa samānādhikaraṇattañca visesanāpekkhanti sambandho. Visessasaddassa visesanena saha samānādhikaraṇattaṃ visesana saddāpekkhanti evamettha attho daṭṭhabbo, tattha kāraṇamāha- ‘sambandhā’ti, adhikaraṇassa samānattaṃ nāma bhinnānaṃ sambandhīnaṃ bhavati, sambandhino ca sambandhamantarena na hontī
Saddabyatirekena hettha atthānaṃ visesanavisessabhāvo na sambhavati, tathā hi ‘nīlamuppala’nti pañca vatthūni sannihitāni nīlanti nīlattaṃ guṇasāmaññaṃ, nīlo guṇo, tadādhāro dabbanti tīṇi, uppalanti uppalattaṃ uppalajāti, dabbañca tannissayoti dve.
Tattha uppalajāti guṇajātīnaṃ
Atoyevāti yato visessassa samānādhikaraṇattaṃ visesanāpekkhaṃ, atoyeva hetutoti attho, bhinnanimittappa yuttānamevāti
Samānādhikaraṇattanti nīluppalasaddānaṃ visuṃvisuṃ yoge visiṭṭhadabba vācittassāsambhavā, nīlañca taṃ uppalaṃ ceti sāmānādhikaraṇye sannipatite sati sambhavā evaṃ tattha visiṭṭhe vatthumhi pavattānaṃ tesaṃ samānatthatā, evakārena byavacchinnamatthaṃ dassetumāha-‘natvabhinne’ccādi.
Nanucetyādi codyaṃ, sīsampātīti sīsapā rukkhaviseso, nayida mevamiccādi parihāro.
Atha tuccateiccādinā parassa vacanāvakāsamāsaṅkate, visesavuttīti phalassa rukkhassa ca sāmaññasaddattā bhāvena visese vutti, imesanti sīsapādīnaṃ na samodhāritāti na nicchitā, sāmaññavuttiyeva samodhāritāti adhippāyo, avasitā nicchitā vutti yesaṃ sīsapādīnaṃ te avasitavuttayo, payatanaṃ vinā tadā pappoti cāti sambandho, payatananti ‘sāmatthiyaladdhepivisesse’tivacanaṃ. Tañcanatthiccādi parihāro, sarūpamattakathanāyāti vuttatthānampi sarūpamattakathanāya ‘pūpe bahū ānaye’ti yathā, evaṃ jātīyakanti sarūpakathanappakārayuttaṃ. Upasaṃharamāha-‘tadeva’miccādi, nipātasamudāyovāyaṃ vuttena pakārenetyassa atthe vattate.
Aññatarasambhavepi tannivattiyā vacanasabbhāvaṃ dassetumāha- ‘athapi’ccādi, aññatarasambhavepīti visesanassa visessassa vā sambhavepi, yatrapyubhinnamatthi visesanavisessabhāvasambhavo tatthapitāva bahulaṃvacanatova nivatti hoti, kimpanā-ññatarasambhaveti dassetumāha-‘yathā puṇṇo’iccādi, ettha pana aññepi puṇṇanāmakā santīti byabhicārasambhavā ubhinnampi visesanavisessabhāvasambhave bahulaṃvacanameva samāsaṃ nivatteti, evaṃ vidhepīti aññatarasambhavepi, na
Yajjevamiccādi paccekaṃ visesanavisessabhāve sati aniṭṭhā pādanacodanā, paccekaṃ visesanaṃ siyā ubhinnampi visesanattā, tattha dosamāha-‘visessassaca pubbanipāto’ti, co-vadhāraṇe, vattabbantarasamuccaye vā, kutoccāha- ‘nāggahite’ccādi, iti kāraṇe, ato kimaniṭṭhamāyāta miccāha- ‘uppalanīlantipi siyā’ti, itthañcarahi kintyāha- ‘nīluppalanti ce’ccādi. Parihāramāha-‘nesadoso’ccādi, upapattyantaramāha- ‘atha ce’ccādi.
Aññamaññānupakārittāti aññamaññassa visesanavisessatte nānupakārittā sappadhānattāti attho, atha dvinnampi appadhānattaṃ kasmā na siyā tyāha- ‘appadhānattepi’ccādi, sakasakappadhānāpekkhāvantānanti sakesake padhāne attani apekkhāvantānaṃ. Atha kuto dabbasseva padhānattamasitaṃ, na tu guṇassetyāsaṅkiya ñāyamupanissayati ‘atha ce’tyādinā. Chāgotyajo vuccate, taṃ setavaṇṇamālabhetha māreyya, phusanaṃ vā kareyyāti attho, āpubbo labhi hi māraṇe phusane ca vattate, desanāyanti
Chāgābhāveti setaguṇayuttassa chāgassābhāve, piṭṭhapiṇḍimālabbhāti setaguṇayogena viṭṭhapiṇḍiṃ ālambha, na ca nālambhate tasmā guṇo appadhānanti ajjhāharitabbaṃ.
Puna codento āha- ‘nanu ce’ccādi, athetyadhippāyamāsaṅkate, aniṭṭhamāpādayati nīlasaddepi pasaṅgo’ti, kutoccāha- ‘sopihi’ccādi, idaṃ vuttaṃ hoti- ‘‘uppalasaddo jātivācī, na tu dabbavācī, jāti visiṭṭhadabbavācittā yadi dabbavācīti vuccate, tadā nīlasaddopi guṇavisiṭṭha dabbavācittā dabbavacanamāpajjatīti imesaṃ na koci viseso’’ti, pariharanto āha ‘nedamatthi’ccādi, apāyino apagantāro dabbāti gamyate, kutoccāha- ‘satīpi’ccādi, iti kāraṇe.
Visesanamekattheneti
Upamīyate paricchijjate-nenetyupamānaṃ, upamīyatītyupameyyaṃ, tesaṃ upamānopameyyānaṃ sādhāraṇo yo dhammo sāmatātena visiṭṭhaṃ yadupameyyaṃ, taṃ vacanenetyattho upamānopameyyaccādi kassa, samāso bhavatīti seso, kāraṇamāha- ‘visese’ccādi, visesāpariggahāti visesanantyeva sāmaññena pariggahā, evambhū tassāpīti upamānarūpassāpi. Nanu satthīsaddassasatthiyaṃ vutti sāmāsaddassa tu devadattāya, ato byadhikaraṇattā kathamettha samāsoccāsaṅkīyāha- ‘yade’ccādi, samāno dhammo sāmattādi yassa so sadhammo, tassa bhāvo sādhammiyaṃ sāmattaṃ, tasmā devadattātthe vattate upacāravasena, sāmāsaddopi guṇavacanopi sāmattaṃ vatvā saddhādittavasenābhedopacārena vā devadattāyaṃ vattate, nanu ca sāmāsaddassa devadattābhidhāne caritatthatāya satthī guṇena niddiṭṭhātyaniyataguṇappatītippasaṅgo nekaguṇādhārattā satthiyātyāsaṅkiyāha- ‘yadipi’ccādi.
