Namo tassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa
Khuddakanikāye
Jātaka-aṭṭhakathā
(Chaṭṭho bhāgo)
22. Mahānipāto
[538] 1. Mūgapakkhajātakavaṇṇanā
Māpaṇḍiccayaṃ vibhāvayāti idaṃ satthā jetavane viharanto mahābhinikkhamanaṃ ārabbha kathesi. Ekadivasañhi bhikkhū dhammasabhāyaṃ sannisinnā bhagavato nekkhammapāramiṃ vaṇṇayantā nisīdiṃsu. Satthā āgantvā ‘‘kāya nuttha, bhikkhave, etarahi kathāya sannisinnā’’ti pucchitvā ‘‘imāya nāmā’’ti vutte ‘‘bhikkhave, idāni mama pūritapāramissa rajjaṃ chaḍḍetvā mahābhinikkhamanaṃ
Atīte kāsiraṭṭhe bārāṇasiyaṃ kāsirājā nāma dhammena rajjaṃ kāresi. Tassa soḷasasahassā itthiyo ahesuṃ. Tāsu ekāpi puttaṃ vā dhītaraṃ vā na labhi. Nāgarā ‘‘amhākaṃ rañño vaṃsānurakkhako ekopi putto natthī’’ti rājaṅgaṇe sannipatitvā kusajātake (jā. 2.20.1 ādayo) āgatanayeneva rājānaṃ evamāhaṃsu ‘‘deva, puttaṃ patthethā’’ti. Rājā
Tassā sīlatejena sakkassa bhavanaṃ uṇhākāraṃ dassesi. Sakko āvajjento taṃ kāraṇaṃ ñatvā ‘‘candādevī puttaṃ pattheti, handāhaṃ puttaṃ dassāmī’’ti tassānucchavikaṃ puttaṃ upadhārento bodhisattaṃ passi. Bodhisattopi tadāvīsativassāni bārāṇasiyaṃ rajjaṃ kāretvā tato cuto ussadaniraye nibbattitvā asītivassasahassāni tattha paccitvā tato cavitvā tāvatiṃsabhavane nibbatti. Tatthāpi yāvatāyukaṃ ṭhatvā tato cavitvā uparidevalokaṃ gantukāmo ahosi. Sakko tassa santikaṃ gantvā ‘‘mārisa, tayi manussaloke uppanne pāramiyo ca te pūrissanti, mahājanassa vuḍḍhi ca bhavissati, ayaṃ kāsirañño candādevī nāma aggamahesī puttaṃ pattheti, tassā kucchiyaṃ uppajjāhī’’ti vatvā aññesañca cavanadhammānaṃ pañcasatānaṃ devaputtānaṃ paṭiññaṃ gahetvā sakaṭṭhānameva agamāsi. So ‘‘sādhū’’ti sampaṭicchitvā pañcahi devaputtasatehi saddhiṃ devalokato cavitvā sayaṃ candādeviyā kucchimhi paṭisandhiṃ gaṇhi. Itare pana devaputtā amaccabhariyānaṃ kucchīsu paṭisandhiṃ gaṇhiṃsu.
Tadā candādeviyā kucchi vajirapuṇṇā viya ahosi. Sā gabbhassa patiṭṭhitabhāvaṃ ñatvā rañño ārocesi. Taṃ sutvā rājā gabbhassa parihāraṃ dāpesi. Sā paripuṇṇagabbhā dasamāsaccayena dhaññapuññalakkhaṇasampannaṃ puttaṃ vijāyi. Taṃ divasameva amaccagehesu pañca kumārasatāni jāyiṃsu. Tasmiṃ khaṇe rājā amaccagaṇaparivuto mahātale nisinno ahosi. Athassa
Rājā pañcannaṃ dārakasatānaṃ kumārapasādhanāni pesetvā puna pañca dhātisatāni ca dāpesi. Mahāsattassa pana atidīghādidosavajjitā
Rājā kumārassa nāmaggahaṇadivase lakkhaṇapāṭhake brāhmaṇe pakkosāpetvā tesaṃ mahantaṃ sakkāraṃ katvā kumārassa antarāyābhāvaṃ pucchi. Te tassa lakkhaṇasampattiṃ disvā ‘‘mahārāja, dhaññapuññalakkhaṇasampanno ayaṃ kumāro, tiṭṭhatu ekadīpo, dvisahassaparivārānaṃ catunnampi mahādīpānaṃ rajjaṃ kāretuṃ samattho hoti, nāssa koci antarāyo
Tasmiṃ
Athassa ‘‘ahaṃ vīsativassāni bārāṇasiyaṃ rajjaṃ kāretvā asītivassasahassāni ussadaniraye pacciṃ, idāni punapi imasmiṃyeva coragehe nibbattomhi, pitā me hiyyo catūsu coresu ānītesu tathārūpaṃ pharusaṃ nirayasaṃvattanikaṃ kathaṃ kathesi, sacāhaṃ rajjaṃ kāressāmi, punapi niraye nibbattitvā mahādukkhaṃ anubhavissāmī’’ti āvajjentassa mahantaṃ bhayaṃ uppajji. Bodhisattassa kañcanavaṇṇaṃ sarīraṃ hatthena parimadditaṃ padumaṃ viya milātaṃ dubbaṇṇaṃ ahosi. So ‘‘kathaṃ nu kho imamhā coragehā mucceyya’’nti cintento nipajji. Atha naṃ ekasmiṃ attabhāve mātubhūtapubbā chatte
1.
‘‘Mā paṇḍiccayaṃ vibhāvaya, bālamato bhava sabbapāṇinaṃ;
Sabbo taṃ jano ocināyatu, evaṃ tava attho bhavissatī’’ti.
Tattha paṇḍiccayanti paṇḍiccaṃ, ayameva vā pāṭho. Bālamatoti bālo iti sammato. Sabbo janoti sakalo antojano ceva bahijano ca. Ocināyatūti ‘‘nīharathetaṃ kāḷakaṇṇi’’nti avamaññatu, avajānātūti attho.
So tassā vacanena assāsaṃ paṭilabhitvā –
2.
‘‘Karomi
Atthakāmāsi me amma, hitakāmāsi devate’’ti. –
Imaṃ gāthaṃ vatvā tāni tīṇi aṅgāni adhiṭṭhāsi. Sā ca devadhītā antaradhāyi. Rājā puttassa anukkaṇṭhanatthāya tāni pañca kumārasatāni tassa santikeyeva ṭhapesi. Te dārakā thaññatthāya rodanti paridevanti. Mahāsatto pana nirayabhayatajjito ‘‘rajjato me sussitvā matameva seyyo’’ti na rodati na paridevati. Athassa dhātiyo taṃ pavattiṃ ñatvā candādeviyā
Vīmaṃsanakaṇḍaṃ
So
Tato amaccādayo rañño ārocesuṃ ‘‘ekavassikadārakā nāma pūvakhajjakaṃ piyāyanti, tena naṃ vīmaṃsissāmā’’ti pañca kumārasatāni tassa santikeyeva nisīdāpetvā nānāpūvakhajjakāni upanāmetvā bodhisattassa avidūre ṭhapetvā ‘‘yathāruci tāni pūvakhajjakāni
Tato ‘‘dvivassikadārakā nāma phalāphalaṃ piyāyanti, tena naṃ vīmaṃsissāmā’’ti nānāphalāni upanāmetvā bodhisattassa avidūre ṭhapetvā vīmaṃsiṃsu. Sesadārakā
Tato ‘‘tivassikadārakā nāma kīḷanabhaṇḍakaṃ piyāyanti, tena naṃ vīmaṃsissāmā’’ti nānāsuvaṇṇamayāni hatthiassarūpakādīni kārāpetvā bodhisattassa avidūre ṭhapesuṃ. Sesadārakā aññamaññaṃ vilumpantā gaṇhiṃsu. Mahāsatto pana na kiñci olokesi. Evaṃ kīḷanabhaṇḍakenapi ekasaṃvaccharaṃ antarantarā vīmaṃsantāpissa neva antaraṃ passiṃsu.
Tato
Tato ‘‘pañcavassikadārakā nāma aggino bhāyanti, tena naṃ vīmaṃsissāmā’’ti rājaṅgaṇe anekadvārayuttaṃ mahantaṃ gehaṃ kāretvā tālapaṇṇehi chādetvā taṃ sesadārakehi parivutaṃ tassa majjhe nisīdāpetvā aggiṃ denti. Sesadārakā aggiṃ disvā viravantā palāyiṃsu. Mahāsatto pana cintesi ‘‘nirayaaggisantāpanato idameva aggisantāpanaṃ sataguṇena sahassaguṇena satasahassaguṇena varatara’’nti nirodhasamāpanno mahāthero viya niccalova ahosi. Atha naṃ aggimhi āgacchante gahetvā apanenti. Evaṃ aggināpi ekasaṃvaccharaṃ antarantarā vīmaṃsantāpissa neva antaraṃ passiṃsu.
Tato
Tato ‘‘sattavassikadārakā nāma sappassa bhāyanti, tena naṃ vīmaṃsissāmā’’ti bodhisattaṃ sesadārakehi saddhiṃ rājaṅgaṇe nisīdāpetvā uddhaṭadāṭhe katamukhabandhe sappe vissajjesuṃ. Sesadārakā te disvā viravantā palāyiṃsu. Mahāsatto pana nirayabhayaṃ āvajjetvā ‘‘caṇḍasappassa
Tato ‘‘aṭṭhavassikadārakā nāma naṭasamajjaṃ piyāyanti, tena naṃ vīmaṃsissāmā’’ti taṃ pañcadārakasatehi saddhiṃ rājaṅgaṇe nisīdāpetvā naṭasamajjaṃ kārāpesuṃ. Sesadārakā taṃ naṭasamajjaṃ disvā ‘‘sādhu sādhū’’ti vadantā mahāhasitaṃ hasanti. Mahāsatto pana ‘‘niraye nibbattakāle tava khaṇamattampi hāso vā somanassaṃ vā natthī’’ti nirayabhayaṃ āvajjetvā niccalova ahosi, taṃ na olokesi. Evaṃ naṭasamajjenapi ekasaṃvaccharaṃ antarantarā vīmaṃsantāpissa neva antaraṃ passiṃsu.
Tato ‘‘navavassikadārakā nāma asino bhāyanti, tena naṃ vīmaṃsissāmā’’ti taṃ pañcadārakasatehi saddhiṃ rājaṅgaṇe nisīdāpetvā dārakānaṃ kīḷanakāle eko puriso phalikavaṇṇaṃ asiṃ gahetvā paribbhamanto nadanto vagganto tāsento laṅghanto apphoṭento mahāsaddaṃ karonto ‘‘kāsirañño kira kāḷakaṇṇī eko putto atthi, so kuhiṃ, sīsamassa chindissāmī’’ti abhidhāvati. Taṃ purisaṃ disvā sesadārakā bhītatasitā hutvā viravantā disāvidisāsu palāyiṃsu. Mahāsatto pana nirayabhayaṃ āvajjetvā ajānanto viya nisīdi. Atha
Tato dasavassikakāle panassa badhirabhāvavīmaṃsanatthaṃ sirisayane nisīdāpetvā sāṇiyā parikkhipāpetvā catūsu passesu chiddāni katvā tassa adassetvā heṭṭhāsayane saṅkhadhamake nisīdāpetvā ekappahāreneva saṅkhe dhamāpenti, ekaninnādaṃ ahosi. Amaccā catūsu passesu ṭhatvā sāṇiyā chiddehi olokentāpi mahāsattassa ekadivasampi satisammosaṃ vā hatthapādavikāraṃ vā phandanamattaṃ vā na passiṃsu. Evaṃ ekasaṃvaccharaṃ saṅkhasaddenapi antarantarā vīmaṃsantāpissa neva antaraṃ passiṃsu.
Tato
Tato dvādasavassikakāle ‘‘dīpena naṃ vīmaṃsissāmā’’ti ‘‘rattibhāge andhakāre hatthaṃ vā pādaṃ vā phandāpeti nu kho, no’’ti ghaṭesu dīpe jāletvā sesadīpe nibbāpetvā thokaṃ andhakāre sayāpetvā ghaṭehi dīpe ukkhipitvā ekappahāreneva ālokaṃ katvā iriyāpathaṃ upadhārenti. Evaṃ dīpenapi ekasaṃvaccharaṃ antarantarā vīmaṃsantāpissa kiñci phandanamattampi na passiṃsu.
Tato terasavassikakāle ‘‘phāṇitena
Athassa cuddasavassikakāle ‘‘idāni panesa mahallako jāto sucikāmo asucijigucchako, asucinā naṃ vīmaṃsissāmā’’ti tato paṭṭhāya naṃ neva nhāpenti na ca ācamāpenti. So uccārapassāvaṃ katvā tattheva palipanno sayati. Duggandhabhāvena panassa antarudhīnaṃ nikkhamanakālo viya ahosi, asucigandhena makkhikā khādanti. So niccalova ahosi
Tato pannarasavassikakāle ‘‘aṅgārena naṃ vīmaṃsissāmā’’ti athassa heṭṭhāmañcake aggikapallāni ṭhapayiṃsu ‘‘appeva nāma uṇhena pīḷito
Athassa soḷasavassikakāle amaccabrāhmaṇādayo cintayiṃsu ‘‘pīṭhasappī vā hotu, mūgo vā badhiro vā hotu, vaye pariṇate rajanīye arajjantā nāma natthi, dussanīye adussantā nāma natthi, samaye sampatte pupphavikasanaṃ viya hi dhammatā esā, nāṭakānampissa paccupaṭṭhāpetvā tāhi naṃ vīmaṃsissāmā’’ti. Tato uttamarūpadharā devakaññāyo viya vilāsasampannā nāṭakitthiyo pakkosāpetvā ‘‘yā kumāraṃ hasāpetuṃ vā kilesehi bandhituṃ vā sakkoti, sā tassa aggamahesī bhavissatī’’ti vatvā kumāraṃ gandhodakena nhāpetvā devaputtaṃ viya alaṅkaritvā devavimānasadise sirigabbhe supaññatte sirisayane āropetvā gandhadāmapupphadāmadhūmavāsacuṇṇādīhi antogabbhaṃ ekagandhasamodakaṃ katvā paṭikkamiṃsu. Atha naṃ tā itthiyo parivāretvā naccagītehi ceva madhuravacanādīhi ca nānappakārehi abhiramāpetuṃ vāyamiṃsu. So buddhisampannatāya tā itthiyo anoloketvā ‘‘imā itthiyo mama sarīrasamphassaṃ mā
Evaṃ soḷasa saṃvaccharāni soḷasahi mahāvīmaṃsāhi ceva anekāhi khuddakavīmaṃsāhi ca vīmaṃsamānāpi tassa cittaṃ pariggaṇhituṃ nāsakkhiṃsu.
Vīmaṃsanakaṇḍaṃ niṭṭhitaṃ.
Rajjayācanakaṇḍaṃ
Tato rājā vippaṭisārī hutvā lakkhaṇapāṭhake brāhmaṇe pakkosāpetvā ‘‘tumhe kumārassa jātakāle ‘dhaññapuññalakkhaṇasampanno ayaṃ kumāro, nāssa koci antarāyo paññāyatī’ti me kathayittha, idāni pana so pīṭhasappī mūgabadhiro jāto, kathā vo na sametī’’ti āha. Brāhmaṇā vadiṃsu ‘‘mahārāja, ācariyehi adiṭṭhakaṃ nāma natthi, apica kho pana, deva, ‘rājakulehi patthetvā laddhaputtako kāḷakaṇṇī’ti
Tadā candādevī taṃ pavattiṃ sutvā turitaturitāva ekikā rājānaṃ upasaṅkamitvā vanditvā ‘‘deva, tumhehi mayhaṃ varo dinno, mayā ca gahitako katvā ṭhapito, idāni taṃ me dethā’’ti yāci. ‘‘Gaṇhāhi, devī’’ti. ‘‘Deva, puttassa me rajjaṃ dethā’’ti. ‘‘Na sakkā, devī’’ti. ‘‘Kiṃkāraṇā, devā’’ti. ‘‘Putto, te devi, kāḷakaṇṇī’’ti. ‘‘Tena hi, deva, yāvajīvaṃ adadantāpi satta vassāni dethā’’ti. ‘‘Na sakkā, devī’’ti. ‘‘Tena hi, deva, cha
Rajjayācanakaṇḍaṃ niṭṭhitaṃ.
Atha chaṭṭhe divase rājā sunandaṃ nāma sārathiṃ pakkosāpetvā ‘‘tāta, sunandasārathi sve pātova avamaṅgalarathe avamaṅgalaasse yojetvā kumāraṃ tattha nipajjāpetvā pacchimadvārena nīharitvā āmakasusāne catubbhittikaṃ āvāṭaṃ khaṇitvā tattha naṃ pakkhipitvā kuddālapiṭṭhena matthakaṃ bhinditvā jīvitakkhayaṃ pāpetvā upari paṃsuṃ datvā pathavivaḍḍhanakammaṃ
Athassā rattiyā accayena pātova sunando sārathi rathaṃ yojento devatānubhāvena mahāsattassa pāramitānubhāvena ca maṅgalarathe maṅgalaasse yojetvā rathaṃ rājadvāre ṭhapetvā mahātalaṃ abhiruhitvā sirigabbhaṃ pavisitvā deviṃ vanditvā evamāha – ‘‘devi, mayhaṃ mā kujjha, rañño āṇā’’ti vatvā puttaṃ āliṅgitvā nipannaṃ deviṃ piṭṭhihatthena apanetvā pupphakalāpaṃ viya kumāraṃ ukkhipitvā pāsādā otari. Tadā candādevī uraṃ paharitvā mahantena saddena paridevitvā mahātale ohīyi. Atha naṃ mahāsatto oloketvā ‘‘mayi akathente mātā hadayena phalitena marissatī’’ti kathetukāmo hutvāpi ‘‘sace ahaṃ kathessāmi, soḷasa vassāni kato vāyāmo me mogho bhavissati, akathento panāhaṃ attano ca mātāpitūnañca mahājanassa ca paccayo bhavissāmī’’ti adhivāsesi.
Atha naṃ sārathi rathaṃ āropetvā ‘‘pacchimadvārābhimukhaṃ rathaṃ pesessāmī’’ti cintetvā rathaṃ pesesi. Tadā mahāsattassa pāramitānubhāvena devatāviggahito hutvā rathaṃ nivattāpetvā pācīnadvārābhimukhaṃ rathaṃ pesesi, atha rathacakkaṃ ummāre patihaññi. Mahāsattopi tassa saddaṃ sutvā ‘‘manoratho me matthakaṃ patto’’ti suṭṭhutaraṃ tuṭṭhacitto ahosi. Ratho nagarā nikkhamitvā devatānubhāvena tiyojanikaṃ ṭhānaṃ gato. Tattha vanaghaṭaṃ sārathissa āmakasusānaṃ viya upaṭṭhāsi. So ‘‘idaṃ ṭhānaṃ phāsuka’’nti sallakkhetvā rathaṃ maggā okkamāpetvā maggapasse ṭhapetvā rathā oruyha mahāsattassa ābharaṇabhaṇḍaṃ omuñcitvā bhaṇḍikaṃ katvā ekamantaṃ ṭhapetvā kuddālaṃ ādāya rathassa avidūre ṭhāne catubbhittikaṃ āvāṭaṃ khaṇituṃ ārabhi.
Tato bodhisatto cintesi ‘‘ayaṃ me vāyāmakālo, ahañhi soḷasa vassāni hatthapāde na cālesiṃ, kiṃ nu kho me balaṃ atthi, udāhu no’’ti. So uṭṭhāya vāmahatthena dakkhiṇahatthaṃ, dakkhiṇahatthena vāmahatthaṃ
Taṃkhaṇaññeva sakkassa bhavanaṃ uṇhākāraṃ dassesi. Sakko āvajjento taṃ kāraṇaṃ ñatvā ‘‘temiyakumārassa manoratho matthakaṃ patto, idāni pasādhanatthāya cittaṃ uppannaṃ, kiṃ etassa mānusakena pasādhanenā’’ti dibbapasādhanaṃ gāhāpetvā vissakammadevaputtaṃ pakkosāpetvā ‘‘tāta vissakamma devaputta, tvaṃ gaccha, kāsirājassa puttaṃ temiyakumāraṃ alaṅkarohī’’ti āṇāpesi. So ‘‘sādhū’’ti sampaṭicchitvā tāvatiṃsabhavanato otaritvā tassa santikaṃ gantvā dasahi dussasahassehi veṭhanaṃ katvā dibbehi ceva mānusakehi ca alaṅkārehi sakkaṃ viya taṃ alaṅkaritvā sakaṭṭhānameva gato. So devarājalīlāya sārathissa khaṇanokāsaṃ gantvā āvāṭatīre ṭhatvā pucchanto tatiyaṃ gāthamāha –
3.
‘‘Kiṃ nu santaramānova, kāsuṃ khaṇasi sārathi;
Puṭṭho me samma akkhāhi, kiṃ kāsuyā karissasī’’ti.
Tattha kāsunti āvāṭaṃ.
Taṃ sutvā sārathi āvāṭaṃ khaṇanto uddhaṃ anoloketvāva catutthaṃ gāthāmāha –
4.
‘‘Rañño mūgo ca pakkho ca, putto jāto acetaso;
Somhi raññā samajjhiṭṭho, puttaṃ me nikhaṇaṃ vane’’ti.
Tattha pakkhoti pīṭhasappī. ‘‘Mūgo’’ti vacaneneva panassa badhirabhāvopi sijjhati badhirassa hi paṭivacanaṃ kathetuṃ asakkuṇeyyattā. Acetasoti acittako viya jāto. Soḷasa vassāni akathitattā evamāha Samajjhiṭṭhoti āṇatto, pesitoti attho. Nikhaṇaṃ vaneti vane nikhaṇeyyāsi.
Atha naṃ mahāsatto āha –
5.
‘‘Na
Adhammaṃ sārathi kayirā, maṃ ce tvaṃ nikhaṇaṃ vane.
6.
‘‘Ūrū
Adhammaṃ sārathi kayirā, maṃ ce tvaṃ nikhaṇaṃ vane’’ti.
Tattha na badhiroti samma sārathi, sace taṃ rājā evarūpaṃ puttaṃ mārāpetuṃ āṇāpesi, ahaṃ pana evarūpo na bhavāmīti dīpetuṃ evamāha. Maṃ ce tvaṃ nikhaṇaṃ vaneti sace badhirabhāvādivirahitaṃ evarūpaṃ maṃ vane nikhaṇeyyāsi, adhammaṃ kammaṃ kareyyāsīti attho. ‘‘Ūrū’’ti idaṃ so purimagāthaṃ sutvāpi naṃ anolokentameva disvā ‘‘alaṅkatasarīramassa dassessāmī’’ti cintetvā āha. Tassattho – samma sārathi, ime kañcanakadalikkhandhasadise ūrū, kanakacchaviṃ bāhuñca me passa, madhuravacanañca me suṇāhīti.
Tato sārathi evaṃ cintesi ‘‘ko nu kho esa, āgatakālato paṭṭhāya attānameva vaṇṇetī’’ti. So āvāṭakhaṇanaṃ pahāya uddhaṃ olokento tassa rūpasampattiṃ disvā ‘‘ayaṃ puriso ko nu kho, manusso vā devo vā’’ti ajānanto imaṃ gāthamāha –
7.
‘‘Devatā nusi gandhabbo, adu sakko purindado;
Ko vā tvaṃ kassa vā putto, kathaṃ jānemu taṃ maya’’nti.
Athassa mahāsatto attānaṃ ācikkhitvā dhammaṃ desento āha –
8.
‘‘Namhi devo na gandhabbo, namhi sakko purindado;
Kāsirañño ahaṃ putto, yaṃ kāsuyā nihaññasi.
9.
‘‘Tassa rañño ahaṃ putto, yaṃ tvaṃ sammūpajīvasi;
Adhammaṃ sārathi kayirā, maṃ ce tvaṃ nikhaṇaṃ vane.
10.
‘‘Yassa
Na tassa sākhaṃ bhañjeyya, mittadubbho hi pāpako.
11.
‘‘Yathā
Yathā chāyūpago poso, evaṃ tvamasi sārathi;
Adhammaṃ sārathi kayirā, maṃ ce tvaṃ nikhaṇaṃ vane’’ti.
Tattha nihaññasīti nihanissasi. Yaṃ tvaṃ ettha nihanissāmīti saññāya kāsuṃ khaṇasi, so ahanti dīpeti. So ‘‘rājaputto aha’’nti vuttepi na saddahatiyeva, madhurakathāya panassa bajjhitvā dhammaṃ suṇanto aṭṭhāsi. Mittadubbhoti paribhuttachāyassa rukkhassa pattaṃ vā sākhaṃ vā aṅkuraṃ vā bhañjanto mittaghātako hoti lāmakapuriso, kimaṅgaṃ pana sāmiputtaghātako. Chāyūpagoti paribhogatthāya chāyaṃ upagato puriso viya rājānaṃ nissāya jīvamāno tvanti vadati.
So evaṃ
12.
‘‘Pahūtabhakkho bhavati, vippavuṭṭho sakaṃgharā;
Bahū naṃ upajīvanti, yo mittānaṃ na dubbhati.
13.
‘‘Yaṃ yaṃ janapadaṃ yāti, nigame rājadhāniyo;
Sabbattha pūjito hoti, yo mittānaṃ na dubbhati.
14.
‘‘Nāssa corā pasāhanti, nātimaññanti khattiyā;
Sabbe amitte tarati, yo mittānaṃ na dubbhati.
15.
‘‘Akkuddho sagharaṃ eti, sabhāyaṃ paṭinandito;
Ñātīnaṃ uttamo hoti, yo mittānaṃ na dubbhati.
16.
‘‘Sakkatvā sakkato hoti, garu hoti sagāravo;
Vaṇṇakittibhato hoti, yo mittānaṃ na dubbhati.
17.
‘‘Pūjako
Yasokittiñca pappoti, yo mittānaṃ na dubbhati.
18.
‘‘Aggi yathā pajjalati, devatāva virocati;
Siriyā ajahito hoti, yo mittānaṃ na dubbhati.
19.
‘‘Gāvo tassa pajāyanti, khette vuttaṃ virūhati;
Vuttānaṃ phalamasnāti, yo mittānaṃ na dubbhati.
20.
‘‘Darito pabbatāto vā, rukkhato patito naro;
Cuto patiṭṭhaṃ labhati, yo mittānaṃ na dubbhati.
21.
‘‘Virūḷhamūlasantānaṃ, nigrodhamiva māluto;
Amittā nappasāhanti, yo mittānaṃ na dubbhatī’’ti.
Tattha sakaṃ gharāti sakagharā, ayameva vā pāṭho. Na dubbhatīti na dussati. Mittānanti buddhādīnaṃ kalyāṇamittānaṃ na dubbhati. ‘‘Sabbattha pūjito hotī’’ti idaṃ sīvalivatthunā vaṇṇetabbaṃ. Na pasāhantīti pasayhakāraṃ kātuṃ na sakkonti. Idaṃ saṃkiccasāmaṇeravatthunā dīpetabbaṃ. ‘‘Nātimaññanti khattiyā’’ti idaṃ jotikaseṭṭhivatthunā dīpetabbaṃ. Taratīti atikkamati. Sagharanti attagharaṃ. Mittānaṃ dubbhanto attano gharaṃ āgacchantopi ghaṭṭitacitto kuddhova āgacchati, ayaṃ pana akuddhova sakagharaṃ eti. Paṭinanditoti
Sakkatvā sakkato hotīti paraṃ sakkatvā sayampi parehi sakkato hoti. Garu hoti sagāravoti paresu sagāravo sayampi parehi garuko hoti. Vaṇṇakittibhatoti bhatavaṇṇakitti, guṇañceva kittisaddañca ukkhipitvā caranto nāma hotīti attho. Pūjakoti mittānaṃ pūjako hutvā sayampi pūjaṃ labhati. Vandakoti buddhādīnaṃ kalyāṇamittānaṃ vandako hutvā punabbhave paṭivandanaṃ labhati. Yasokittiñcāti issariyaparivārañceva guṇakittiñca pappoti. Imāya gāthāya cittagahapatino vatthu (dha. pa. 73-74) kathetabbaṃ.
Pajjalatīti Siriyā ajahito hotīti ettha anāthapiṇḍikassa vatthu (dha. pa. 119-120) kathetabbaṃ. Asnātīti paribhuñjati. ‘‘Patiṭṭhaṃ labhatī’’ti idaṃ cūḷapadumajātakena (jā. 1.2.85-86) dīpetabbaṃ. Virūḷhamūlasantānanti vaḍḍhitamūlapārohaṃ. Amittā nappasāhantīti ettha kuraraghariyasoṇattherassa mātu gehaṃ paviṭṭhacoravatthu kathetabbaṃ.
Sunando sārathi ettakāhi gāthāhi dhammaṃ desentampi taṃ asañjānitvā ‘‘ko nu kho aya’’nti āvāṭakhaṇanaṃ pahāya rathasamīpaṃ gantvā tattha tañca pasādhanabhaṇḍañca ubhayaṃ adisvā puna āgantvā olokento taṃ sañjānitvā tassa pādesu patitvā añjaliṃ paggayha yācanto imaṃ gāthamāha –
22.
‘‘Ehi taṃ paṭinessāmi, rājaputta sakaṃ gharaṃ;
Rajjaṃ kārehi bhaddante, kiṃ araññe karissasī’’ti.
Atha naṃ mahāsatto āha –
23.
‘‘Alaṃ me tena rajjena, ñātakehi dhanena vā;
Yaṃ me adhammacariyāya, rajjaṃ labbhetha sārathī’’ti.
Tattha alanti paṭikkhepavacanaṃ.
Sārathi āha –
24.
‘‘Puṇṇapattaṃ maṃ lābhehi, rājaputta ito gato;
Pitā mātā ca me dajjuṃ, rājaputta tayī gate.
25.
‘‘Orodhā ca kumārā ca, vesiyānā ca brāhmaṇā;
Tepi attamanā dajjuṃ, rājaputta tayī gate.
26.
‘‘Hatthārohā
Tepi attamanā dajjuṃ, rājaputta tayī gate.
27.
‘‘Bahudhaññā jānapadā, negamā ca samāgatā;
Upāyanāni me dajjuṃ, rājaputta tayī gate’’ti.
Tattha puṇṇapattanti tuṭṭhidāyaṃ. Dajjunti sattaratanavassaṃ vassantā viya mama ajjhāsayapūraṇaṃ tuṭṭhidāyaṃ dadeyyuṃ. Idaṃ so ‘‘appeva Vesiyānā cāti vessā ca. Upāyanānīti paṇṇākārāni.
Atha naṃ mahāsatto āha –
28.
‘‘Pitu mātu cahaṃ catto, raṭṭhassa nigamassa ca;
Atho sabbakumārānaṃ, natthi mayhaṃ sakaṃ gharaṃ.
29.
‘‘Anuññāto ahaṃ matyā, sañcatto pitarā mahaṃ;
Ekoraññe pabbajito, na kāme abhipatthaye’’ti.
Tattha pitu mātu cāti pitarā ca mātarā ca ahaṃ catto. Itaresupi eseva nayo. Matyāti samma sārathi, ahaṃ sattāhaṃ rajjaṃ paricchinditvā varaṃ gaṇhantiyā mātarā anuññāto nāma. Sañchattoti suṭṭhu catto. Pabbajitoti pabbajitvā araññe vasanatthāya nikkhantoti attho.
Evaṃ mahāsattassa attano guṇe kathentassa pīti uppajji, tato pītivegena udānaṃ udānento āha –
30.
‘‘Api ataramānānaṃ, phalāsāva samijjhati;
Vipakkabrahmacariyosmi, evaṃ jānāhi sārathi.
31.
‘‘Api
Vipakkabrahmacariyosmi, nikkhanto akutobhayo’’ti.
Tattha phalāsāvāti ataramānassa mama soḷasavassehi katavāyāmassa samiddhaṃ ajjhāsayaphalaṃ dassetuṃ evamāha. Vipakkabrahmacariyosmīti niṭṭhappattamanoratho. Sammadattho vipaccatīti sammā upāyena kāraṇena kattabbakiccaṃ sampajjati.
Sārathi āha –
32.
‘‘Evaṃ vaggukatho santo, visaṭṭhavacano casi;
Kasmā pitu ca mātucca, santike na bhaṇī tadā’’ti.
Tattha vaggukathoti sakhilakatho.
Tato
33.
‘‘Nāhaṃ asandhitā pakkho, na badhiro asotatā;
Nāhaṃ ajivhatā mūgo, mā maṃ mūgamadhārayi.
34.
‘‘Purimaṃ sarāmahaṃ jātiṃ, yattha rajjamakārayiṃ;
Kārayitvā tahiṃ rajjaṃ, pāpatthaṃ nirayaṃ bhusaṃ.
35.
‘‘Vīsatiñceva vassāni, tahiṃ rajjamakārayiṃ;
Asītivassasahassāni, nirayamhi apaccisaṃ.
36.
‘‘Tassa
Tasmā pitu ca mātucca, santike na bhaṇiṃ tadā.
37.
‘‘Ucchaṅge
Ekaṃ hanatha bandhatha, ekaṃ khārāpatacchikaṃ;
Ekaṃ sūlasmiṃ uppetha, iccassa manusāsati.
38.
‘‘Tāyāhaṃ pharusaṃ sutvā, vācāyo samudīritā;
Amūgo mūgavaṇṇena, apakkho pakkhasammato;
Sake muttakarīsasmiṃ, acchāhaṃ samparipluto.
39.
‘‘Kasirañca parittañca, tañca dukkhena saṃyutaṃ;
Komaṃ jīvitamāgamma, veraṃ kayirātha kenaci.
40.
‘‘Paññāya ca alābhena, dhammassa ca adassanā;
Komaṃ jīvitamāgamma, veraṃ kayirātha kenaci.
41.
‘‘Api ataramānānaṃ, phalāsāva samijjhati;
Vipakkabrahmacariyosmi, evaṃ jānāhi sārathi.
42.
‘‘Api ataramānānaṃ, sammadattho vipaccati;
Vipakkabrahmacariyosmi, nikkhanto akutobhayo’’ti.
Tattha asandhitāti sandhīnaṃ abhāvena. Asotatāti sotānaṃ abhāvena. Ajivhatāti samparivattanajivhāya abhāvena mūgo ahaṃ na Yatthāti yāya jātiyā bārāṇasinagare rajjaṃ akārayiṃ. Pāpatthanti pāpataṃ. Patito asmīti vadati. Rajjābhisecayunti rajje abhisecayuṃ. Nisādetvāti nisīdāpetvā. Atthānusāsatīti atthaṃ anusāsati. Khārāpatacchikanti sattīhi paharitvā khārāhi patacchikaṃ karotha. Uppethāti āvunatha. Iccassa manusāsatīti evamassa atthaṃ anusāsati. Tāyāhanti tāyo vācāyo ahaṃ. Pakkhasammatoti pakkho iti sammato ahosiṃ. Acchāhanti acchiṃ ahaṃ, avasinti attho. Sampariplutoti samparikiṇṇo, nimuggo hutvāti attho.