Ihāti niddhāraṇe, etesaṃ guṇānaṃ majjheti attho, iha vā satthiyaṃ, sāmaguṇavantatāya sāmāyāti gamyate, pasiddhivasenāti satthisāmātyatropamānaṃ satthī, upameyyā devadattā, pasiddhantupamānaṃ bhavati nāppasiddhaṃ… pasiddhasādhammiyā sādhyu sādhanamupamānanti katvā satthiyeva sāmaṅguṇena pasiddhā na devadattā, tasmā sāmaguṇappasiddhiyāti attho. Sādhyute upamīyateneneti sādhanamupamānaṃ, sādhyate
Taṇḍulasaddoti upameyyabhūtataṇḍulasaddo, taṇḍulattampi vatvā dabbe pavatto sāmaññavacano natu bhavatīti sambandho, dabbeti taṇḍuladabbe phāladabbe ca.
Upamānopameyyasādhāraṇasūrattādidhammavacanāppayogeti upamānopameyyānaṃ sādhāraṇo yo visāradattādidhammo tabbacanassa ‘muni ayaṃ sīho viya visārado’tyādo visāradādisaddassāppayogeti attho, kesañciti kesañci saddānaṃ majjhe, visessattameva phuṭayati. ‘Tathā ce’tyādinā, visesanavisessānaṃ yathiṭṭhattā niccaṃ sīhādīnaṃ visessatāyeva vacanicchāti pubbanipātattāppasaṅgoti bhāvo, upapatyantaramāha-‘visesanasseve’ccādi, yadipi sīho visesanameva na visessaṃ, tathāpi bahulādhikārā visesanassāpi paranipātoti bhāvo.
Athātrāpi visesananteva samāsappaṭipādane’muni ayaṃ sīhova visārado’ccādo sāmatthiyatova samāsāppasaṅgepi upamāno pameyyānaṃ sādhāraṇavisāradattādidhammavacanāppayoge sati tappasaṅgābhāvatthaṃ vacanamārabbhanīyanti codeti ‘nanuce’tyādinā, sāmatthiyatoti sāmaññavacanappayoge sāpekkhattā samāsāppasaṅgoti sāmatthiyaṃ tasmāti attho. Sāmaññappayogatthanti samāsavākye sāmaññavacanassa sūrattādi(no), appayogatthaṃ, tathā hiccādinā sāmaññasaddappayoge sāmatthiyato samāsāsabbhāvā suttantarassānārabbhanīyabhāvaṃ sādheti.
Visesānantabbhāvāti sāmaññassa samāse antobhāvepi tikhīṇattādito visiṭṭhassa sūrassādivacanīyassa visesassa samāse anantogadhattā appasaṅgo sāpekkhamasamatthanti. Atheti ‘saccameta’ntiādiṃ
Padhānassāti ‘raññopuriso-bhirūpo’tettha abhirūpasāpekkhassa purisassa visesanattenevā
Ettha hi gehampati visesanabhāvenāppadhānattepi rājānampati padhānabhūtassa purisassa sāpekkhassāpi samāso hoteva. Idañcañāpanatthaṃ vacanārambhappayojanañca, kāraṇamāha- ‘gamakattā’iccādi.
Gamakattāti viggahavākyatthassa vuttiyampatīyamānattā gamakattaṃ tasmā, naceha gamakattamatthīti ‘muni sīhova sūro’tyatra tu vākyato yottho patīyate, nāyaṃ ‘muni sīho sūro’tyato gamyateti gamakattaṃ natthī-ti attho, tathāhi munisīhasaddenevo pamānopameyyabhāvanimittassa visāradattassa sabhāvenevopādānato visāradasaddassa tena sambandhābhāvo.
Apavaggo nibbānaṃ, vākyameveti evakārena byavacchinnamatthampadassayamāha- ‘vuttinivattetī’ti bahulādhikārato viññāyati, nanu cātra visessabhāvāsambhavāppasaṅgoyeva vuttiyāti codeti. ‘Nanuce’tyādinā.
Puṇṇatābyabhicārāti puṇṇatāsaṅkhātassa bālādiavatthāvisesassa avināppavattito byabhicārī hi visessambhavati yathā nīlatāyuppalaṃ, pariharati ‘nedamatti’ccādinā, mantāṇiputtānaṃ anekattāti kevalaṃ mantāṇiyā putto puṇṇoyevāti abhāvā tesaṃ bahubhāvato, attano attano gahassa patayoti gahapatīnaṃ bahuttaṃ pākaṭameva.
Vuttiyeveti evakārena byavacchinnamatthamāha-‘vākyaṃ nivattetī’ti. Visiṭṭhajātivacanāti vuttaṃ kaṇhasappajātiyā lohitasālijātiyā ca visiṭṭhattā.
Tacchako
Imassāyamadhippāyo ‘‘vuttanayena tacchakasaddassa kiriyā saddassātthavisayāpekkhāyābhāvato visessattābhāvā paccudāharaṇamidaṃ kata’’nti.
Kasmā ayuttamiccāha-‘yato’ccādi, nāmadheyyassa kiriyāvācino ca atthābhidhānasāmatthiyaṃ tulyaṃ vā na vā, avayavappasiddhiyā samudāyappasiddhi balavati vā navetyetaṃ vicāretuṃ yato nādhikatantyattho, kiñcarahi adhikatantyāha- ‘apitvi’ccādi, tacchakasaddonekatthavutti nānekatthoti vicāretumadhikatanti yojanā.
Evaṃ maññate- ‘‘visesanavisessabhāvacintāyaṃ saddānamatthābhidhānasāmatthiyacintā na yujjate ‘sati sambhave byabhicāre ca visesanaṃ sātthakaṃ hotī’ti visesanaṃ maggīyate, nāsambhave nābyabhicāre yathā sītaṃ (himaṃ) uṇhoggīti, tasmā sambhavabyabhicāracintā visesanavisessabhāvacintāyamupayujjatīti tacchakasaddo-nekatthavuttivā na vetyetadeva vicāretumadhikatanti katthacipi visesanavisessa sabbhāve samāso hotevā’’ti, yadipi nāmadheyyakiriyāvācīnamatulyamatthābhidhānaṃ samudāyappasiddhiyā ca balavatittaṃ, tathāpi vakkhamānanayena samāsasabbhāvā na kāci hānīti dassetumāha- ‘ettha cā’tiādi.
Etthacāti keci pakkhe ca, kañci pīḷamāvahatīti sambandho, kutoccāha ‘tathāhi’ccādi. Evaṃ maññate- ‘‘yadīpi samudāyappasiddhiyā sati kiriyāsaddatthavisayāpekkhā
Yanti yaṃ pasijjhanaṃ, kamenāti bādhābhāvato anukkamena. Evañceti iminā nacetyādinā vuttaṃ paccāmasati… kimpaṭivihitaṃ siyā parihaṭaṃ siyāti attho, iti iminā kāraṇena ‘tacchako sappo’ti paccudāharaṇaṃ na yuttaṃ… tacchakasappoti samāsasabbhāvatoti adhippāyo, nedamevamiccādinā pariharati, yadā carati yathā vuttena visesanavisessabhāvasambhavo, tadā kathaṃtyāha- ‘yadā visesane’ccādi. Tadāpi kathaṃ vākyena bhavitabbamiccāha- ‘idañce’ccādi. Bahulaṃvacanatoyevāti adhippāyo.
Aññassāti kammani sambandhavacanicchāyaṃ chaṭṭhī. Avacchedakattāti ettha kattunā bhavitabbanti kāḷassāti kattari bhāvayoge chaṭṭhiyā ajjhāharitabbaṃ. Pattāpannehi dutiyantassa jīvikampatto jīvikā pannoti samāso ‘kārakaṃ bahula’’nteva (caṃ-2-2-19) vihito dutiyantena tu tesaṃ samāsatthaṃ suttantaraṃ kataṃ parehi, atthañca tesamitthiliṅgānampi samāseneva, kāranivattiyā, tathā māso jātassāti viggahe parimāṇivācinā chaṭṭhiyantena parimāṇavacanānaṃ kālasaddānaṃ, tadāha- ‘pattāpannāna’miccādi, parimāṇaṃ māsādi paricchedo tamassatthīti parimāṇī jātādi.