Kasiranti dukkhaṃ. Parittanti appaṃ. Idaṃ vuttaṃ hoti – sammasārathi, sacepi sattānaṃ jīvitaṃ Komanti ko imaṃ. Veranti pāṇātipātādipañcavidhaṃ veraṃ. Kenacīti kenaci kāraṇena Paññāyāti vipassanāpaññāya alābhena. Dhammassāti sotāpattimaggassa adassanena. Puna udānagāthāyo agantukāmatāya thirabhāvadassanatthaṃ kathesi.
Taṃ sutvā sunando sārathi ‘‘ayaṃ kumāro evarūpaṃ rajjasiriṃ kuṇapaṃ viya chaḍḍetvā attano adhiṭṭhānaṃ abhinditvā ‘‘pabbajissāmīti araññaṃ paviṭṭho, mama iminā dujjīvitena ko attho, ahampi tena saddhiṃ pabbajissāmī’’ti cintetvā imaṃ gāthamāha –
43.
‘‘Ahampi pabbajissāmi, rājaputta tavantike;
Avhāyassu maṃ bhaddante, pabbajjā mama ruccatī’’ti.
Tattha tavantiketi tava santike. Avhāyassūti ‘‘ehi pabbajāhī’’ti pakkosassu.
Evaṃ tena yācitopi mahāsatto ‘‘sacāhaṃ idāneva taṃ pabbājessāmi, mātāpitaro idha nāgacchissanti, atha nesaṃ parihāni bhavissati, ime assā ca ratho ca pasādhanabhaṇḍañca idheva nassissanti, ‘yakkho so, khādito nu kho tena sārathī’ti garahāpi
44.
‘‘Rathaṃ niyyādayitvāna, anaṇo ehi sārathi;
Anaṇassa hi pabbajjā, etaṃ isīhi vaṇṇita’’nti.
Tattha etanti etaṃ pabbajjākaraṇaṃ buddhādīhi isīhi vaṇṇitaṃ pasatthaṃ thomitaṃ.
Taṃ sutvā sārathi ‘‘sace mayi nagaraṃ gate esa aññattha gaccheyya, pitā cassa imaṃ pavattiṃ sutvā ‘puttaṃ me dassehī’ti puna āgato imaṃ na passeyya, rājadaṇḍaṃ me kareyya, tasmā ahaṃ attano guṇaṃ kathetvā aññatthāgamanatthāya paṭiññaṃ gaṇhissāmī’’ti cintento gāthādvayamāha –
45.
‘‘Yadeva
Tadeva me tvaṃ vacanaṃ, yācito kattumarahasi.
46.
‘‘Idheva tāva acchassu, yāva rājānamānaye;
Appeva te pitā disvā, patīto sumano siyā’’ti.
Tato
47.
‘‘Karomi te taṃ vacanaṃ, yaṃ maṃ bhaṇasi sārathi;
Ahampi daṭṭhukāmosmi, pitaraṃ me idhāgataṃ.
48.
‘‘Ehi samma nivattassu, kusalaṃ vajjāsi ñātinaṃ;
Mātaraṃ pitaraṃ mayhaṃ, vutto vajjāsi vandana’’nti.
Tattha karomi tetanti karomi te etaṃ vacanaṃ. Ehi samma nivattassūti samma sārathi, tattha gantvā ehi, ettova khippameva nivattassu. Vutto vajjāsīti mayā vutto hutvā ‘‘putto vo temiyakumāro vandatī’’ti vandanaṃ vadeyyāsīti attho.
Iti vatvā mahāsatto suvaṇṇakadali viya onamitvā pañcapatiṭṭhitena bārāṇasinagarābhimukho mātāpitaro vanditvā sārathissa sāsanaṃ
49.
‘‘Tassa pāde gahetvāna, katvā ca naṃ padakkhiṇaṃ;
Sārathi rathamāruyha, rājadvāraṃ upāgamī’’ti.
Tassattho – bhikkhave, evaṃ vutto so sārathi, tassa kumārassa pāde gahetvā taṃ padakkhiṇaṃ katvā rathaṃ āruyha rājadvāraṃ upāgamīti.
Tasmiṃ khaṇe candādevī sīhapañjaraṃ vivaritvā ‘‘kā nu kho me puttassa pavattī’’ti sārathissa
50.
‘‘Suññaṃ mātā rathaṃ disvā, ekaṃ sārathimāgataṃ;
Assupuṇṇehi nettehi, rodantī naṃ udikkhati.
51.
‘‘Ayaṃ so sārathi eti, nihantvā mama atrajaṃ;
Nihato nūna me putto, pathabyā bhūmivaḍḍhano.
52.
‘‘Amittā nūna nandanti, patītā nūna verino;
Āgataṃ sārathiṃ disvā, nihantvā mama atrajaṃ.
53.
‘‘Suññaṃ mātā rathaṃ disvā, ekaṃ sārathimāgataṃ;
Assupuṇṇehi nettehi, rodantī paripucchi naṃ.
54.
‘‘Kiṃ nu mūgo kiṃnu pakkho, kiṃnu so vilapī tadā;
Nihaññamāno bhūmiyā, taṃ me akkhāhi sārathi.
55.
‘‘Kathaṃ hatthehi pādehi, mūgapakkho vivajjayi;
Nihaññamāno bhūmiyā, taṃ me akkhāhi pucchito’’ti.
Tattha mātāti temiyakumārassa mātā. Pathabyā bhūmivaḍḍhanoti so mama putto bhūmivaḍḍhano hutvā pathabyā nihato nūna. Rodantī paripucchi nanti taṃ rathaṃ ekamantaṃ ṭhapetvā mahātalaṃ Kinnūti kiṃ nu so mama Tadāti yadā naṃ tvaṃ kāsuyaṃ pakkhipitvā kuddālena matthake pahari, tadā. Nihaññamāno bhūmiyāti tayā bhūmiyaṃ nihaññamāno kiṃ nu vilapi. Taṃ meti taṃ sabbaṃ aparihāpetvā me akkhāhi. Vivajjayīti ‘‘apehi sārathi, mā maṃ mārehī’’ti kathaṃ hatthehi pādehi ca phandanto taṃ apanudi, taṃ me kathehīti attho.
Tato sārathi āha –
56.
‘‘Akkheyyaṃ
Yaṃ me sutaṃ vā diṭṭhaṃ vā, rājaputtassa santike’’ti.
Tattha dajjāsīti sace abhayaṃ dadeyyāsi, so idaṃ ‘‘sacāhaṃ ‘tava putto neva mūgo na pakkho madhurakatho dhammakathiko’ti vakkhāmi, atha ‘kasmā taṃ gahetvā nāgatosī’ti rājā kuddho rājadaṇḍampi me kareyya, abhayaṃ tāva yācissāmī’’ti cintetvā āha.
Atha naṃ candādevī āha –
57.
‘‘Abhayaṃ samma te dammi, abhīto bhaṇa sārathi;
Yaṃ te sutaṃ vā diṭṭhaṃ vā, rājaputtassa santike’’ti.
Tato sārathi āha –
58.
‘‘Na so mūgo na so pakkho, visaṭṭhavacano ca so;
Rajjassa kira so bhīto, akarā ālaye bahū.
59.
‘‘Purimaṃ sarati so jātiṃ, yattha rajjamakārayi;
Kārayitvā tahiṃ rajjaṃ, pāpattha nirayaṃ bhusaṃ.
60.
‘‘Vīsatiñceva vassāni, tahiṃ rajjamakārayi;
Asītivassasahassāni, nirayamhi apacci so.
61.
‘‘Tassa rajjassa so bhīto, mā maṃ rajjābhisecayuṃ;
Tasmā pitu ca mātucca, santike na bhaṇī tadā.
62.
‘‘Aṅgapaccaṅgasampanno
Visaṭṭhavacano pañño, magge saggassa tiṭṭhati.
63.
‘‘Sace
Ehi taṃ pāpayissāmi, yattha sammati temiyo’’ti.
Tattha visaṭṭhavacanoti apalibuddhakatho. Akarā ālaye bahūti tumhākaṃ vañcanāni bahūni akāsi. Paññoti paññavā. Sace tvanti rājānaṃ dhuraṃ katvā ubhopi te evamāha. Yattha sammati temiyoti yattha vo putto mayā gahitapaṭiñño hutvā acchati, tattha pāpayissāmi, idāni papañcaṃ akatvā lahuṃ gantuṃ vaṭṭatīti āha.
Kumāro
Tasmiṃ khaṇe mahāsatto taṃ disvā sakkadattiyabhāvaṃ ñatvā, paṇṇasālaṃ pavisitvā vatthāni apanetvā, rattavākacīraṃ nivāsetvā ekaṃ pārupitvā ajinacammaṃ ekaṃse katvā jaṭāmaṇḍalaṃ bandhitvā kājaṃ aṃse katvā kattaradaṇḍamādāya paṇṇasālato nikkhamitvā pabbajitasiriṃ samubbahanto aparāparaṃ caṅkamitvā ‘‘aho sukhaṃ, aho sukha’’nti udānaṃ udānento paṇṇasālaṃ pavisitvā kaṭṭhattharaṇe nisinno pañca abhiññā aṭṭha samāpattiyo ca nibbattetvā sāyanhasamaye paṇṇasālato nikkhamitvā caṅkamanakoṭiyaṃ ṭhitakārarukkhato paṇṇāni gahetvā
Kāsirājāpi sunandasārathissa vacanaṃ sutvā mahāsenaguttaṃ pakkosāpetvā taramānarūpova gamanasajjaṃ kāretuṃ āha –
64.
‘‘Yojayantu
Udīrayantu saṅkhapaṇavā, vādantu ekapokkharā.
65.
‘‘Vādantu bherī sannaddhā, vaggū vādantu dundubhī;
Negamā ca maṃ anventu, gacchaṃ puttanivedako.
66.
‘‘Orodhā ca kumārā ca, vesiyānā ca brāhmaṇā;
Khippaṃ yānāni yojentu, gacchaṃ puttanivedako.
67.
‘‘Hatthārohā anīkaṭṭhā, rathikā pattikārakā;
Khippaṃ yānāni yojentu, gacchaṃ puttanivedako.
68.
‘‘Samāgatā jānapadā, negamā ca samāgatā;
Khippaṃ yānāni yojentu, gacchaṃ puttanivedako’’ti.
Tattha udīrayantūti saddaṃ muñcantu. Vādantūti vajjantu. Ekapokkharāti ekamukhabheriyo. Sannaddhāti suṭṭhu naddhā. Vaggūti madhurassarā. Gacchanti gamissāmi. Puttanivedakoti puttassa nivedako ovādako hutvā gacchāmi. Taṃ ovaditvā mama vacanaṃ gāhāpetvā tattheva taṃ ratanarāsimhi ṭhapetvā abhisiñcitvā ānetuṃ gacchāmīti adhippāyenevamāha. Negamāti kuṭumbikajanā. Samāgatāti sannipatitā hutvā.
Evaṃ raññā āṇattā sārathino asse yojetvā rathe rājadvāre ṭhapetvā rañño ārocesuṃ. Tamatthaṃ pakāsento satthā āha –
69.
‘‘Asse ca sārathī yutte, sindhave sīghavāhane;
Rājadvāraṃ upāgacchuṃ, yuttā deva ime hayā’’ti.
Tattha asseti sindhave sindhavajātike sīghavāhane javasampanne asse ādāya. Sārathīti sārathino. Yutteti rathesu yojite. Upāgacchunti te rathesu yutte asse ādāya āgamaṃsu, āgantvā ca pana ‘‘yuttā, deva, ime hayā’’ti ārocesuṃ.
Tato
70.
‘‘Thūlā javena hāyanti, kisā hāyanti thāmunā’’ti.
Taṃ sutvā sārathinopi upaḍḍhagāthamāhaṃsu –
‘‘Kise thūle vivajjetvā, saṃsaṭṭhā yojitā hayā’’ti.
Tassattho – deva, kise ca thūle ca evarūpe asse aggaṇhitvā vayena vaṇṇena javena balena sadisā hayā yojitāti.
Atha rājā puttassa santikaṃ gacchanto cattāro vaṇṇe aṭṭhārasa seniyo sabbañca balakāyaṃ sannipātāpesi. Tassa sannipātentasseva tayo divasā atikkantā. Atha catutthe divase kāsirājā nagarato nikkhamitvā gahetabbayuttakaṃ gāhāpetvā assamapadaṃ gantvā puttena saddhiṃ paṭinandito paṭisanthāramakāsi. Tamatthaṃ pakāsento satthā āha –
71.
‘‘Tato rājā taramāno, yuttamāruyha sandanaṃ;
Itthāgāraṃ ajjhabhāsi, sabbāva anuyātha maṃ.
72.
‘‘Vāḷabījanimuṇhīsaṃ, khaggaṃ chattañca paṇḍaraṃ;
Upādhī rathamāruyha, suvaṇṇehi alaṅkatā.
73.
‘‘Tato sa rājā pāyāsi, purakkhatvāna sārathiṃ;
Khippameva upāgacchi, yattha sammati temiyo.
74.
‘‘Tañca
Khattasaṅghaparibyūḷhaṃ, temiyo etadabravi.
75.
‘‘Kacci nu tāta kusalaṃ, kacci tāta anāmayaṃ;
Sabbā ca rājakaññāyo, arogā mayha mātaro.
76.
‘‘Kusalañceva
Sabbā ca rājakaññāyo, arogā tuyha mātaro.
77.
‘‘Kacci amajjapo tāta, kacci te suramappiyaṃ;
Kacci sacce ca dhamme ca, dāne te ramate mano.
78.
‘‘Amajjapo ahaṃ putta, atho me suramappiyaṃ;
Atho sacce ca dhamme ca, dāne me ramate mano.
79.
‘‘Kacci arogaṃ yoggaṃ te, kacci vahati vāhanaṃ;
Kacci te byādhayo natthi, sarīrassupatāpanā.
80.
‘‘Atho arogaṃ yoggaṃ me, atho vahati vāhanaṃ;
Atho me byādhayo natthi, sarīrassupatāpanā.
81.
‘‘Kacci antā ca te phītā, majjhe ca bahalā tava;
Koṭṭhāgārañca kosañca, kacci te paṭisanthataṃ.
82.
‘‘Atho antā ca me phītā, majjhe ca bahalā mama;
Koṭṭhāgārañca kosañca, sabbaṃ me paṭisanthataṃ.
83.
‘‘Svāgataṃ te mahārāja, atho te adurāgataṃ;
Patiṭṭhapentu pallaṅkaṃ, yattha rājā nisakkatī’’ti.
Tattha upādhī rathamāruyhāti suvaṇṇapādukā ca rathaṃ āropentūti attho. Ime tayo pāde puttassa tattheva abhisekakaraṇatthāya ‘‘pañca rājakakudhabhaṇḍāni gaṇhathā’’ti āṇāpento rājā āha. Suvaṇṇehi alaṅkatāti idaṃ pādukaṃ sandhāyāha. Upāgacchīti upāgato ahosi. Kāya velāyāti? Mahāsattassa kārapaṇṇāni pacitvā nibbāpentassa nisinnavelāya. Jalantamiva tejasāti rājatejena jalantaṃ viya. Khattasaṅghaparibyūḷhanti kathāphāsukena amaccasaṅghena parivutaṃ, khattiyasamūhehi Etadabravīti kāsirājānaṃ bahi khandhāvāraṃ nivāsāpetvā
Kusalaṃ anāmayanti ubhayenapi padena ārogyameva pucchati. Kacci amajjapoti kacci majjaṃ na pivasīti pucchati. ‘‘Appamatto’’tipi pāṭho, kusaladhammesu nappamajjasīti attho. Suramappiyanti surāpānaṃ appiyaṃ. ‘‘Suramappiyā’’tipi pāṭho, surā appiyāti attho. Dhammeti dasavidhe rājadhamme. Yogganti yuge yuñjitabbaṃ te tava assagoṇādikaṃ. Kacci vahatīti kacci arogaṃ hutvā vahati. Vāhananti hatthiassādi sabbaṃ vāhanaṃ. Sarīrassupatāpanāti sarīrassa upatāpakarā. Antāti paccantajanapadā. Phītāti iddhā subhikkhā, vatthābharaṇehi vā annapānehi vā paripuṇṇā gāḷhavāsā. Majjhe cāti raṭṭhassa majjhe. Bahalāti gāmanigamā ghanavāsā. Paṭisanthatanti paṭicchāditaṃ guttaṃ, paripuṇṇaṃ vā. Yattha rājā nisakkatīti yasmiṃ pallaṅke rājā nisīdissati, taṃ paññāpentūti vadati.
Rājā mahāsatte gāravena pallaṅke na nisīdati. Atha
84.
‘‘Idheva te nisīdassu, niyate paṇṇasanthare;
Etto udakamādāya, pāde pakkhālayassu te’’ti.
Tattha niyateti susanthate. Ettoti paribhogaudakaṃ dassento āha.
Rājā mahāsatte gāravena paṇṇasanthārepi anisīditvā bhūmiyaṃ eva nisīdi. Mahāsattopi paṇṇasālaṃ pavisitvā taṃ kārapaṇṇakaṃ nīharitvā rājānaṃ tena nimantento gāthamāha –
85.
‘‘Idampi paṇṇakaṃ mayhaṃ, randhaṃ rāja aloṇakaṃ;
Paribhuñja mahārāja, pāhuno mesidhāgato’’ti.
Atha
86.
‘‘Na
Sālīnaṃ odanaṃ bhuñje, suciṃ maṃsūpasecana’’nti.
Tattha na cāhanti paṭikkhepavacanaṃ.
Rājā tathārūpaṃ attano rājabhojanaṃ vaṇṇetvā tasmiṃ mahāsatte gāravena thokaṃ paṇṇakaṃ hatthatale ṭhapetvā ‘‘tāta, tvaṃ evarūpaṃ bhojanaṃ bhuñjasī’’ti puttena saddhiṃ piyakathaṃ kathento nisīdi. Tasmiṃ khaṇe candādevī orodhena parivutā ekamaggena āgantvā bodhisattassa assamapadaṃ patvā piyaputtaṃ disvā tattheva patitvā visaññī ahosi. Tato paṭiladdhassāsā patitaṭṭhānato uṭṭhahitvā āgantvā bodhisattassa pāde daḷhaṃ gahetvā vanditvā assupuṇṇehi nettehi roditvā vandanaṭṭhānato uṭṭhāya ekamantaṃ nisīdi. Atha naṃ rājā ‘‘bhadde, tava puttassa bhojanaṃ passāhī’’ti vatvā thokaṃ paṇṇakaṃ tassā hatthe ṭhapetvā sesaitthīnampi thokaṃ thokaṃ adāsi. Tā sabbāpi ‘‘sāmi, evarūpaṃ bhojanaṃ bhuñjasī’’ti vadantiyo taṃ gahetvā attano attano sīse katvā ‘‘atidukkaraṃ karosi, sāmī’’ti vatvā namassamānā nisīdiṃsu. Rājā puna ‘‘tāta, idaṃ mayhaṃ acchariyaṃ hutvā upaṭṭhātī’’ti vatvā imaṃ gāthamāha –
87.
‘‘Accherakaṃ maṃ paṭibhāti, ekakampi rahogataṃ;
Edisaṃ bhuñjamānānaṃ, kena vaṇṇo pasīdatī’’ti.
Tattha ekakanti tāta, taṃ ekakampi rahogataṃ iminā bhojanena yāpentaṃ disvā mama acchariyaṃ hutvā upaṭṭhāti. Edisanti evarūpaṃ aloṇakaṃ atakkaṃ nidhūpanaṃ randhaṃ pattaṃ bhuñjantānaṃ kena kāraṇena vaṇṇo pasīdatīti naṃ pucchi.
Athassa
88.
‘‘Eko rāja nipajjāmi, niyate paṇṇasanthare;
Tāya me ekaseyyāya, rāja vaṇṇo pasīdati.
89.
‘‘Na
Tāya me sukhaseyyāya, rājavaṇṇo pasīdati.
90.
‘‘Atītaṃ
Paccuppannena yāpemi, tena vaṇṇo pasīdati.
91.
‘‘Anāgatappajappāya, atītassānusocanā;
Etena bālā sussanti, naḷova harito luto’’ti.
Tattha nettiṃsabandhāti khaggabandhā. Rājarakkhāti rājānaṃ rakkhitā. Nappajappāmīti na patthemi. Haritoti haritavaṇṇo. Lutoti luñcitvā ātape khittanaḷo viya.
Atha rājā ‘‘idheva naṃ abhisiñcitvā ādāya gamissāmī’’ti cintetvā rajjena nimantento āha –
92.
‘‘Hatthānīkaṃ rathānīkaṃ, asse pattī ca vammino;
Nivesanāni rammāni, ahaṃ putta dadāmi te.
93.
‘‘Itthāgārampi te dammi, sabbālaṅkārabhūsitaṃ;
Tā putta paṭipajjassu, tvaṃ no rājā bhavissasi.
94.
‘‘Kusalā naccagītassa, sikkhitā cāturitthiyo;
Kāme taṃ ramayissanti, kiṃ araññe karissasi.
95.
‘‘Paṭirājūhi te kaññā, ānayissaṃ alaṅkatā;
Tāsu putte janetvāna, atha pacchā pabbajissasi.
96.
‘‘Yuvā ca daharo cāsi, paṭhamuppattiko susu;
Rajjaṃ kārehi bhaddante, kiṃ araññe karissasī’’ti.
Tattha hatthānīkanti dasahatthito paṭṭhāya hatthānīkaṃ nāma, tathā rathānīkaṃ. Vamminoti vammabaddhasūrayodhe. Kusalāti chekā. Sikkhitāti aññesupi itthikiccesu sikkhitā. Cāturitthiyoti caturā vilāsā itthiyo, atha vā caturā nāgarā itthiyo, atha vā caturā Paṭirājūhi te kaññāti aññehi rājūhi tava rājakaññāyo ānayissāmi. Yuvāti yobbanappatto. Daharoti taruṇo. Paṭhamuppattikoti paṭhamavayena uppattito samuggato. Susūti atitaruṇo.
Ito paṭṭhāya bodhisattassa dhammakathā hoti –
97.
‘‘Yuvā care brahmacariyaṃ, brahmacārī yuvā siyā;
Daharassa hi pabbajjā, etaṃ isīhi vaṇṇitaṃ.
98.
‘‘Yuvā
Brahmacariyaṃ carissāmi, nāhaṃ rajjena matthiko.
99.
‘‘Passāmi vohaṃ daharaṃ, amma tāta vadantaraṃ;
Kicchāladdhaṃ piyaṃ puttaṃ, appatvāva jaraṃ mataṃ.
100.
‘‘Passāmi vohaṃ dahariṃ, kumāriṃ cārudassaniṃ;
Navavaṃsakaḷīraṃva, paluggaṃ jīvitakkhayaṃ.
101.
‘‘Daharāpi hi mīyanti, narā ca atha nāriyo;
Tattha ko vissase poso, ‘daharomhī’ti jīvite.
102.
‘‘Yassa ratyā vivasāne, āyu appataraṃ siyā;
Appodakeva macchānaṃ, kiṃ nu komārakaṃ tahiṃ.
103.
‘‘Niccamabbhāhato loko, niccañca parivārito;
Amoghāsu vajantīsu, kiṃ maṃ rajjebhisiñcasī’’ti.
Kāsirājā āha –
104.
‘‘Kena
Kāyo amoghā gacchanti, taṃ me akkhāhi pucchito’’ti.
Bodhisatto āha –
105.
‘‘Maccunābbhāhato loko, jarāya parivārito;
Ratyo amoghā gacchanti, evaṃ jānāhi khattiya.
106.
‘‘Yathāpi
Appakaṃ hoti vetabbaṃ, evaṃ maccāna jīvitaṃ.
107.
‘‘Yathā vārivaho pūro, gacchaṃ nupanivattati;
Evamāyu manussānaṃ, gacchaṃ nupanivattati.
108.
‘‘Yathā vārivaho pūro, vahe rukkhepakūlaje;
Evaṃ jarāmaraṇena, vuyhante sabbapāṇino’’ti.
Tattha brahmacārī yuvā siyāti brahmacariyaṃ caranto yuvā bhaveyya. Isīhi vaṇṇitanti buddhādīhi isīhi thomitaṃ pasatthaṃ. Nāhaṃ rajjena matthikoti ahaṃ rajjena atthiko na homi. Amma tāta vadantaranti ‘‘amma, tātā’’ti vadantaṃ. Palugganti maccunā luñcitvā gahitaṃ. Yassa ratyā vivasāneti mahārāja, yassa mātukucchimhi paṭisandhiggahaṇakālato paṭṭhāya rattidivātikkamena appataraṃ āyu hoti. Komārakaṃ tahinti tasmiṃ vaye taruṇabhāvo kiṃ karissati.
Kena mabbhāhatoti kena abbhāhato. Idaṃ rājā saṃkhittena bhāsitassa atthaṃ ajānantova pucchati. Ratyoti rattiyo. Tā hi imesaṃ sattānaṃ āyuñca vaṇṇañca balañca khepentiyo eva gacchantīti amoghā gacchanti nāmāti veditabbaṃ Yaṃ yadevūpavīyatīti yaṃ yaṃ tantaṃ upavīyati. Vetabbanti tantasmiṃ vīte sesaṃ vetabbaṃ yathā appakaṃ hoti, evaṃ sattānaṃ jīvitaṃ. Nupanivattatīti tasmiṃ tasmiṃ khaṇe gataṃ gatameva hoti, na upanivattati. Vahe rukkhepakūlajeti upakūlaje rukkhe vaheyya.
Rājā
109.
‘‘Hatthānīkaṃ rathānīkaṃ, asse pattī ca vammino;
Nivesanāni rammāni, ahaṃ putta dadāmi te.
110.
‘‘Itthāgārampi
Tā putta paṭipajjassu, tvaṃ no rājā bhavissasi.
111.
‘‘Kusalā naccagītassa, sikkhitā cāturitthiyo;
Kāme taṃ ramayissanti, kiṃ araññe karissasi.
112.
‘‘Paṭirājūhi te kaññā, ānayissaṃ alaṅkatā;
Tāsu putte janetvāna, atha pacchā pabbajissasi.
113.
‘‘Yuvā ca daharo cāsi, paṭhamuppattiko susu;
Rajjaṃ kārehi bhaddante, kiṃ araññe karissasi.
114.
‘‘Koṭṭhāgārañca kosañca, vāhanāni balāni ca;
Nivesanāni rammāni, ahaṃ putta dadāmi te.
115.
‘‘Gomaṇḍalaparibyūḷho, dāsisaṅghapurakkhato;
Rajjaṃ kārehi bhaddante, kiṃ araññe karissasī’’ti.
Tattha gomaṇḍalaparibyūḷhoti subhaṅgīnaṃ rājakaññānaṃ maṇḍalena purakkhato.
Atha mahāsatto rajjena anatthikabhāvaṃ pakāsento āha –
116.
‘‘Kiṃ
Kiṃ yobbanena jiṇṇena, yaṃ jarāyābhibhuyyati.
117.
‘‘Tattha kā nandi kā khiḍḍā, kā ratī kā dhanesanā;
Kiṃ me puttehi dārehi, rāja muttosmi bandhanā.
118.
‘‘Yohaṃ evaṃ pajānāmi, maccu me nappamajjati;
Antakenādhipannassa, kā ratī kā dhanesanā.
119.
‘‘Phalānamiva
Evaṃ jātāna maccānaṃ, niccaṃ maraṇato bhayaṃ.
120.
‘‘Sāyameke na dissanti, pāto diṭṭhā bahū janā;
Pāto ete na dissanti, sāyaṃ diṭṭhā bahū janā.
121.
‘‘Ajjeva
Na hi no saṅgaraṃ tena, mahāsenena maccunā.
122.
‘‘Corā dhanassa patthenti, rāja muttosmi bandhanā;
Ehi rāja nivattassu, nāhaṃ rajjena matthiko’’ti.
Tattha yaṃ khīyethāti mahārāja, kiṃ tvaṃ maṃ dhanena nimantesi, yaṃ khīyetha khayaṃ gaccheyya. Dhanaṃ vā hi purisaṃ cajati, puriso vā taṃ dhanaṃ cajitvā gacchatīti sabbathāpi khayagāmīyeva hoti, kiṃ tvaṃ maṃ tena dhanena nimantesi. Kiṃ bhariyāyāti bhariyāya kiṃ karissāmi, yā mayi ṭhiteyeva marissati. Jiṇṇenāti jarāya anuparitena anubhūtena. Abhibhuyyatīti abhibhaviyyati. Tatthāti tasmiṃ evaṃ jarāmaraṇadhamme lokasannivāse. Kā nandīti kā nāma tuṭṭhi. Khiḍḍāti kīḷā. Ratīti pañcakāmaguṇarati. Bandhanāti kāmabandhanā mutto asmi, mahārājāti jhānena vikkhambhitattā evamāha. Maccu meti mama maccu nappamajjati, niccaṃ mama vadhāya appamatoyevāti. Yo ahaṃ evaṃ pajānāmi, tassa mama antakena adhipannassa vadhitassa Niccanti jātakālato paṭṭhāya sadā jarāmaraṇato bhayameva uppajjati.
Ātapanti kusalakammavīriyaṃ. Kiccanti kattabbaṃ. Ko jaññā maraṇaṃ suveti suve vā parasuve vā maraṇaṃ vā jīvitaṃ vā ko jāneyya. Saṅgaranti saṅketaṃ. Mahāsenenāti pañcavīsatibhayabāttiṃsakammakaraṇachannavutirogappamukhādivasena puthusenena. Corā dhanassāti dhanatthāya jīvitaṃ cajantā corā dhanassa patthenti nāma, ahaṃ pana dhanapatthanāsaṅkhātā bandhanā mutto asmi, na me dhanenatthoti attho. Nivattassūti mama vacanena sammā nivattassu, rajjaṃ pahāya nekkhammaṃ paṭisaraṇaṃ katvā pabbajassu. Yaṃ pana cintesi ‘‘imaṃ rajje patiṭṭhāpessāmī’’ti, taṃ mā cintayi, nāhaṃ rajjena atthikoti. Iti mahāsattassa dhammadesanā sahānusandhinā matthakaṃ pattā.
Taṃ sutvā rājānañca candādeviñca ādiṃ katvā soḷasasahassā orodhā ca amaccādayo ca sabbe pabbajitukāmā ahesuṃ. Rājāpi nagare
Tadā eko sāmantarājā ‘‘kāsirājā kira bārāṇasinagarato nikkhamitvā vanaṃ pavisitvā pabbajito’’ti sutvā ‘‘bārāṇasiṃ gaṇhissāmī’’ti nagarā nikkhamitvā bārāṇasiṃ patvā nagaraṃ pavisitvā alaṅkatanagaraṃ disvā rājanivesanaṃ āruyha sattavidhaṃ vararatanaṃ oloketvā
Mahāsattopi tassa āgamanaṃ ñatvā vanantaraṃ āgantvā ākāse nisīditvā madhuradhammaṃ desesi. So parisāya saddhiṃ tassa santikeyeva pabbaji. Evaṃ aparepi satta rājāno ‘‘bārāṇasinagaraṃ gaṇhissāmī’’ti āgatā. Tepi rājāno satta rajjāni chaḍḍetvā bodhisattassa santikeyeva pabbajiṃsu. Hatthīpi araññahatthī jātā, assāpi araññaassā jātā, rathāpi araññeyeva vinaṭṭhā, bhaṇḍāgāresu kahāpaṇe assamapade vālukaṃ katvā vikiriṃsu. Sabbepi abhiññāsamāpattiyo nibbattetvā jīvitapariyosāne brahmalokaparāyaṇā ahesuṃ. Tiracchānagatā hatthiassāpi isigaṇe cittaṃ pasādetvā chakāmāvacaralokesu nibbattiṃsu.
Satthā imaṃ dhammadesanaṃ āharitvā saccāni pakāsetvā ‘‘na, bhikkhave, idāneva, pubbepi rajjaṃ pahāya nikkhantoyevā’’ti vatvā jātakaṃ samodhānesi – ‘‘tadā chatte adhivatthā devadhītā uppalavaṇṇā
Mūgapakkhajātakavaṇṇanā paṭhamā.
[539] 2. Mahājanakajātakavaṇṇanā
Koyaṃ samuddasminti idaṃ satthā jetavane viharanto mahābhinikkhamanaṃ ārabbha kathesi. Ekadivasañhi bhikkhū dhammasabhāyaṃ sannisinnā tathāgatassa mahābhinikkhamanaṃ vaṇṇayantā nisīdiṃsu. Satthā āgantvā ‘‘kāya nuttha, bhikkhave, etarahi kathāya sannisinnā’’ti pucchitvā ‘‘imāya nāmā’’ti vutte ‘‘na, bhikkhave, idāneva, pubbepi tathāgato mahābhinikkhamanaṃ nikkhantoyevā’’ti vatvā tehi yācito atītaṃ āhari.
Atīte videharaṭṭhe mithilāyaṃ mahājanako nāma rājā rajjaṃ kāresi. Tassa dve puttā ahesuṃ ariṭṭhajanako ca polajanako cāti. Tesu rājā jeṭṭhaputtassa uparajjaṃ adāsi, kaniṭṭhassa senāpatiṭṭhānaṃ adāsi. Aparabhāge mahājanako kālamakāsi. Tassa sarīrakiccaṃ katvā rañño accayena ariṭṭhajanako rājā hutvā itarassa uparajjaṃ adāsi. Tasseko pādamūliko amacco rañño santikaṃ gantvā ‘‘deva, uparājā tumhe ghātetukāmo’’ti āha. Rājā tassa punappunaṃ kathaṃ sutvā kaniṭṭhassa sinehaṃ bhinditvā polajanakaṃ saṅkhalikāhi bandhāpetvā rājanivesanato avidūre ekasmiṃ gehe vasāpetvā ārakkhaṃ ṭhapesi. Kumāro ‘‘sacāhaṃ bhātu verīmhi, saṅkhalikāpi me hatthapādā mā muccantu, dvārampi mā vivarīyatu, sace no verīmhi, saṅkhalikāpi me hatthapādā muccantu, dvārampi vivarīyatū’’ti saccakiriyamakāsi. Tāvadeva
Paccantagāmavāsino taṃ sañjānitvā upaṭṭhahiṃsu. Rājāpi taṃ gāhāpetuṃ nāsakkhi. So anupubbena paccantajanapadaṃ hatthagataṃ katvā mahāparivāro hutvā ‘‘ahaṃ pubbe bhātu na verī, idāni pana verīmhī’’ti mahājanaparivuto mithilaṃ gantvā bahinagare khandhāvāraṃ katvā vāsaṃ kappesi. Nagaravāsino yodhā ‘‘kumāro kira āgato’’ti sutvā yebhuyyena hatthiassavāhanādīni gahetvā tasseva santikaṃ āgamiṃsu, aññepi nāgarā āgamiṃsu. So bhātu sāsanaṃ pesesi ‘‘nāhaṃ pubbe tumhākaṃ verī, idāni pana verīmhi, chattaṃ vā me detha, yuddhaṃ vā’’ti. Rājā taṃ sutvā
Atha naṃ yuddhe polajanakassa yodhā jīvitakkhayaṃ pāpesuṃ. Tadā ‘‘rājā mato’’ti sakalanagare ekakolāhalaṃ jātaṃ. Devīpi tassa matabhāvaṃ ñatvā sīghaṃ sīghaṃ suvaṇṇasārādīni gahetvā pacchiyaṃ pakkhipitvā matthake kiliṭṭhapilotikaṃ attharitvā upari taṇḍule okiritvā kiliṭṭhapilotikaṃ nivāsetvā sarīraṃ virūpaṃ katvā pacchiṃ sīse ṭhapetvā divā divasseva nikkhami, na koci naṃ sañjāni. Sā uttaradvārena nikkhamitvā katthaci agatapubbattā maggaṃ ajānantī disaṃ vavatthāpetuṃ asakkontī kevalaṃ ‘‘kālacampānagaraṃ nāma atthī’’ti sutattā ‘‘kālacampānagaraṃ gamikā nāma atthī’’ti pucchamānā ekikā sālāyaṃ nisīdi. Kucchimhi panassā nibbattasatto na yo vā so vā, pūritapāramī mahāsatto nibbatti.