Ettha hi māso parimāṇaṃ paricchedakattā, jāto parimāṇī paricchejjattā, pattā jīvikānenāti
Jātasaddassatthamāha sampannoti, sampuṇṇotyattho, iminā ca māso jāto-ssāti viggahassa attho dassito, aññathāti yadi māso tassa aññapadatthassa jātādino sampuṇṇo na bhātīti attho. Ttattavantūnaṃ niṭṭhāsaññaṃ vidhāya tadantassaññatthasamāse ‘‘niṭṭhā’’ti (2-2-36) suttena pubbanipāto vutto, tadāha- ‘nace’ccādi, pubbanipātappasaṅgo naca siyātisambandho, kutoccāha- ‘jāti’ccādi. Kesañciti vākyakāramāha, naca yuttanti sambandho, kāraṇamāha- ‘visesana’meccādi, tathāhiccādinā visesanassa sātthakatte samāsabbhāvamabhāve cābhāvaṃ sādheti… chaṭṭhīsamāse ‘sati sambhave byabhicāre ca visesanassa sātthakambhavatīti visesanassa sātthakattā.
Avacanepīti niyamavacane (a)satīpi, chaṭṭhīsamāsappasaṅgo carahi vuttanayena byavacchejja byavacchedakattābhāvena visesanānatthakyā na bhaveyya ce vākyenāpi na bhavitabbanti āha- ‘vākyaṃ tvi’ccādi. Ayampana visesanasamāso parehi kammadhārayoti ñāyati… yathā kammaṃ kiriyaṃ payojanañca dhāreti evamayaṃ samāso kammamiva dvayaṃ dhārayatīti.
12. Naña
Etthevāti ‘‘ṭa nañssa’’iti (3-74) sutteeva. Pāmanaputtotipāmā kuṭṭhaviseso assa atthīti pāmasaddā ‘‘dissantaññepi paccayā’’ti (4-120) nappaccayo, pāmanassa putto, yadi hettha ñakāro visesanattho na karīyetha, tadā ‘‘ṭa nassā’’ti suttaṃ karīyetha, tathā ca satyuttarapade parato pāmanasadde nakārassāpi ṭo
Siyāti
Pariyudāsavuttīti pari tulitamuggayha nisedhanīyassa asanaṃ khepanaṃ vajjanaṃ pariyudāso, tena pariyudāsena visiṭṭhe-tthe vutti asseti pariyudāsavutti, pasajjappaṭisedhavuttīti paṭisedhanīyameva pasajja patvā taṃsadisamanapekkhiya nisedho, tena vutti asseti pasajjappaṭisedha vutti.
Yattha brāhmaṇā aññova bhavatītyevaṃ vākyenātthantaravidhānā vidhino padhānattaṃ, atthantaravidhānasāmatthiyeneva brāhmaṇassa paṭisedho patīyate, brāhmaṇassa
Pasajjappaṭisedhetu paṭisedhassa padhānattā brāhmaṇo na bhavatīti vākyena brāhmaṇassa paṭisedho vidhi atthagammo vākyabhedo, sakapadena ca nañkhyena paṭisedhabhāgivācī sambajjhate. Ko so brāhmaṇā aññoti āha- ‘brāhmaṇattānajjhāsito’ccādi.
Itarasminti pasajjappaṭisepekkhe, kenaci saṃsayanimittenāti upavītadassanādinā kenaci saṃsayakāraṇena, sabbampi padaṃ sakatthe payogampati ñāṇamapekkhate, tañca ñāṇaṃ dvidhā sammāñāṇaṃ micchā ñāṇañca. Ubhayampetabrāhmaṇasaddaṃ pavattayati. Tattha sammāñāṇa pubbake abrāhmaṇasaddappayoge natthi nañssa byāpāro, na hi tattha tena kiñci karīyati. Micchāñāṇapubbake tu vijjate tassa byāpā ro
Payogasāmatthiyāceti abrāhmaṇamānayeccādipayogasāmatthiyā ca. Evammaññate- ‘‘yadyatra brāhmaṇamattassānayanaṃ siyā pubbapadassuccāraṇamanatthakaṃ siyā, atha na kassaci ānayanaṃ evampi sabbassevā brāhmaṇasaddassānatthakattaṃ, tasmā payogasāmatthiyāpi sadisappaṭipattī’’ti.
Taggatāti sadisatthagatā. Yathāvuttassevā-tthassupabrūhanāya viññūvacanamupaññassati ‘atoyeva vuccate’ccādi. Ayañcettha attho ‘‘nañvacanena ivasaddena ca yaṃ yuttaṃ tadaññasmiṃ tappadatthasadise-tthe paṭipattiṃ janeti, tathāhyatthasampaccayo loke dissati ‘abrāhmaṇamānayā’ti brāhmaṇasadiso khattiyādi ānīyatīti, adhikarīyati niyujjate saddo-smintyadhikaraṇaṃ. Yathāvuttena ca byākhyānena kimiṭṭhaṃ siddhantyāha- ‘tadeva’miccādi. Keci pana uttarapadatthappadhānattamiha vaṇṇenti.
Samatthavādīnanti ‘‘samattho padavidhi’’ (pā 2-1-1) tvevaṃ vādīnaṃ. Samattha vādīnaṃ samāso vidheyyoti sambandho, vidheyyoti vacanantarena vidheyyo, tathāhi apunageyyāti gāyanena nañssa sambandho, na tu punasaddatthena. Anokāsaṃ kāretvāti karaṇena sambandho na okāsena. Amūlāmūlaṃ gantvāti gamanena, na mūlenāti asāmatthiyaṃ. Gamakattavādinoti asāmatthiyepi yatra gamakattaṃ tattha samāso hoteva, tato gamakattañca samāsassa nibandhananti yo vadati tassetyattho. Etthāpīti apunageyyātyādopi, nanvayamapyācariyo gamakattavādī, tathāsati gamakattāiccanabhidhāya bahulādhikārāti kasmāvuttanti āha-‘so ce’ccādi.
Kehicīti vuttigganthena byavacchinnamatthaṃ dassento āha- ‘kehiciyeva
13. Kupā
Syādividhinoti kārakavibhattividhānato visuṃ itthambhūtādīsuvidhānā syādividhītisaṅkhaṃ gatassa syādividhino, asyādividhimhīti pariyudāso-natthakoti codento āha ‘nanvi’ccādi, anatthakaṃ bhaveyya… lakkhaṇādyatthānaṃ samāse guṇībhūtattā samāsato kiriyāsambandhānurūpavibhattiyatthassa padhānabhāvato, pariharati ‘nayidameva’miccādinā. ‘‘Anunā’’ti (2-10) vicchāyamanunā yoge dutiyā vidhānasāmatthiyā vākyampi hoti, aññathā niccasamāse dutiyā vidhānamanatthakanti bhāvo, nigamayati tasmāiccādinā, ‘‘ku pāpatthe’’ti paresaṃ gaṇapāṭho, evamuparipi ‘‘dunindāyaṃ’’tyādi veditabbaṃ.
14. Cīkri
Cīsaddoti ettha cīti iminā cīppaccayantaṃ parāmasati, cīppaccayanta saddoti attho.
15. Bhūsa
Pītisambhamoti pītiyā sambhamo pītipubbikā paccuṭṭhānāsana dānādivisayā turitatā, alaṃbhutvā pariyattaṃ sampuṇṇaṃ bhutvā.
16. Aññe
Purobhūya aggatobhūya. Tirobhūya antaradhānībhūya. Anaccādhāneti imassa attho ‘upariyādhānato aññatrā’ti, ādhānaṃ patiṭṭhāpanaṃ, icchantīti pāṇiniyādayo icchanti, urasi katvā pāṇinti pāṇiṃ urasi katvā.
17. Vāne
Anekaggahaṇassa payojanaṃ vattumupasakkati ‘idhe’ccādi, vivacchitekasaṅkhyāsāmaññanti vivacchitaṃ ekasaṅkhyāya sāmaññaṃ, evaṃ maññate ‘‘yadi‘syādi
Yajjevaṃ kathaṃ ‘tadahujāto’ti bahulādhikārena visesana samāsagabbhakārakasamāsena vā sijjhati, ayaṃ aññapadatthasamāso. Catthe bahunnamiṭṭhattā tadatthañcānekaggahaṇaṃ, tena ‘hotu potu pitā puttā’ti hoti uttarapade (yoni) sambandhe parato pubbapadassa ‘‘putte’’ti (3-65) suttenāttena, aññathā dvinnaṃdvinnaṃ samāse sabbattha uttarapadasambhavena ‘‘vijjāyonisambandhānamā tatra catthe’’ti (3-64) ‘‘putte’’ti ca suttadvayenāttena‘hotā potā pitā puttā’ti āpajjeyya. Anekanti paṭhamantattā syādītīdamevānuvattate, tenevānekaṃ syādyantamicceva vuttaṃ. Athāññattheti vutte-ññassa vākyassattheti avatvā padassecceva kasmā vuttantyāsaṅkiyā ha- ‘syādyantasse’ccādi, tassevāti sāmatthiyaladdhassa syādyanta padasseva samāso viññāyatīti sambandho.
Tassa guṇā tagguṇā tasseccanenāññapadattho niddisīyate, tassa aññapadatthassa ye guṇā yāni visesanāni, tesaṃ saṃviññāṇaṃ gahaṇaṃ tagguṇasaṃviññāṇaṃ, athavā so guṇo yassa so tagguṇo, tagguṇassa tagguṇayuttassāññapadatthassasaṃviññāṇaṃ, na guṇavirahitassā(ti) tagguṇasaṃviññāṇaṃ, ettha pana ‘aññapadatthe tagguṇasaṃviññāṇaṃ pyatthī’ti paribhāsīyati, tatthāyamattho ‘‘aññapadatthe samāse-ññapadattho visesanena saha viññāyati navisesanarahito’’ti, kvaci atagguṇasaṃviññāṇassāpi dassane nāpisaddo, yatrāvayavena viggaho samudāyo samāsattho tattheva tagguṇasaṃviññāṇaṃ bhavati, tagguṇasaṃviññāṇato aññaṃ atagguṇasaṃviññāṇaṃ, tasmiṃ, yatrāvayavoyeva samāsattho tatrātagguṇasaṃviññāṇaṃ.
Ettha
Parimāṇamevasaṅkhyeyanti parimāṇalakkhaṇameva saṅkhyeyaṃ, tañca parimāṇalakkhaṇaṃ saṅkhyeyañca.
Saṅkhyānarūpanti saṅkhyānasabhāvaṃ.
Parimāṇenāti pañcasaṅkhyāya paricchijjamānena saṅkhyeyasaṅkhātena parimāṇena.
Saṅkhyānavuttīti tena anativattiyamānatapparicchedaka saṅkhyānarūpa saṅkhāte saṅkhyāne vutti yassā sā saṅkhyānavutti-pañcasaṅkhyā.
Diṭṭhanteniminā imaṃ dīpeti ‘‘yathā pañca parimāṇamesanti pañcakāti ettha parimāṇarūpo-vayavabhedasamudāyasabhāvo pakatiyattho samudāyino sakunā paccayattho, tathā tidasāti etthāpi’’ti, kappaccayo pakatippaccayatthabhedasambhavena.
Keci panāti iminā pāṇinīye dasseti.
Pakatippaccayatthabhedasambhavāti iminā paresaṃ pakatippaccayatthānaṃ bhedābhāvassa icchitattā saññāyaṃ sakatthe kappaccayassa vidhānaṃ dasseti.
Syādyantassāti iminā vāsaddassa padattaṃ dasseti.
Tadatthepīti tassa vāiti aññapadassa atthepi, tadattho cettha vikappattho vā siyā tadā pana dvinnaṃ gahaṇe na tiṇṇaṃ, tesantu gahaṇe na dvinnaṃ, saṃsayo vā, tadā tu saṃsayassobhayā lambanarūpattā dvevāti vutte tayo, tayovāti vutte dve apekkhīyantīti buddhivisayā pañca atthā samāsābhidheyyo honti.
Nāmattenāti ruḷhināmattena, abhimato pāṇiniyānaṃ, vikappitaṃ suttantarena vibhāsā sabbanāmasaññāvidhānena.
Avayavadhammenāti avayavasaṅkhātena sabhāvena.
Nanu
Aññatracāti tulyayogato-ññatra salomakotyādīsu ca, vijjamānāni lomānyassa, vijjamānā pakkhā assāti viggaho. Upasaṅkhyāto ‘‘syādyadhikāre-tthikhīrādīnamupasaṅkhyāna’’nti (2-2-24-vā) sabhāvato eva nivatto na suttantarato, gatatthassāpi hi payoge anavaṭṭhānaṃ siyā piṭṭhapesane viya, kathañcarahi brāhmaṇe bahū ānaya, ahaṃ pacāmīti nāvassamevaṃ payogo, katthaci pana vacanasiliṭṭhatādippayojane sati hoteva.
Kaṇṭhe sambhavoti kāḷassa kaṇṭhe sambhavo. Ṭṭhasaddatthoti kaṇṭhaṭṭhasadde ṭṭhasaddattho. Oṭṭhasaddova mukhavuttītyanena gammamānatthattā dutiyassa mukhasaddassāppayogamāha, tasmā oṭṭhova mukhamassāti viggayha oṭṭhamukhoti samāso, na ca pāṇi pāṇyantarassa mukhaṃ, mukheneva ca pāṇimukhassa sadisattaṃ pasiddhanti sāmatthiyā oṭṭhamukhamiva mukhamassetyattheva tiṭṭhate, upanyasyantetyupanyāsā, visayadassanatthāti iminā’kaṇṭhe kāḷo yassā’tyādīkameva vākyanti dasseti. Samudāye vikārecāti samudāyasambandhe vikārasambandhe ca. Taṃsamāsassāti tassā chaṭṭhiyā samāsassa, tadabhidhāyinanti saṅghāta vikārābhidhāyīnaṃ, kesānaṃ saṅghāto iccādi paresaṃ vākyaṃ. Dhātuto jātaṃ dhātujaṃ, uttarapadaṃ patitasaddādi, tassa payogoti patitasaddassa payogo.