Tassa tejena sakkassa bhavanaṃ kampi. Sakko āvajjento taṃ kāraṇaṃ ñatvā ‘‘tassā kucchiyaṃ nibbattasatto mahāpuñño, mayā gantuṃ vaṭṭatī’’ti cintetvā paṭicchannayoggaṃ māpetvā tattha mañcaṃ paññāpetvā mahallakapuriso viya yoggaṃ pājento tāya nisinnasālāya dvāre ṭhatvā ‘‘kālacampānagaraṃ gamikā nāma atthī’’ti pucchi. ‘‘Ahaṃ, tāta, gamissāmī’’ti. ‘‘Tena
Atha
Devīpi ekikāva sālāyaṃ nisīdi. Tasmiṃ khaṇe eko disāpāmokkho ācariyo kālacampānagaravāsī mantajjhāyako brāhmaṇo pañcahi māṇavakasatehi parivuto nhānatthāya gacchanto dūratova oloketvā taṃ abhirūpaṃ sobhaggappattaṃ tattha nisinnaṃ disvā tassā kucchiyaṃ mahāsattassānubhāvena saha dassaneneva kaniṭṭhabhaginisinehaṃ uppādetvā māṇavake bahi ṭhapetvā ekakova sālaṃ pavisitvā ‘‘bhagini, kataragāmavāsikā tva’’nti pucchi. ‘‘Tāta, mithilāyaṃ ariṭṭhajanakarañño aggamahesīmhī’’ti. ‘‘Amma, idha kasmā āgatāsī’’ti? ‘‘Tāta, polajanakena rājā mārito, athāhaṃ bhītā ‘gabbhaṃ anurakkhissāmī’ti āgatā’’ti. ‘‘Amma, imasmiṃ pana te nagare koci ñātako atthī’’ti? ‘‘Natthi, tātā’’ti. Tena hi mā cintayi, ahaṃ udiccabrāhmaṇo mahāsālo disāpāmokkhaācariyo, ahaṃ taṃ bhaginiṭṭhāne ṭhapetvā paṭijaggissāmi, tvaṃ ‘‘bhātikā’’ti maṃ vatvā pādesu gahetvā paridevāti. Sā mahāsaddaṃ katvā
Athassa antevāsikā mahāsaddaṃ sutvā khippaṃ upadhāvitvā ‘‘ācariya, kiṃ te hotī’’ti pucchiṃsu. So āha – ‘‘kaniṭṭhabhaginī me esā, asukakāle nāma mayā vinā jātā’’ti. Atha māṇavā ‘‘tava bhaginiṃ diṭṭhakālato paṭṭhāya mā cintayittha ācariyā’’ti āhaṃsu. So māṇave paṭicchannayoggaṃ āharāpetvā taṃ tattha nisīdāpetvā ‘‘tātā, vo
Sā na cirasseva suvaṇṇavaṇṇaṃ puttaṃ vijāyi, ‘‘mahājanakakumāro’’tissa ayyakasantakaṃ nāmamakāsi. So vaḍḍhamāno dārakehi saddhiṃ kīḷanto ye taṃ rosenti, te asambhinnakhattiyakule jātattā mahābalavatāya ceva mānathaddhatāya ca daḷhaṃ gahetvā paharati. Tadā te mahāsaddena rodantā ‘‘kena pahaṭā’’ti vutte ‘‘vidhavāputtenā’’ti vadanti. Atha kumāro cintesi ‘‘ime maṃ ‘vidhavāputto’ti abhiṇhaṃ vadanti, hotu, mama mātaraṃ pucchissāmī’’ti. So ekadivasaṃ
So soḷasavassabbhantareyeva tayo vede ca sabbasippāni ca uggaṇhi
Taṃ divasameva polajanakassa sarīre rogo uppajji, anuṭṭhānaseyyaṃ sayi. Tadā satta jaṅghasatāni nāvaṃ abhiruhiṃsu. Nāvā sattadivasehi satta yojanasatāni gatā. Sā aticaṇḍavegena gantvā attānaṃ vahituṃ nāsakkhi, phalakāni bhinnāni, tato tato udakaṃ uggataṃ, nāvā samuddamajjhe nimuggā. Mahājanā rodanti paridevanti, nānādevatāyo namassanti. Mahāsatto pana neva rodati na paridevati, na devatāyo namassati, nāvāya pana nimujjanabhāvaṃ ñatvā sappinā sakkharaṃ omadditvā kucchipūraṃ khāditvā dve maṭṭhakasāṭake telena temetvā daḷhaṃ nivāsetvā kūpakaṃ nissāya ṭhito nāvāya nimujjanasamaye kūpakaṃ abhiruhi. Mahājanā
Tadā
123.
‘‘Koyaṃ majjhe samuddasmiṃ, apassaṃ tīramāyuhe;
Kaṃ tvaṃ atthavasaṃ ñatvā, evaṃ vāyamase bhusa’’nti.
Tattha apassaṃ tīramāyuheti tīraṃ apassantova āyūhati vīriyaṃ karoti.
Atha mahāsatto tassā vacanaṃ sutvā ‘‘ajja me sattamo divaso samuddaṃ tarantassa, na me dutiyo satto diṭṭhapubbo, ko nu maṃ vadatī’’ti ākāsaṃ olokento taṃ disvā dutiyaṃ gāthamāha –
124.
‘‘Nisamma vattaṃ lokassa, vāyāmassa ca devate;
Tasmā majjhe samuddasmiṃ, apassaṃ tīramāyuhe’’ti.
Tattha nisamma vattaṃ lokassāti ahaṃ lokassa vattakiriyaṃ disvā upadhāretvā viharāmīti attho. Vāyāmassa cāti vāyāmassa ca ānisaṃsaṃ nisāmetvā viharāmīti dīpeti. Tasmāti yasmā
Sā tassa dhammakathaṃ sutvā uttari sotukāmā hutvā puna gāthamāha –
125.
‘‘Gambhīre
Mogho te purisavāyāmo, appatvāva marissasī’’ti.
Tattha appatvāti tīraṃ appatvāyeva.
Atha naṃ mahāsatto ‘‘devate, kiṃ nāmetaṃ kathesi, vāyāmaṃ katvā marantopi garahato muccissāmī’’ti vatvā gāthamāha –
126.
‘‘Anaṇo
Karaṃ purisakiccāni, na ca pacchānutappatī’’ti.
Tattha anaṇoti vāyāmaṃ karonto ñātīnañceva devatānañca brahmānañca antare anaṇo hoti agarahito anindito. Karaṃ purisakiccānīti yathā so puggalo purisehi kattabbāni kammāni karaṃ pacchākāle na ca anutappati, yathā nānusocati, evāhampi vīriyaṃ karonto pacchākāle nānutappāmi nānusocāmīti attho.
Atha naṃ devadhītā gāthamāha –
127.
‘‘Apāraneyyaṃ yaṃ kammaṃ, aphalaṃ kilamathuddayaṃ;
Tattha ko vāyāmenattho, maccu yassābhinippata’’nti.
Tattha apāraneyyanti vāyāmena matthakaṃ apāpetabbaṃ. Maccu yassābhinippatanti yassa aṭṭhāne vāyāmakaraṇassa maraṇameva nipphannaṃ, tattha ko vāyāmenatthoti.
Evaṃ devadhītāya vutte taṃ appaṭibhānaṃ karonto mahāsatto uttari gāthā āha –
128.
‘‘Apāraneyyamaccantaṃ
Na rakkhe attano pāṇaṃ, jaññā so yadi hāpaye.
129.
‘‘Adhippāyaphalaṃ eke, asmiṃ lokasmi devate;
Payojayanti kammāni, tāni ijjhanti vā na vā.
130.
‘‘Sandiṭṭhikaṃ kammaphalaṃ, nanu passasi devate;
Sannā aññe tarāmahaṃ, tañca passāmi santike.
131.
‘‘So ahaṃ
Gacchaṃ pāraṃ samuddassa, kassaṃ purisakāriya’’nti.
Tattha accantanti yo ‘‘idaṃ kammaṃ vīriyaṃ katvā nipphādetuṃ na sakkā, accantameva apāraneyya’’nti viditvā caṇḍahatthiādayo apariharanto attano pāṇaṃ na rakkhati. Jaññā so yadi hāpayeti so yadi tādisesu ṭhānesu vīriyaṃ hāpeyya, jāneyya tassa kusītabhāvassa phalaṃ. Tvaṃ yaṃ vā taṃ vā niratthakaṃ vadasīti dīpeti. Pāḷiyaṃ pana ‘‘jaññā so yadi hāpaya’’nti likhitaṃ, taṃ aṭṭhakathāsu natthi. Adhippāyaphalanti attano adhippāyaphalaṃ sampassamānā ekacce purisā kasivaṇijjādīni kammāni payojayanti, tāni ijjhanti vā na vā ijjhanti. ‘‘Ettha gamissāmi, idaṃ uggahessāmī’’ti pana kāyikacetasikavīriyaṃ karontassa taṃ ijjhateva, tasmā taṃ kātuṃ vaṭṭatiyevāti dasseti. Sannā aññe tarāmahanti aññe janā mahāsamudde sannā nimuggā vīriyaṃ akarontā macchakacchapabhakkhā jātā, ahaṃ pana ekakova tarāmi. Tañca passāmi santiketi idaṃ me vīriyaphalaṃ passa, mayā iminā attabhāvena devatā nāma Yathāsatti yathābalanti attano sattiyā ca balassa ca anurūpaṃ. Kassanti karissāmi.
Tato devatā tassa taṃ daḷhavacanaṃ sutvā thutiṃ karontī gāthamāha –
132.
‘‘Yo tvaṃ evaṃ gate oghe, appameyye mahaṇṇave;
Dhammavāyāmasampanno, kammunā nāvasīdasi;
So tvaṃ tattheva gacchāhi, yattha te nirato mano’’ti.
Tattha evaṃ gateti evarūpe gambhīre vitthate mahāsamudde. Dhammavāyāmasampannoti dhammavāyāmena samannāgato. Kammunāti attano purisakārakammena. Nāvasīdasīti na avasīdasi. Yattha teti yasmiṃ ṭhāne tava mano nirato, tattheva gacchāhīti.
Sā evañca pana vatvā ‘‘paṇḍita mahāparakkama, kuhiṃ taṃ nemī’’ti pucchi. ‘‘Mithilanagara’’nti vutte sā mahāsattaṃ pupphakalāpaṃ viya ukkhipitvā ubhohi
Tadā polajanakassa putto natthi. Ekā panassa dhītā ahosi, sā sīvalidevī nāma paṇḍitā byattā. Amaccā tamenaṃ maraṇamañce nipannaṃ pucchiṃsu ‘‘mahārāja, tumhesu divaṅgatesu rajjaṃ kassa dassāmā’’ti? Atha ne rājā ‘‘tātā, mama dhītaraṃ sīvalideviṃ ārādhetuṃ samatthassa rajjaṃ detha, yo vā pana caturassapallaṅkassa ussīsakaṃ jānāti, yo vā pana sahassathāmadhanuṃ āropetuṃ sakkoti, yo vā pana soḷasa mahānidhī nīharituṃ sakkoti, tassa rajjaṃ dethā’’ti āha. Amaccā ‘‘deva, tesaṃ no nidhīnaṃ uddānaṃ kathethā’’ti āhaṃsu. Atha rājā –
‘‘Sūriyuggamane nidhi, atho okkamane nidhi;
Anto nidhi bahi nidhi, na anto na bahi nidhi.
‘‘Ārohane
Catūsu mahāsālesu, samantā yojane nidhi.
‘‘Dantaggesu mahānidhi, vālaggesu ca kepuke;
Rukkhaggesu mahānidhi, soḷasete mahānidhī.
‘‘Sahassathāmo pallaṅko, sīvaliārādhanena cā’’ti. –
Mahānidhīhi saddhiṃ itaresampi uddānaṃ kathesi. Rājā imaṃ kathaṃ vatvā kālamakāsi.
Amaccā
Atha amaccā sannipatitvā ‘‘rājadhītaraṃ ārādhetuṃ samattho nāma natthi, sahassathāmadhanuṃ āropetuṃ samatthassa rajjaṃ dethā’’ti āha, tampi koci āropetuṃ nāsakkhi. Tato ‘‘caturassapallaṅkassa ussīsakaṃ jānantassa rajjaṃ dethā’’ti āha, tampi koci na jānāti. Tato soḷasa mahānidhī nīharituṃ samatthassa rajjaṃ dethā’’ti āha, tepi koci nīharituṃ
Senāpatiādayo
Mahāsatto tena saddena pabujjhitvā sīsaṃ vivaritvā olokento mahājanaṃ disvā ‘‘setacchattena me āgatena bhavitabba’’nti cintetvā puna sīsaṃ pārupitvā parivattitvā vāmapassena nipajji. Purohito tassa pāde vivaritvā lakkhaṇāni olokento ‘‘tiṭṭhatu ayaṃ eko dīpo, catunnampi mahādīpānaṃ rajjaṃ kāretuṃ samattho hotī’’ti puna tūriyāni paggaṇhāpesi. Atha mahāsatto
Rājadhītā pana purimasaññāya eva tassa vīmaṃsanatthaṃ ekaṃ purisaṃ āṇāpesi ‘‘tāta, tvaṃ gaccha, rājānaṃ upasaṅkamitvā evaṃ vadehi ‘deva, sīvalidevī tumhe pakkosati, khippaṃ kirāgacchatū’’’ti. So gantvā tathā ārocesi. Rājā paṇḍito tassa vacanaṃ sutvāpi assuṇanto viya ‘‘aho sobhano vatāyaṃ pāsādo’’ti pāsādameva vaṇṇeti. So taṃ sāvetuṃ asakkonto gantvā rājadhītāya taṃ pavattiṃ ārocesi ‘‘ayye, rājā tumhākaṃ vacanaṃ na suṇāti, pāsādameva vaṇṇeti, tumhākaṃ vacanaṃ tiṇaṃ viya na gaṇetī’’ti. Sā tassa vacanaṃ sutvā
So tassā hatthaṃ olambitvā mahātalaṃ abhiruhitvā samussitasetacchatte rājapallaṅke nisīditvā amacce āmantetvā ‘‘ambho, atthi pana vo raññā kālaṃ karontena koci ovādo dinno’’ti pucchitvā ‘‘āma, devā’’ti vutte ‘‘tena hi vadethā’’ti āha. Deva ‘‘sīvalideviṃ ārādhetuṃ samatthassa rajjaṃ dethā’’ti tena vuttanti. Sīvalideviyā āgantvā hatthālambako dinno, ayaṃ tāva ārādhitā nāma, aññaṃ vadethāti. Deva ‘‘caturassapallaṅkassa ussīsakaṃ jānituṃ samatthassa rajjaṃ dethā’’ti tena vuttanti. Rājā ‘‘idaṃ dujjānaṃ, upāyena sakkā jānitu’’nti cintetvā sīsato suvaṇṇasūciṃ nīharitvā sīvalideviyā hatthe ṭhapesi ‘‘imaṃ ṭhapehī’’ti
Atha ne rājā āha – ‘‘ajja, bhaṇe, velā natthi, sve nidhī gaṇhissāmī’’ti. So punadivase amacce sannipātetvā pucchi ‘‘tumhākaṃ rājā paccekabuddhe bhojesī’’ti? ‘‘Āma, devā’’ti. So cintesi ‘‘sūriyoti nāyaṃ sūriyo, sūriyasadisattā pana paccekabuddhā sūriyā nāma, tesaṃ paccuggamanaṭṭhāne nidhinā bhavitabba’’nti. Tato rājā ‘‘tesu paccekabuddhesu āgacchantesu paccuggamanaṃ karonto kataraṃ ṭhānaṃ gacchatī’’ti pucchitvā ‘‘asukaṭṭhānaṃ nāma devā’’ti vutte ‘‘taṃ ṭhānaṃ khaṇitvā nidhiṃ nīharathā’’ti nidhiṃ nīharāpesi. ‘‘Gamanakāle anugacchanto kattha ṭhatvā uyyojesī’’ti pucchitvā ‘‘asukaṭṭhāne nāmā’’ti vutte ‘‘tatopi nidhiṃ nīharathā’’ti nidhiṃ ‘‘sūriyuggamane nidhī’’ti vuttattā sūriyuggamanadisāyaṃ khaṇantā vicariṃsu. Atho ‘‘okkamane nidhī’’ti vuttattā sūriyatthaṅgamanadisāyaṃ khaṇantā vicariṃsu. ‘‘Idaṃ pana dhanaṃ idheva hoti, aho acchariya’’nti pītisomanassaṃ pavattayiṃsu. Antonidhīti rājagehe mahādvārassa antoummārā nidhiṃ nīharāpesi. Bahi nidhīti bahiummārā nidhiṃ nīharāpesi. Na anto na bahi nidhīti heṭṭhāummārato nidhiṃ nīharāpesi Ārohane nidhīti maṅgalahatthiṃ ārohanakāle suvaṇṇanisseṇiyā attharaṇaṭṭhānato nidhiṃ nīharāpesi. Atho orohane nidhīti hatthikkhandhato orohanaṭṭhānato nidhiṃ nīharāpesi. Catūsu mahāsālesūti bhūmiyaṃ kataupaṭṭhānaṭṭhāne sirisayanassa cattāro mañcapādā sālamayā, tesaṃ heṭṭhā catasso nidhikumbhiyo nīharāpesi. Samantāyojane nidhīti yojanaṃ nāma rathayugapamāṇaṃ, sirisayanassa samantā rathayugappamāṇato nidhiṃ nīharāpesi. Dantaggesu mahānidhīti maṅgalahatthiṭṭhāne tassa dvinnaṃ dantānaṃ abhimukhaṭṭhānato Vālaggesūti maṅgalahatthiṭṭhāne tassa vāladhisammukhaṭṭhānato nidhiṃ nīharāpesi. Kepuketi kepukaṃ vuccati udakaṃ, maṅgalapokkharaṇito udakaṃ nīharāpetvā nidhiṃ dassesi. Rukkhaggesu mahānidhīti uyyāne mahāsālarukkhamūle ṭhitamajjhanhikasamaye parimaṇḍalāya rukkhacchāyāya anto nidhiṃ nīharāpesi. Evaṃ soḷasa mahānidhayo nīharāpetvā ‘‘aññaṃ kiñci atthī’’ti pucchi. ‘‘Natthi devā’’ti vadiṃsu. Mahājano haṭṭhatuṭṭho ahosi.
Atha rājā ‘‘idaṃ dhanaṃ dānamukhe vikirissāmī’’ti nagaramajjhe ceva catūsu nagaradvāresu cāti pañcasu ṭhānesu pañca dānasālāyo kārāpetvā mahādānaṃ paṭṭhapesi, kālacampānagarato attano mātarañca brāhmaṇañca pakkosāpetvā mahantaṃ sakkāraṃ akāsi. Tassa taruṇarajjeyeva sakalaṃ videharaṭṭhaṃ ‘‘ariṭṭhajanakarañño kira putto mahājanako nāma rājā rajjaṃ kāreti, so kira paṇḍito upāyakusalo, passissāma na’’nti dassanatthāya saṅkhubhitaṃ ahosi. Tato tato bahuṃ paṇṇākāraṃ gahetvā āgamiṃsu, nāgarāpi mahāchaṇaṃ sajjayiṃsu. Rājanivesane attharaṇādīni santharitvā gandhadāmamālādāmādīni osāretvā vippakiṇṇalājākusumavāsadhūmagandhākāraṃ kāretvā nānappakāraṃ pānabhojanaṃ upaṭṭhāpesuṃ. Rañño paṇṇākāratthāya rajatasuvaṇṇabhājanādīsu anekappakārāni khādanīyabhojanīyamadhuphāṇitaphalādīni gahetvā
Atha mahāsatto setacchattassa heṭṭhā rājāsane nisinnova sakkasirisadisaṃ mahantaṃ sirivilāsaṃ oloketvā attano mahāsamudde katavāyāmaṃ anussari. Tassa ‘‘vīriyaṃ nāma kattabbayuttakaṃ, sacāhaṃ mahāsamudde
133.
‘‘Āsīsetheva puriso, na nibbindeyya paṇḍito;
Passāmi vohaṃ attānaṃ, yathā icchiṃ tathā ahu.
134.
‘‘Āsīsetheva puriso, na nibbindeyya paṇḍito;
Passāmi vohaṃ attānaṃ, udakā thalamubbhataṃ.
135.
‘‘Vāyametheva puriso, na nibbindeyya paṇḍito;
Passāmi vohaṃ attānaṃ, yathā icchiṃ tathā ahu.
136.
‘‘Vāyametheva puriso, na nibbindeyya paṇḍito;
Passāmi vohaṃ attānaṃ, udakā thalamubbhataṃ.
137.
‘‘Dukkhūpanītopi naro sapañño, āsaṃ na chindeyya sukhāgamāya;
Bahū hi phassā ahitā hitā ca, avitakkitā maccumupabbajanti.
138.
‘‘Acintitampi bhavati, cintitampi vinassati;
Na hi cintāmayā bhogā, itthiyā purisassa vā’’ti.
Tattha āsīsethevāti āsāchedakammaṃ akatvā attano kammaṃ āsaṃ karotheva. Na nibbindeyyāti vīriyaṃ karonto na nibbindeyya na alaseyya. Yathā icchinti yathā rājabhāvaṃ icchiṃ, tatheva rājā jātomhi. Ubbhatanti nīhaṭaṃ. Dukkhūpanītoti kāyikacetasikadukkhena phuṭṭhopīti attho. Ahitā hitā cāti dukkhaphassā ahitā, sukhaphassā hitā. Avitakkitāti maccumupabbajanti maraṇaṃ pāpuṇanti, tasmā vīriyaṃ kattabbamevāti.
Acintitampīti Na hi cintāmayā bhogāti imesaṃ sattānañhi bhogā cintāya anipphajjanato cintāmayā nāma na honti, tasmā vīriyameva kattabbaṃ. Vīriyavato hi acintitampi hotīti.
So tato paṭṭhāya dasa rājadhamme akopetvā dhammena samena rajjaṃ kāresi, paccekabuddhe ca upaṭṭhāsi. Aparabhāge sīvalidevī dhaññapuññalakkhaṇasampannaṃ puttaṃ vijāyi, ‘‘dīghāvukumāro’’tissa nāmaṃ kariṃsu. Tassa vayappattassa rājā uparajjaṃ datvā sattavassasahassāni rajjaṃ kāresi. So ekadivasaṃ uyyānapālena phalāphalesu ceva nānāpupphesu ca ābhatesu tāni disvā tuṭṭho hutvā tassa sammānaṃ kāretvā ‘‘samma uyyānapāla, ahaṃ uyyānaṃ passissāmi, tvaṃ alaṅkarohi na’’nti āha. So ‘‘sādhu, devā’’ti sampaṭicchitvā tathā katvā rañño paṭivedesi. So hatthikkhandhavaragato mahantena parivārena nagarā nikkhamitvā uyyānadvāraṃ pāpuṇi. Tatra ca dve ambā atthi nīlobhāsā. Eko aphalo, eko phaladharo. So pana atimadhuro, raññā aggaphalassa aparibhuttattā tato koci phalaṃ gahetuṃ na ussahati. Rājā hatthikkhandhavaragatova tato ekaṃ phalaṃ gahetvā paribhuñji, tassa taṃ jivhagge ṭhapitamattameva dibbojaṃ viya upaṭṭhāsi. So ‘‘nivattanakāle bahū khādissāmī’’ti cintesi. ‘‘Raññā aggaphalaṃ paribhutta’’nti ñatvā uparājānaṃ ādiṃ katvā antamaso hatthimeṇḍaassameṇḍādayopi phalaṃ gahetvā paribhuñjiṃsu. Aññe phalaṃ alabhantā daṇḍehi sākhaṃ bhinditvā nipaṇṇamakaṃsu. Rukkho obhaggavibhaggo aṭṭhāsi, itaro pana maṇipabbato viya vilāsamāno ṭhito.
Rājā uyyānā nikkhanto taṃ disvā ‘‘idaṃ ki’’nti amacce pucchati. ‘‘Devena aggaphalaṃ paribhuttanti mahājanena vilumpito devā’’ti āhaṃsu. ‘‘Kiṃ nu kho bhaṇe, imassa
139.
‘‘Aporāṇaṃ vata bho rājā, sabbabhummo disampati;
Najja nacce nisāmeti, na gīte kurute mano.
140.
‘‘Na mige napi uyyāne, napi haṃse udikkhati;
Mūgova tuṇhimāsīno, na atthamanusāsatī’’ti.
Tattha migeti sabbasaṅgāhikavacanaṃ, pubbe hatthī yujjhāpeti, meṇḍe yujjhāpeti, ajja tepi na oloketīti attho. Uyyāneti uyyānakīḷampi nānubhoti. Haṃseti pañcapadumasañchannāsu uyyānapokkharaṇīsu haṃsagaṇaṃ na oloketi. Mūgovāti bhattahārakañca upaṭṭhākañca pucchiṃsu ‘‘bho rājā, tumhehi saddhiṃ kiñci atthaṃ mantetī’’ti. Te ‘‘na mantetī’’ti vadiṃsu. Tasmā evamāhaṃsu.
Rājā kāmesu anallīyantena vivekaninnena cittena attano kulūpakapaccekabuddhe anussaritvā ‘‘ko nu kho me tesaṃ sīlādiguṇayuttānaṃ akiñcanānaṃ vasanaṭṭhānaṃ ācikkhissatī’’ti tīhi gāthāhi udānaṃ udānesi –
141.
‘‘Sukhakāmā
Kassa nu ajja ārāme, daharā vuddhā ca acchare.
142.
‘‘Atikkantavanathā
Ye ussukamhi lokamhi, viharanti manussukā.
143.
‘‘Te chetvā maccuno jālaṃ, tataṃ māyāvino daḷhaṃ;
Chinnālayattā gacchanti, ko tesaṃ gatimāpaye’’ti.
Tattha sukhakāmāti nibbānasukhakāmā. Rahosīlāti paṭicchannasīlā na attano guṇappakāsanā. Daharā vuḍḍhā cāti daharā ceva mahallakā ca. Acchareti vasanti.
Tassevaṃ tesaṃ guṇe anussarantassa mahatī pīti uppajji. Atha mahāsatto pallaṅkato uṭṭhāya uttarasīhapañjaraṃ vivaritvā uttaradisābhimukho sirasi añjaliṃ patiṭṭhāpetvā ‘‘evarūpehi guṇehi samannāgatā paccekabuddhā’’ti namassamāno ‘‘atikkantavanathā’’tiādimāha. Tattha atikkantavanathāti pahīnataṇhā. Mahesinanti mahante sīlakkhandhādayo guṇe esitvā ṭhitānaṃ. Ussukamhīti rāgādīhi ussukkaṃ āpanne lokasmiṃ. Maccuno jālanti kilesamārena pasāritaṃ taṇhājālaṃ. Tataṃ māyāvinoti atimāyāvino. Ko tesaṃ gatimāpayeti ko maṃ tesaṃ paccekabuddhānaṃ nivāsaṭṭhānaṃ pāpeyya, gahetvā gaccheyyāti attho.
Tassa pāsādeyeva samaṇadhammaṃ karontassa cattāro māsā atītā. Athassa ativiya pabbajjāya cittaṃ nami, agāraṃ lokantarikanirayo viya khāyi, tayo bhavā ādittā viya upaṭṭhahiṃsu. So pabbajjābhimukhena cittena ‘‘kadā nu kho imaṃ sakkabhavanaṃ viya alaṅkatappaṭiyattaṃ mithilaṃ pahāya himavantaṃ pavisitvā pabbajitavesagahaṇakālo mayhaṃ bhavissatī’’ti cintetvā mithilavaṇṇanaṃ nāma ārabhi –
144.
‘‘Kadāhaṃ
Pahāya pabbajissāmi, taṃ kudāssu bhavissati.
145.
‘‘Kadāhaṃ
Pahāya pabbajissāmi, taṃ kudāssu bhavissati.
146.
‘‘Kadāhaṃ mithilaṃ phītaṃ, bahupākāratoraṇaṃ;
Pahāya pabbajissāmi, taṃ kudāssu bhavissati.
147.
‘‘Kadāhaṃ mithilaṃ phītaṃ, daḷhamaṭṭālakoṭṭhakaṃ;
Pahāya pabbajissāmi, taṃ kudāssu bhavissati.
148.
‘‘Kadāhaṃ mithilaṃ phītaṃ, suvibhattaṃ mahāpathaṃ;
Pahāya pabbajissāmi, taṃ kudāssu bhavissati.
149.
‘‘Kadāhaṃ mithilaṃ phītaṃ, suvibhattantarāpaṇaṃ;
Pahāya pabbajissāmi, taṃ kudāssu bhavissati.
150.
‘‘Kadāhaṃ mithilaṃ phītaṃ, gavāssarathapīḷitaṃ;
Pahāya pabbajissāmi, taṃ kudāssu bhavissati.
151.
‘‘Kadāhaṃ
Pahāya pabbajissāmi, taṃ kudāssu bhavissati.
152.
‘‘Kadāhaṃ mithilaṃ phītaṃ, uyyānavanamāliniṃ;
Pahāya pabbajissāmi, taṃ kudāssu bhavissati.
153.
‘‘Kadāhaṃ mithilaṃ phītaṃ, pāsādavanamāliniṃ;
Pahāya pabbajissāmi, taṃ kudāssu bhavissati.
154.
‘‘Kadāhaṃ mithilaṃ phītaṃ, tipuraṃ rājabandhuniṃ;
Māpitaṃ somanassena, vedehena yasassinā;
Pahāya pabbajissāmi, taṃ kudāssu bhavissati.
155.
‘‘Kadāhaṃ
Pahāya pabbajissāmi, taṃ kudāssu bhavissati.
156.
‘‘Kadāhaṃ vedehe phīte, ajeyye dhammarakkhite;
Pahāya pabbajissāmi, taṃ kudāssu bhavissati.
157.
‘‘Kadāhaṃ
Pahāya pabbajissāmi, taṃ kudāssu bhavissati.
158.
‘‘Kadāhaṃ antepuraṃ rammaṃ, sudhāmattikalepanaṃ;
Pahāya pabbajissāmi, taṃ kudāssu bhavissati.
159.
‘‘Kadāhaṃ antepuraṃ rammaṃ, sucigandhaṃ manoramaṃ;
Pahāya pabbajissāmi, taṃ kudāssu bhavissati.
160.
‘‘Kadāhaṃ kūṭāgāre ca, vibhatte bhāgaso mite;
Pahāya pabbajissāmi, taṃ kudāssu bhavissati.
161.
‘‘Kadāhaṃ kūṭāgāre ca, sudhāmattikalepane;
Pahāya pabbajissāmi, taṃ kudāssu bhavissati.
162.
‘‘Kadāhaṃ kūṭāgāre ca, sucigandhe manorame;
Pahāya pabbajissāmi, taṃ kudāssu bhavissati.
163.
‘‘Kadāhaṃ kūṭāgāre ca, litte candanaphosite;
Pahāya pabbajissāmi, taṃ kudāssu bhavissati.
164.
‘‘Kadāhaṃ soṇṇapallaṅke, gonake cittasanthate;
Pahāya pabbajissāmi, taṃ kudāssu bhavissati.
165.
‘‘Kadāhaṃ
Pahāya pabbajissāmi, taṃ kudāssu bhavissati.
166.
‘‘Kadāhaṃ kappāsakoseyyaṃ, khomakoṭumbarāni ca;
Pahāya pabbajissāmi, taṃ kudāssu bhavissati.
167.
‘‘Kadāhaṃ pokkharaṇī rammā, cakkavākapakūjitā;
Mandālakehi sañchannā, padumuppalakehi ca;
Pahāya pabbajissāmi, taṃ kudāssu bhavissati.
168.
‘‘Kadāhaṃ hatthigumbe ca, sabbālaṅkārabhūsite;
Suvaṇṇakacche mātaṅge, hemakappanavāsase.
169.
‘‘Ārūḷhe gāmaṇīyehi, tomaraṅkusapāṇibhi;
Pahāya pabbajissāmi, taṃ kudāssu bhavissati.
170.
‘‘Kadāhaṃ assagumbe ca, sabbālaṅkārabhūsite;
Ājānīyeva jātiyā, sindhave sīghavāhane.
171.
‘‘Ārūḷhe
Pahāya pabbajissāmi, taṃ kudāssu bhavissati.
172.
‘‘Kadāhaṃ
Dīpe athopi veyyagghe, sabbālaṅkārabhūsite.
173.
‘‘Ārūḷhe gāmaṇīyehi, cāpahatthehi vammibhi;
Pahāya pabbajissāmi, taṃ kudāssu bhavissati.
174.
‘‘Kadāhaṃ sovaṇṇarathe, sannaddhe ussitaddhaje;
Dīpe athopi veyyagghe, sabbālaṅkārabhūsite.
175.
‘‘Ārūḷhe
Pahāya pabbajissāmi, taṃ kudāssu bhavissati.
176.
‘‘Kadāhaṃ sajjhurathe ca, sannaddhe ussitaddhaje;
Dīpe athopi veyyagghe, sabbālaṅkārabhūsite.
177.
‘‘Ārūḷhe gāmaṇīyehi, cāpahatthehi vammibhi;
Pahāya pabbajissāmi, taṃ kudāssu bhavissati.
178.
‘‘Kadāhaṃ assarathe ca, sannaddhe ussitaddhaje;
Dīpe athopi veyyagghe, sabbālaṅkārabhūsite.
179.
‘‘Ārūḷhe gāmaṇīyehi, cāpahatthehi vammibhi;
Pahāya pabbajissāmi, taṃ kudāssu bhavissati.
180.
‘‘Kadāhaṃ oṭṭharathe ca, sannaddhe ussitaddhaje;
Dīpe athopi veyyagghe, sabbālaṅkārabhūsite.
181.
‘‘Ārūḷhe gāmaṇīyehi, cāpahatthehi vammibhi;
Pahāya pabbajissāmi, taṃ kudāssu bhavissati.
182.
‘‘Kadāhaṃ goṇarathe ca, sannaddhe ussitaddhaje;
Dīpe athopi veyyagghe, sabbālaṅkārabhūsite.
183.
‘‘Ārūḷhe gāmaṇīyehi, cāpahatthehi vammibhi;
Pahāya pabbajissāmi, taṃ kudāssu bhavissati.
184.
‘‘Kadāhaṃ
Dīpe athopi veyyagghe, sabbālaṅkārabhūsite.
185.
‘‘Ārūḷhe
Pahāya pabbajissāmi, taṃ kudāssu bhavissati.
186.
‘‘Kadāhaṃ meṇḍarathe ca, sannaddhe ussitaddhaje;
Dīpe athopi veyyagghe, sabbālaṅkārabhūsite.
187.