‘‘Nañsmātthyatthāna’’nti (2-2-24)
19. Catthe
Samuccīti piṇḍīkaraṇaṃ, ko soti āha- ‘sādhanameka’miccādi. Ekaṃ sādhanaṃ ekaṃ kiriyaṃ vā paṭicca cīyamānatāti sambandho, kesanti āha- ‘kiriyāsādhanāna’nti, kenāti āha- ‘attarūpabhedenā’’ti. Tattha devadatto bhuñjati tiṭṭhati pacaticāti sādhanampaṭicca kiriyānaṃ attarūpabhedena cīyamānatā veditabbā, dhave ca khadire ca palāse ca chindāti kiriyampaṭicca attarūpabhedena sādhanānaṃ cīyamānatā veditabbā.
Soti samuccayo bhavatīti seso, kesanti āha- ‘tulya balāna’miccādi.
Tulyabalānanti iminā visuṃ padhānabhāvena kiriyābhisambandhā aññamaññānapekkhattamāha.
Aniyatakkamayogapajjānanti kamo ca yogapajjañca, aniyataṃ kamayogapajjaṃ yesaṃ saddānaṃ tesaṃ, yathetyādinā tatthodāharaṇaṃ dasseti, etthāyamadhippāyo ‘‘ettha gavādīnaṃ visuṃ padhānabhāvenānayanakiriyābhisambandhā tulyabalatā gavādīnaṃ vuttakkameneva nayanābhāvā aniyatakkamatā gavādīnaṃ yugapadi nayanābhāvā aniyata yogapajjatā ca hoti, tathā aññaṃ tādisampī’’ti. Anu pacchā padhānānurodhena (cayanaṃ) anvācayo, taṃ byañjayati ‘yatthe’ccādi, tadanurodhenāti tadanuguṇena, udāharati ‘yathe’ccādi, bhikkhāgamanamettha padhānamantaraṅgattā
Avayavappadhāno cāti sābhāvikābhidhānasāmatthiyenāputhubhūto ca, vuttivayena sāriputtasaddo moggallānattho hoti moggallānasaddo sāriputtatthopīti aññamaññatthe padhānato yugapadyadhikaraṇavacane sati cattha samāsoti so-yamadhikaraṇa samudāyo ubhayapadānugataubhayatthavasena catubbidhopi yugapadi buddhiyā gayhamāno kadāci ubbhūtāvayavabhedo teneva sābhāvikābhidhānasāmatthiyeneccevamavayavappadhāno ca, nanu ca jananamaraṇānīti viruddhānaṃ kathamekenābhidhānanti vuccate- sabbopi saddo payujjamāno (itarī) tarenāvadhāraṇaṃ vattate, tena ekeko saddo ekekassatthassa vācako, tathāpi yathā sāriputtamoggallānāti ettha bahuvacanassaññathānupapattiyā yugapadyadhikaraṇavacanatā hotī, tathātrāpi bahuvacanassaññathānupapattilakkhaṇena sāmatthiyena ekenāpyabhidhānaṃ hoti. Iti hetumhi, yato evamavayavappadhāno tatoti attho.
Bahuttāti kiñcāpi vākye nesaṃ
Ettha ca kiñcāpi itarītarayogassa samāhārassa ca bhāvarūpattā adabbarūpatā, tathāpītarītarayoge tu yathā guṇavaca nānaṃ
Cakkhuñca sotañca, mukhañca nāsikā ca, hanu ca gīvā ca, chavi ca maṃsañca lohitañca, nāmañca rūpañca, jarā ca maraṇañcāti viggayha samāso, ‘‘samāhāre napuṃsaka’’nti (3-20) sabbattha napuṃsakaliṅgaṃ, syādimhi mukha nāsikantiādīsu ‘‘syādīsu rasso’’ti (3-23) rasso. Alabhatā gomukhaṃ ḍiṇḍimo bherivisesā, āḷambaraṃ paṇavo, murajo mudaṅgo, maddavo mudaṅgo. Maddavavādanaṃ paṇavavādanañca sippamassa maddaviko pāṇaviko, sammaṃ kaṃsatāḷaṃ, tāḷaṃ hatthatāḷaṃ, alasatā ca āḷambaro ca, murajo ca, gomukho ca, saṅkho ca ḍiṇḍimo ca, maddaviko ca, pāṇaviko ca, gītañca vāditañca, sammañca tāḷañcāti viggaho. Yugassa hitā yoggā goṇā, tesamidaṃ yoggaṃ kasikammaṃ, tassa aṅgaṃ. Tenāha- ‘kasibhaṇḍāna’nti, phālokasako, pācanaṃ patodo, yugo ca naṅgalañcāti viggaho. Piṇḍamāyudhaviseso, asi ca satti ca tomarañca piṇḍañcāti viggaho. Cammaṃ saravāraṇaphalakaṃ, kalāpo tūṇīraṃ, paharaṇañca āvaraṇañcāti viggaho. Ahi ca nakulo ca, bīḷāro ca mūsiko ca, kāko ca ulūko ca, nāgo ca supaṇṇocāti viggaho. Saṅkhyā ca parimāṇañca saṅkhyāparimāṇaṃ, tattha parimāṇasaññānaṃ yathādīgho ca majjhimo ca dīghamajjhimaṃ. Ekakañca dukañcāti viggaho, dukatikādīsupi esevanayo.
Khuddajantu siyā- naṭṭhi, athavā khuddakova yo;
Sataṃ vā pasate yesaṃ, keci ānakulā api.
Kīṭo ca pataṅgo ca, kuntho ca kipilliko ca, ḍaṃso ca makaso ca, makkhikā ca kipillikācāti viggaho. Pacanacaṇḍālāti o rabbhikādīnaṃ
Sīlādayotiādisaddena indriyasaṃvarādayo gayhanti. Sīlañca paññāṇañca, samatho ca vipassanā ca vijjā ca caraṇañcāti viggaho. Ekato ajjhayanametesūti ekajjhayanāni, pakaṭhāni vacanāni pāvacanāni saddhammo, ekajjhayanāni ca tāni pāvacanāni ca tesaṃ, dīgho ca dīghāgamo ca majjhimo ca majjhimāgamo ca, ekuttaro ca aṅguttarāgamo ca saṃyuttāgamo ca, khandhako ca vibhaṅgocāti viggaho.
Tesanti iminā liṅgavisesānanti chaṭṭhiyantataṃ dīpeti, itthī ca pumā ca, dāsī ca dāso ca, cīvarañca piṇḍapāto ca senāsanañca gilānapaccayo bhesajjaparikkhāro ca, tiṇañca kaṭṭho ca sākhā ca palāso cāti viggaho. Cheko dakkho, pubbā ca parācātiādinā viggaho.
Pubbadakkhiṇantiādīsu ‘‘byañjane dīgharassā’’ti (1-33) rasso. Kāso ca kuso ca usiro ca bīraṇañca, muñjañca babbajañcāti viggaho. Khadiro ca palāsocātiādinā ca, gajo ca gavajo cātiādinā ca, hatthī ca goca asso ca vaḷavācāti ca, haṃso ca balāvā cātiādinā ca, bako ca balākācāti ca. Hiraññañca suvaṇṇo ca, maṇi ca saṅkho ca muttā ca veḷuriyo ca jātarūpañca rajatañcāti ca, sāli ca
Ekavīsaticcādino ekañca taṃ vīsaticāti visesanasamāso vā siyā, ekañca vīsati ca ekavīsatīti catthasamāso vā, samāhāre napuṃsakattantu na pappoti, ‘‘nānusāsanīyaṃ liṅgaṃ sokanissayattā liṅgasse’’ti loke napuṃsakaliṅgassehānabhidhānato napuṃsakaliṅgaṃ na bhavissatītyadhippāyo, sabhāparisāyāti ñāpakato vā samāhāre napuṃsakaliṅgamatra byabhicaratīti daṭṭhabbaṃ.
Pubbappayogo-bhimatoti upasajjanasaññakassa syādīti paṭhamāya niddiṭṭhassa samāse pubbanipāto ‘‘upasajjanaṃ pubba’’miccanena (2-2-31) iṭṭho kamassa padhānabhāvena vattumiṭṭhattāti ‘‘syādisyādinekattha’’nti (3-1) ettha syādīti paṭhamāniddiṭṭhassāsaṅkhyādino pubbamavaṭṭhānato syādineti tatiyāniddiṭṭhassa pacchāvaṭṭhānato ‘‘syādisyādinā’’ti sutte paṭipāṭiyā padhānabhāvena vattumiṭṭhattā.
Parappayogo-bhimatoti heṭṭhā vuttasuttena pubbanipāte patte ‘‘rājadantādīsu para’’ntīminā (2-2-30) paranipāto-bhimato, vacanenāti- ‘‘bahula’’nti vacanena, pubbakā layuttassa parappayogo-bhimatoti rājadantādipāṭhato evā-bhimato.
Kamampaccanādarāti iminā padhānabhāvenā-kkamassa vattumiṭṭhattamāha. Saro ādi yassa taṃ sarādi, saṅkho ca dundubhi ca vīṇā ca, udukkhalañca musalo ca, dhanapati ca rāmo ca kesavocāti viggaho. Jaṃdaṃsaddā jāyāsaddasamānatthā asaṅkhyā-jañca pati ca, dañca paticāti viggaho, avantayo ca assakāca, aggi ca indocāti viggaho, taṃnivāsimhi gahite avanti ca assakocāti ekattenapi viggaho vattati. Dvandasamāso- yaṃ dvandasadisattā dvando, dve ca dve ca padāni dvandānīti hi ubhayatthappadhāno- yaṃ dvandasaddo.
21. Saṅkhyā
Atha ‘‘samāhāre napuṃsaka’’nti (3-20) vijjamāne kiṃ ‘‘saṅkhyādī’’ ti iminā
Neti iminā catthetiādinā kataparikappanā na sijjhatīti dasseti, tattha hetumāha- ‘sambandhassa purisādhīnattā’ti, saticeccādinā ‘samāhāre napuṃsaka’ntettha visesanaggahaṇe payojanaṃ vatvā ‘saṅkhyādī’ti imassa niratthakattameva thirīkaroti.
Payojaneti lāghavappayojane;
Sambandhīyatīti visesanaggahaṇaṃ sambandhīyati;
Etthāti etasmiṃ ‘saṅkhyādī’sutte;
Tanneti iminā yathāvuttaṃ codanaṃ nivatteti.
‘Saṅkhyādī’ti suttassa sātthakattamāha- ‘catthasamāsānantara’miccādinā. Ekattabyapadeso kātabboti ‘‘saṅkhyāpubbo digū’’ti (2-1-52) saṅkhyāpubbassa samāsassa digusaññaṃ vidhāya tadatthassa ‘‘digurekavacana’’ntīminā (2-4-1) ekattabyapadeso parehi viya kātabbo.
Samāharaṇaṃ samāhāroti iminā bhāvasādhano-yaṃ samāhārasaddo. Yadi samāharīyatīti samāhāroti kammasādhano siyā, tadā pañca kumāriyo samāhaṭāti vākyassātthe vutti siyā pañcakumārītyettha sakapadatthappadhānattā bahuvacanaṃ siyā ‘‘ghāpassāntassāppadhānassā’’ti (3-24) appadhānarassattañca na siyā… samāhaṭānameva kumārīnaṃ padhānattā, tasmā pañca gāvo sa māhaṭātyetasmiṃ vākye samāsova natthi kammasādhanassānupagamato. Pañcannaṃ gunnaṃ samāhāro, catunnaṃ pathānaṃ samāhāroti vākye pana atthi, samāhārassekattā tu sataṃ yūthaṃ vananti ettha viya sābhāvikamekavacanaṃ siddhameveti viññāpeti.
22. Kvace
Kvacisaddassa
23. Syādi
Nanuceccādinā vuttaṃ codanaṃ nisedheti ‘tanne’ti. Tattha kāraṇamāha- ‘ghasaññattā’tyādi. Aghonanti ghaokāravajjitānaṃ, nanu itthi yamākāro gho, tathāsati napuṃsake so (na siyāti) parikappeti ‘napuṃsakattā ghattameva natthīti cedi’ti. Tampi neti yathā vuttampaṭikkhipitvā attheva napuṃsake ghattanti
24. Ghama
Atoevacātiādi
25. Gossu
Sakatthapariccāgena kule pavattattāti iminā chaṭṭhīsamāsassa uttarapadatthappadhānattamāha.
26. Itthi
Itthividhīsu ‘‘puthussa pathavaputhavā’’ti (3-39) suttapariyantesu. Itthiyanti idaṃ nāmavisesanaṃ vā siyā paccayatthavisesanaṃ vā, tattha nāmavisesanamevidaṃ na paccayatthavisesananti dassetumāha- ‘nāme’ccādi. Akārantato nāmasmāti ekattādimahantatthavācito akārantato nāmasmā. Itthattanti ettha itthīti itthiliṅgaṃ vuccati. Itthiyeva hi esāti liṅgīyati saṅketīyatīti liṅgaṃ. Itthiyā esāti pasiddhimato atthassa bhāvo sāmaññaṃ bālayuvattādi lakkhaṇaṃ itthattaṃ. Kimettha liṅgaṃ nāma–
Eseso etamiti ca,
Pasiddhi atthesu yesu lokassa;
Thīpuṃ napuṃsakānīti,
Vuccante tāni nāmāni.
Atthesu yesu esā eso etanti pasiddhi lokassa hoti etāni yathākkamaṃ itthipurisanapuṃsakaliṅgānīti lokena vuccantīti attho. Evañcakatvā vuccate ‘‘liṅgaṃ nānusāsanīyaṃ lokanissa yattā liṅgassā’’ti. Tattha goiccādīsvesā esoti pasiddhiyā itthiliṅgattaṃ, acciādīsvesā etanti pasiddhiyā itthinapuṃsakattaṃ, taṭobhaṭī taṭamiccādīsveso esāetanti pasiddhiyā pumitthinapuṃsakattaṃ, mālāiccādīsvesāti pasiddhiyā itthattaṃ, rukkhoccādīsvesoti pasiddhiyā pulliṅgattaṃ, kulamiccādo etanti pasiddhiyā napuṃsakattaṃ. Samāsassāpyevaṃ daṭṭhabbaṃ, jotakāti dassetīti sambandho. Jotakā
Itthiyamabhidheyyāyanti itthiliṅgasaṅkhāte itthatte atthabhūte, yathevahītiādinā upamāvasena yathāvuttamevatthaṃ vibhāveti. Tattha itthattamiccādinā paropavaṇṇitapakkhassāyuttattannicchindeti, no papajjate
Atoevāti itthatte āvidhānatoyeva. Tabbatotthassāti idaṃ jayādiccādimatānugāminā
Atheccādinā yathāvuttadosaparihārāya jinindabuddhinā yadupavaṇṇi taṃ taṃ parikappeti. So eva carahiccādinā upahāsapubbakamuttara mācikkhate. Masimakkhitakukkuṭoviyāti yadā koci aññakukkuṭo aññasmā bhīto siyā, tadā vijayino kukkuṭassa mukhaṃ masiyā makkhetvā upanenti so paṭhamaṃ tato bhītopi puna aññoti mantvā yujjhitumussahate. Yathātra sova kukkuṭo byāje nopadassito, tathā trāmītyattho.