‘‘Ārūḷhe gāmaṇīyehi, cāpahatthehi vammibhi;
Pahāya pabbajissāmi, taṃ kudāssu bhavissati.
188.
‘‘Kadāhaṃ migarathe ca, sannaddhe ussitaddhaje;
Dīpe athopi veyyagghe, sabbālaṅkārabhūsite.
189.
‘‘Ārūḷhe gāmaṇīyehi, cāpahatthehi vammibhi;
Pahāya pabbajissāmi, taṃ kudāssu bhavissati.
190.
‘‘Kadāhaṃ hatthārohe ca, sabbālaṅkārabhūsite;
Nīlavammadhare sūre, tomaraṅkusapāṇine;
Pahāya pabbajissāmi, taṃ kudāssu bhavissati.
191.
‘‘Kadāhaṃ assārohe ca, sabbālaṅkārabhūsite;
Nīlavammadhare sūre, illiyācāpadhārine;
Pahāya pabbajissāmi, taṃ kudāssu bhavissati.
192.
‘‘Kadāhaṃ rathārohe ca, sabbālaṅkārabhūsite;
Nīlavammadhare sūre, cāpahatthe kalāpine;
Pahāya pabbajissāmi, taṃ kudāssu bhavissati.
193.
‘‘Kadāhaṃ
Nīlavammadhare sūre, cāpahatthe kalāpine;
Pahāya pabbajissāmi, taṃ kudāssu bhavissati.
194.
‘‘Kadāhaṃ
Citravammadhare sūre, kañcanāveḷadhārine;
Pahāya pabbajissāmi, taṃ kudāssu bhavissati.
195.
‘‘Kadāhaṃ
Haricandanalittaṅge, kāsikuttamadhārine;
Pahāya pabbajissāmi, taṃ kudāssu bhavissati.
196.
‘‘Kadāhaṃ amaccagaṇe ca, sabbālaṅkārabhūsite;
Pītavammadhare sūre, purato gacchamāline;
Pahāya pabbajissāmi, taṃ kudāssu bhavissati.
197.
‘‘Kadāhaṃ sattasatā bhariyā, sabbālaṅkārabhūsitā;
Pahāya pabbajissāmi, taṃ kudāssu bhavissati.
198.
‘‘Kadāhaṃ sattasatā bhariyā, susaññā tanumajjhimā;
Pahāya pabbajissāmi, taṃ kudāssu bhavissati.
199.
‘‘Kadāhaṃ sattasatā bhariyā, assavā piyabhāṇinī;
Pahāya pabbajissāmi, taṃ kudāssu bhavissati.
200.
‘‘Kadāhaṃ satapalaṃ kaṃsaṃ, sovaṇṇaṃ satarājikaṃ;
Pahāya pabbajissāmi, taṃ kudāssu bhavissati.
201.
‘‘Kadāssu maṃ hatthigumbā, sabbālaṅkārabhūsitā;
Suvaṇṇakacchā mātaṅgā, hemakappanavāsasā.
202.
‘‘Ārūḷhā gāmaṇīyehi, tomaraṅkusapāṇibhi;
Yantaṃ maṃ nānuyissanti, taṃ kudāssu bhavissati.
203.
‘‘Kadāssu
Ājānīyāva jātiyā, sindhavā sīghavāhanā.
204.
‘‘Ārūḷhā gāmaṇīyehi, illiyācāpadhāribhi;
Yantaṃ maṃ nānuyissanti, taṃ kudāssu bhavissati.
205.
‘‘Kadāssu maṃ rathasenī, sannaddhā ussitaddhajā;
Dīpā athopi veyyagghā, sabbālaṅkārabhūsitā.
206.
‘‘Ārūḷhā gāmaṇīyehi, cāpahatthehi vammibhi;
Yantaṃ maṃ nānuyissanti, taṃ kudāssu bhavissati.
207.
‘‘Kadāssu
Dīpā athopi veyyagghā, sabbālaṅkārabhūsitā.
208.
‘‘Ārūḷhā gāmaṇīyehi, cāpahatthehi vammibhi;
Yantaṃ maṃ nānuyissanti, taṃ kudāssu bhavissati.
209.
‘‘Kadāssu
Dīpā athopi veyyagghā, sabbālaṅkārabhūsitā.
210.
‘‘Ārūḷhā gāmaṇīyehi, cāpahatthehi vammibhi;
Yantaṃ maṃ nānuyissanti, taṃ kudāssu bhavissati.
211.
‘‘Kadāssu maṃ assarathā, sannaddhā ussitaddhajā;
Dīpā athopi veyyagghā, sabbālaṅkārabhūsitā.
212.
‘‘Ārūḷhā gāmaṇīyehi, cāpahatthehi vammibhi;
Yantaṃ maṃ nānuyissanti, taṃ kudāssu bhavissati.
213.
‘‘Kadāssu
Dīpā athopi veyyagghā, sabbālaṅkārabhūsitā.
214.
‘‘Ārūḷhā gāmaṇīyehi, cāpahatthehi vammibhi;
Yantaṃ maṃ nānuyissanti, taṃ kudāssu bhavissati.
215.
‘‘Kadāssu maṃ goṇarathā, sannaddhā ussitaddhajā;
Dīpā athopi veyyagghā, sabbālaṅkārabhūsitā.
216.
‘‘Ārūḷhā gāmaṇīyehi, cāpahatthehi vammibhi;
Yantaṃ maṃ nānuyissanti, taṃ kudāssu bhavissati.
217.
‘‘Kadāssu maṃ ajarathā, sannaddhā ussitaddhajā;
Dīpā athopi veyyagghā, sabbālaṅkārabhūsitā.
218.
‘‘Ārūḷhā gāmaṇīyehi, cāpahatthehi vammibhi;
Yantaṃ maṃ nānuyissanti, taṃ kudāssu bhavissati.
219.
‘‘Kadāssu maṃ meṇḍarathā, sannaddhā ussitaddhajā;
Dīpā athopi veyyagghā, sabbālaṅkārabhūsitā.
220.
‘‘Ārūḷhā
Yantaṃ maṃ nānuyissanti, taṃ kudāssu bhavissati.
221.
‘‘Kadāssu maṃ migarathā, sannaddhā ussitaddhajā;
Dīpā athopi veyyagghā, sabbālaṅkārabhūsitā.
222.
‘‘Ārūḷhā gāmaṇīyehi, cāpahatthehi vammibhi;
Yantaṃ maṃ nānuyissanti, taṃ kudāssu bhavissati.
223.
‘‘Kadāssu
Nīlavammadharā sūrā, tomaraṅkusapāṇino;
Yantaṃ maṃ nānuyissanti, taṃ kudāssu bhavissati.
224.
‘‘Kadāssu maṃ assārohā, sabbālaṅkārabhūsitā;
Nīlavammadharā sūrā, illiyācāpadhārino;
Yantaṃ maṃ nānuyissanti, taṃ kudāssu bhavissati.
225.
‘‘Kadāssu maṃ rathārohā, sabbālaṅkārabhūsitā;
Nīlavammadharā sūrā, cāpahatthā kalāpino;
Yantaṃ maṃ nānuyissanti, taṃ kudāssu bhavissati.
226.
‘‘Kadāssu maṃ dhanuggahā, sabbālaṅkārabhūsitā;
Nīlavammadharā sūrā, cāpahatthā kalāpino;
Yantaṃ maṃ nānuyissanti, taṃ kudāssu bhavissati.
227.
‘‘Kadāssu maṃ rājaputtā, sabbālaṅkārabhūsitā;
Citravammadharā sūrā, kañcanāveḷadhārino;
Yantaṃ maṃ nānuyissanti, taṃ kudāssu bhavissati.
228.
‘‘Kadāssu maṃ ariyagaṇā, vatavantā alaṅkatā;
Haricandanalittaṅgā, kāsikuttamadhārino;
Yantaṃ maṃ nānuyissanti, taṃ kudāssu bhavissati.
229.
‘‘Kadāssu maṃ amaccagaṇā, sabbālaṅkārabhūsitā;
Pītavammadharā sūrā, purato gacchamālino;
Yantaṃ maṃ nānuyissanti, taṃ kudāssu bhavissati.
230.
‘‘Kadāssu
Yantaṃ maṃ nānuyissanti, taṃ kudāssu bhavissati.
231.
‘‘Kadāssu
Yantaṃ maṃ nānuyissanti, taṃ kudāssu bhavissati.
232.
‘‘Kadāssu maṃ sattasatā bhariyā, assavā piyabhāṇinī;
Yantaṃ maṃ nānuyissanti, taṃ kudāssu bhavissati.
233.
‘‘Kadāhaṃ pattaṃ gahetvāna, muṇḍo saṅghāṭipāruto;
Piṇḍikāya carissāmi, taṃ kudāssu bhavissati.
234.
‘‘Kadāhaṃ paṃsukūlānaṃ, ujjhitānaṃ mahāpathe;
Saṅghāṭiṃ dhārayissāmi, taṃ kudāssu bhavissati.
235.
‘‘Kadāhaṃ sattāhasammeghe, ovaṭṭho allacīvaro;
Piṇḍikāya carissāmi, taṃ kudāssu bhavissati.
236.
‘‘Kadāhaṃ sabbattha gantvā, rukkhā rukkhaṃ vanā vanaṃ;
Anapekkho gamissāmi, taṃ kudāssu bhavissati.
237.
‘‘Kadāhaṃ giriduggesu, pahīnabhayabheravo;
Adutiyo gamissāmi, taṃ kudāssu bhavissati.
238.
‘‘Kadāhaṃ vīṇaṃva rujjako, sattatantiṃ manoramaṃ;
Cittaṃ ujuṃ karissāmi, taṃ kudāssu bhavissati.
239.
‘‘Kadāhaṃ rathakārova, parikantaṃ upāhanaṃ;
Kāmasaññojane checchaṃ, ye dibbe ye ca mānuse’’ti.
Tattha kadāti kālaparivitakko. Phītanti vatthālaṅkārādīhi supupphitaṃ. Vibhattaṃ bhāgaso mitanti chekehi nagaramāpakehi rājanivesanādīnaṃ vasena vibhattaṃ dvāravīthīnaṃ vasena koṭṭhāsato mitaṃ. Taṃ kudāssu bhavissatīti taṃ evarūpaṃ nagaraṃ pahāya pabbajanaṃ kudā nāma me bhavissati Sabbatopabhanti Bahupākāratoraṇanti bahalena puthulena pākārena ceva dvāratoraṇehi ca samannāgataṃ. Daḷhamaṭṭālakoṭṭhakanti daḷhehi aṭṭālakehi dvārakoṭṭhakehi ca samannāgataṃ. Pīḷitanti samākiṇṇaṃ. Tipuranti tīhi purehi samannāgataṃ, tipākāranti attho. Atha vā tipuranti tikkhattuṃ puṇṇaṃ. Rājabandhunīnti rājaññatakeheva puṇṇaṃ. Somanassenāti evaṃnāmakena videharājena.
Niciteti dhanadhaññanicayādinā sampanne. Ajeyyeti paccāmittehi ajetabbe. Candanaphositeti lohitacandanena paripphosite. Koṭumbarānīti koṭumbararaṭṭhe uṭṭhitavatthāni. Hatthigumbeti hatthighaṭāyo. Hemakappanavāsaseti hemamayena sīsālaṅkārasaṅkhātena kappanena ca hemajālena ca samannāgate. Gāmaṇīyehīti Ājānīyeva jātiyāti jātiyā kāraṇākāraṇajānanatāya ājānīyeva, tādisānaṃ assānaṃ gumbe. Gāmaṇīyehīti assācariyehi. Illiyācāpadhāribhīti illiyañca cāpañca dhārentehi. Rathaseniyoti rathaghaṭāyo. Sannandheti suṭṭhu naddhe. Dīpe athopi veyyaggheti dīpibyagghacammaparikkhitte. Gāmaṇīyehīti rathācariyehi. Sajjhuratheti rajatarathe. Ajarathameṇḍarathamigarathe sobhanatthāya yojenti.
Ariyagaṇeti brāhmaṇagaṇe. Te kira tadā ariyācārā ahesuṃ, tena te evamāha. Haricandanalittaṅgeti kañcanavaṇṇena candanena littasarīre. Sattasatā bhariyāti piyabhariyāyeva sandhāyāha. Susaññāti suṭṭhu saññitā. Assavāti sāmikassa vacanakārikā. Satapalanti palasatena suvaṇṇena kāritaṃ. Kaṃsanti pātiṃ. Satarājikanti piṭṭhipasse rājisatena samannāgataṃ. Yantaṃ manti anitthigandhavanasaṇḍe ekameva gacchantaṃ maṃ kadā nu te nānuyissanti. Sattāhasammegheti sattāhaṃ samuṭṭhite mahāmeghe, sattāhavaddaliketi attho. Ovaṭṭhoti onatasīso. Sabbatthāti sabbadisaṃ. Rujjakoti vīṇāvādako. Kāmasaṃyojaneti kāmasaṃyojanaṃ. Dibbeti dibbaṃ. Mānuseti mānusaṃ.
So
Tadā sīvalidevī tā sattasatā vallabhitthiyo pakkosāpetvā ‘‘ciraṃ diṭṭho no rājā, cattāro māsā atītā, ajja naṃ passissāma, sabbālaṅkārehi alaṅkaritvā yathābalaṃ itthikuttahāsavilāse dassetvā kilesabandhanena bandhituṃ vāyameyyāthā’’ti vatvā alaṅkatappaṭiyattāhi tāhi saddhiṃ ‘‘rājānaṃ passissāmā’’ti pāsādaṃ
240.
‘‘Tā
Bāhā paggayha pakkanduṃ, kasmā no vijahissasi.
241.
‘‘Tā ca sattasatā bhariyā, susaññā tanumajjhimā;
Bāhā paggayha pakkanduṃ, kasmā no vijahissasi.
242.
‘‘Tā ca sattasatā bhariyā, assavā piyabhāṇinī;
Bāhā paggayha pakkanduṃ, kasmā no vijahissasi.
243.
‘‘Tā
Hitvā sampaddavī rājā, pabbajjāya purakkhato.
244.
‘‘Tā ca sattasatā bhariyā, susaññā tanumajjhimā;
Hitvā sampaddavī rājā, pabbajjāya purakkhato.
245.
‘‘Tā ca sattasatā bhariyā, assavā piyabhāṇinī;
Hitvā sampaddavī rājā, pabbajjāya purakkhato.
246.
‘‘Hitvā
Aggahī mattikaṃ pattaṃ, taṃ dutiyābhisecana’’nti.
Tattha bāhā paggayhāti bāhā ukkhipitvā. Sampaddavīti bhikkhave, so mahājanako rājā, tā ca sattasatā bhariyā ‘‘kiṃ no, deva, pahāya gacchasi, ko amhākaṃ doso’’ti vilapantiyova chaḍḍetvā sampaddavī gato, ‘‘pabbajjāya yāhī’’ti codiyamāno viya purakkhato hutvā gatoti attho. Taṃ dutiyābhisecananti bhikkhave, taṃ mattikāpattaggahaṇaṃ dutiyābhisecanaṃ katvā so rājā nikkhantoti.
Sīvalidevīpi paridevamānā rājānaṃ nivattetuṃ asakkontī ‘‘attheso upāyo’’ti cintetvā mahāsenaguttaṃ pakkosāpetvā ‘‘tāta, rañño purato gamanadisābhāge jiṇṇagharajiṇṇasālādīsu aggiṃ dehi, tiṇapaṇṇāni saṃharitvā tasmiṃ tasmiṃ ṭhāne dhūmaṃ kārehī’’ti āṇāpesi. So tathā kāresi. Sā rañño santikaṃ gantvā pādesu patitvā mithilāya ādittabhāvaṃ ārocentī gāthādvayamāha –
247.
‘‘Bhesmā
Rajataṃ jātarūpañca, muttā veḷuriyā bahū.
248.
‘‘Maṇayo saṅkhamuttā ca, vatthikaṃ haricandanaṃ;
Ajinaṃ dantabhaṇḍañca, lohaṃ kāḷāyasaṃ bahū;
Ehi rāja nivattassu, mā tetaṃ vinasā dhana’’nti.
Tattha bhesmāti bhayānakā. Aggisamā jālāti tesaṃ tesaṃ manussānaṃ gehāni aggi gaṇhi, so esa mahājāloti attho. Kosāti suvaṇṇarajatakoṭṭhāgārādīni. Bhāgasoti koṭṭhāsato suvibhattāpi no ete agginā ḍayhanti, devāti. Lohanti tambalohādikaṃ. Mā tetaṃ vinasā dhananti mā te etaṃ dhanaṃ vinassatu, ehi naṃ nibbāpeti, pacchā gamissasi, ‘‘mahājanako nagaraṃ ḍayhamānaṃ anoloketvāva nikkhanto’’ti tumhākaṃ garahā bhavissati, tāya te lajjāpi vippaṭisāropi bhavissati, ehi amacce āṇāpetvā aggiṃ nibbāpehi, devāti.
Atha mahāsatto ‘‘devi, kiṃ kathesi, yesaṃ kiñcanaṃ atthi, tesaṃ taṃ ḍayhati, mayaṃ pana akiñcanā’’ti dīpento gāthamāha –
249.
‘‘Susukhaṃ vata jīvāma, yesaṃ no natthi kiñcanaṃ;
Mithilā ḍayhamānāya, na me kiñci aḍayhathā’’ti.
Tattha kiñcananti yesaṃ amhākaṃ palibuddhakilesasaṅkhātaṃ kiñcanaṃ natthi, te mayaṃ tena akiñcanabhāvena susukhaṃ vata jīvāma. Teneva kāraṇena mithilāya ḍayhamānāya na me kiñci aḍayhatha, appamattakampi attano bhaṇḍakaṃ ḍayhamānaṃ na passāmīti vadati.
Evañca pana vatvā mahāsatto uttaradvārena nikkhami. Tāpissa sattasatā bhariyā nikkhamiṃsu. Puna sīvalidevī ekaṃ upāyaṃ cintetvā ‘‘gāmaghātaraṭṭhavilumpanākāraṃ viya dassethā’’ti amacce āṇāpesi. Taṃkhaṇaṃyeva āvudhahatthe purise tato tato ādhāvante paridhāvante vilumpante viya
250.
‘‘Aṭaviyo samuppannā, raṭṭhaṃ viddhaṃsayanti taṃ;
Ehi rāja nivattassu, mā raṭṭhaṃ vinasā ida’’nti.
Tattha aṭaviyoti mahārāja, tumhesu dharantesuyeva aṭavicorā samuppannā samuṭṭhitā, taṃ tayā dhammarakkhitaṃ tava raṭṭhaṃ viddhaṃsenti.
Taṃ sutvā rājā ‘‘mayi dharanteyeva corā uṭṭhāya raṭṭhaṃ viddhaṃsentā nāma natthi, sīvalideviyā kiriyā esā bhavissatī’’ti cintetvā taṃ appaṭibhānaṃ karonto āha –
251.
‘‘Susukhaṃ vata jīvāma, yesaṃ no natthi kiñcanaṃ;
Raṭṭhe vilumpamānamhi, na me kiñci ahīratha.
252.
‘‘Susukhaṃ vata jīvāma, yesaṃ no natthi kiñcanaṃ;
Pītibhakkhā bhavissāma, devā ābhassarā yathā’’ti.
Tattha vilumpamānamhīti viluppamāne. Ābhassarā yathāti yathā te brahmāno pītibhakkhā hutvā samāpattisukhena vītināmenti, tathā vītināmessāmāti.
Evaṃ vuttepi mahājano rājānaṃ anubandhiyeva. Athassa etadahosi ‘‘ayaṃ mahājano nivattituṃ na icchati, nivattessāmi na’’nti. So aḍḍhagāvutamattaṃ gatakāle nivattitvā mahāmagge ṭhitova amacce ‘‘kassidaṃ rajja’’nti pucchitvā ‘‘tumhākaṃ
Tadā nārado nāma tāpaso himavante suvaṇṇaguhāyaṃ vasitvā pañcābhiñño jhānasukhena vītināmetvā sattāhaṃ atikkāmetvā jhānasukhato vuṭṭhāya ‘‘aho sukhaṃ, aho sukha’’nti udānaṃ udānesi. So ‘‘atthi nu kho koci jambudīpatale idaṃ sukhaṃ pariyesanto’’ti dibbacakkhunā olokento mahājanakabuddhaṅkuraṃ disvā ‘‘rājā mahābhinikkhamanaṃ nikkhantopi sīvalidevippamukhaṃ
253.
‘‘Kimheso mahato ghoso, kā nu gāmeva kīḷiyā;
Samaṇa teva pucchāma, kattheso abhisaṭo jano’’ti.
Tassa taṃ sutvā rājā āha –
254.
‘‘Mamaṃ ohāya gacchantaṃ, ettheso abhisaṭo jano;
Sīmātikkamanaṃ yantaṃ, munimonassa pattiyā;
Missaṃ nandīhi gacchantaṃ, kiṃ jānamanupucchasī’’ti.
Tattha kimhesoti kimhi kena kāraṇena eso hatthikāyādivasena mahato samūhassa ghoso. Kā nu gāmeva kīḷiyāti kā nu esā tayā saddhiṃ āgacchantānaṃ Katthesoti kimatthaṃ esa mahājano abhisaṭo sannipatito, taṃ parivāretvā āgacchatīti pucchi. Mamanti yo ahaṃ etaṃ janaṃ ohāya gacchāmi, taṃ maṃ ohāya gacchantaṃ. Etthāti etasmiṃ ṭhāne eso mahājano abhisaṭo anubandhanto āgato. Sīmātikkamanaṃ yantanti tvaṃ pana taṃ maṃ kilesasīmaṃ atikkamma
Athassa so daḷhasamādānatthāya puna gāthamāha –
255.
‘‘Māssu tiṇṇo amaññittha, sarīraṃ dhārayaṃ imaṃ;
Atīraṇeyya yamidaṃ, bahū hi paripanthayo’’ti.
Tattha māssu tiṇṇo amaññitthāti imaṃ bhaṇḍukāsāvanivatthaṃ sarīraṃ dhārento ‘‘iminā pabbajitaliṅgaggahaṇamatteneva kilesasīmaṃ tiṇṇo atikkantosmī’’ti mā amaññittha. Atīraṇeyyayamidanti idaṃ kilesajātaṃ nāma na ettakena tīretabbaṃ. Bahū hi paripanthayoti saggamaggaṃ āvaritvā ṭhitā tava bahū kilesaparipanthāti.
Tato mahāsatto tassa vacanaṃ sutvā paripanthe pucchanto āha –
256.
‘‘Ko nu me paripanthassa, mamaṃ evaṃvihārino;
Yo neva diṭṭhe nādiṭṭhe, kāmānamabhipatthaye’’ti.
Tattha yo neva diṭṭhe nādiṭṭheti yo ahaṃ neva diṭṭhe manussaloke, nādiṭṭhe devaloke kāmānaṃ abhipatthemi, tassa mama evaṃ ekavihārino ko nu paripantho assāti vadati.
Athassa so paripanthe dassento gāthamāha –
257.
‘‘Niddā tandī vijambhitā, aratī bhattasammado;
Āvasanti sarīraṭṭhā, bahū hi paripanthayo’’ti.
Tattha niddāti kapiniddā. Tandīti ālasiyaṃ. Aratīti ukkaṇṭhitā. Bhattasammadoti bhattapariḷāho. Idaṃ vuttaṃ hoti – ‘‘samaṇa, tvaṃ pāsādiko suvaṇṇavaṇṇo rajjaṃ pahāya pabbajito’’ti vutte tuyhaṃ paṇītaṃ ojavantaṃ piṇḍapātaṃ dassanti, so tvaṃ pattapūraṃ ādāya yāvadatthaṃ paribhuñjitvā paṇṇasālaṃ pavisitvā kaṭṭhattharaṇe nipajjitvā kākacchamāno niddaṃ Āvasanti sarīraṭṭhāti ime ettakā paripanthā tava sarīraṭṭhakā hutvā nivasanti, sarīreyeva te nibbattantīti dasseti.
Athassa mahāsatto thutiṃ karonto gāthamāha –
258.
‘‘Kalyāṇaṃ vata maṃ bhavaṃ, brāhmaṇa manusāsati;
Brāhmaṇa teva pucchāmi, ko nu tvamasi mārisā’’ti.
Tattha brāhmaṇa manusāsatīti brāhmaṇa, kalyāṇaṃ vata maṃ bhavaṃ anusāsati.
Tato tāpaso āha –
259.
‘‘Nārado iti me nāmaṃ, kassapo iti maṃ vidū;
Bhoto sakāsamāgacchiṃ, sādhu sabbhi samāgamo.
260.
‘‘Tassa te sabbo ānando, vihāro upavattatu;
Yaṃ ūnaṃ taṃ paripūrehi, khantiyā upasamena ca.
261.
‘‘Pasāraya sannatañca, unnatañca pasāraya;
Kammaṃ vijjañca dhammañca, sakkatvāna paribbajā’’ti.
Tattha vidūti gottena maṃ ‘‘kassapo’’ti jānanti. Sabbhīti paṇḍitehi saddhiṃ samāgamo nāma sādhu hotīti āgatomhi. Ānandoti tassa tava imissā pabbajjāya ānando tuṭṭhi somanassameva hotu mā ukkaṇṭhi. Vihāroti catubbidho brahmavihāro. Upavattatūti nibbattatu. Yaṃ ūnaṃ tanti yaṃ te sīlena kasiṇaparikammena jhānena ca ūnaṃ, taṃ etehi sīlādīhi pūraya. Khantiyā upasamena cāti ‘‘ahaṃ rājapabbajito’’ti mānaṃ akatvā adhivāsanakhantiyā ca kilesūpasamena ca samannāgato hohi. Pasārayāti mā ukkhipa mā patthara, pajahāti attho. Sannatañca unnatañcāti ‘‘ko nāmāha’’ntiādinā nayena pavattaṃ omānañca ‘‘ahamasmi Kammanti dasakusalakammapathaṃ. Vijjanti pañcaabhiññā-aṭṭhasamāpattiñāṇaṃ. Dhammanti kasiṇaparikammasaṅkhātaṃ samaṇadhammaṃ. Sakkatvāna paribbajāti ete guṇe sakkatvā vattassu, ete vā guṇe sakkatvā daḷhaṃ samādāya paribbaja, pabbajjaṃ pālehi, mā ukkaṇṭhīti attho.
Evaṃ so mahāsattaṃ ovaditvā ākāsena sakaṭṭhānameva gato. Tasmiṃ gate aparopi migājino nāma tāpaso tatheva samāpattito vuṭṭhāya olokento bodhisattaṃ disvā ‘‘mahājanaṃ nivattanatthāya tassa ovādaṃ dassāmī’’ti tatthevāgantvā ākāse attānaṃ dassento āha –
262.
‘‘Bahū
Hitvā janaka pabbajito, kapāle ratimajjhagā.
263.
‘‘Kacci nu te jānapadā, mittāmaccā ca ñātakā;
Dubbhimakaṃsu janaka, kasmā tetaṃ aruccathā’’ti.
Tattha kapāleti mattikāpattaṃ sandhāyāha. Idaṃ vuttaṃ hoti – mahārāja, tvaṃ evarūpaṃ issariyādhipaccaṃ chaḍḍetvā pabbajito imasmiṃ kapāle ratiṃ ajjhagā adhigatoti pabbajjākāraṇaṃ pucchanto evamāha. Dubbhinti kiṃ nu ete tava antare kiñci aparādhaṃ kariṃsu, kasmā tava evarūpaṃ issariyasukhaṃ pahāya etaṃ kapālameva aruccitthāti.
Tato mahāsatto āha –
264.
‘‘Na migājina jātucche, ahaṃ kañci kudācanaṃ;
Adhammena jine ñātiṃ, na cāpi ñātayo mama’’nti.
Tattha na migājināti ambho migājina jātucche ekaṃseneva ahaṃ kañci ñātiṃ kudācanaṃ kismiñci kāle adhammena na jināmi. Tepi ca ñātayo maṃ adhammena na jinanteva, iti na koci mayi dubbhiṃ nāma akāsīti attho.
Evamassa
265.
‘‘Disvāna lokavattantaṃ, khajjantaṃ kaddamīkataṃ;
Haññare bajjhare cettha, yattha sanno puthujjano;
Etāhaṃ upamaṃ katvā, bhikkhakosmi migājinā’’ti.
Tattha disvāna lokavattantanti vaṭṭānugatassa bālalokassa vattaṃ tantiṃ paveṇiṃ ahamaddasaṃ, taṃ disvā pabbajitomhīti dīpeti. Khajjantaṃ kaddamīkatanti kilesehi khajjantaṃ teheva ca kaddamīkataṃ lokaṃ disvā. Yattha sanno puthujjanoti yamhi kilesavatthumhi sanno laggo puthujjano, tattha laggā bahū sattā haññanti ceva andubandhanādīhi ca bajjhanti. Etāhanti ahampi Migājināti taṃ nāmena ālapati. Kathaṃ pana tena tassa nāmaṃ ñātanti? Paṭisanthārakāle paṭhamameva pucchitattā.
Tāpaso
266.
‘‘Ko nu te bhagavā satthā, kassetaṃ vacanaṃ suci;
Na hi kappaṃ vā vijjaṃ vā, paccakkhāya rathesabha;
Samaṇaṃ āhu vattantaṃ, yathā dukkhassatikkamo’’ti.
Tattha kassetanti etaṃ tayā vuttaṃ sucivacanaṃ kassa vacanaṃ nāma. Kappanti kappetvā kappetvā pavattitānaṃ abhiññāsamāpattīnaṃ lābhiṃ kammavādiṃ tāpasaṃ. Vijjanti āsavakkhayañāṇavijjāya samannāgataṃ paccekabuddhaṃ. Idaṃ vuttaṃ hoti – rathesabha mahārāja, na hi kappasamaṇaṃ vā vijjāsamaṇaṃ vā paccakkhāya tassovādaṃ vinā evaṃ paṭipajjituṃ sakkā. Yathā dukkhassa atikkamo hoti, evaṃ vattantaṃ samaṇaṃ āhu. Tesaṃ pana vacanaṃ sutvā sakkā evaṃ paṭipajjituṃ, tasmā vadehi, ko nu te bhagavā satthāti.
Mahāsatto āha –
267.
‘‘Na migājina jātucche, ahaṃ kañci kudācanaṃ;
Samaṇaṃ brāhmaṇaṃ vāpi, sakkatvā anupāvisi’’nti.
Tattha sakkatvāti pabbajjāya guṇapucchanatthāya pūjetvā. Anupāvisinti na kañci anupaviṭṭhapubbosmi, na mayā añño koci samaṇo pucchitapubboti vadati. Iminā hi paccekabuddhānaṃ santike dhammaṃ suṇantenapi na kadāci odissakavasena pabbajjāya guṇo pucchitapubbo, tasmā evamāha.
Evañca pana vatvā yena kāraṇena pabbajito, taṃ ādito paṭṭhāya dīpento āha –
268.
‘‘Mahatā
Gīyamānesu gītesu, vajjamānesu vaggusu.
269.
‘‘Tūriyatāḷasaṅghuṭṭhe, sammatālasamāhite;
Sa migājina maddakkhiṃ, phaliṃ ambaṃ tirocchadaṃ;
Haññamānaṃ manussehi, phalakāmehi jantubhi.
270.
‘‘So khohaṃ taṃ siriṃ hitvā, orohitvā migājina;
Mūlaṃ ambassupāgacchiṃ, phalino nipphalassa ca.
271.
‘‘Phaliṃ ambaṃ hataṃ disvā, viddhastaṃ vinaḷīkataṃ;
Athekaṃ itaraṃ ambaṃ, nīlobhāsaṃ manoramaṃ.
272.
‘‘Evameva
Amittā no vadhissanti, yathā ambo phalī hato.
273.
‘‘Ajinamhi haññate dīpi, nāgo dantehi haññate;
Dhanamhi dhanino hanti, aniketamasanthavaṃ;
Phalī ambo aphalo ca, te satthāro ubho mamā’’ti.
Tattha vaggusūti madhurassaresu tūriyesu vajjamānesu. Tūriyatāḷasaṅghuṭṭheti tūriyānaṃ tāḷitehi saṅghuṭṭhe uyyāne. Sammatālasamāhiteti sammehi ca tālehi ca samannāgate. Sa migājināti migājina, so ahaṃ adakkhiṃ. Phaliṃ ambanti phalitaṃ ambarukkhanti attho. Tirocchadanti tiropākāraṃ uyyānassa antoṭhitaṃ bahipākāraṃ nissāya jātaṃ ambarukkhaṃ. Haññamānanti pothiyamānaṃ. Orohitvāti hatthikkhandhā otaritvā. Vinaḷīkatanti nipattanaḷaṃ kataṃ.
Evamevāti Phalīti phalasampanno. Ajinamhīti cammatthāya cammakāraṇā. Dantehīti attano dantehi, haññate dantanimittaṃ haññateti attho. Hantīti haññati. Aniketamasanthavanti yo pana niketaṃ pahāya pabbajitattā aniketo nāma sattasaṅkhāravatthukassa taṇhāsanthavassa Te satthāroti te dve rukkhā mama satthāro ahesunti vadati.
Taṃ sutvā migājino ‘‘appamatto hohī’’ti rañño ovādaṃ datvā sakaṭṭhānameva gato. Tasmiṃ gate sīvalidevī rañño pādamūle patitvā āha –
274.
‘‘Sabbo jano pabyathito, rājā pabbajito iti;
Hatthārohā anīkaṭṭhā, rathikā pattikārakā.
275.
‘‘Assāsayitvā janataṃ, ṭhapayitvā paṭicchadaṃ;
Puttaṃ rajje ṭhapetvāna, atha pacchā pabbajissasī’’ti.
Tattha pabyathitoti bhīto utrasto. Paṭicchadanti amhe ḍayhamānepi viluppamānepi rājā na oloketīti pabyathitassa mahājanassa āvaraṇaṃ rakkhaṃ ṭhapetvā puttaṃ dīghāvukumāraṃ rajje ṭhapetvā abhisiñcitvā pacchā pabbajissasīti attho.
Tato bodhisatto āha –
276.
‘‘Cattā mayā jānapadā, mittāmaccā ca ñātakā;
Santi
Te rajjaṃ kārayissanti, mithilāyaṃ pajāpatī’’ti.
Tattha santi puttāti sīvali samaṇānaṃ puttā nāma natthi, videharaṭṭhavāsīnaṃ pana puttā dīghāvu atthi, te rajjaṃ kārayissanti. Pajāpatīti deviṃ ālapati.
Devī
277.
‘‘Ehi
Rajjaṃ tuvaṃ kārayasi, pāpaṃ duccaritaṃ bahuṃ;
Kāyena vācā manasā, yena gacchasi duggatiṃ.
278.
‘‘Paradinnakena paraniṭṭhitena, piṇḍena yāpehi sa dhīradhammo’’ti.
Tattha tuvanti tvaṃ puttassa chattaṃ ussāpetvā ‘‘mama puttassa rajja’’nti rajjaṃ anusāsamānā bahuṃ pāpaṃ karissasi. Gacchasīti yena kāyādīhi katena bahupāpena duggatiṃ gamissasi. Sa dhīradhammoti piṇḍiyālopena yāpetabbaṃ, esa paṇḍitānaṃ dhammoti.