29. Ārā
Puṃyogena bhariyāyaṃ vattamānatova niyamena ‘‘mātulāditvānī bhariyāyaṃ’’ (3-33) tyānī, iminā tvaniyamena bhariyāyamabhariyāyañca inītyaniyamena vattumāha- ‘ārāmikassa bhariyā’iccādi.
31. Kti
Ttimhāti ettake vuttepi ttippaccayantatoti vacane kāraṇamāha-kevalassa aññapadatthe payogābhāvā’ti. Iminā paccayaggahaṇaparibhāsamantarenāpi sāmatthiyenevāyamatthaviseso labbhatīti dīpeti.
32. Ghara
Taṃsanniyogāti
33. Mātu
Bhariyāyanti pakativisesanattā māha- ‘bhariyāya’ntiādi. Punnāmadheyyāti purisassa samaññābhūtā, puṃyogenāti purisena saha sambandhena hetunā. Itthiyaṃ vattantīti soyamityabhedavacanicchāyaṃ yadā bhariyāsaṅkhātāyamitthiyaṃ vattante, nadādipāṭhāti vutte viññāyati ‘ākatigaṇattā nadādipāṭho honto evaṃ hotī’ti dasseti, punnāmasmāyogāapālakantāti nadādipāṭhatoti atthoti seso. Idañca nadādīsu gaṇasuttanti veditabbaṃ, tassa atthaṃ vadati-‘pumuno’iccādi, apālakantāti kiṃpasupālikā khettapālikā.
39. Puthu
Puthusaddato saññāyaṃ vīppaccayaṃ samattheti‘puthubhūtā pathavīti hi mahī vuccatī’’ti, puthubhūtāti hi iminā pathavīsaddassa puthusaddabhūtattaṃ viññāpeti, mahī vuccatīti iminā nadādipāṭhā saññāyaṃ vīppaccayattaṃ, puthubhūtā patthaṭāti attho.
40. Samā
Parādhikārato paccayassa paravidhināva sāmīpyassa siddhattā sādhīpyavacanassantasaddassa gahaṇamanatthakaṃ siyāti mantvāvayavavacano yamantasaddo gayhatīti dassento āha- ‘tassa anto’iccādi. Avasānavati+avayavoti padacchedo, samāsaggahaṇena gahaṇe kāraṇamāha-‘avayavattā’ti. Yathāvuttacodanāya niddosattamupamāvasena dassetumāha-‘nāyaṃ doso’ccādi. Pallavitassa rukkhassa pallavānamavayavattaṃ viya samāsato uttarakālaṃ vidhīya mānassa akārassa samāsāvayavattaṃ na virujjhatīti attho.
44. Asaṃ
Atikkantamaṅguliyoti
45. Dīghā
Dīgharattantyādo nānusiṭṭhattā liṅgavisesassa kathaṃ napuṃsakattameviccāsaṅkiya codeti ‘nanuce’ccādi. Nāyaṃdosoccādinā pariharati. ‘‘Liṅgaṃ nānusāsanīyaṃ lokanissayattā liṅgassā’’tīdamālamba vadati ‘loke’tiādi. Athavāti pakkhantaropadassanatthe nipāto, vibhajjāti vibhajitvā. Kvacīti yogavibhāgenāti adhippāyo.
Ahorattanti samāhāre (cattha) samāsā napuṃsakattaṃ. Atirattoti pulliṅge pādisamāso, samudāyasaddassāpyavayave vutti sabbhāvato ekadesavacano pubbarattādo rattisaddoccāha-‘pubbā ca sā ratti cā’tiādi. Evamekarattanti pāṭhena na bhavitabbaṃ… tassa samāhārena samāsattābhāvā. Napuṃsakaliṅgampana lokasannissa yattā viññeyyaṃ.
Asamāsantapakkheti
46. Gotva
Nanuceccādinā yathāpāditadosaṃ nāyaṃ dosoti pariharati. Syādilopassiccādinā sulabhasyādi lopato pyasulabhataddhita lopova alopetīminā parāmaṭṭhuṃ yuttoti dasseti.
47. Ratti
Rattindivaṃ bhuñjatīti payoge ādheyye bhojanasaṅkhāte apekkhite ratyādayo ādeyyasāpekkhā, tesampi iminā nipāta nenevātimatā samāsassa siddhīti dassento āha- ‘rattandiva’ntiādi, ratti ca divācāti viggaho, catthasamāse tu ra(ttindi) vā.
50. Dāru
Samāsattho (ettha) dāru, nāssa mukhyāhi aṅgulīhi sambandho yujjati, nanu dve aṅgulī pamāṇamassa dārunoccādiṃ mukhyo aṅgulisaddogahitoti sambandho sambhavati kimevaṃ vuccateccāsaṅkiyāha-‘yadipi’ccādi, pamāṇavacanenāti mattādipaccayatthabhūtapamāṇavācakena, aṅguli saddassa dāruno pamāṇavācakattā vuttaṃ- ‘dāruno sambandho atthī’ti. Visesanasamāsato paraṃ tadatthavisaye tasmiṃpamāṇatthavisaye ‘‘mānematto’’tiādinā (4-46) mattādippaccayenabhavitabbantiattho, lopenabhavitabbanti sambandho, ‘‘asaṅkhyehi cāṅgulyā naññāsaṅkhyatthesu’’iccatra (3-44) yadākhyātaṃ, tadihāpyatidisamāha-‘pubbe viyasiddha’nti, anakārantānanti bhūmiādīnaṃ, tabbidhāne tassa appaccayassa vidhāne payojanaṃsissokārotisambandho. Iminā kaccāyanānaṃ pakaraṇe payojanaṃ dassitaṃ. Athaca panettha ‘‘kvaci samāsantagatānamakāranto’’ti (ka, 2-7-22) iminā akārantassa samāsante kate sāmatthiyā ‘syāca’iti (ka, 2-3-29) sissākārādesābhāvā niccamokārantarūpaṃ sampajjatīti parikappiyatassāyuttabhāvaṃ dassetuṃ yaṃ
51. Civī
Aññamaññakiriyeti kiriyāparivattanamāha, iminā sutte kiriya saddābhāvepi vītiharaṇasaddeneva kiriyābyatihāreti labbhatīti dasseti.
52. Latvī
Paṭimukkakambū āmukkavalayā.
53. Vāñña
Kāpekkhehīti kappaccayamapekkhitehi.
54. Utta
Āparicchedāvasānā na pare
57. Ṭanta
Ṭādese pubbasaralopo, atisayena mahantīti viggahe ‘‘taratamissikiyiṭṭhātisaye’’ti (4-64) tarappaccayo ṇādivuttiyaṃ vibhattilopo. Mahattarasaddā ‘nadāditovī’’ (3-27) mahato bhāvoti vākye‘‘tassa bhāvakammesuttatā ttana ṇya ṇeyya ṇiya ṇiyā’’ti (4-56) tto, vibhattilopo, chaṭṭhīsamāso, tenāha ‘rattaññūna’miccādi.