Evaṃ mahāsatto tassā ovādaṃ adāsi. Tesaṃ aññamaññaṃ sallapantānaṃ gacchantānaññeva sūriyo atthaṅgato. Devī patirūpe ṭhāne khandhāvāraṃ nivāsāpesi. Mahāsattopi ekaṃ rukkhamūlaṃ upagato. So tattha rattiṃ vasitvā punadivase sarīrapaṭijagganaṃ katvā maggaṃ paṭipajji. Devīpi ‘‘senā pacchatova āgacchatū’’ti vatvā tassa pacchatova ahosi. Te bhikkhācāravelāyaṃ thūṇaṃ nāma nagaraṃ pāpuṇiṃsu. Tasmiṃ khaṇe antonagare eko puriso sūṇato mahantaṃ maṃsakhaṇḍaṃ kiṇitvā sūlena aṅgāresu pacāpetvā nibbāpanatthāya phalakakoṭiyaṃ ṭhapetvā aṭṭhāsi. Tassa aññavihitassa eko sunakho taṃ ādāya palāyi. So ñatvā taṃ anubandhanto yāva bahidakkhiṇadvāraṃ gantvā nibbindo nivatti. Rājā ca devī ca sunakhassa purato gacchantā dvidhā ahesuṃ
Mahāsatto taṃ disvā cintesi ‘‘ayaṃ sunakho chaḍḍetvā anapekkho palāto, aññopissa sāmiko na paññāyati, evarūpo anavajjo paṃsukūlapiṇḍapāto nāma natthi, paribhuñjissāmi na’’nti. So mattikāpattaṃ nīharitvā
279.
‘‘Yopi
Na tveva piṇḍaṃ luḷitaṃ anariyaṃ, kulaputtarūpo sappuriso na seve;
Tayidaṃ na sādhu tayidaṃ na suṭṭhu, sunakhucchiṭṭhakaṃ janaka bhuñjase tuva’’nti.
Tattha ajuṭṭhamārīvāti anāthamaraṇameva. Luḷitanti paṃsumakkhitaṃ. Anariyanti asundaraṃ. Na seveti na-kāro paripucchanatthe nipāto. Idaṃ vuttaṃ hoti – sace catutthepi bhattakāle na bhuñjeyya, khudāya mareyya, nanu evaṃ santepi kulaputtarūpo sappuriso evarūpaṃ piṇḍaṃ na tveva seveyyāti. Tayidanti taṃ idaṃ.
Mahāsatto āha –
280.
‘‘Na cāpi me sīvali so abhakkho, yaṃ hoti cattaṃ gihino sunassa vā;
Ye
Tattha abhakkhoti so piṇḍapāto mama abhakkho nāma na hoti. Yaṃ hotīti yaṃ gihino vā sunassa vā cattaṃ hoti, taṃ paṃsukūlaṃ nāma asāmikattā anavajjameva hoti. Ye kecīti tasmā aññepi ye Anavayoti anuavayo, anupunappunaṃ olokiyamānopi avayo paripuṇṇaguṇo anavajjo, adhammaladdhaṃ pana sahassagghanakampi jigucchanīyamevāti.
Evaṃ te aññamaññaṃ kathentāva thūṇanagaradvāraṃ sampāpuṇiṃsu. Tatra dārikāsu kīḷantīsu ekā kumārikā khuddakakullakena vālukaṃ papphoṭeti. Tassā ekasmiṃ hatthe ekaṃ valayaṃ, ekasmiṃ dve valayāni. Tāni aññamaññaṃ saṅghaṭṭenti, itaraṃ nissaddaṃ. Rājā taṃ kāraṇaṃ ñatvā ‘‘sīvalidevī mama pacchato carati, itthī ca nāma pabbajitassa malaṃ, ‘ayaṃ pabbajitvāpi bhariyaṃ jahituṃ na sakkotī’ti garahissanti maṃ. Sacāyaṃ kumārikā paṇḍitā bhavissati, sīvalideviyā nivattanakāraṇaṃ kathessati, imissā kathaṃ sutvā sīvalideviṃ uyyojessāmī’’ti cintetvā āha –
281.
‘‘Kumārike upaseniye, niccaṃ niggaḷamaṇḍite;
Kasmā te eko bhujo janati, eko te na janatī bhujo’’ti.
Tattha upaseniyeti mātaraṃ upagantvā senike. Niggaḷamaṇḍiteti agalitamaṇḍanena maṇḍanasīliketi vadati. Janatīti saddaṃ karoti.
Kumārikā āha –
282.
‘‘Imasmiṃ me samaṇa hatthe, paṭimukkā dunīvarā;
Saṅghātā jāyate saddo, dutiyasseva sā gati.
283.
‘‘Imasmiṃ me samaṇa hatthe, paṭimukko ekanīvaro;
So adutiyo na janati, munibhūtova tiṭṭhati.
284.
‘‘Vivādappatto dutiyo, keneko vivadissati;
Tassa te saggakāmassa, ekattamuparocata’’nti.
Tattha dunīvarāti dve valayāni. Saṅghātāti saṃhananato saṅghaṭṭanatoti attho. Gatīti nibbatti. Dutiyasseva hi evarūpā nibbatti hotīti attho. Soti so nīvaro. Munibhūtovāti pahīnasabbakileso ariyapuggalo viya tiṭṭhati. Vivādappattoti samaṇa dutiyako nāma vivādamāpanno hoti, kalahaṃ karoti, nānāgāhaṃ gaṇhāti. Kenekoti ekako pana kena saddhiṃ vivadissati. Ekattamuparocatanti ekībhāvo te ruccatu. Samaṇā nāma bhaginimpi ādāya na caranti, kiṃ pana tvaṃ evarūpaṃ uttamarūpadharaṃ bhariyaṃ ādāya vicarasi, ayaṃ te antarāyaṃ karissati, imaṃ nīharitvā ekakova samaṇakammaṃ karohīti naṃ ovadati.
So tassā kumārikāya vacanaṃ sutvā paccayaṃ labhitvā deviyā saddhiṃ kathento āha –
285.
‘‘Suṇāsi sīvali kathā, kumāriyā paveditā;
Pesiyā maṃ garahittho, dutiyasseva sā gati.
286.
‘‘Ayaṃ dvedhāpatho bhadde, anuciṇṇo pathāvihi;
Tesaṃ tvaṃ ekaṃ gaṇhāhi, ahamekaṃ punāparaṃ.
287.
‘‘Māvaca
Tattha kumāriyā paveditāti kumārikāya kathitā. Pesiyāti sacāhaṃ rajjaṃ kāreyyaṃ, esā me pesiyā vacanakārikā bhaveyya, oloketumpi maṃ na visaheyya. Idāni pana attano pesiyaṃ viya ca maññati, ‘‘dutiyasseva sā gatī’’ti maṃ ovadati. Anuciṇṇoti anusañcarito. Pathāvihīti pathikehi. Ekanti tava ruccanakaṃ ekaṃ maggaṃ gaṇha, ahaṃ pana tayā gahitāvasesaṃ aparaṃ gaṇhissāmi. Māvaca maṃ tvanti sīvali ito paṭṭhāya puna maṃ ‘‘pati me’’ti mā avaca, ahaṃ vā tvaṃ ‘‘bhariyā me’’ti nāvacaṃ.
Sā tassa vacanaṃ sutvā ‘‘deva, tumhe uttamā, dakkhiṇamaggaṃ gaṇhatha, ahaṃ vāmamaggaṃ gaṇhissāmī’’ti vatvā thokaṃ gantvā sokaṃ sandhāretuṃ asakkontī punāgantvā raññā saddhiṃ kathentī ekatova nagaraṃ pāvisi. Tamatthaṃ pakāsento satthā upaḍḍhagāthamāha –
‘‘Imameva
Tattha nagarupāgamunti nagaraṃ paviṭṭhā.
Pavisitvā ca pana mahāsatto piṇḍatthāya caranto usukārassa gehadvāraṃ patto. Sīvalidevīpi ekamantaṃ aṭṭhāsi. Tasmiṃ samaye usukāro aṅgārakapalle usuṃ tāpetvā kañjiyena temetvā ekaṃ akkhiṃ nimīletvā ekena akkhinā olokento ujuṃ karoti. Taṃ disvā mahāsatto cintesi ‘‘sacāyaṃ paṇḍito bhavissati, mayhaṃ ekaṃ kāraṇaṃ kathessati, pucchissāmi na’’nti. So upasaṅkamitvā pucchati. Tamatthaṃ pakāsento satthā āha –
288.
‘‘Koṭṭhake usukārassa, bhattakāle upaṭṭhite;
Tatrā ca so usukāro, ekaṃ daṇḍaṃ ujuṃ kataṃ;
Ekañca cakkhuṃ niggayha, jimhamekena pekkhatī’’ti.
Tattha koṭṭhaketi bhikkhave, so rājā attano bhattakāle upaṭṭhite usukārassa koṭṭhake aṭṭhāsi. Tatrā cāti tasmiñca koṭṭhake. Niggayhāti nimīletvā. Jimhamekenāti ekena akkhinā vaṅkaṃ saraṃ pekkhati.
Atha
289.
‘‘Evaṃ no sādhu passasi, usukāra suṇohi me;
Yadekaṃ cakkhuṃ niggayha, jimhamekena pekkhasī’’ti.
Tassattho – samma usukāra, evaṃ nu tvaṃ sādhu passasi, yaṃ ekaṃ cakkhuṃ nimīletvā ekena cakkhunā vaṅkaṃ saraṃ pekkhasīti.
Athassa so kathento āha –
290.
‘‘Dvīhi samaṇa cakkhūhi, visālaṃ viya khāyati;
Asampatvā paramaṃ liṅgaṃ, nujubhāvāya kappati.
291.
‘‘Ekañca cakkhuṃ niggayha, jimhamekena pekkhato;
Sampatvā paramaṃ liṅgaṃ, ujubhāvāya kappati.
292.
‘‘Vivādappatto
Tassa te saggakāmassa, ekattamuparocata’’nti.
Tattha visālaṃ viyāti vitthiṇṇaṃ viya hutvā khāyati. Asampatvā paramaṃ liṅganti parato vaṅkaṭṭhānaṃ appatvā. Nujubhāvāyāti na ujubhāvāya. Idaṃ vuttaṃ hoti – visāle khāyamāne parato ujuṭṭhānaṃ vā vaṅkaṭṭhānaṃ vā na pāpuṇeyya, tasmiṃ asampatte adissamāne ujubhāvāya kiccaṃ na kappati na sampajjatīti. Sampatvāti cakkhunā patvā Vivādappattoti yathā dutiye akkhimhi ummīlite liṅgaṃ na paññāyati, vaṅkaṭṭhānampi ujukaṃ paññāyati, ujuṭṭhānampi vaṅkaṃ paññāyatīti vivādo hoti, evaṃ samaṇassapi dutiyo nāma vivādamāpanno hoti, kalahaṃ karoti, nānāgāhaṃ gaṇhāti. Kenekoti eko pana kena saddhiṃ vivadissati. Ekattamuparocatanti ekībhāvo te ruccatu. Samaṇā nāma bhaginimpi ādāya na caranti, kiṃ pana tvaṃ evarūpaṃ uttamarūpadharaṃ bhariyaṃ ādāya vicarasi. Ayaṃ te antarāyaṃ karissati, imaṃ nīharitvā ekakova samaṇadhammaṃ karohīti so taṃ ovadati.
Evamassa
293.
‘‘Suṇāsi sīvali kathā, usukārena veditā;
Pesiyā maṃ garahittho, dutiyasseva sā gati.
294.
‘‘Ayaṃ dvedhāpatho bhadde, anuciṇṇo pathāvihi;
Tesaṃ tvaṃ ekaṃ gaṇhāhi, ahamekaṃ punāparaṃ.
295.
‘‘Māvaca maṃ tvaṃ ‘pati me’ti, nāhaṃ ‘bhariyā’ti vā punā’’ti.
Tattha suṇāsīti suṇa, tvaṃ kathā. ‘‘Pesiyā ma’’nti idaṃ pana kumārikāya ovādameva sandhāyāha.
Sā
‘‘Muñjāvesikā pavāḷhā, ekā vihara sīvalī’’ti.
Tattha ekā viharāti ahaṃ ekībhāvena viharissāmi, tvampi ekā viharāhīti tassā ovādamadāsi.
Taṃ sutvā sīvalidevī ‘‘itodāni paṭṭhāya natthi mayhaṃ mahājanakanarindena saddhiṃ saṃvāso’’ti sokaṃ sandhāretuṃ asakkontī ubhohi hatthehi uraṃ paharitvā mahāmagge
Satthā imaṃ dhammadesanaṃ āharitvā ‘‘na, bhikkhave, idāneva, pubbepi tathāgato mahābhinikkhamanaṃ nikkhantoyevā’’ti vatvā jātakaṃ samodhānesi
Mahājanakajātakavaṇṇanā dutiyā.
[540] 3. Suvaṇṇasāmajātakavaṇṇanā
Konu maṃ usunā vijjhīti idaṃ satthā jetavane viharanto ekaṃ mātuposakabhikkhuṃ ārabbha kathesi. Sāvatthiyaṃ kira aṭṭhārasakoṭivibhavassa ekassa seṭṭhikulassa ekaputtako ahosi mātāpitūnaṃ piyo manāpo. So ekadivasaṃ pāsādavaragato sīhapañjaraṃ ugghāṭetvā vīthiṃ olokento gandhamālādihatthaṃ mahājanaṃ dhammassavanatthāya jetavanaṃ gacchantaṃ vatthabhesajjapānakādīni bhikkhusaṅghassa dāpetvā gandhamālādīhi ca bhagavantaṃ pūjetvā ekamantaṃ nisinno dhammaṃ sutvā kāmesu ādīnavaṃ disvā pabbajjāya ca ānisaṃsaṃ sallakkhetvā parisāya vuṭṭhitāya bhagavantaṃ pabbajjaṃ yācitvā ‘‘mātāpitūhi ananuññātaṃ puttaṃ tathāgatā nāma na pabbājentī’’ti sutvā bhagavantaṃ vanditvā puna gehaṃ gantvā sagāravena mātāpitaro vanditvā evamāha – ‘‘ammatātā, ahaṃ tathāgatassa santike pabbajissāmī’’ti. Athassa mātāpitaro tassa vacanaṃ sutvā ekaputtakabhāvena sattadhā bhijjamānahadayā viya puttasinehena kampamānā evamāhaṃsu ‘‘tāta piyaputtaka, tāta kulaṅkura, tāta nayana, tāta hadaya, tāta pāṇasadisa, tayā vinā kathaṃ jīvāma, tayi paṭibaddhaṃ no jīvitaṃ. Mayañhi tāta, jarājiṇṇā vuḍḍhā mahallakā, ajja vā suve vā parasuve vā maraṇaṃ pāpuṇissāma, tasmā mā amhe ohāya gacchasi. Tāta, pabbajjā nāma atidukkarā, sītena atthe sati uṇhaṃ labhati, uṇhena atthe sati sītaṃ labhati, tasmā tāta, mā pabbajāhī’’ti.
Taṃ sutvā kulaputto dukkhī dummano onatasīso pajjhāyantova nisīdi sattāhaṃ nirāhāro. Athassa mātāpitaro evaṃ cintesuṃ ‘‘sace no putto ananuññāto, addhā marissati, puna na passissāma, pabbajjāya jīvamānaṃ puna naṃ passissāmā’’ti. Cintetvā ca pana ‘‘tāta piyaputtaka, taṃ pabbajjāya anujānāma, pabbajāhī’’ti anujāniṃsu. Taṃ sutvā kulaputto tuṭṭhamānaso hutvā attano sakalasarīraṃ oṇāmetvā
Aparabhāge dve janā kapaṇā hutvā hatthe udakasiñcanampi alabhitvā gehaṃ vikkiṇitvā agharā hutvā kāruññabhāvaṃ pattā pilotikaṃ nivāsetvā kapālahatthā bhikkhāya cariṃsu. Tasmiṃ kāle eko bhikkhu jetavanato nikkhamitvā anupubbena tassa vasanaṭṭhānaṃ agamāsi. So tassa āgantukavattaṃ katvā sukhanisinnakāle ‘‘bhante, kuto āgatatthā’’ti pucchitvā ‘‘jetavanā āgato āvuso’’ti vutte satthuno ceva mahāsāvakādīnañca ārogyaṃ pucchitvā mātāpitūnañca pavattiṃ pucchi ‘‘kiṃ, bhante, sāvatthiyaṃ asukassa nāma seṭṭhikulassa ārogya’’nti? ‘‘Āvuso, mā tassa kulassa pavattiṃ pucchā’’ti. ‘‘Kiṃ bhante’’ti. ‘‘Āvuso, tassa kira kulassa eko putto atthi, so buddhasāsane pabbajito, tassa pabbajitakālato paṭṭhāya etaṃ kulaṃ parikkhīṇaṃ, idāni dve janā paramakāruññabhāvaṃ pattā bhikkhāya carantī’’ti. So tassa vacanaṃ sutvā sakabhāvena saṇṭhātuṃ asakkonto assupuṇṇehi nettehi rodituṃ ārabhi. ‘‘Āvuso, kiṃ rodasī’’ti? ‘‘Bhante, te mayhaṃ mātāpitaro, ahaṃ tesaṃ putto’’ti. ‘‘Āvuso, tava mātāpitaro taṃ nissāya vināsaṃ pattā, gaccha, te paṭijaggāhī’’ti.
So mātuposakasuttena (saṃ. ni. 1.205) mātāpitūnaṃ guṇaṃ vaṇṇesi. So pana bhikkhu parisapariyante ṭhatvā satthussa dhammakathaṃ suṇanto cintesi ‘‘ahaṃ gihī hutvā mātāpitaro paṭijaggituṃ sakkomīti cintesiṃ, satthā pana ‘pabbajitova samāno paṭijaggito upakārako mātāpitūna’nti vadati. Sacāhaṃ satthāraṃ adisvā gato, evarūpāya pabbajjāya parihīno bhaveyyaṃ. Idāni pana gihī ahutvā pabbajitova samāno mātāpitaro posessāmī’’ti.
So salākaggaṃ gantvā salākabhattañceva salākayāguñca gaṇhitvā dvādasa vassāni araññe vutthabhikkhu pārājikappatto viya ahosi. So pātova sāvatthiyaṃ pavisitvā ‘‘kiṃ nu kho paṭhamaṃ yāguṃ gaṇhissāmi, udāhu mātāpitaro passissāmī’’ti cintetvā ‘‘kapaṇānaṃ mātāpitūnaṃ santikaṃ tucchahatthena gantuṃ ayutta’’nti cintetvā yāguṃ gahetvā etesaṃ porāṇakagehadvāraṃ gato. Mātāpitaropissa yāgubhikkhaṃ caritvā parabhittiṃ nissāya viharanti. So upagantvā nisinnake disvā uppannasoko assupuṇṇehi nettehi tesaṃ avidūre aṭṭhāsi. Te taṃ disvāpi na sañjāniṃsu. Atha mātā ‘‘bhikkhatthāya ṭhito bhavissatī’’ti saññāya ‘‘bhante, tumhākaṃ dātabbayuttakaṃ natthi, aticchathā’’ti āha. So tassā
Sopi mātāpitaro disvā sakabhāvena saṇṭhātuṃ asakkonto assūni pavattesi. So sokaṃ adhivāsetvā ‘‘ammatātā, mā cintayittha, ahaṃ vo posessāmī’’ti
Iti
Atīte bārāṇasinagarato avidūre nadiyā orimatīre eko nesādagāmo ahosi, pārimatīre eko nesādagāmo. Ekekasmiṃ gāme pañca pañca kulasatāni vasanti. Dvīsupi gāmesu dve nesādajeṭṭhakā sahāyakā ahesuṃ. Te daharakāleyeva katikavattaṃ kariṃsu ‘‘sace amhesu ekassa dhītā hoti, ekassa putto hoti, tesaṃ āvāhavivāhaṃ karissāmā’’ti. Atha orimatīre gāmajeṭṭhakassa
Aparabhāge soḷasavassuddesikaṃ dukūlakumāraṃ mātāpitaro āhaṃsu ‘‘putta, kumārikaṃ te ānayissāmā’’ti. So pana brahmalokato āgato suddhasatto ubho kaṇṇe pidhāya ‘‘na me gharāvāsenattho ammatātā, mā evarūpaṃ avacutthā’’ti vatvā yāvatatiyaṃ vuccamānopi na icchiyeva. Pārikāpi mātāpitūhi ‘‘amma, amhākaṃ sahāyakassa putto atthi, so abhirūpo suvaṇṇavaṇṇo, tassa taṃ dassāmā’’ti vuttā tatheva vatvā ubho kaṇṇe pidahi. Sāpi brāhmalokato āgatā gharāvāsaṃ na icchi. Dukūlakumāro pana tassā rahassena sāsanaṃ pahiṇi ‘‘sace
Atha
Tasmiṃ khaṇe sakkassa bhavanaṃ uṇhākāraṃ dassesi. Sakko olokento taṃ kāraṇaṃ ñatvā vissakammaṃ āmantetvā ‘‘tāta vissakamma, dve mahāpurisā gāmā nikkhamitvā himavantaṃ paviṭṭhā, tesaṃ nivāsaṭṭhānaṃ laddhuṃ vaṭṭati, migasammatānadiyā aḍḍhakosantare mūgapakkhajātake (jā. 2.22.1 ādayo) vuttanayeneva sabbaṃ saṃvidahitvā amanāpasadde migapakkhino palāpetvā ekapadikaṃ jaṅghamaggaṃ māpetvā sakaṭṭhānameva gato. Tepi taṃ maggaṃ disvā tena maggena gantvā taṃ assamapadaṃ pāpuṇiṃsu. Dukūlapaṇḍito paṇṇasālaṃ pavisitvā pabbajitaparikkhāre disvā ‘‘sakkena mayhaṃ dinnā’’ti sakkadattiyabhāvaṃ ñatvā sāṭakaṃ omuñcitvā rattavākacīraṃ nivāsetvā ekaṃ pārupitvā ajinacammaṃ aṃse katvā jaṭāmaṇḍalaṃ bandhitvā isivesaṃ gahetvā pārikāyapi pabbajjaṃ adāsi. Ubhopi kāmāvacaramettaṃ bhāvetvā tattha vasiṃsu. Tesaṃ mettānubhāvena sabbepi migapakkhino aññamaññaṃ mettacittameva paṭilabhiṃsu, na koci kañci viheṭhesi. Pārikā tato paṭṭhāya pānīyaṃ paribhojanīyaṃ āharati, assamapadaṃ sammajjati, sabbakiccāni karoti. Ubhopi phalāphalāni āharitvā paribhuñjitvā attano attano paṇṇasālaṃ pavisitvā samaṇadhammaṃ karontā tattha vāsaṃ kappayiṃsu.
Sakko
Dukūlapaṇḍitopi taṃ kāraṇaṃ pārikāya ācikkhitvā assā utunikāle nābhiṃ hatthena parāmasi. Tadā bodhisatto devalokato cavitvā tassā kucchimhi paṭisandhiṃ
Athekadivasaṃ tesaṃ vanamūlaphalāphalaṃ ādāya sāyanhasamaye nivattantānaṃ assamapadato avidūre mahāmegho uṭṭhahi. Te ekaṃ rukkhamūlaṃ pavisitvā vammikamatthake aṭṭhaṃsu. Tassa ca abbhantare āsīviso atthi. Tesaṃ sarīrato sedagandhamissakaṃ udakaṃ otaritvā tassa
Atha mahāsatto ‘‘mama mātāpitaro
So mātāpitaro assāsetvā assamapadaṃ ānetvā tesaṃ rattiṭṭhānadivāṭṭhānesu caṅkame paṇṇasālāyaṃ vaccaṭṭhāne passāvaṭṭhāne cāti
Tasmiṃ samaye bārāṇasiyaṃ pīḷiyakkho nāma rājā rajjaṃ kāresi. So migamaṃsalobhena mātaraṃ
Atha tesu migesu paṭhamameva otaritvā pānīyaṃ pivitvā uttiṇṇesu bodhisatto uggahitavatto mahāthero viya saṇikaṃ otaritvā passaddhadaratho paccuttaritvā rattavākacīraṃ nivāsetvā ekaṃ pārupitvā ajinacammaṃ aṃse katvā pānīyaghaṭaṃ ukkhipitvā udakaṃ puñchitvā vāmaaṃsakūṭe ṭhapesi. Tasmiṃ kāle ‘‘idāni vijjhituṃ samayo’’ti rājā visapītaṃ saraṃ ukkhipitvā mahāsattaṃ dakkhiṇapasse vijjhi, saro vāmapassena nikkhami. Tassa viddhabhāvaṃ ñatvā migagaṇā bhītā palāyiṃsu. Suvaṇṇasāmapaṇḍito pana viddhopi pānīyaghaṭaṃ yathā vā tathā vā anavasumbhitvā satiṃ paccupaṭṭhāpetvā saṇikaṃ otāretvā vālukaṃ viyūhitvā ṭhapetvā disaṃ vavatthapetvā mātāpitūnaṃ vasanaṭṭhānadisābhāgena sīsaṃ katvā rajatapaṭṭavaṇṇāya vālukāya
296.
‘‘Ko nu maṃ usunā vijjhi, pamattaṃ udahārakaṃ;
Khattiyo brāhmaṇo vesso, ko maṃ viddhā nilīyasī’’ti.
Tattha pamattanti mettābhāvanāya anupaṭṭhitasatiṃ. Idañhi so sandhāya tasmiṃ khaṇe attānaṃ pamattaṃ nāma akāsi. Viddhāti vijjhitvā.
Evañca pana vatvā puna attano sarīramaṃsassa abhakkhasammatabhāvaṃ dassetuṃ dutiyaṃ gāthamāha –
297.
‘‘Na me maṃsāni khajjāni, cammenattho na vijjati;
Atha kena nu vaṇṇena, viddheyyaṃ maṃ amaññathā’’ti.
Dutiyagāthaṃ vatvā tameva nāmādivasena pucchanto āha –
298.
‘‘Ko vā tvaṃ kassa vā putto, kathaṃ jānemu taṃ mayaṃ;
Puṭṭho me samma akkhāhi, kiṃ maṃ viddhā nilīyasī’’ti.
Tattha amaññathāti ayaṃ puriso kena kāraṇena maṃ vijjhitabbanti amaññitthāti attho.
Evañca pana vatvā tuṇhī ahosi. Taṃ sutvā rājā ‘‘ayaṃ mayā visapītena sallena vijjhitvā pātitopi neva maṃ akkosati na paribhāsati, mama hadayaṃ sambāhanto viya piyavacanena samudācarati, gacchissāmissa santika’’nti cintetvā gantvā tassa santike ṭhitova dve gāthā abhāsi –
299.
‘‘Rājāhamasmi kāsīnaṃ, pīḷiyakkhoti maṃ vidū;
Lobhā raṭṭhaṃ pahitvāna, migamesaṃ carāmahaṃ.
300.
‘‘Issatthe casmi kusalo, daḷhadhammoti vissuto;
Nāgopi me na mucceyya, āgato usupātana’’nti.
Tattha rājāhamasmīti evaṃ kirassa vitakko ahosi ‘‘devāpi nāgāpi manussabhāsāya kathentiyeva, ahametaṃ devoti vā nāgoti vā manussoti vā na jānāmi. Sace kujjheyya, nāseyya Lobhāti migamaṃsalobhena. Migamesanti migaṃ esanto. Carāmahanti carāmi ahaṃ. Dutiyaṃ gāthaṃ pana attano issattheti dhanusippe. Daḷhadhammoti daḷhadhanuṃ sahassatthāmadhanuṃ oropetuñca āropetuñca samattho.
Iti rājā attano balaṃ vaṇṇetvā tassa nāmagottaṃ pucchanto āha –
301.
‘‘Ko vā tvaṃ kassa vā putto, kathaṃ jānemu taṃ mayaṃ;
Pituno attano cāpi, nāmagottaṃ pavedayā’’ti.
Tattha pavedayāti kathaya.
Taṃ
302.
‘‘Nesādaputto bhaddante, sāmo iti maṃ ñātayo;
Āmantayiṃsu jīvantaṃ, svajjevāhaṃ gato saye.
303.
‘‘Viddhosmi puthusallena, savisena yathā migo;
Sakamhi lohite rāja, passa semi paripluto.
304.
‘‘Paṭivāmagataṃ sallaṃ, passa dhimhāmi lohitaṃ;
Āturo tyānupucchāmi, kiṃ maṃ viddhā nilīyasi.
305.
‘‘Ajinamhi haññate dīpi, nāgo dantehi haññate;
Atha kena nu vaṇṇena, viddheyyaṃ maṃ amaññathā’’ti.
Tattha jīvantanti maṃ ito pubbe jīvamānaṃ ‘‘ehi sāma, yāhi sāmā’’ti ñātayo āmantayiṃsu. Svajjevāhaṃ gatoti so ahaṃ ajja evaṃ gato maraṇamukhe sampatto, paviṭṭhoti attho Sayeti sayāmi. Pariplutoti nimuggo. Paṭivāmagatanti dakkhiṇapassena pavisitvā vāmapassena niggatanti attho. Passāti olokehi maṃ. Dhimhāmīti niṭṭhubhāmi, idaṃ so satiṃ paccupaṭṭhāpetvā avikampamānova lohitaṃ mukhena chaḍḍetvā āha. Āturo tyānupucchāmī’’ti bāḷhagilāno hutvā ahaṃ taṃ anupucchāmi. Nilīyasīti etasmiṃ vanagumbe nilīno acchasi. Viddheyyanti vijjhitabbaṃ. Amaññathāti amaññittha.
Rājā tassa vacanaṃ sutvā yathābhūtaṃ anācikkhitvā musāvādaṃ kathento āha –
306.
‘‘Migo upaṭṭhito āsi, āgato usupātanaṃ;
Taṃ disvā ubbijī sāma, tena kodho mamāvisī’’ti.
Tattha āvisīti ajjhotthari. Tena kāraṇena me kodho uppannoti dīpeti.
Atha
307.
‘‘Yato sarāmi attānaṃ, yato pattosmi viññutaṃ;
Na maṃ migā uttasanti, araññe sāpadānipi.
308.
‘‘Yato nidhiṃ parihariṃ, yato pattosmi yobbanaṃ;
Na maṃ migā uttasanti, araññe sāpadānipi.
309.
‘‘Bhīrū kimpurisā rāja, pabbate gandhamādane;
Sammodamānā gacchāma, pabbatāni vanāni ca.
310.
‘‘Na maṃ migā uttasanti, araññe sāpadānipi;
Atha kena nu vaṇṇena, utrāsanti migā mama’’nti.
Tattha na maṃ migāti bho mahārāja, yato kālato paṭṭhāya ahaṃ attānaṃ sarāmi, yato kālato paṭṭhāya ahaṃ viññubhāvaṃ patto asmi bhavāmi, tato kālato paṭṭhāya maṃ disvā migā Sāpadānipīti vāḷamigāpi. Yato nidhinti yato kālato paṭṭhāya ahaṃ vākacīraṃ parihariṃ. Bhīrū kimpurisāti mahārāja, migā tāva tiṭṭhantu, kimpurisā nāma atibhīrukā honti. Ye imasmiṃ gandhamādanapabbate viharanti, tepi maṃ disvā na uttasanti, atha kho mayaṃ aññamaññaṃ sammodamānā gacchāma. Utrāsanti migā mamanti mamaṃ disvā migā utrāseyyuṃ, kena kāraṇena tvaṃ maṃ saddahāpessasīti dīpeti.
Taṃ sutvā rājā ‘‘mayā imaṃ niraparādhaṃ vijjhitvā musāvādo kathito, saccameva kathayissāmī’’ti cintetvā āha –
311.
‘‘Na taṃ tasa migo sāma, kiṃ tāhaṃ alikaṃ bhaṇe;
Kodhalobhābhibhūtāhaṃ, usuṃ te taṃ avassaji’’nti.
Tattha na taṃ tasāti na taṃ disvā migo tasa, na bhītoti attho. Kiṃ tāhanti kiṃ te evaṃ kalyāṇadassanassa santike ahaṃ alikaṃ bhaṇissāmi Kodhalobhābhibhūtāhanti kodhena ca lobhena ca abhibhūto hutvā ahaṃ. So hi paṭhamameva migesu uppannena kodhena ‘‘mige vijjhissāmī’’ti dhanuṃ āropetvā ṭhito pacchā bodhisattaṃ disvā tassa devatādīsu aññatarabhāvaṃ ajānanto ‘‘pucchissāmi na’’nti lobhaṃ uppādesi, tasmā evamāha.
Evañca pana vatvā ‘‘nāyaṃ suvaṇṇasāmo imasmiṃ araññe ekakova vasissati, ñātakehipissa bhavitabbaṃ, pucchissāmi na’’nti cintetvā itaraṃ gāthamāha –
312.
‘‘Kuto nu sāma āgamma, kassa vā pahito tuvaṃ;
‘Udahāro nadiṃ gaccha’, āgato migasammata’’nti.
Tattha sāmāti mahāsattaṃ ālapati. Āgammāti kuto desā imaṃ vanaṃ āgamitvā ‘‘amhākaṃ udahāro udakaṃ āharituṃ nadiṃ gacchā’’ti kassa vā pahitokena puggalena pesito hutvā tuvaṃ imaṃ migasammataṃ āgatoti attho.
So
313.
‘‘Andhā
Tesāhaṃ udakāhāro, āgato migasammata’’nti.
Tattha bharāmīti mūlaphalādīni āharitvā posemi.
Evañca pana vatvā mahāsatto mātāpitaro ārabbha vilapanto āha –
314.
‘‘Atthi nesaṃ usāmattaṃ, atha sāhassa jīvitaṃ;
Udakassa alābhena, maññe andhā marissare.
315.
‘‘Na me idaṃ tathā dukkhaṃ, labbhā hi pumunā idaṃ;
Yañca ammaṃ na passāmi, taṃ me dukkhataraṃ ito.
316.
‘‘Na
Yañca tātaṃ na passāmi, taṃ me dukkhataraṃ ito.
317.
‘‘Sā nūna kapaṇā ammā, cirarattāya rucchati;
Aḍḍharatteva ratte vā, nadīva avasucchati.
318.
‘‘So nūna kapaṇo tāto, cirarattāya rucchati;
Aḍḍharatteva ratte vā, nadīva avasucchati.
319.
‘‘Uṭṭhānapādacariyāya, pādasambāhanassa ca;
Sāma tātavilapantā, hiṇḍissanti brahāvane.
320.
Idampi dutiyaṃ sallaṃ, kampeti hadayaṃ mamaṃ;
Yañca andhe na passāmi, maññe hissāmi jīvita’’nti.
Tattha usāmattanti bhojanamattaṃ. ‘‘Usā’’ti hi bhojanassa nāmaṃ tassa ca atthitāya. Sāhassa jīvitanti chadivasamattaṃ jīvitanti attho. Idaṃ āharitvā ṭhapitaṃ phalāphalaṃ sandhāyāha usāti usmā. Tenetaṃ dasseti – tesaṃ sarīre usmāmattaṃ atthi, atha mayā ābhatena phalāphalena sāhassa jīvitaṃ atthīti. Marissareti marissantīti maññāmi. Pumunāti purisena, evarūpañhi dukkhaṃ purisena labhitabbamevāti attho. Cirarattāya rucchatīti cirarattaṃ rodissati. Aḍḍharatte vāti majjhimaratte vā. Ratte vāti pacchimaratte vā. Avasucchatīti kunnadī viya sussissatīti attho. Uṭṭhānapādacariyāyāti mahārāja, ahaṃ rattimpi divāpi dve tayo vāre uṭṭhāya attano uṭṭhānavīriyena tesaṃ pādacariyaṃ karomi, hatthapāde sambāhāmi, idāni maṃ adisvā mamatthāya te parihīnacakkhukā ‘‘sāmatātā’’ti vilapantā kaṇṭakehi vijjhiyamānā viya imasmiṃ hiṇḍissanti vicarissantīti attho. Dutiyaṃ sallanti paṭhamaviddhavisapītasallato sataguṇena sahassaguṇena satasahassaguṇena dukkhataraṃ idaṃ dutiyaṃ tesaṃ adassanasokasallaṃ.
Rājā
321.
‘‘Mā bāḷhaṃ paridevesi, sāma kalyāṇadassana;
Ahaṃ kammakaro hutvā, bharissaṃ te brahāvane.
322.
‘‘Issatthe casmi kusalo, daḷhadhammoti vissuto;
Ahaṃ kammakaro hutvā, bharissaṃ te brahāvane.
323.
‘‘Migānaṃ vighāsamanvesaṃ, vanamūlaphalāni ca;
Ahaṃ kammakaro hutvā, bharissaṃ te brahāvane.
324.
‘‘Katamaṃ taṃ vanaṃ sāma, yattha mātāpitā tava;
Ahaṃ te tathā bharissaṃ, yathā te abharī tuva’’nti.
Tattha bharissaṃ teti te tava mātāpitaro bharissāmi. Migānanti sīhādīnaṃ migānaṃ vighāsaṃ Yathā teti yathā tvaṃ te abhari, tathevāhampi bharissāmīti.
Athassa mahāsatto ‘‘sādhu, mahārāja, tena hi me mātāpitaro bharassū’’ti vatvā maggaṃ ācikkhanto āha –
325.
‘‘Ayaṃ ekapadī rāja, yoyaṃ ussīsake mama;
Ito gantvā aḍḍhakosaṃ, tattha nesaṃ agārakaṃ;
Yattha mātāpitā mayhaṃ, te bharassu ito gato’’ti.
Tattha ekapadīti ekapadamaggo. Ussīsaketi yo esa mama matthakaṭṭhāne. Aḍḍhakosanti aḍḍhakosantare.
Evaṃ
326.
‘‘Namo te kāsirājatthu, namo te kāsivaḍḍhana;
Andhā mātāpitā mayhaṃ, te bharassu brahāvane.
327.
‘‘Añjaliṃ te paggaṇhāmi, kāsirāja namatthu te;
Mātaraṃ pitaraṃ mayhaṃ, vutto vajjāsi vandana’’nti.
Tattha vutto vajjāsīti ‘‘putto vo suvaṇṇasāmo nadītīrevisapītena sallena viddho rajatapaṭṭasadise vālukāpuline dakkhiṇapassena nipanno añjaliṃ paggayha tumhākaṃ pāde vandatī’’ti evaṃ mahārāja, mayā vutto hutvā mātāpitūnaṃ me vandanaṃ vadeyyāsīti attho.
Rājā ‘‘sādhū’’ti sampaṭicchi. Mahāsattopi mātāpitūnaṃ vandanaṃ pesetvā visaññitaṃ pāpuṇi. Tamatthaṃ pakāsento satthā āha –
328.
‘‘Idaṃ
Mucchito visavegena, visaññī samapajjathā’’ti.
Tattha samapajjathāti visaññī jāto.
So hi heṭṭhā ettakaṃ kathento nirassāso viya ahosi. Idāni panassa visavegena madditā bhavaṅgacittasantati hadayarūpaṃ nissāya pavatti, kathā pacchijji, mukhaṃ pihitaṃ, akkhīni nimīlitāni, hatthapādā thaddhabhāvaṃ pattā, sakalasarīraṃ lohitena makkhitaṃ. Rājā ‘‘ayaṃ idāneva mayā saddhiṃ kathesi, kiṃ nu kho’’ti tassa assāsapassāse upadhāresi. Te pana niruddhā, sarīraṃ thaddhaṃ jātaṃ. So taṃ disvā ‘‘niruddho dāni sāmo’’ti sokaṃ saddhāretuṃ asakkonto ubho hatthe matthake ṭhapetvā mahāsaddena paridevi. Tamatthaṃ pakāsento satthā āha –
329.
‘‘Sa rājā paridevesi, bahuṃ kāruññasañhitaṃ;
Ajarāmarohaṃ āsiṃ, ajjetaṃ ñāmi no pure;
Sāmaṃ kālaṅkataṃ disvā, natthi maccussa nāgamo.
330.
‘‘Yassu
Svajja
331.
‘‘Nirayaṃ nūna gacchāmi, ettha me natthi saṃsayo;
Tadā hi pakataṃ pāpaṃ, cirarattāya kibbisaṃ.
332.
‘‘Bhavanti tassa vattāro, gāme kibbisakārako;
Araññe nimmanussamhi, ko maṃ vattumarahati.
333.
‘‘Sārayanti hi kammāni, gāme saṃgaccha māṇavā;
Araññe nimmanussamhi, ko nu maṃ sārayissatī’’ti.
Tattha āsinti ahaṃ ettakaṃ kālaṃ ajarāmaromhīti saññī ahosiṃ. Ajjetanti ajja ahaṃ imaṃ sāmaṃ kālakataṃ disvā mamañceva aññesañca natthi maccussa nāgamoti taṃ maccussa āgamanaṃ Svajja evaṃ gate kāleti yo savisena sallena samappito idāneva maṃ paṭimanteti, so ajja evaṃ gate kāle evaṃ maraṇakāle sampatte kiñci appamattakampi na bhāsati. Tadā hīti tasmiṃ khaṇe sāmaṃ vijjhantena mayā pāpaṃ kataṃ. Cirarattāya kibbisanti taṃ pana cirarattaṃ vipaccanasamatthaṃ dāruṇaṃ pharusaṃ.
Tassāti tassa evarūpaṃ pāpakammaṃ katvā vicarantassa. Vattāroti ninditāro bhavanti ‘‘kuhiṃ gāme kinti kibbisakārako’’ti. Imasmiṃ pana araññe nimmanussamhi ko maṃ vattumarahati, sace hi bhaveyya, vadeyyāti vilapati. Sārayantīti gāme vā nigamādīsu vā saṃgaccha māṇavā tattha tattha bahū purisā sannipatitvā ‘‘ambho purisaghātaka, dāruṇaṃ te kammaṃ kataṃ, asukadaṇḍaṃ patto nāma tva’’nti evaṃ kammāni sārenti codenti. Imasmiṃ pana nimmanusse araññe maṃ ko sārayissatīti attānaṃ codento vilapati.
Tadā bahusundarī nāma devadhītā gandhamādanavāsinī mahāsattassa sattame attabhāve mātubhūtapubbā. Sā puttasinehena bodhisattaṃ niccaṃ āvajjeti, taṃ divasaṃ pana dibbasampattiṃ anubhavamānā na taṃ āvajjeti. ‘‘Devasamāgamaṃ gatā’’tipi vadantiyeva. Sā tassa visaññibhūtakāle ‘‘kiṃ
334.
‘‘Sā devatā antarahitā, pabbate gandhamādane;
Raññova anukampāya, imā gāthā abhāsatha.
335.
‘‘Āguṃ
Adūsakā pitāputtā, tayo ekūsunā hatā.
336.
‘‘Ehi taṃ anusikkhāmi, yathā te sugatī siyā;
Dhammenandhe vane posa, maññehaṃ sugatī tayā’’ti.
Tattha raññovāti raññoyeva. Āguṃ kirāti mahārāja, tvaṃ mahāparādhaṃ mahāpāpaṃ akari. Dukkaṭanti yaṃ kataṃ dukkaṭaṃ hoti, taṃ lāmakakammaṃ akari. Adūsakāti niddosā. Pitāputtāti mātā ca pitā ca putto ca ime tayo janā ekausunā hatā. Tasmiñhi hate tappaṭibaddhā tassa mātāpitaropi hatāva honti. Anusikkhāmīti sikkhāpemi anusāsāmi. Posāti sāmassa ṭhāne ṭhatvā sinehaṃ paccupaṭṭhāpetvā sāmo viya te ubho andhe posehi. Maññehaṃ sugatī tayāti evaṃ tayā sugatiyeva gantabbā bhavissatīti ahaṃ maññāmi.
So
337.
‘‘Sa rājā paridevitvā, bahuṃ kāruññasañhitaṃ;
Udakakumbhamādāya, pakkāmi dakkhiṇāmukho’’ti.
Pakatiyāpi
338.
‘‘Kassa nu eso padasaddo, manussasseva āgato;
Neso sāmassa nigghoso, ko nu tvamasi mārisa.
339.
‘‘Santañhi
Neso sāmassa nigghoso, ko nu tvamasi mārisā’’ti.
Tattha manussassevāti nāyaṃ sīhabyagghadīpiyakkhanāgakinnarānaṃ, āgacchato pana manussassevāyaṃ padasaddo, neso sāmassāti. Santaṃ hīti upasamayuttaṃ eva. Vajatīti caṅkamati. Neyatīti patiṭṭhāpeti.
Taṃ sutvā rājā ‘‘sacāhaṃ attano rājabhāvaṃ akathetvā ‘mayā tumhākaṃ putto mārito’ti vakkhāmi, ime kujjhitvā mayā saddhiṃ pharusaṃ kathessanti. Evaṃ me tesu kodho uppajjissati, atha ne viheṭhessāmi, taṃ mama akusalaṃ bhavissati, ‘rājā’ti pana vutte abhāyantā nāma natthi, tasmā rājabhāvaṃ tāva kathessāmī’’ti cintetvā pānīyamāḷake pānīyaghaṭaṃ ṭhapetvā paṇṇasālādvāre ṭhatvā āha –
340.
‘‘Rājāhamasmi
Lobhā raṭṭhaṃ pahitvāna, migamesaṃ carāmahaṃ.
341.
‘‘Issatthe casmi kusalo, daḷhadhammoti vissuto;
Nāgopi me na mucceyya, āgato usupātana’’nti.
Dukūlapaṇḍitopi tena saddhiṃ paṭisanthāraṃ karonto āha –
342.
‘‘Svāgataṃ te mahārāja, atho te adurāgataṃ;
Issarosi anuppatto, yaṃ idhatthi pavedaya.
343.
‘‘Tindukāni piyālāni, madhuke kāsumāriyo;
Phalāni khuddakappāni, bhuñja rāja varaṃ varaṃ.
344.
‘‘Idampi pānīyaṃ sītaṃ, ābhataṃ girigabbharā;
Tato piva mahārāja, sace tvaṃ abhikaṅkhasī’’ti;
Tassattho sattigumbajātake (jā. 1.15.159 ādayo) kathito. Idha pana ‘‘girigabbharā’’ti migasammataṃ sandhāya vuttaṃ. Sā hi nadī girigabbharā nikkhantattā ‘‘girigabbharā’’ tveva jātā.
Evaṃ tena paṭisanthāre kate rājā ‘‘putto vo mayā mārito’’ti paṭhamameva vattuṃ ayuttaṃ, ajānanto viya kathaṃ samuṭṭhāpetvā kathessāmī’’ti cintetvā āha –
345.
‘‘Nālaṃ andhā vane daṭṭhuṃ, ko nu vo phalamāhari;
Anandhassevayaṃ sammā, nivāpo mayha khāyatī’’ti.
Tattha nālanti tumhe andhā imasmiṃ vane kiñci daṭṭhuṃ na samatthā. Ko nu vo phalamāharīti ko nu tumhākaṃ imāni phalāphalāni āhari. Nivāpoti ayaṃ sammā nayena upāyena kāraṇena kato khāditabbayuttakānaṃ parisuddhānaṃ phalāphalānaṃ nivāpo sannicayo anandhassa viya mayhaṃ khāyati paññāyati upaṭṭhāti.
Taṃ sutvā dukūlapaṇḍito ‘‘mahārāja, na mayaṃ phalāphalāni āharāma, putto pana no āharatī’’ti dassento gāthādvayamāha –
346.
‘‘Daharo
Dīghassa kesā asitā, atho sūnaggavellitā.
347.
‘‘So have phalamāharitvā, ito ādāya kamaṇḍaluṃ;
Nadiṃ gato udahāro, maññe na dūramāgato’’ti.
Tattha nātibrahāti nātidīgho nātirasso. Sūnaggavellitāti sūnasaṅkhātāya maṃsakoṭṭanapotthaniyā aggaṃ viya vinatā. Kamaṇḍalunti ghaṭaṃ. Na dūramāgatoti idāni na dūraṃ āgato, āsannaṭṭhānaṃ āgato bhavissatīti maññāmīti attho.
Taṃ sutvā rājā āha –
348.
‘‘Ahaṃ
Yaṃ kumāraṃ pavedetha, sāmaṃ kalyāṇadassanaṃ.
349.
‘‘Dīghassa kesā asitā, atho sūnaggavellitā;
Tesu lohitalittesu, seti sāmo mahā hato’’ti.
Tattha avadhinti visapītena sarena vijjhitvā māresiṃ. Pavedethāti kathetha. Setīti migasammatānadītīre vālukāpuline sayati.
Dukūlapaṇḍitassa pana avidūre pārikāya paṇṇasālā hoti. Sā tattha nisinnāva rañño vacanaṃ sutvā taṃ pavattiṃ sotukāmā
350.
‘‘Kena dukūla mantesi, ‘hato sāmo’ti vādinā;
‘Hato sāmo’ti sutvāna, hadayaṃ me pavedhati.
351.
‘‘Assatthasseva taruṇaṃ, pavāḷaṃ māluteritaṃ;
‘Hato sāmo’ti sutvāna, hadayaṃ me pavedhatī’’ti.
Tattha vādināti ‘‘mayā sāmo hato’’ti vadantena. Pavāḷanti pallavaṃ. Māluteritanti vātena pahaṭaṃ.
Dukūlapaṇḍito
352.
‘‘Pārike kāsirājāyaṃ, so sāmaṃ migasammate;
Kodhasā usunā vijjhi, tassa mā pāpamicchimhā’’ti.
Tattha migasammateti migasammatānadītīre. Kodhasāti migesu uppannena kodhena. Mā pāpamicchimhāti tassa mayaṃ ubhopi pāpaṃ mā icchimhā.
Puna
353.
‘‘Kicchā laddho piyo putto, yo andhe abharī vane;
Taṃ ekaputtaṃ ghātimhi, kathaṃ cittaṃ na kopaye’’ti.
Tattha ghātimhīti ghātake.
Dukūlapaṇḍito āha –
354.
‘‘Kicchā laddho piyo putto, yo andhe abharī vane;
Taṃ ekaputtaṃ ghātimhi, akkodhaṃ āhu paṇḍitā’’ti.
Tattha akkodhanti kodho nāma nirayasaṃvattaniko, tasmā taṃ kodhaṃ akatvā puttaghātakamhi akkodho eva kattabboti paṇḍitā āhu kathenti.
Evañca pana vatvā te ubhohi hatthehi uraṃ paharitvā mahāsattassa guṇe vaṇṇetvā bhusaṃ parideviṃsu. Atha ne rājā samassāsento āha –
355.
‘‘Mā bāḷhaṃ paridevetha, ‘hato sāmo’ti vādinā;
Ahaṃ kammakaro hutvā, bharissāmi brahāvane.
356.
‘‘Issatthe casmi kusalo, daḷhadhammoti vissuto;
Ahaṃ kammakaro hutvā, bharissāmi brahāvane.
357.
‘‘Migānaṃ vighāsamanvesaṃ, vanamūlaphalāni ca;
Ahaṃ kammakaro hutvā, bharissāmi brahāvane’’ti.
Tattha vādināti tumhe ‘‘sāmo hato’’ti vadantena mayā saddhiṃ ‘‘tayā no evaṃ guṇasampanno putto mārito, idāni ko amhe bharissatī’’tiādīni
Evaṃ
358.
‘‘Nesa dhammo mahārāja, netaṃ amhesu kappati;
Rājā tvamasi amhākaṃ, pāde vandāma te maya’’nti.
Tattha dhammoti sabhāvo kāraṇaṃ vā. Netaṃ amhesu kappatīti etaṃ tava kammakaraṇaṃ amhesu na kappati na sobhati. ‘‘Pāde vandāma te maya’’nti idaṃ pana te pabbajitaliṅge ṭhitāpi puttasokena samabbhāhatāya ceva nihatamānatāya ca vadiṃsu. ‘‘Rañño vissāsaṃ uppādetuṃ evamāhaṃsū’’tipi vadanti.
Taṃ sutvā rājā ativiya tussitvā ‘‘aho acchariyaṃ, evaṃ dosakārake nāma mayi pharusavacanamattampi natthi, paggaṇhantiyeva mama’’nti cintetvā gāthamāha –
359.
‘‘Dhammaṃ nesādā bhaṇatha, katā apacitī tayā;
Pitā tvamasi amhākaṃ, mātā tvamasi pārike’’ti.
Tattha tayāti ekekaṃ vadanto evamāha. Pitāti dukūlapaṇḍita, ajja paṭṭhāya tvaṃ mayhaṃ pituṭṭhāne tiṭṭha, amma pārike, tvampi me mātuṭṭhāne tiṭṭha, ahaṃ pana vo puttassa sāmassa ṭhāne ṭhatvā pādadhovanādīni sabbakiccāni karissāmi, maṃ rājāti asallakkhetvā sāmoti sallakkhethāti.
Te añjaliṃ paggayha vanditvā ‘‘mahārāja, tava amhākaṃ kammakaraṇakiccaṃ natthi, apica kho pana laṭṭhikoṭiyā no gahetvā ānetvā sāmaṃ dassehī’’ti yācantā gāthādvayamāhaṃsu –
360.
‘‘Namo te kāsirājatthu, namo te kāsivaḍḍhana;
Añjaliṃ te paggaṇhāma, yāva sāmānupāpaya.
361.
‘‘Tassa
Saṃsumbhamānā attānaṃ, kālamāgamayāmase’’ti.
Tattha yāva sāmānupāpayāti yāva sāmo yattha, tattha amhe anupāpaya. Bhujadassananti Saṃsumbhamānāti pothentā. Kālamāgamayāmaseti kālakiriyaṃ āgamessāma.
Tesaṃ evaṃ kathentānaññeva sūriyo atthaṅgato. Atha rājā ‘‘sacāhaṃ idāneva ime tattha nessāmi, taṃ disvāva nesaṃ hadayaṃ phalissati, iti tiṇṇampi etesaṃ matakāle ahaṃ niraye uppajjantoyeva nāma, tasmā tesaṃ gantuṃ na dassāmī’’ti cintetvā catasso gāthāyo ajjhabhāsi –
362.
‘‘Brahā vāḷamigākiṇṇaṃ, ākāsantaṃva dissati;
Yattha sāmo hato seti, candova patito chamā.
363.
‘‘Brahā vāḷamigākiṇṇaṃ, ākāsantaṃva dissati;
Yattha sāmo hato seti, sūriyova patito chamā.
364.
‘‘Brahā vāḷamigākiṇṇaṃ, ākāsantaṃva dissati;
Yattha sāmo hato seti, paṃsunā patikunthito.
365.
‘‘Brahā vāḷamigākiṇṇaṃ, ākāsantaṃva dissati;
Yattha sāmo hato seti, idheva vasathassame’’ti.
Tattha brahāti accuggataṃ. Ākāsantaṃvāti etaṃ vanaṃ ākāsassa anto viya hutvā dissati. Atha vā ākāsantanti ākāsamānaṃ, pakāsamānanti attho. Chamāti chamāyaṃ, pathaviyanti attho. ‘‘Chama’’ntipi pāṭho, pathaviṃ patito viyāti attho. Patikunthitoti parikiṇṇo, paliveṭhitoti attho.
Atha
366.
‘‘Yadi
Nevamhākaṃ bhayaṃ koci, vane vāḷesu vijjatī’’ti.
Tattha kocīti imasmiṃ vane katthaci ekasmiṃ padesepi amhākaṃ vāḷesu bhayaṃ nāma natthi.
Rājā te paṭibāhituṃ asakkonto hatthesu gahetvā tattha nesi. Tamatthaṃ pakāsento satthā āha –
367.
‘‘Tato andhānamādāya, kāsirājā brahāvane;
Hatthe gahetvā pakkāmi, yattha sāmo hato ahū’’ti.
Tattha tatoti tadā. Andhānanti andhe. Ahūti ahosi. Yatthāti yasmiṃ ṭhāne so nipanno, tattha nesīti attho.
So ānetvā ca pana sāmassa santike ṭhapetvā ‘‘ayaṃ vo putto’’ti ācikkhi. Athassa pitā sīsaṃ ukkhipitvā mātā pāde gahetvā ūrūsu ṭhapetvā nisīditvā vilapiṃsu. Tamatthaṃ pakāsento satthā āha –
368.
‘‘Disvāna patitaṃ sāmaṃ, puttakaṃ paṃsukunthitaṃ;
Apaviddhaṃ brahāraññe, candaṃva patitaṃ chamā.
369.
‘‘Disvāna patitaṃ sāmaṃ, puttakaṃ paṃsukunthitaṃ;
Apaviddhaṃ brahāraññe, sūriyaṃva patitaṃ chamā.
370.
‘‘Disvāna patitaṃ sāmaṃ, puttakaṃ paṃsukunthitaṃ;
Apaviddhaṃ brahāraññe, kalūnaṃ paridevayuṃ.
371.
‘‘Disvāna patitaṃ sāmaṃ, puttakaṃ paṃsukunthitaṃ;
Bāhā paggayha pakkanduṃ, ‘adhammo kira bho’iti.
372.
‘‘Bāḷhaṃ
Yo ajjevaṃ gate kāle, na kiñci mabhibhāsasi.
373.
‘‘Bāḷhaṃ
Yo ajjevaṃ gate kāle, na kiñci mabhibhāsasi.
374.
‘‘Bāḷhaṃ kho tvaṃ pakuddhosi, sāma kalyāṇadassana;
Yo ajjevaṃ gate kāle, na kiñci mabhibhāsati.
375.
‘‘Bāḷhaṃ kho tvaṃ pasuttosi, sāma kalyāṇadassana;
Yo ajjevaṃ gate kāle, na kiñci mabhibhāsasi.
376.
‘‘Bāḷhaṃ kho tvaṃ vimanosi, sāma kalyāṇadassana;
Yo ajjevaṃ gate kāle, na kiñci mabhibhāsasi.
377.
‘‘Jaṭaṃ valinaṃ paṃsugataṃ, kodāni saṇṭhapessati;
Sāmo ayaṃ kālakato, andhānaṃ paricārako.
378.
‘‘Ko me sammajjamādāya, sammajjissati assamaṃ;
Sāmo ayaṃ kālakato, andhānaṃ paricārako.
379.
‘‘Kodāni nhāpayissati, sītenuṇhodakena ca;
Sāmo ayaṃ kālakato, andhānaṃ paricārako.
380.
‘‘Kodāni
Sāmo ayaṃ kālakato, andhānaṃ paricārako’’ti.
Tattha apaviddhanti raññā niratthakaṃ chaḍḍitaṃ. Adhammo kira bho itīti ayuttaṃ kira bho, ajja imasmiṃ loke vattati. Pamattoti tikhiṇasuraṃ pivitvā viya matto pamatto pamādaṃ āpanno. Padittoti dappito. ‘‘Pakuddhosi vimanosī’’ti sabbaṃ vilāpavasena bhaṇanti. Jaṭanti tāta Valinaṃ paṃsugatanti yadā ākulaṃ malaggahitaṃ bhavissati. Kodānīti idāni ko saṇṭhapessati, sodhetvā ujuṃ karissatīti.
Athassa mātā bahuṃ vilapitvā tassa ure hatthaṃ ṭhapetvā santāpaṃ upadhārentī ‘‘puttassa me santāpo pavattatiyeva, visavegena visaññitaṃ āpanno bhavissati, nibbisabhāvatthāya cassa saccakiriyaṃ karissāmī’’ti cintetvā saccakiriyamakāsi. Tamatthaṃ pakāsento satthā āha –
381.
‘‘Disvāna
Aṭṭitā puttasokena, mātā saccaṃ abhāsatha.
382.
‘‘Yena saccenayaṃ sāmo, dhammacārī pure ahu;
Etena saccavajjena, visaṃ sāmassa haññatu.
383.
‘‘Yena saccenayaṃ sāmo, brahmacārī pure ahu;
Etena saccavajjena, visaṃ sāmassa haññatu.
384.
‘‘Yena saccenayaṃ sāmo, saccavādī pure ahu;
Etena saccavajjena, visaṃ sāmassa haññatu.
385.
‘‘Yena saccenayaṃ sāmo, mātāpettibharo ahu;
Etena saccavajjena, visaṃ sāmassa haññatu.
386.
‘‘Yena saccenayaṃ sāmo, kule jeṭṭhāpacāyiko;
Etena saccavajjena, visaṃ sāmassa haññatu.
387.
‘‘Yena saccenayaṃ sāmo, pāṇā piyataro mama;
Etena saccavajjena, visaṃ sāmassa haññatu.
388.
‘‘Yaṃ kiñcitthi kataṃ puññaṃ, mayhañceva pitucca te;
Sabbena tena kusalena, visaṃ sāmassa haññatū’’ti.
Tattha yena saccenāti yena bhūtena sabhāvena. Dhammacārīti dasakusalakammapathadhammacārī. Saccavādīti hasitavasenapi musāvādaṃ na vadati. Mātāpettibharoti Kule jeṭṭhāpacāyikoti jeṭṭhānaṃ mātāpitūnaṃ sakkārakārako hoti.
Evaṃ mātarā sattahi gāthāhi saccakiriyāya katāya sāmo parivattitvā nipajji. Athassa pitā ‘‘jīvati me putto, ahampissa saccakiriyaṃ karissāmī’’ti tatheva saccakiriyamakāsi. Tamatthaṃ pakāsento satthā āha –
389.
‘‘Disvāna patitaṃ sāmaṃ, puttakaṃ paṃsukunthitaṃ;
Aṭṭito puttasokena, pitā saccaṃ abhāsatha.
390.
‘‘Yena
Etena saccavajjena, visaṃ sāmassa haññatu.
391.
‘‘Yena saccenayaṃ sāmo, brahmacārī pure ahu;
Etena saccavajjena, visaṃ sāmassa haññatu.
392.
‘‘Yena saccenayaṃ sāmo, saccavādī pure ahu;
Etena saccavajjena, visaṃ sāmassa haññatu.
393.
‘‘Yena saccenayaṃ sāmo, mātāpettibharo ahu;
Etena saccavajjena, visaṃ sāmassa haññatu.
394.
‘‘Yena saccenayaṃ sāmo, kule jeṭṭhāpacāyiko;
Etena saccavajjena, visaṃ sāmassa haññatu.
395.
‘‘Yena saccenayaṃ sāmo, pāṇā piyataro mama;
Etena saccavajjena, visaṃ sāmassa haññatu.
396.
‘‘Yaṃ
Sabbena tena kusalena, visaṃ sāmassa haññatū’’ti.
Evaṃ pitari saccakiriyaṃ karonte mahāsatto parivattitvā itarena passena nipajji. Athassa tatiyaṃ saccakiriyaṃ devatā akāsi. Tamatthaṃ pakāsento satthā aha –
397.
‘‘Sā devatā antarahitā, pabbate gandhamādane;
Sāmassa anukampāya, imaṃ saccaṃ abhāsatha.
398.
‘‘Pabbatyāhaṃ gandhamādane, cirarattanivāsinī;
Na me piyataro koci, añño sāmena vijjati;
Etena saccavajjena, visaṃ sāmassa haññatu.
399.
‘‘Sabbe vanā gandhamayā, pabbate gandhamādane;
Etena saccavajjena, visaṃ sāmassa haññatu.
400.
‘‘Tesaṃ lālappamānānaṃ, bahuṃ kāruññasañhitaṃ;
Khippaṃ sāmo samuṭṭhāsi, yuvā kalyāṇadassano’’ti.
Tattha pabbatyāhanti pabbate ahaṃ. Sabbe vanā gandhamayāti sabbe rukkhā gandhamayā. Na hi tattha agandho nāma koci rukkho atthi. Tesanti bhikkhave, tesaṃ ubhinnaṃ lālappamānānaññeva devatāya saccakiriyāya pariyosāne khippaṃ sāmo uṭṭhāsi, padumapattato udakaṃ viyassa visaṃ vinivattetvā ābādho vigato, idha nu kho viddho, ettha nu kho viddhoti viddhaṭṭhānampi na paññāyi.
Iti mahāsattassa nirogabhāvo, mātāpitūnañca cakkhupaṭilābho, aruṇuggamanañca, devatānubhāvena tesaṃ catunnaṃ assameyeva pākaṭabhāvo
401.
‘‘Sāmohamasmi
Mā bāḷhaṃ paridevetha, mañcunābhivadetha ma’’nti.
Tattha sotthināmhi samuṭṭhitoti sotthinā sukhena uṭṭhito amhi bhavāmi. Mañjunāti madhurassarena maṃ abhivadetha.
Atha so rājānaṃ disvā paṭisanthāraṃ karonto āha –
402.
‘‘Svāgataṃ te mahārāja, atho te adurāgataṃ;
Issarosi anuppatto, yaṃ idhatthi pavedaya.
403.
‘‘Tindukāni piyālāni, madhuke kāsumāriyo;
Phalāni khuddakappāni, bhuñja rāja varaṃ varaṃ.
404.
‘‘Atthi me pānīyaṃ sītaṃ, ābhataṃ girigabbharā;
Tato piva mahārāja, sace tvaṃ abhikaṅkhasī’’ti.
Rājāpi taṃ acchariyaṃ disvā āha –
405.
‘‘Sammuyhāmi pamuyhāmi, sabbā muyhanti me disā;
Petaṃ taṃ sāma maddakkhiṃ, ko nu tvaṃ sāma jīvasī’’ti.
Tattha petanti sāma ahaṃ taṃ mataṃ addasaṃ. Ko nu tvanti kathaṃ nu tvaṃ jīvitaṃ paṭilabhasīti pucchi.
Mahāsatto ‘‘ayaṃ rājā maṃ ‘mato’ti sallakkhesi, amatabhāvamassa pakāsessāmī’’ti cintetvā āha –
406.
‘‘Api jīvaṃ mahārāja, purisaṃ gāḷhavedanaṃ;
Upanītamanasaṅkappaṃ, jīvantaṃ maññate mataṃ.
407.
‘‘Api
Taṃ nirodhagataṃ santaṃ, jīvantaṃ maññate mata’’nti.
Tattha api jīvanti jīvamānaṃ api. Upanītamanasaṅkappanti bhavaṅgaotiṇṇacittācāraṃ. Jīvantanti jīvamānameva ‘‘eso mato’’ti maññati. Nirodhagatanti assāsapassāsanirodhaṃ samāpannaṃ santaṃ vijjamānaṃ maṃ evaṃ loko mataṃ viya jīvantameva maññati.
Evañca pana vatvā mahāsatto rājānaṃ atthe yojetukāmo dhammaṃ desento puna dve gāthā abhāsi –
408.
‘‘Yo
Devāpi naṃ tikicchanti, mātāpettibharaṃ naraṃ.
409.
‘‘Yo mātaraṃ pitaraṃ vā, macco dhammena posati;
Idheva naṃ pasaṃsanti, pecca sagge pamodatī’’ti.
Taṃ sutvā rājā ‘‘acchariyaṃ vata, bho, mātāpettibharassa jantuno uppannarogaṃ devatāpi tikicchanti, ativiya ayaṃ sāmo sobhatī’’ti añjaliṃ paggayha yācanto āha –
410.
‘‘Esa bhiyyo pamuyhāmi, sabbā muyhanti me disā;
Saraṇaṃ taṃ sāma gacchāmi, tvañca me saraṇaṃ bhavā’’ti.
Tattha bhiyyoti yasmā tādise parisuddhasīlaguṇasampanne tayi aparajjhiṃ, tasmā atirekataraṃ sammuyhāmi. Tvañca me saraṇaṃ bhavāti saraṇaṃ gacchantassa me tvaṃ saraṇaṃ bhava, patiṭṭhā hohi, devalokagāmimaggaṃ karohīti.
Atha
411.
‘‘Dhammaṃ
Idha dhammaṃ caritvāna, rāja saggaṃ gamissasi.
412.
‘‘Dhammaṃ cara mahārāja, puttadāresu khattiya;
Idha dhammaṃ caritvāna, rāja saggaṃ gamissasi.
413.
‘‘Dhammaṃ cara mahārāja, mittāmaccesu khattiya;
Idha dhammaṃ caritvāna, rāja saggaṃ gamissasi.
414.
‘‘Dhammaṃ cara mahārāja, vāhanesu balesu ca;
Idha dhammaṃ caritvāna, rāja saggaṃ gamissasi.
415.
‘‘Dhammaṃ cara mahārāja, gāmesu nigamesu ca;
Idha dhammaṃ caritvāna, rāja saggaṃ gamissasi.
416.
‘‘Dhammaṃ cara mahārāja, raṭṭhesu janapadesu ca;
Idha dhammaṃ caritvāna, rāja saggaṃ gamissasi.
417.
‘‘Dhammaṃ cara mahārāja, samaṇabrāhmaṇesu ca;
Idha dhammaṃ caritvāna, rāja saggaṃ gamissasi.
418.
‘‘Dhammaṃ cara mahārāja, migapakkhīsu khattiya;
Idha dhammaṃ caritvāna, rāja saggaṃ gamissasi.
419.
‘‘Dhammaṃ cara mahārāja, dhammo ciṇṇo sukhāvaho;
Idha dhammaṃ caritvāna, rāja saggaṃ gamissasi.
420.
‘‘Dhammaṃ cara mahārāja, saindā devā sabrahmakā;
Suciṇṇena divaṃ pattā, mā dhammaṃ rāja pāmado’’ti.
Tāsaṃ tesakuṇajātake (jā. 2.17.1 ādayo) vitthāritova. Evaṃ
Satthā idaṃ dhammadesanaṃ āharitvā ‘‘bhikkhave, mātāpitūnaṃ posanaṃ nāma paṇḍitānaṃ vaṃso’’ti vatvā saccāni pakāsetvā jātakaṃ samodhānesi, saccapariyosāne mātuposakabhikkhu sotāpattiphalaṃ pāpuṇi.
Tadā rājā ānando ahosi, devadhītā uppalavaṇṇā, sakko anuruddho, dukūlapaṇḍito mahākassapo, pārikā bhaddakāpilānī bhikkhunī, suvaṇṇasāmapaṇḍito pana ahameva sammāsambuddho ahosinti.
Suvaṇṇasāmajātakavaṇṇanā tatiyā.
[541] 4. Nimijātakavaṇṇanā
Accheraṃvata lokasminti idaṃ satthā mithilaṃ upanissāya maghadevaambavane viharanto sitapātukammaṃ ārabbha kathesi. Ekadivasañhi satthā sāyanhasamaye sambahulehi bhikkhūhi saddhiṃ tasmiṃ ambavane cārikaṃ caramāno ekaṃ ramaṇīyaṃ bhūmippadesaṃ disvā attano pubbacariyaṃ kathetukāmo hutvā sitapātukammaṃ katvā āyasmatā ānandattherena sitapātukammakāraṇaṃ puṭṭho ‘‘ānanda, ayaṃ bhūmippadeso pubbe mayā maghadevarājakāle jhānakīḷhaṃ kīḷantena ajjhāvuṭṭhapubbo’’ti vatvā tena yācito paññattāsane nisīditvā atītaṃ āhari.