58. A
Nto
60. Para
Parāsaddo ettha adhikatthoti āha-‘adhikā’ti.
63. Klu
Apavādavisayepīti ‘‘vijjāyonisambandhānamā tatra catthe’’ti (3-64) imassa apavādasuttassa visayepi.
64. Vijjā
Atha vijjāyonisambandhānamityuccamāne vijjāsambandhīnaṃ yonisambandhīnanti kathaṃ vivaraṇamiccāha-‘vijjāyoni’ccādi, vijjā ca yoni ca vijjā yonī tāsaṃ sambandho, so yesaṃ atthi te hotādayo mātādayo ca abhedopacāreneha vijjāyonisambandhisaddena gayhantīti adhippāyo, tasaddenāti tatretyatra. Te ca ltupitādayoti tasaddena parāmaṭṭhā ltupitādayo ca, atthe kāriyā sambhavā taṃvācako saddo gayhati.
65. Putte
Ltupitādī (ti pubba) sutte tatreti gahitaltupitādi.
66. Cismiṃ
Paccayaggahaṇaparibhāsāya cippaccayanteti vuttaṃ.
67. Itthi
Itthisaddena itthiliṅgaṃ gahitaṃ na itthī, taggahaṇe sati ‘itthiyaṃ vattamāne’ti vuttiganthassa itthisaṅkhāte atthe vattamāneti attho gayheyya, evaṃ sati ‘kalyāṇippadhānā’ti etthāpi pumbhāvo pasajjeyya… padhānasaddassa kalyāṇiyaṃ vattamānattāti āha- ‘itthiyanti itthiliṅge’ti. Atha itthiyanti ettake vutte kathaṃ taggahaṇaṃ
69. Sabbā
Vattanaṃ ekasmiṃ atthe adhitthiccādo itthivisiṭṭhe sattamiyatthādo, vāsiṭṭhoccādo vasiṭṭhādivisiṭṭhe apaccādo, puttīyaticcādo puttādivisiṭṭhe icchādyatthe pavatti, tenāha-‘ekatthībhāvo’ti. Sāmañña gahaṇatthanti iminā mattasaddassa kasiṇatthe pavattimāha.
70. Jāyā
Evanti iminā itarītarayoge catthasamāsaṃ vibhāveti. Jānijāyā, saddantarenāti jānisaddena tathāsaddopadiṭṭhena daṃ jaṃ saddantarena ca, kesañciti kharīgatantiādīsu ‘kharī’tiādīnaṃ kesañci, kharīti kharatthe vattamāno-yaṃ saddo niyatavisayo… gatasaddaṃ vinā aññattha adiṭṭhattā, nāyampayogoti tudampatippayogaṃ nivattetvā hetumāha- ‘āgame’ccādi, aññehi cāti iminā rūpasiddhiṃ gaṇhāti.
75. Ana
Nanu sutte‘sare’ti ettakaṃ vuttaṃ‘sarādo’ti kathaṃ laddhanti āha-‘sare’tiādi, vaṇṇe yantantadādoti siṭṭhavacanaṃ, vaṇṇe parabhūte yaṃ kāriyaṃ vidhīyate taṃ so vaṇṇo ādi yassa taṃ tadādi, tasmiṃ tadādo uttarapade sampajjatīti attho, khādhātuto ktappaccaye vihite rassenākārenevāyampayogo, na visuṃ akārenāti dassetuṃ na ākkhātaṃ anakkhāta ‘‘byañjane dīgharassā’’ti uttarapadādi sarassa rassatta’nti vuttaṃ.
76. Nakhā
Saññāsaddesucātiādinā
77. Nago
Evanti iminā gacchatīti vākye kvippaccayādiṃ dasseti, viseso panettha nañssa(ṭo) vasalo caṇḍālo, sītena karaṇabhūtena.
78. Saha
Tattha tasmiṃ parabhūte, yassa ca jhattanti sambandho.
80. Apa
Appaccakkhaṃ paccakkhañāṇenānupalabbhanīyaṃ tampanātthato-numeyyameva. Tasmiṃ gammamāne yamādesoti kenaci liṅgenādhigatenānumānañāṇenānumeyuttamagyādinoti dassetumāha- ‘kapote’ccādi. Kapotādibhāveti katthaci gharādo kapotavātamaṇḍalikādīnaṃ dassanavasena sabbhāve sati. Agyādidassanatoti aggipisācādidassanato, aññatrāpīti gharādito aññatra, kapotavātamaṇḍalikādino liṅgassa, agyādiyoganti aggiādīhi anumeyyehi sambandhaṃ. Mantvāti anumānañāṇena jānitvāpayogoti sāggisapisācāti payogo.
81. Akā
Sakatthe
82. Gantha
‘‘Aṭṭhādasa nimesā tu, kaṭṭhā tiṃsantu tākalā’’ti vacanato āha- ‘kalā kālaviseso’ti. Kalādisaṅkhātaganthassānte sahasaddo vattatītisamāsavākyaṃ niddisati ‘kalanta’miccādi. Ganthanteccādinā āsaṅkatoyamadhippāyo ‘‘kālatthapariccāgena ganthante vattamānattā akālattho’’ti. Ganthavuttipi kalādi kālasaddatthaṃ nātikkamatīti adhippāyenāha- ‘ganthavuttipi’ccādi. Adhiko māsako assāti samāsako, vikappena siddheti ‘‘sahassa so-ññatthe’’ti (3-78).
83. Samā
Samāno pati yassā sapattinī sapattī iti nipphannānamekadeso ‘pattinī pattī’ti dassitoti vattumāha- ‘yakkhādi tvini’ccādi. Vayasaddassa ‘‘saravayāyavāsacetā jalāsayākkhayalohapaṭamanesū’’ti gaṇapāṭhato akkhaye vattamānasso manādittā okārantattanti dassetumāha- ‘vayo’tiādi. Yappaccayantoti iminā nipātanena takayappaccayanto.
84. Uda
‘‘Aññasmi’’nti (4-121) iyappaccayavidhāyakaṃ suttaṃ.
88. Tumhā
Tumhe viya dissantīti tumhādī amhādīccādiṃ ‘‘sabbādīnamā’’ti (3-86) ā.
90. Vidhā
Gabbhenāti iminā kucchigatena gabbhena saha dvihadayattamassāti dasseti, pubbapadeti dusadde.
92. Digu
Guṇā
93. Tīsva
Dvattipattāti paṭhamantā‘pūra-pūraṇe’iccasmā karaṇatthe ‘‘bhāva kārakesva ghaṇa ghakā’’ti (5-44) appaccaye syādisamāsoti dassetu māha- ‘dvattipatta’iccādi.
94. Āsaṃ
Dve ca tiṃsā ca, dvīhi vā adhikā tiṃsāti viggaho.
96. Cattā
Sampattavibhāsāyanti ayaṃyogo (sampattavibhāsāti) dasseti, sampatte vibhāsā vikappoti attho, tayo ca cattālīsā ca, tīhi vā adhikā cattālīsāccādinā viggaho, tisso cattālīsā assa ticattālīsaṃ gaṇo.
97. Dvissā
Sampattavibhāsattāti ‘‘āsaṅkhyāye’’ccādinā (3-94) ākāre sampatte vibhāsattā.
Iti moggallānapañcikāṭīkāyaṃ sāratthavilāsiniyaṃ
Tatiyakaṇḍavaṇṇanā niṭṭhitā.