Atīte videharaṭṭhe mithilanagare maghadevo nāma rājā rajjaṃ kāresi. So caturāsītivassasahassāni kumārakīḷhaṃ kīḷi, caturāsītivassasahassāni uparajjaṃ kāresi, caturāsītivassasahassāni rajjaṃ kārento ‘‘yadā me samma kappaka, sirasmiṃ palitāni passeyyāsi, tadā me āroceyyāsī’’ti āha. Aparabhāge kappako palitāni disvā rañño ārocesi. Rājā palitaṃ suvaṇṇasaṇḍāsena uddharāpetvā hatthatale patiṭṭhāpetvā palitaṃ oloketvā maccurājena āgantvā nalāṭe laggaṃ viya maraṇaṃ sampassamāno
‘‘Uttamaṅgaruhā mayhaṃ, ime jātā vayoharā;
Pātubhūtā devadūtā, pabbajjāsamayo mamā’’ti. –
Vatvā puttaṃ rajje abhisiñcitvā ‘‘tāta, tvampi evarūpaṃ palitaṃ disvāva pabbajeyyāsī’’ti taṃ ovaditvā nagarā nikkhamitvā ambavane isipabbajjaṃ pabbajitvā caturāsītivassasahassāni cattāro brahmavihāre bhāvetvā brahmaloke nibbatti. Puttopissa eteneva upāyena pabbajitvā brahmalokaparāyaṇo ahosi. Tathā tassa putto, tathā tassa puttoti evaṃ dvīhi ūnāni caturāsītikhattiyasahassāni sīse palitaṃ disvāva imasmiṃ ambavane
Tesaṃ
So daharakālato paṭṭhāya dāne sīle uposathakamme ca abhirato ahosi. Athassa pitā purimanayeneva palitaṃ disvā kappakassa gāmavaraṃ datvā puttassa rajjaṃ niyyādetvā ambavane pabbajitvā brahmalokaparāyaṇo ahosi. Nimirājā pana dānajjhāsayatāya catūsu nagaradvāresu nagaramajjhe cāti pañcasu ṭhānesu pañca dānasālāyo kārāpetvā mahādānaṃ
421.
‘‘Accheraṃ vata lokasmiṃ, uppajjanti vicakkhaṇā;
Yadā ahu nimirājā, paṇḍito kusalatthiko.
422.
‘‘Rājā
Tassa taṃ dadato dānaṃ, saṅkappo udapajjatha;
Dānaṃ vā brahmacariyaṃ vā, katamaṃ su mahapphala’’nti.
Tattha yadā ahūti bhikkhave, yadā paṇḍito attano ca paresañca kusalatthiko nimirājā ahosi, tadā devamanussā ‘‘accheraṃ vata, bho, evarūpāpi nāma anuppanne buddhañāṇe mahājanassa buddhakiccaṃ sādhayamānā lokasmiṃ vicakkhaṇā uppajjantī’’ti evaṃ tassa guṇakathaṃ kathesunti attho. ‘‘Yathā ahū’’tipi pāṭho. Tassattho – yathā ahu nimirājā paṇḍito kusalatthikoyeva, tathārūpā mahājanassa buddhakiccaṃ sādhayamānā uppajjanti vicakkhaṇā. Yaṃ tesaṃ uppannaṃ, taṃ accheraṃ vata lokasminti. Iti satthā sayameva acchariyajāto evamāha. Sabbavidehānanti sabbavideharaṭṭhavāsīnaṃ. Katamaṃ sūti etesu dvīsu katamaṃ nu kho mahapphalanti attho.
So kira pannarasīuposathadivase uposathiko hutvā sabbābharaṇāni omuñcitvā sirisayanapiṭṭhe nipannova dve yāme niddaṃ okkamitvā pacchimayāme pabuddho pallaṅkaṃ ābhujitvā ‘‘ahaṃ mahājanassa aparimāṇaṃ dānampi demi, sīlampi rakkhāmi, dānassa nu kho mahantaṃ phalaṃ, udāhu brahmacariyassā’’ti cintetvā attano kaṅkhaṃ chindituṃ nāsakkhi. Tasmiṃ khaṇe sakkassa bhavanaṃ uṇhākāraṃ dassesi. Sakko āvajjento taṃ tathā vitakkentaṃ disvā ‘‘kaṅkhamassa
423.
‘‘Tassa
Sahassanetto pāturahu, vaṇṇena vihanaṃ tamaṃ.
424.
‘‘Salomahaṭṭho manujindo, vāsavaṃ avacā nimi;
Devatā nusi gandhabbo, adu sakko purindado.
425.
‘‘Na ca me tādiso vaṇṇo, diṭṭho vā yadi vā suto;
Ācikkha me tvaṃ bhaddante, kathaṃ jānemu taṃ mayaṃ.
426.
‘‘Salomahaṭṭhaṃ
Sakkohamasmi devindo, āgatosmi tavantike;
Alomahaṭṭho manujinda, puccha pañhaṃ yamicchasi.
427.
‘‘So ca tena katokāso, vāsavaṃ avacā nimi;
Pucchāmi taṃ mahārāja, sabbabhūtānamissara;
‘Dānaṃ vā brahmacariyaṃ vā, katamaṃsu mahapphalaṃ’.
428.
‘‘So puṭṭho naradevena, vāsavo avacā nimiṃ;
Vipākaṃ brahmacariyassa, jānaṃ akkhāsijānato.
429.
‘‘Hīnena brahmacariyena, khattiye upapajjati;
Majjhimena ca devattaṃ, uttamena visujjhati.
430.
‘‘Na hete sulabhā kāyā, yācayogena kenaci;
Ye kāye upapajjanti, anāgārā tapassino’’ti.
Tattha salomahaṭṭhoti bhikkhave, so nimirājā obhāsaṃ disvā ākāsaṃ olokento taṃ dibbābharaṇapaṭimaṇḍitaṃ disvāva bhayena lomahaṭṭho hutvā ‘‘devatā nusi gandhabbo’’tiādinā pucchi. Alomahaṭṭhoti nibbhayo ahaṭṭhalomo hutvā puccha, mahārājāti. Vāsavaṃ avacāti tuṭṭhamānaso hutvā sakkaṃ avoca. Jānaṃ akkhāsijānatoti bhikkhave, so sakko atīte attanā paccakkhato diṭṭhapubbaṃ brahmacariyassa vipākaṃ jānanto tassa ajānato akkhāsi.
Hīnenātiādīsu puthutitthāyatane methunaviratimattaṃ sīlaṃ hīnaṃ nāma, tena khattiyakule upapajjati. Jhānassa upacāramattaṃ majjhimaṃ nāma, tena Kāyāti brahmaghaṭā. Yācayogenāti yācanayuttakena yaññayuttakena vāti ubhayatthāpi dāyakassevetaṃ nāmaṃ. Tapassinoti tapanissitakā.
Imāya gāthāya brahmacariyavāsasseva mahapphalabhāvaṃ dīpetvā idāni ye atīte mahādānaṃ datvā kāmāvacaraṃ atikkamituṃ nāsakkhiṃsu, te rājāno dassento āha –
431.
‘‘Dudīpo sāgaro selo, mujakindo bhagīraso;
Usindaro kassapo ca, asako ca puthujjano.
432.
‘‘Ete caññe ca rājāno, khattiyā brāhmaṇā bahū;
Puthuyaññaṃ yajitvāna, petattaṃ nātivattisu’’nti.
Tassattho – mahārāja, pubbe bārāṇasiyaṃ dudīpo nāma rājā dānaṃ datvā maraṇacakkena chinno kāmāvacareyeva nibbatti. Tathā sāgarādayo aṭṭhāti ete ca aññe ca bahū rājāno ceva khattiyā brāhmaṇā ca puthuyaññaṃ yajitvāna anekappakāraṃ dānaṃ datvā kāmāvacarabhūmisaṅkhātaṃ petattaṃ nātivattiṃsūti attho. Kāmāvacaradevatā hi rūpādino kilesavatthussa kāraṇā paraṃ paccāsīsanato kapaṇatāya ‘‘petā’’ti vuccanti. Vuttampi cetaṃ –
‘‘Ye
Kiñcāpi te indasamānabhogā, te ve parādhīnasukhā varākā’’ti.
Evampi dānaphalato brahmacariyaphalasseva mahantabhāvaṃ dassetvā idāni brahmacariyavāsena petabhavanaṃ atikkamitvā brahmaloke nibbattatāpase dassento āha –
433.
‘‘Atha yīme avattiṃsu, anāgārā tapassino;
Sattisayo yāmahanu, somayāmo manojavo.
434.
‘‘Samuddo māgho bharato ca, isi kālapurakkhato;
Aṅgīraso kassapo ca, kisavaccho akatti cā’’ti.
Tattha avattiṃsūti kāmāvacaraṃ atikkamiṃsu. Tapassinoti sīlatapañceva samāpattitapañca nissitā. Sattisayoti yāmahanuādayo satta bhātarova sandhāyāha. Aṅgīrasādīhi catūhi saddhiṃ ekādasete avattiṃsu atikkamiṃsūti attho.
Evaṃ
435.
‘‘Uttarena nadī sīdā, gambhīrā duratikkamā;
Naḷaggivaṇṇā jotanti, sadā kañcanapabbatā.
436.
‘‘Parūḷhakacchā tagarā, rūḷhakacchā vanā nagā;
Tatrāsuṃ dasasahassā, porāṇā isayo pure.
437.
‘‘Ahaṃ seṭṭhosmi dānena, saṃyamena damena ca;
Anuttaraṃ vataṃ katvā, pakiracārī samāhite.
438.
‘‘Jātimantaṃ ajaccañca, ahaṃ ujugataṃ naraṃ;
Ativelaṃ namassissaṃ, kammabandhū hi māṇavā.
439.
‘‘Sabbe
Sabbe vaṇṇā visujjhanti, caritvā dhammamuttama’’nti.
Tattha uttarenāti mahārāja, atīte uttarahimavante dvinnaṃ suvaṇṇapabbatānaṃ antare pavattā sīdā nāma nadī gambhīrā nāvāhipi duratikkamā ahosi. Kiṃ kāraṇā? Sā hi atisukhumodakā, sukhumattā udakassa antamaso morapiñcha-mattampi tattha patitaṃ naṃ saṇṭhāti, osīditvā heṭṭhātalameva gacchati. Teneva sā sīdā nāma ahosi. Te pana tassā tīresu kañcanapabbatā sadā naḷaggivaṇṇā hutvā jotanti obhāsanti. Parūḷhakacchā tagarāti tassā pana nadiyā tīre kacchā parūḷhatagarā ahesuṃ tagaragandhasugandhino. Rūḷhakacchā vanā nagāti ye tattha aññepi pabbatā, tesampi antare kacchā rūḷhavanā ahesuṃ, pupphaphalūpagarukkhasañchannāti attho. Tatrāsunti tasmiṃ evaṃ ramaṇīye bhūmibhāge dasasahassā isayo
Itaropi bhuttapātarāso rājānaṃ upasaṅkamitvā ‘‘icchāmahaṃ, deva
So aparabhāge ‘‘ahaṃ rañño attānaṃ dassetuṃ paṭiññaṃ adāsiṃ, dassessāmassa attāna’’nti cintetvā tāpase vanditvā ākāsena bārāṇasiṃ gantvā bhikkhaṃ caranto rājadvāraṃ pāpuṇi. Rājā taṃ disvā sañjānitvā antonivesanaṃ pavesetvā sakkāraṃ katvā ‘‘bhante, kuhiṃ vasathā’’ti pucchi. ‘‘Uttarahimavantapadese kañcanapabbatantare pavattāya sīdānadiyā tīre, mahārājā’’ti. ‘‘Kiṃ pana, bhante, ekakova tattha vasatha, udāhu aññepi atthī’’ti. ‘‘Kiṃ vadesi, mahārāja, tattha dasasahassā isayo vasanti, sabbeva abhiññāsamāpattilābhino’’ti? Rājā
So ‘‘sādhū’’ti sampaṭicchitvā sabbūpakaraṇāni gāhāpetvā caturaṅginiyā senāya saddhiṃ nikkhamitvā attano rajjasīmaṃ pāpuṇi. Atha naṃ tāpaso attano ānubhāvena saddhiṃ senāya sīdānadītīraṃ netvā nadītīre khandhāvāraṃ kārāpetvā ākāsena attano vasanaṭṭhānaṃ gantvā punadivase paccāgami. Atha naṃ rājā sakkaccaṃ bhojetvā ‘‘sve, bhante, dasasahasse isayo ādāya idheva āgacchathā’’ti āha. So ‘‘sādhū’’ti ahaṃ seṭṭhosmi dānena, ahameva hi tadā dānena seṭṭho hutvā taṃ mahādānaṃ datvā imaṃ petalokaṃ atikkamitvā brahmaloke nibbattituṃ nāsakkhiṃ. Mayā dinnaṃ pana dānaṃ bhuñjitvā sabbeva te tāpasā kāmāvacaraṃ atikkamitvā brahmaloke nibbattā, imināpetaṃ veditabbaṃ ‘‘brahmacariyavāsova mahapphalo’’ti.
Evaṃ dānena attano seṭṭhabhāvaṃ pakāsetvā saṃyamenāti sīlena. Damenāti indriyadamena. Anuttaranti etehi guṇehi nirantaraṃ uttamaṃ vataṃ samādānaṃ caritvā. Pakiracārīti gaṇaṃ pakiritvā paṭikkhipitvā pahāya ekacārike, ekībhāvaṃ gateti attho. Samāhiteti upacārappanāsamādhīhi samāhitacitte. Evarūpe ahaṃ tapassino upaṭṭhahinti dasseti. Ahaṃ ujugatanti ahaṃ, mahārāja, tesaṃ dasasahassānaṃ isīnaṃ antare kāyavaṅkādīnaṃ abhāvena ujugataṃ ekampi naraṃ hīnajacco vā hotu jātisampanno vā, jātiṃ avicāretvā tesaṃ guṇesu pasannamānaso hutvā sabbameva ativelaṃ Kammabandhū hi māṇavāti, sattā hi nāmete kammabandhū kammapaṭisaraṇā, teneva kāraṇena sabbe vaṇṇāti veditabbā.
Evañca
440.
‘‘Idaṃ vatvāna maghavā, devarājā sujampati;
Vedehamanusāsitvā, saggakāyaṃ apakkamī’’ti.
Tattha apakkamīti pakkami, sudhammādevasabhāyaṃ nisinnameva attānaṃ dassesīti attho.
Atha naṃ devagaṇā āhaṃsu ‘‘mahārāja, nanu na paññāyittha, kuhiṃ gatatthā’’ti? ‘‘Mārisā mithilāyaṃ nimirañño ekā kaṅkhā uppajji, tassa pañhaṃ kathetvā taṃ rājānaṃ nikkaṅkhaṃ katvā āgatomhī’’ti vatvā puna taṃ kāraṇaṃ gāthāya kathetuṃ āha –
441.
‘‘Imaṃ bhonto nisāmetha, yāvantettha samāgatā;
Dhammikānaṃ manussānaṃ, vaṇṇaṃ uccāvacaṃ bahuṃ.
442.
‘‘Yathā ayaṃ nimirājā, paṇḍito kusalatthiko;
Rājā sabbavidehānaṃ, adā dānaṃ arindamo.
443.
‘‘Tassa taṃ dadato dānaṃ, saṅkappo udapajjatha;
Dānaṃ vā brahmacariyaṃ vā, katamaṃ su mahapphala’’nti.
Tattha imanti dhammikānaṃ kalyāṇadhammānaṃ manussānaṃ mayā vuccamānaṃ sīlavasena uccaṃ dānavasena avacaṃ bahuṃ imaṃ vaṇṇaṃ nisāmetha suṇāthāti attho. Yathā ayanti ayaṃ nimirājā yathā ativiya paṇḍitoti.
Iti
444.
‘‘Abbhuto vata lokasmiṃ, uppajji lomahaṃsano;
Dibbo ratho pāturahu, vedehassa yasassino’’ti.
Tattha abbhutoti abhūtapubbo. Acchariyoti te vimhayavasenevamāhaṃsu.
Tassa pana mahājanassa evaṃ kathentasseva mātali vātavegena āgantvā rathaṃ nivattetvā sīhapañjaraummāre pacchābhāgena ṭhapetvā ārohaṇasajjaṃ katvā ārohaṇatthāya rājānaṃ nimantesi
445.
‘‘Devaputto mahiddhiko, mātali devasārathi;
Nimantayittha rājānaṃ, vedehaṃ mithilaggahaṃ.
446.
‘‘Ehimaṃ
Devā dassanakāmā te, tāvatiṃsā saindakā;
Saramānā hi te devā, sudhammāyaṃ samacchare’’ti.
Tattha mithilaggahanti mithilāyaṃ patiṭṭhitagehaṃ, catūhi vā saṅgahavatthūhi mithilāyaṃ saṅgāhakaṃ. Samacchareti taveva guṇakathaṃ kathentā nisinnāti.
Taṃ
447.
‘‘Tato rājā taramāno, vedeho mithilaggaho;
Āsanā vuṭṭhahitvāna, pamukho rathamāruhi.
448.
‘‘Abhirūḷhaṃ rathaṃ dibbaṃ, mātali etadabravi;
Kena taṃ nemi maggena, rājaseṭṭha disampati;
Yena vā pāpakammantā, puññakammā ca ye narā’’ti.
Tattha pamukhoti uttamo, abhimukho vā, mahājanassa piṭṭhiṃ datvā ārūḷhoti attho. Yena vāti yena maggena gantvā yattha pāpakammantā vasanti, taṃ ṭhānaṃ sakkā daṭṭhuṃ, yena vā gantvā ye puññakammā narā vasanti, tesaṃ ṭhānaṃ sakkā daṭṭhuṃ, etesu dvīsu kena maggena taṃ nemi. Idaṃ so sakkena anāṇattopi attano dūtavisesadassanatthaṃ āha.
Atha naṃ rājā ‘‘mayā dve ṭhānāni adiṭṭhapubbāni, dvepi passissāmī’’ti cintetvā āha –
449.
‘‘Ubhayeneva maṃ nehi, mātali devasārathi;
Yena vā pāpakammantā, puññakammā ca ye narā’’ti.
Tato
450.
‘‘Kena taṃ paṭhamaṃ nemi, rājaseṭṭha disampati;
Yena vā pāpakammantā, puññakammā ca ye narā’’ti.
Nirayakaṇḍaṃ
Tato
451.
‘‘Niraye tāva passāmi, āvāse pāpakamminaṃ;
Ṭhānāni luddakammānaṃ, dussīlānañca yā gatī’’ti.
Tattha yā gatīti yā etesaṃ nibbatti, tañca passāmīti.
Athassa vetaraṇiṃ nadiṃ tāva dassesi. Tamatthaṃ pakāsento satthā āha –
452.
‘‘Dassesi mātali rañño, duggaṃ vetaraṇiṃ nadiṃ;
Kuthitaṃ khārasaṃyuttaṃ, tattaṃ aggisikhūpama’’nti.
Tattha vetaraṇinti bhikkhave, mātali rañño kathaṃ sutvā nirayābhimukhaṃ rathaṃ pesetvā kammapaccaye utunā samuṭṭhitaṃ vetaraṇiṃ nadiṃ tāva dassesi. Tattha nirayapālā jalitāni asisattitomarabhindivālamuggarādīni āvudhāni gahetvā nerayikasatte paharanti vijjhanti viheṭhenti. Te taṃ dukkhaṃ asahantā vetaraṇiyaṃ patanti. Sā upari bhindivālappamāṇāhi sakaṇṭakāhi vettalatāhi sañchannā. Te tattha bahūni vassasahassāni pacciṃsu. Tesu pajjalantesu khuradhārātikhiṇesu kaṇṭakesu khaṇḍākhaṇḍikā honti. Tesaṃ heṭṭhā tālakkhandhappamāṇāni pajjalitaayasūlāni uṭṭhahanti. Nerayikasattā bahuṃ addhānaṃ vītināmetvā vettalatāhi gaḷitvā sūlesu patitvā viddhasarīrā sūlesu āvuṇitamacchā viya ciraṃ paccanti. Tāni sūlānipi pajjalanti, nerayikasattāpi pajjalanti. Sūlānaṃ heṭṭhā udakapiṭṭhe jalitāni khuradhārāsadisāni
Iti nimirājā vetaraṇiyaṃ mahādukkhapīḷite nerayikasatte disvā bhītatasito saṅkampitahadayo hutvā ‘‘kiṃ nāmete sattā pāpakammaṃ
453.
‘‘Nimī have mātalimajjhabhāsatha, disvā janaṃ patamānaṃ vidugge;
Bhayañhi
Ime nu maccā kimakaṃsu pāpaṃ, yeme janā vetaraṇiṃ patanti.
454.
‘‘Tassa puṭṭho viyākāsi, mātali devasārathi;
Vipākaṃ pāpakammānaṃ, jānaṃ akkhāsijānato.
455.
‘‘Ye dubbale balavantā jīvaloke, hiṃ santi rosenti supāpadhammā;
Te luddakammā pasavetva pāpaṃ, teme janā vetaraṇiṃ patantī’’ti.
Tattha vindatīti ahaṃ attano anissaro hutvā bhayasantako viya jāto. Disvāti patamānaṃ disvā. Jānanti bhikkhave, so mātali sayaṃ jānanto tassa ajānato akkhāsi. Dubbaleti sarīrabalabhogabalaāṇābalavirahite. Balavantāti tehi balehi samannāgatā. Hiṃsantīti pāṇippahārādīhi kilamenti. Rosentīti nānappakārehi akkosavatthūhi akkosanti ghaṭenti. Pasavetvāti janetvā, katvāti attho.
Evaṃ
456.
‘‘Sāmā
Bhayañhi maṃ vindati sūta disvā, pucchāmi taṃ mātali devasārathi;
Ime nu maccā kiṃmakaṃsu pāpaṃ, yeme jane kākolasaṅghā adanti.
457.
‘‘Tassa puṭṭho viyākāsi, mātali devasārathi;
Vipākaṃ pāpakammānaṃ, jānaṃ akkhāsijānato.
458.
‘‘Ye kecime maccharino kadariyā, paribhāsakā samaṇabrāhmaṇānaṃ;
Hiṃ santi rosenti supāpadhammā, te luddakammā pasavetva pāpaṃ;
Teme jane kākolasaṅghā adantī’’ti.
Ito sāmāti rattavaṇṇā. Soṇāti sunakhā. Sabalā cāti kabaravaṇṇā ca, setakāḷapītalohitavaṇṇā cāti evaṃ pañcavaṇṇasunakhe dasseti. Te kira mahāhatthippamāṇā jalitaayapathaviyaṃ nerayikasatte mige viya anubandhitvā piṇḍikamaṃsesu ḍaṃsitvā tesaṃ tigāvutappamāṇaṃ sarīraṃ jalitaayapathaviyaṃ pātetvā mahāravaṃ ravantānaṃ dvīhi purimapādehi uraṃ akkamitvā aṭṭhimeva sesetvā maṃsaṃ luñcitvā khādanti. Gijjhāti mahābhaṇḍasakaṭappamāṇā lohatuṇḍā gijjhā. Ete tesaṃ kaṇayasadisehi tuṇḍehi aṭṭhīni bhinditvā aṭṭhimiñjaṃ khādanti. Kākolasaṅghāti lohatuṇḍakākagaṇā. Te ativiya bhayānakā diṭṭhe diṭṭhe khādanti. Yeme janeti ye ime nerayikasatte kākolasaṅghā khādanti, ime nu maccā kiṃ nāma pāpaṃ akaṃsūti pucchi. Maccharinoti aññesaṃ adāyakā. Kadariyāti pare dentepi paṭisedhakā thaddhamaccharino. Samaṇabrāhmaṇānanti samitabāhitapāpānaṃ.
459.
‘‘Sajotibhūtā
Bhayañhi maṃ vindati sūta disvā, pucchāmi taṃ mātali devasārathi;
Ime nu maccā kimakaṃsu pāpaṃ, yeme janā khandhahatā sayanti.
460.
‘‘Tassa
Vipākaṃ pāpakammānaṃ, jānaṃ akkhāsijānato.
461.
‘‘Ye jīvalokasmi supāpadhammino, narañca nāriñca apāpadhammaṃ;
Hiṃ santi rosenti supāpadhammā, te luddakammā pasavetva pāpaṃ;
Teme janā khandhahatā sayantī’’ti.
Tattha sajotibhūtāti pajjalitasarīrā. Pathavinti pajjalitaṃ navayojanabahalaṃ ayapathaviṃ. Kamantīti akkamanti. Khandhehi ca pothayantīti nirayapālā anubandhitvā tālappamāṇehi jalitaayakkhandhehi jaṅghādīsu paharitvā pātetvā teheva khandhehi pothayanti, cuṇṇavicuṇṇaṃ karonti. Supāpadhamminoti attanā suṭṭhu pāpadhammā hutvā. Apāpadhammanti sīlācārādisampannaṃ, niraparādhaṃ vā.
462.
‘‘Aṅgārakāsuṃ apare phuṇanti, narā rudantā paridaḍḍhagattā;
Bhayañhi
Ime nu maccā kiṃ makaṃsu pāpaṃ, yeme janā aṅgārakāsuṃ phuṇanti.
463.
‘‘Tassa puṭṭho viyākāsi, mātali devasārathi;
Vipākaṃ pāpakammānaṃ, jānaṃ akkhāsijānato.
464.
‘‘Ye keci
Te jāpayitvā janataṃ janinda, te luddakammā pasavetva pāpaṃ;
Teme janā aṅgārakāsuṃ phuṇantī’’ti.
Tattha aṅgārakāsunti samma mātali, ke nāmete apare vajaṃ apavisantiyo gāvo viya samparivāretvā nirayapālehi jalitaayaguḷehi pothiyamānā aṅgārakāsuṃ patanti. Tatra ca nesaṃ yāva kaṭippamāṇā nimuggānaṃ mahatīhi ayapacchīhi ādāya upariaṅgāre okiranti, atha ne aṅgāre sampaṭicchituṃ asakkontā rodantā daḍḍhagattā phuṇanti vidhunanti, kammabalena vā attano sīse aṅgāre phuṇanti okirantīti attho. Pūgāya dhanassāti okāse sati dānaṃ vā dassāma, pūjaṃ vā pavattessāma, vihāraṃ vā karissāmāti saṃkaḍḍhitvā ṭhapitassa pūgasantakassa Jāpayantīti taṃ dhanaṃ yathāruci khāditvā gaṇajeṭṭhakānaṃ lañjaṃ datvā ‘‘asukaṭṭhāne ettakaṃ vayakaraṇaṃ gataṃ, asukaṭṭhāne amhehi ettakaṃ dinna’’nti kūṭasakkhiṃ karitvā taṃ iṇaṃ jāpayanti vināsenti.
465.
‘‘Sajotibhūtā jalitā padittā, padissati mahatī lohakumbhī;
Bhayañhi maṃ vindati sūta disvā, pucchāmi taṃ mātali devasārathi;
Ime nu maccā kimakaṃsu pāpaṃ, yeme janā avaṃsirā lohakumbhiṃ patanti.
466.
‘‘Tassa puṭṭho viyākāsi, mātali devasārathi;
Vipākaṃ pāpakammānaṃ, jānaṃ akkhāsijānato.
467.
‘‘Ye sīlavantaṃ samaṇaṃ brāhmaṇaṃ vā, hiṃsanti rosenti supāpadhammā;
Te luddakammā pasavetva pāpaṃ, teme janā avaṃsirā lohakumbhiṃ patantī’’ti.
Tattha padittātiādittā. Mahatīti pabbatappamāṇā kappena saṇṭhitaloharasena sampuṇṇā. Avaṃsirāti bhayānakehi nirayapālehi uddhaṃpāde adhosire katvā khipiyamānā taṃ lohakumbhiṃ patanti. Sīlavantanti sīlaācāraguṇasampannaṃ.
468.
‘‘Luñcanti gīvaṃ atha veṭhayitvā, uṇhodakasmiṃ pakiledayitvā;
Bhayañhi maṃ vindati sūta disvā, pucchāmi taṃ mātali devasārathi;
Ime nu maccā kimakaṃsu pāpaṃ, yeme janā luttasirā sayanti.
469.
‘‘Tassa puṭṭho viyākāsi, mātali devasārathi;
Vipākaṃ pāpakammānaṃ, jānaṃ akkhāsijānato.
470.
‘‘Ye jīvalokasmi supāpadhammino, pakkhī gahetvāna viheṭhayanti te;
Viheṭhayitvā sakuṇaṃ janinda, te luddakammā pasavetva pāpaṃ;
Teme janā luttasirā saya’’nti.
Tattha luñcantīti uppāṭenti. Atha veṭhayitvāti jalitalohayottehi adhomukhaṃ veṭhayitvā. Uṇhodakasminti Pakiledayitvāti temetvā khipitvā. Idaṃ vuttaṃ hoti – samma mātali, yesaṃ ime nirayapālā jalitalohayottehi gīvaṃ veṭhetvā tigāvutappamāṇaṃ sarīraṃ onāmetvā taṃ gīvaṃ samparivattakaṃ luñcitvā jalitaayadaṇḍehi ādāya ekasmiṃ jalitaloharase pakkhipitvā tuṭṭhahaṭṭhā honti, tāya ca gīvāya luñcitāya puna sīsena saddhiṃ gīvā uppajjatiyeva. Kiṃ nāmete kammaṃ kariṃsu? Ete hi me disvā bhayaṃ uppajjatīti. Pakkhī gahetvāna viheṭhayantīti mahārāja, ye jīvalokasmiṃ sakuṇe gahetvā pakkhe luñcitvā gīvaṃ veṭhetvā jīvitakkhayaṃ pāpetvā khādanti vā vikkiṇanti vā, te ime luttasirā sayantīti.
471.
‘‘Pahūtatoyā
Ghammābhitattā manujā pivanti, pītañca tesaṃ bhusa hoti pāni.
472.
‘‘Bhayañhi maṃ vindati sūta disvā, pucchāmi taṃ mātali devasārathi;
Ime nu maccā kimakaṃsu pāpaṃ, pītañca tesaṃ bhusa hoti pāni.
473.
‘‘Tassa
Vipākaṃ pāpakammānaṃ, jānaṃ akkhāsijānato.
474.
‘‘Ye suddhadhaññaṃ palāsena missaṃ, asuddhakammā kayino dadanti;
Ghammābhitattāna pipāsitānaṃ, pītañca tesaṃ bhusa hoti pānī’’ti.
Tattha anigādhakūlāti agambhīratīrā. Suppatitthāti sobhanehi titthehi upetā. Bhusa hotīti vīhibhusaṃ sampajjati. Pānīti pānīyaṃ. Tasmiṃ kira padese pahūtasalilā ramaṇīyā nadī sandati, nerayikasattā aggisantāpena tattā pipāsaṃ sandhāretuṃ asakkontā bāhā paggayha jalitalohapathaviṃ maddantā taṃ nadiṃ otaranti, taṅkhaṇaññeva tīrā pajjalanti, pānīyaṃ bhusapalāsabhāvaṃ āpajjitvā pajjalati. Te pipāsaṃ sandhāretuṃ asakkontā taṃ jalitaṃ bhusapalāsaṃ khādanti. Taṃ tesaṃ sakalasarīraṃ jhāpetvā adhobhāgena nikkhamati. Te taṃ dukkhaṃ adhivāsetuṃ asakkontā bāhā paggayha kandanti. Suddhadhaññanti vīhiādisattavidhaṃ parisuddhadhaññaṃ. Palāsena missanti palāsena vā bhusena vā vālukāmattikādīhi vā missakaṃ katvā Asuddhakammāti kiliṭṭhakāyavacīmanokammā. Kayinoti ‘‘suddhadhaññaṃ dassāmī’’ti kayikassa hatthato mūlaṃ gahetvā tathārūpaṃ asuddhadhaññaṃ dadanti.
475.
‘‘Usūhi
Bhayañhi maṃ vindati sūta disvā, pucchāmi taṃ mātali devasārathi;
Ime nu maccā kimakaṃsu pāpaṃ, yeme janā sattihatā sayanti.
476.
‘‘Tassa puṭṭho viyākāsi, mātali devasārathi;
Vipākaṃ pāpakammānaṃ, jānaṃ akkhāsijānato.
477.
‘‘Ye jīvalokasmiṃ asādhukammino, adinnamādāya karonti jīvikaṃ;
Dhaññaṃ dhanaṃ rajataṃ jātarūpaṃ, ajeḷakañcāpi pasuṃ mahiṃsaṃ;
Te luddakammā pasavetva pāpaṃ, teme janā sattihatā sayantī’’ti.
Tattha dubhayānīti ubhayāni. Tudantīti vijjhanti. Kandatanti kandantānaṃ. Pharusā nirayapālā araññe luddā migaṃ viya samparivāretvā usuādīhi nānāvudhehi Adinnamādāyātiparasantakaṃ saviññāṇakāviññāṇakaṃ sandhicchedādīhi ceva vañcanāya ca gahetvā jīvikaṃ kappenti.
478.
‘‘Gīvāya baddhā kissa ime puneke, aññe vikantā bilakatā sayanti;
Bhayañhi maṃ vindati sūta disvā, pucchāmi taṃ mātali devasārathi;
Ime nu maccā kimakaṃsu pāpaṃ, yeme janā bilakatā sayanti.
479.
‘‘Tassa puṭṭho viyākāsi, mātali devasārathi;
Vipākaṃ pāpakammānaṃ, jānaṃ akkhāsijānato.
480.
‘‘Orabbhikā
Hantvāna sūnesu pasārayiṃsu, te luddakammā pasavetva pāpaṃ;
Teme janā bilakatā sayantī’’ti.
Tattha gīvāya baddhāti mahantehi jalitalohayottehi gīvāya bandhitvā ākaḍḍhitvā ayapathaviyaṃ pātetvā nānāvudhehi koṭṭiyamāne disvā pucchi. Aññe vikantāti aññe pana khaṇḍākhaṇḍikaṃ chinnā. Bilakatāti jalitesu ayaphalakesu ṭhapetvā maṃsaṃ viya potthaniyā koṭṭetvā puñjakatā hutvā sayanti. Macchikāti macchaghātakā. Pasunti gāviṃ. Sūnesu pasārayiṃsūti maṃsaṃ vikkiṇitvā jīvikakappanatthaṃ sūnāpaṇesu ṭhapesuṃ.
481.
‘‘Rahado ayaṃ muttakarīsapūro, duggandharūpo asuci pūti vāti;
Khudāparetā manujā adanti, bhayañhi maṃ vindati sūta disvā;
Pucchāmi taṃ mātali devasārathi, ime nu maccā kimakaṃsu pāpaṃ;
Yeme janā muttakarīsabhakkhā.
482.
‘‘Tassa puṭṭho viyākāsi, mātali devasārathi;
Vipākaṃ pāpakammānaṃ, jānaṃ akkhāsi jānato.
483.
‘‘Ye kecime kāraṇikā virosakā, paresaṃ hiṃsāya sadā niviṭṭhā;
Te
Tattha khudāparetā manujā adantīti ete nerayikā sattā chātakena phuṭṭhā khudaṃ sahituṃ asakkontā pakkuthitaṃ dhūmāyantaṃ pajjalantaṃ kappena saṇṭhitaṃ purāṇamīḷhaṃ piṇḍaṃ piṇḍaṃ katvā adanti khādanti. Kāraṇikāti Virosakāti mittasuhajjānampi viheṭhakā. Mittaddunoti ye tesaññeva gehe khāditvā bhuñjitvā paññattāsane nisīditvā sayitvā puna māsakahāpaṇaṃ nāma āharāpenti, lañjaṃ gaṇhanti, te mittadūsakā bālā evarūpaṃ mīḷhaṃ khādanti, mahārājāti.
484.
‘‘Rahado ayaṃ lohitapubbapūro, duggandharūpo asuci pūti vāti;
Ghammābhitattā manujā pivanti, bhayañhi maṃ vindati sūta disvā;
Pucchāmi taṃ mātali devasārathi, ime nu maccā kimakaṃsu pāpaṃ;
Yeme janā lohitapubbabhakkhā.
485.
‘‘Tassa
Vipākaṃ pāpakammānaṃ, jānaṃ akkhāsijānato.
486.
‘‘Ye mātaraṃ vā pitaraṃ vā jīvaloke, pārājikā arahante hananti;
Te luddakammā pasavetva pāpaṃ, teme janā lohitapubbabhakkhā’’ti.
Tattha ghammābhitattāti santāpena pīḷitā. Pārājikāti parājitā jarājiṇṇe mātāpitaro ghātetvā gihibhāveyeva pārājikaṃ pattā. Arahanteti pūjāvisesassa anucchavike. Hanantīti dukkarakārake mātāpitaro mārenti. Apica ‘‘arahante’’ti padena buddhasāvakepi saṅgaṇhāti.
Aparasmimpi ussadaniraye nirayapālā nerayikānaṃ tālappamāṇena jalitaayabaḷisena jivhaṃ vijjhitvā ākaḍḍhitvā te satte jalitaayapathaviyaṃ pātetvā usabhacammaṃ viya pattharitvā saṅkusatena hananti. Te thale khittamacchā viya phandanti, tañca dukkhaṃ sahituṃ asakkontā rodantā paridevantā mukhena kheḷaṃ muñcanti. Tasmiṃ rājā mātalinā dassite āha –
487.
‘‘Jivha
Phandanti
488.
‘‘Bhayañhi maṃ vindati sūta disvā, pucchāmi taṃ mātali devasārathi;
Ime nu maccā kimakaṃsu pāpaṃ, yeme janā vaṅkaghastā sayantī’’ti.
489.
‘‘Tassa puṭṭho viyākāsi, mātali devasārathi;
Vipākaṃ pāpakammānaṃ, jānaṃ akkhāsijānato.
490.
‘‘Ye keci sandhānagatā manussā, agghena agghaṃ kayaṃ hāpayanti;
Kūṭena kūṭaṃ dhanalobhahetu, channaṃ yathā vāricaraṃ vadhāya.
491.
‘‘Na hi kūṭakārissa bhavanti tāṇā, sakehi kammehi purakkhatassa;
Te luddakammā pasavetva pāpaṃ, teme janā vaṅkaghastā sayantī’’ti.
Tattha kimeteti kiṃkāraṇā ete. Vaṅkaghastāti gilitabaḷisā. Sandhānagatāti sandhānaṃ mariyādaṃ gatā, agghāpanakaṭṭhāne ṭhitāti attho. Agghena agghanti taṃ taṃ agghaṃ lañjaṃ gahetvā hatthiassādīnaṃ vā jātarūparajatādīnaṃ vā tesaṃ tesaṃ saviññāṇakāviññāṇakānaṃ agghaṃ hāpenti. Kayanti taṃ hāpentā kāyikānaṃ kayaṃ hāpenti, sate dātabbe paṇṇāsaṃ dāpenti, itaraṃ tehi saddhiṃ vibhajitvā gaṇhanti. Kūṭena kūṭanti tulākūṭādīsu taṃ taṃ kūṭaṃ. Dhanalobhahetūti dhanalobhena etaṃ kūṭakammaṃ karonti. Channaṃ yathā vāricaraṃ vadhāyāti taṃ pana kammaṃ karontāpi madhuravācāya tathā katabhāvaṃ paṭicchannaṃ katvā yathā Na hi kūṭakārissāti paṭicchannaṃ mama kammaṃ, na taṃ koci jānātīti maññamānassa hi kūṭakārissa tāṇā nāma na honti. So tehi kammehi purakkhato patiṭṭhaṃ na labhati.
492.
‘‘Nārī imā samparibhinnagattā, paggayha kandanti bhuje dujaccā;
Sammakkhitā lohitapubbalittā, gāvo yathā āghātane vikantā;
Tā bhūmibhāgasmiṃ sadā nikhātā, khandhātivattanti sajotibhūtā.
493.
‘‘Bhayañhi
Imā nu nāriyo kimakaṃsu pāpaṃ, yā bhūmibhāgasmiṃ sadā nikhātā;
Khandhātivattanti sajotibhūtā.
494.
‘‘Tassa puṭṭho viyākāsi, mātali devasārathi;
Vipākaṃ pāpakammānaṃ, jānaṃ akkhāsijānato.
495.
‘‘Kolitthiyāyo idha jīvaloke, asuddhakammā asataṃ acāruṃ;
Tā dittarūpā pati vippahāya, aññaṃ acāruṃ ratikhiḍḍahetu;
Tā jīvalokasmiṃ ramāpayitvā, khandhātivattanti sajotibhūtā’’ti.
Tattha nārīti itthiyo. Samparibhinnagattāti suṭṭhu samantato bhinnasarīrā. Dujaccāti dujjātikā virūpā jegucchā. Āghātaneti gāvaghātaṭṭhāne. Vikantāti chinnasīsā gāvo viya pubbalohitalittā hutvā Sadā nikhātāti niccaṃ jalitaayapathaviyaṃ kaṭimattaṃ pavesetvā nikhaṇitvā Khandhātivattantīti samma mātali, tā nāriyo ete pabbatakkhandhā atikkamanti. Tāsaṃ kira evaṃ kaṭippamāṇaṃ pavisitvā ṭhitakāle puratthimāya disāya jalitaayapabbato samuṭṭhahitvā asani viya viravanto āgantvā sarīraṃ saṇhakaraṇī viya pisanto gacchati. Tasmiṃ ativattitvā pacchimapasse ṭhite puna ca tāsaṃ sarīraṃ pātu bhavati. Tā dukkhaṃ adhivāsetuṃ asakkontiyo bāhā paggayha kandanti. Sesadisāsu vuṭṭhitesu jalitapabbatesupi eseva nayo. Dve pabbatā samuṭṭhāya ucchughaṭikaṃ viya pīḷenti, lohitaṃ pakkuthitaṃ sandati. Kadāci tayo pabbatā samuṭṭhāya pīḷenti. Kadāci cattāro pabbatā samuṭṭhāya tāsaṃ sarīraṃ pīḷenti. Tenāha ‘‘khandhātivattantī’’ti.
Kolitthiyāyoti kule patiṭṭhitā kuladhītaro. Asataṃ acārunti asaññatakammaṃ kariṃsu. Dittarūpāti saṭharūpā dhuttajātikā hutvā. Pati vippahāyāti attano patiṃ pajahitvā. Acārunti agamaṃsu. Ratikhiḍḍahetūti kāmaratihetu ceva khiḍḍāhetu ca. Ramāpayitvāti parapurisehi saddhiṃ attano cittaṃ ramāpayitvā idha upapannā. Atha tāsaṃ sarīraṃ ime khandhātivattanti sajotibhūtāti.
496.
‘‘Pāde gahetvā kissa ime puneke, avaṃsirā narake pātayanti;
Bhayañhi maṃ vindati sūta disvā, pucchāmi taṃ mātali devasārathi;
Ime
497.
‘‘Tassa puṭṭho viyākāsi, mātali devasārathi;
Vipākaṃ pāpakammānaṃ, jānaṃ akkhāsijānato.
498.
‘‘Ye
Te tādisā uttamabhaṇḍathenā, teme janā avaṃsirā narake pātayanti.
499.
‘‘Te vassapūgāni bahūni tattha, nirayesu dukkhaṃ vedanaṃ vedayanti;
Na hi pāpakārissa bhavanti tāṇā, sakehi kammehi purakkhatassa;
Te luddakammā pasavetva pāpaṃ, teme janā avaṃsirā narake pātayantī’’ti.
Tattha naraketi jalitaaṅgārapuṇṇe mahāāvāṭe. Te kira vajaṃ apavisantiyo gāvo viya Uttamabhaṇḍathenāti manussehi piyāyitassa varabhaṇḍassa thenakā.
Evañca pana vatvā mātalisaṅgāhako taṃ nirayaṃ antaradhāpetvā rathaṃ purato pesetvā micchādiṭṭhikānaṃ paccanaṭṭhānaṃ nirayaṃ dassesi. Tena puṭṭho cassa viyākāsi.
500.
‘‘Uccāvacāme vividhā upakkamā, nirayesu dissanti sughorarūpā;
Bhayañhi maṃ vindati sūta disvā, pucchāmi taṃ mātali devasārathi;
Ime nu maccā kimakaṃsu pāpaṃ, yeme janā adhimattā dukkhā tibbā;
Kharā kaṭukā vedanā vedayanti.
501.
‘‘Tassa puṭṭho viyākāsi, mātali devasārathi;
Vipākaṃ pāpakammānaṃ, jānaṃ akkhāsijānato.
502.
‘‘Ye
Parañca diṭṭhīsu samādapenti, te
Teme janā adhimattā dukkhā tibbā, kharā kaṭukā vedanā vedayantī’’ti.
Tattha uccāvacāmeti uccā avacā ime, khuddakā ca mahantā cāti attho. Upakkamāti kāraṇappayogā. Supāpadiṭṭhinoti ‘‘natthi dinna’’ntiādikāya dasavatthukāya micchādiṭṭhiyā suṭṭhu pāpadiṭṭhino. Vissāsakammānīti tāya diṭṭhiyā vissāsena tannissitā hutvā nānāvidhāni pāpakammāni karonti. Temeti te ime janā evarūpaṃ dukkhaṃ anubhavanti.
Iti rañño micchādiṭṭhikānaṃ paccananirayaṃ ācikkhi. Devalokepi devagaṇā rañño āgamanamaggaṃ olokayamānā sudhammāyaṃ devasabhāyaṃ nisīdiṃsuyeva. Sakkopi ‘‘kiṃ nu kho, mātali, cirāyatī’’ti upadhārento taṃ kāraṇaṃ ñatvā ‘‘mātali, attano dūtavisesaṃ dassetuṃ ‘mahārāja, asukakammaṃ katvā asukaniraye nāma paccantī’ti niraye dassento vicarati, nimirañño pana appameva āyu khīyetha, nirayadassanaṃ nāssa pariyantaṃ gaccheyyā’’ti ekaṃ mahājavaṃ
503.
‘‘Viditāni te mahārāja, āvāsaṃ pāpakamminaṃ;
Ṭhānāni luddakammānaṃ, dussīlānañca yā gati;
Uyyāhi dāni rājīsi, devarājassa santike’’ti.
Tassattho – mahārāja, imaṃ pāpakammīnaṃ sattānaṃ āvāsaṃ disvā luddakammānañca ṭhānāni tayā viditāni. Dussīlānañca yā gati nibbatti, sāpi te
Nirayakaṇḍaṃ niṭṭhitaṃ.
Saggakaṇḍaṃ
Evañca pana vatvā mātali devalokābhimukhaṃ rathaṃ pesesi. Rājā devalokaṃ gacchanto dvādasayojanikaṃ maṇimayaṃ pañcathūpikaṃ sabbālaṅkārapaṭimaṇḍitaṃ uyyānapokkharaṇisampannaṃ
504.
‘‘Pañcathūpaṃ dissatidaṃ vimānaṃ, mālāpiḷandhā sayanassa majjhe;
Tatthacchati nārī mahānubhāvā, uccāvacaṃ iddhi vikubbamānā.
505.
‘‘Vittī hi maṃ vindati sūta disvā, pucchāmi taṃ mātali devasārathi;
Ayaṃ nu nārī kimakāsi sādhuṃ, yā modati saggapattā vimāne.
506.
‘‘Tassa puṭṭho viyākāsi, mātali devasārathi;
Vipākaṃ puññakammānaṃ, jānaṃ akkhāsijānato.
507.
‘‘Yadi
Sā pattakālaṃ atithiṃ viditvā, mātāva puttaṃ sakimābhinandī;
Saṃyamā saṃvibhāgā ca, sā vimānasmi modatī’’ti.
Tattha pañcathūpanti pañcahi kūṭāgārehi samannāgataṃ. Mālāpiḷandhāti mālādīhi sabbābharaṇehi paṭimaṇḍitāti attho. Tatthacchatīti tasmiṃ Uccāvacaṃ iddhi vikubbamānāti nānappakāraṃ deviddhiṃ dassayamānā. Disvāti etaṃ disvā ṭhitaṃ maṃ vitti vindati paṭilabhati, vittisantako viya homi tuṭṭhiyā atibhūtattāti attho. Āmāyadāsīti gehadāsiyā kucchimhi jātadāsī. Ahu brāhmaṇassāti sā kira kassapadasabalassa kāle ekassa brāhmaṇassa dāsī ahosi. Sā pattakālanti tena brāhmaṇena aṭṭha salākabhattāni saṅghassa pariccattāni ahesuṃ. So gehaṃ gantvā ‘‘sve paṭṭhāya ekekassa bhikkhussa ekekaṃ kahāpaṇagghanakaṃ katvā aṭṭha salākabhattāni sampādeyyāsī’’ti brāhmaṇiṃ āha. Sā ‘‘sāmi, bhikkhu nāma dhutto, nāhaṃ sakkhissāmī’’ti paṭikkhipi. Dhītaropissa paṭikkhipiṃsu. So dāsiṃ ‘‘sakkhissasi ammā’’ti āha. Sā ‘‘sakkhissāmi ayyā’’ti sampaṭicchitvā sakkaccaṃ yāgukhajjakabhattādīni sampādetvā salākaṃ labhitvā āgataṃ pattakālaṃ atithiṃ viditvā haritagomayupalitte katapupphupahāre supaññattāsane nisīdāpetvā yathā nāma vippavāsā āgataṃ puttaṃ mātā sakiṃ abhinandati, tathā niccakālaṃ abhinandati, sakkaccaṃ parivisati, attano santakampi kiñci Saṃyamā saṃvibhāgā cāti sā sīlavatī ahosi cāgavatī ca, tasmā tena sīlena ceva cāgena ca imasmiṃ vimāne modati. Atha vā saṃyamāti indriyadamanā.
Evañca pana vatvā mātali purato rathaṃ pesetvā soṇadinnadevaputtassa satta kanakavimānāni dassesi. So tāni ca tassa ca sirisampattiṃ disvā tena katakammaṃ pucchi. Itaropissa byākāsi.
508.
‘‘Daddallamānā ābhenti, vimānā satta nimmitā;
Tattha yakkho mahiddhiko, sabbābharaṇabhūsito;
Samantā anupariyāti, nārīgaṇapurakkhato.
509.
‘‘Vittī
Ayaṃ nu macco kimakāsi sādhuṃ, yo modati saggapatto vimāne.
510.
‘‘Tassa
Vipākaṃ puññakammānaṃ, jānaṃ akkhāsijānato.
511.
‘‘Soṇadinno gahapati, esa dānapatī ahu;
Esa pabbajituddissa, vihāre satta kārayi.
512.
‘‘Sakkaccaṃ te upaṭṭhāsi, bhikkhavo tattha vāsike;
Acchādanañca bhattañca, senāsanaṃ padīpiyaṃ;
Adāsi ujubhūtesu, vippasannena cetasā.
513.
‘‘Cātuddasiṃ pañcadasiṃ, yā ca pakkhassa aṭṭhamī;
Pāṭihāriyapakkhañca, aṭṭhaṅgasusamāgataṃ.
514.
‘‘Uposathaṃ upavasī, sadā sīlesu saṃvuto;
Saṃyamā saṃvibhāgā ca, so vimānasmi modatī’’ti.
Tattha daddallamānāti jalamānā. Ābhentīti taruṇasūriyo viya obhāsanti. Tatthāti tesu paṭipāṭiyā ṭhitesu sattasu vimānesu. Yakkhoti eko devaputto. Soṇadinnoti mahārāja, ayaṃ pubbe kassapadasabalassa kāle kāsiraṭṭhe aññatarasmiṃ nigame soṇadinno nāma gahapati dānapati ahosi. So pabbajite uddissa satta vihārakuṭiyo kāretvā tattha vāsike bhikkhū catūhi paccayehi sakkaccaṃ upaṭṭhāsi, uposathañca upavasi, niccaṃ sīlesu ca saṃvuto ahosi. So tato cavitvā idhūpapanno modatīti attho. Ettha ca pāṭihāriyapakkhanti idaṃ pana aṭṭhamīuposathassa paccuggamanānugamanavasena sattaminavamiyo, cātuddasīpannarasīnaṃ paccuggamanānugamanavasena terasīpāṭipade ca sandhāya vuttaṃ.
Evaṃ
515.
‘‘Pabhāsati
Nārīvaragaṇākiṇṇaṃ, kūṭāgāravarocitaṃ;
Upetaṃ annapānehi, naccagītehi cūbhayaṃ.
516.
‘‘Vittī hi maṃ vindati sūta disvā, pucchāmi taṃ mātali devasārathi;
Ime nu maccā kimakaṃsu sādhuṃ, yā modare saggapattā vimāne.
517.
‘‘Tassa puṭṭho viyākāsi, mātali devasārathi;
Vipākaṃ puññakammānaṃ, jānaṃ akkhāsijānato.
518.
‘‘Yā kāci nāriyo idha jīvaloke, sīlavantiyo upāsikā;
Dāne ratā niccaṃ pasannacittā, sacce ṭhitā uposathe appamattā;
Saṃyamā saṃvibhāgā ca, tā vimānasmi modare’’ti.
Tattha byamhanti vimānaṃ, pāsādoti vuttaṃ hoti. Phalikāsūti phalikabhittīsu. Nārīvaragaṇākiṇṇanti varanārigaṇehi ākiṇṇaṃ. Kūṭāgāravarocitanti varakūṭāgārehi ocitaṃ samocitaṃ, vaḍḍhitanti attho. Ubhayanti ubhayehi. ‘‘Yā kācī’’ti idaṃ kiñcāpi aniyametvā vuttaṃ, tā pana kassapabuddhasāsane bārāṇasiyaṃ upāsikā hutvā gaṇabandhanena etāni vuttappakārāni puññāni katvā taṃ dibbasampattiṃ pattāti veditabbā.
Athassa so purato rathaṃ pesetvā ekaṃ ramaṇīyaṃ maṇivimānaṃ dassesi. Taṃ same bhūmibhāge patiṭṭhitaṃ ubbedhasampannaṃ maṇipabbato viya obhāsamānaṃ tiṭṭhati, dibbagītavāditaninnāditaṃ bahūhi devaputtehi samparikiṇṇaṃ. Taṃ disvā rājā tesaṃ devaputtānaṃ katakammaṃ pucchi, itaropissa byākāsi.
519.
‘‘Pabhāsati
Upetaṃ bhūmibhāgehi, vibhattaṃ bhāgaso mitaṃ.
520.
‘‘Āḷambarā
Dibbā saddā niccharanti, savanīyā manoramā.
521.
‘‘Nāhaṃ evaṃgataṃ jātu, evaṃsuruciraṃ pure;
Saddaṃ samabhijānāmi, diṭṭhaṃ vā yadi vā sutaṃ.
522.
‘‘Vittī hi maṃ vindati sūta disvā, pucchāmi taṃ mātali devasārathi;
Ime nu maccā kimakaṃsu sādhuṃ, ye modare saggapattā vimāne.
523.
‘‘Tassa puṭṭho viyākāsi, mātali devasārathi;
Vipākaṃ puññakammānaṃ, jānaṃ akkhāsijānato.
524.
‘‘Ye keci maccā idha jīvaloke, sīlavantā upāsakā;
Ārāme udapāne ca, papā saṅkamanāni ca;
Arahante sītibhūte, sakkaccaṃ paṭipādayuṃ.
525.
‘‘Cīvaraṃ piṇḍapātañca, paccayaṃ sayanāsanaṃ;
Adaṃsu ujubhūtesu, vippasannena cetasā.
526.
‘‘Cātuddasiṃ pañcadasiṃ, yā ca pakkhassa aṭṭhamī;
Pāṭihāriyapakkhañca, aṭṭhaṅgasusamāgataṃ.
527.
‘‘Uposathaṃ upavasuṃ, sadā sīlesu saṃvutā;
Saṃyamā saṃvibhāgā ca, te vimānasmi modare’’ti.
Tattha veḷuriyāsūti veḷuriyabhittīsu. Bhūmibhāgehīti ramaṇīyehi bhūmibhāgehi upetaṃ. Āḷambarā mudiṅgā cāti ete dve ettha vajjanti. Naccagītā suvāditāti nānappakārāni naccāni Evaṃgatanti evaṃ manoramabhāvaṃ gataṃ. ‘‘Ye kecī’’ti idampi kāmaṃ aniyametvā vuttaṃ, te pana kassapabuddhakāle bārāṇasivāsino upāsakā hutvā gaṇabandhanena etāni puññāni katvā taṃ sampattiṃ pattāti veditabbā. Tattha paṭipādayunti Paccayanti gilānapaccayaṃ. Adaṃsūti evaṃ nānappakārakaṃ dānaṃ adaṃsūti.
Itissa so tesaṃ katakammaṃ ācikkhitvā purato rathaṃ pesetvā aparampi phalikavimānaṃ dassesi. Taṃ anekakūṭāgārapaṭimaṇḍitaṃ, nānākusumasañchannadibbataruṇavanapaṭimaṇḍitatīrāya, vividhavihaṅgamaninnāditāya nimmalasalilāya nadiyā parikkhittaṃ
528.
‘‘Pabhāsati midaṃ byamhaṃ, phalikāsu sunimmitaṃ;
Nārīvaragaṇākiṇṇaṃ, kūṭāgāravarocitaṃ.
529.
‘‘Upetaṃ annapānehi, naccagītehi cūbhayaṃ;
Najjo cānupariyāti, nānāpupphadumāyutā.
530.
‘‘Vittī hi maṃ vindati sūta disvā, pucchāmi taṃ mātali devasārathi;
Ayaṃ nu macco kiṃmakāsi sādhuṃ, yo modatī saggapatto vimāne.
531.
‘‘Tassa puṭṭho viyākāsi, mātali devasārathi;
Vipākaṃ puññakammānaṃ, jānaṃ akkhāsijānato.
532.
‘‘Mithilāyaṃ gahapati, esa dānapatī ahu;
Ārāme udapāne ca, papā saṅkamanāni ca;
Arahante sītibhūte, sakkaccaṃ paṭipādayi.
533.
‘‘Cīvaraṃ piṇḍapātañca, paccayaṃ sayanāsanaṃ;
Adāsi ujubhūtesu, vippasannena cetasā.
534.
‘‘Cātuddasiṃ
Pāṭihāriyapakkhañca, aṭṭhaṅgasusamāgataṃ.
535.
‘‘Uposathaṃ
Saṃyamā saṃvibhāgā ca, so vimānasmi modatī’’ti.
Tattha najjoti vacanavipallāso, ekā nadī taṃ vimānaṃ parikkhipitvā gatāti attho. Nānāpupphadumāyutāti sā nadī nānāpupphehi dumehi āyutā. Mithilāyanti esa mahārāja, kassapabuddhakāle mithilanagare eko gahapati dānapati ahosi. So etāni ārāmaropanādīni puññāni katvā imaṃ sampattiṃ pattoti.
Evamassa tena katakammaṃ ācikkhitvā purato rathaṃ pesetvā aparampi phalikavimānaṃ dassesi. Taṃ purimavimānato atirekāya nānāpupphaphalasañchannāya taruṇavanaghaṭāya samannāgataṃ. Taṃ disvā rājā tāya sampattiyā samannāgatassa devaputtassa katakammaṃ pucchi, itaropissa byākāsi.
536.
‘‘Pabhāsati midaṃ byamhaṃ, phalikāsu sunimmitaṃ;
Nārīvaragaṇākiṇṇaṃ, kūṭāgāravarocitaṃ.
537.
‘‘Upetaṃ
Najjo cānupariyāti, nānāpupphadumāyutā.
538.
‘‘Rājāyatanā kapitthā ca, ambā sālā ca jambuyo;
Tindukā ca piyālā ca, dumā niccaphalā bahū.
539.
‘‘Vittī hi maṃ vindati sūta disvā, pucchāmi taṃ mātali devasārathi;
Ayaṃ nu macco kimakāsi sādhuṃ, yo modatī saggapatto vimāne.
540.
‘‘Tassa puṭṭho viyākāsi, mātali devasārathi;
Vipākaṃ puññakammānaṃ, jānaṃ akkhāsijānato.
541.
‘‘Mithilāyaṃ
Ārāme udapāne ca, papā saṅkamanāni ca;
Arahante sītibhūte, sakkaccaṃ paṭipādayi.
542.
‘‘Cīvaraṃ
Adāsi ujubhūtesu, vippasannena cetasā.
543.
‘‘Cātuddasiṃ pañcadasiṃ, yā ca pakkhassa aṭṭhamī;
Pāṭihāriyapakkhañca, aṭṭhaṅgasusamāgataṃ.
544.
‘‘Uposathaṃ upavasī, sadā sīlesu saṃvuto;
Saṃyamā saṃvibhāgā ca, so vimānasmi modatī’’ti.
Tattha mithilāyanti esa, mahārāja, kassapabuddhakāle videharaṭṭhe mithilanagare eko gahapati dānapati ahosi. So etāni puññāni katvā imaṃ sampattiṃ pattoti.
Evamassa tena katakammaṃ ācikkhitvā purato rathaṃ pesetvā purimasadisameva aparampi veḷuriyavimānaṃ dassetvā tattha sampattiṃ anubhavantassa devaputtassa katakammaṃ puṭṭho ācikkhi.
545.
‘‘Pabhāsati midaṃ byamhaṃ, veḷuriyāsu nimmitaṃ;
Upetaṃ bhūmibhāgehi, vibhattaṃ bhāgaso mitaṃ.
546.
‘‘Āḷambarā mudiṅgā ca, naccagītā suvāditā;
Dibyā saddā niccharanti, savanīyā manoramā.
547.
‘‘Nāhaṃ evaṃgataṃ jātu, evaṃsuruciraṃ pure;
Saddaṃ samabhijānāmi, diṭṭhaṃ vā yadi vā sutaṃ.
548.
‘‘Vittī hi maṃ vindati sūta disvā, pucchāmi taṃ mātali devasārathi;
Ayaṃ
549.
‘‘Tassa
Vipākaṃ puññakammānaṃ, jānaṃ akkhāsijānato.
550.
‘‘Bārāṇasiyaṃ gahapati, esa dānapatī ahu;
Ārāme udapāne ca, papā saṅkamanāni ca;
Arahante sītibhūte, sakkaccaṃ paṭipādayi.
551.
‘‘Cīvaraṃ
Adāsi ujubhūtesu, vippasannena cetasā.
552.
‘‘Cātuddasiṃ pañcadasiṃ, yā ca pakkhassa aṭṭhamī;
Pāṭihāriyapakkhañca, aṭṭhaṅgasusamāgataṃ.
553.
‘‘Uposathaṃ upavasī, sadā sīlesu saṃvuto;
Saṃyamā saṃvibhāgā ca, so vimānasmi modatī’’ti.
Athassa purato rathaṃ pesetvā bālasūriyasannibhaṃ kanakavimānaṃ dassetvā tattha nivāsino devaputtassa sampattiṃ puṭṭho ācikkhi.
554.
‘‘Yathā udayamādicco, hoti lohitako mahā;
Tathūpamaṃ idaṃ byamhaṃ, jātarūpassa nimmitaṃ.
555.
‘‘Vittī hi maṃ vindati sūta disvā, pucchāmi taṃ mātali devasārathi;
Ayaṃ nu macco kimakāsi sādhuṃ, yo modatī saggapatto vimāne.
556.
‘‘Tassa puṭṭho viyākāsi, mātali devasārathi;
Vipākaṃ puññakammānaṃ, jānaṃ akkhāsijānato.
557.
‘‘Sāvatthiyaṃ
Ārāme udapāne ca, papā saṅkamanāni ca;
Arahante sītibhūte, sakkaccaṃ paṭipādayi.
558.
‘‘Cīvaraṃ piṇḍapātañca, paccayaṃ sayanāsanaṃ;
Adāsi ujubhūtesu, vippasannena cetasā.
559.
‘‘Cātuddasiṃ pañcadasiṃ, yā ca pakkhassa aṭṭhamī;
Pāṭihāriyapakkhañca, aṭṭhaṅgasusamāgataṃ.
560.
‘‘Uposathaṃ upavasī, sadā sīlesu saṃvuto;
Saṃyamā saṃvibhāgā ca, so vimānasmi modatī’’ti.
Tattha udayamādiccoti uggacchanto ādicco. Sāvatthiyanti kassapabuddhakāle sāvatthinagare eko gahapati dānapati ahosi. So etāni puññāni katvā imaṃ sampattiṃ pattoti.
Evaṃ
561.
‘‘Vehāyasāme bahukā, jātarūpassa nimmitā;
Daddallamānā ābhenti, vijjuvabbhaghanantare.
562.
‘‘Vittī hi maṃ vindati sūta disvā, pucchāmi taṃ mātali devasārathi;
Ime nu maccā kimakaṃsu sādhuṃ, ye modare saggapattā vimāne.
563.
‘‘Tassa
Vipākaṃ puññakammānaṃ, jānaṃ akkhāsijānato.
564.
‘‘Saddhāya suniviṭṭhāya, saddhamme suppavedite;
Akaṃsu satthu vacanaṃ, sammāsambuddhasāsane;
Tesaṃ etāni ṭhānāni, yāni tvaṃ rāja passasī’’ti.
Tattha vehāyasāmeti vehāyasā ime ākāseyeva saṇṭhitā. Ākāsaṭṭhakavimānā imeti vadati. Vijjuvabbhaghanantareti ghanavalāhakantare jalamānā vijju viya. Suniviṭṭhāyāti maggena āgatattā suppatiṭṭhitāya. Idaṃ vuttaṃ hoti – mahārāja, ete pure niyyānike kassapabuddhasāsane pabbajitvā parisuddhasīlā samaṇadhammaṃ karontā sotāpattiphalaṃ sacchikatvā arahattaṃ nibbattetuṃ asakkontā tato cutā imesu kanakavimānesu uppannā. Etesaṃ kassapabuddhasāvakānaṃ tāni ṭhānāni, yāni tvaṃ, mahārāja, passasīti.
Evamassa
565.
‘‘Viditāni te mahārāja, āvāsaṃ pāpakamminaṃ;
Atho kalyāṇakammānaṃ, ṭhānāni viditāni te;
Uyyāhi dāni rājīsi, devarājassa santike’’ti.
Tattha āvāsanti mahārāja, tayā paṭhamameva nerayikānaṃ āvāsaṃ disvā pāpakammānaṃ ṭhānāni viditāni, idāni pana ākāsaṭṭhakavimānāni passantena atho kalyāṇakammānaṃ ṭhānāni viditāni, idāni devarājassa santike sampattiṃ daṭṭhuṃ uyyāhi gacchāhīti.
Evañca
566.
‘‘Sahassayuttaṃ
Yāyamāno mahārājā, addā sīdantare nage;
Disvānāmantayī sūtaṃ, ime ke nāma pabbatā’’ti.
Tattha hayavāhinti hayehi vāhiyamānaṃ. Dibbayānamadhiṭṭhitoti dibbayāne ṭhito hutvā. Addāti addasa. Sīdantareti sīdāmahāsamuddassa antare. Tasmiṃ kira mahāsamudde udakaṃ sukhumaṃ, morapiñchamattampi pakkhittaṃ patiṭṭhātuṃ na sakkoti sīdateva, tasmā so ‘‘sīdāmahāsamuddo’’ti vuccati. Tassa antare. Nageti pabbate. Ke nāmāti ke nāma nāmena ime pabbatāti.
Evaṃ nimiraññā puṭṭho mātali devaputto āha –
568.
‘‘Sudassano karavīko, īsadharo yugandharo;
Nemindharo vinatako, assakaṇṇo girī brahā.
569.
‘‘Ete sīdantare nagā, anupubbasamuggatā;
Mahārājānamāvāsā, yāni tvaṃ rāja passasī’’ti.
Tattha sudassanoti ayaṃ, mahārāja, etesaṃ sabbabāhiro sudassano pabbato nāma, tadanantare karavīko nāma, so sudassanato uccataro Anupubbasamuggatāti ete sīdantaramahāsamudde satta pabbatā anupaṭipāṭiyā samuggatā sopānasadisā hutvā ṭhitā. Yānīti ye tvaṃ, mahārāja, ime pabbate passasi, ete catuṇṇaṃ mahārājānaṃ āvāsāti.
Evamassa
570.
‘‘Anekarūpaṃ ruciraṃ, nānācitraṃ pakāsati;
Ākiṇṇaṃ indasadisehi, byaggheheva surakkhitaṃ.
571.
‘‘Vittī
Imaṃ nu dvāraṃ kimabhaññamāhu, manoramaṃ dissati dūratova.
572.
‘‘Tassa puṭṭho viyākāsi, mātali devasārathi;
Vipākaṃ puññakammānaṃ, jānaṃ akkhāsijānato.
573.
‘‘‘Citrakūṭo’ti yaṃ āhu, devarājapavesanaṃ;
Sudassanassa girino, dvārañhetaṃ pakāsati.
574.
‘‘Anekarūpaṃ
Ākiṇṇaṃ indasadisehi, byaggheheva surakkhitaṃ;
Pavisetena rājīsi, arajaṃ bhūmimakkamā’’ti.
Tattha anekarūpanti anekajātikaṃ. Nānācitranti nānāratanacitraṃ. Pakāsatīti kiṃ nāma etaṃ paññāyati. Ākiṇṇanti samparipuṇṇaṃ. Byaggheheva surakkhitanti yathā nāma byagghehi vā sīhehi vā mahāvanaṃ, evaṃ indasadiseheva surakkhitaṃ. Tāsañca pana indapaṭimānaṃ ārakkhaṇatthāya ṭhapitabhāvo ekakanipāte kulāvakajātake (jā. 1.1.31) vuttanayena gahetabbo. Kiṃmabhaññamāhūti kinnāmaṃ vadanti. Pavesananti nikkhamanappavesanatthāya nimmitaṃ. Sudassanassāti sobhanadassanassa sinerugirino. Dvāraṃ hetanti etaṃ sinerumatthake patiṭṭhitassa dasasahassayojanikassa devanagarassa dvāraṃ pakāsati, dvārakoṭṭhako paññāyatīti attho. Pavisetenāti etena dvārena devanagaraṃ pavisa. Arajaṃ bhūmimakkamāti arajaṃ suvaṇṇarajatamaṇimayaṃ nānāpupphehi samākiṇṇaṃ dibbabhūmiṃ dibbayānena akkama, mahārājāti.
Evañca
575.
‘‘Sahassayuttaṃ hayavāhiṃ, dibbayānamadhiṭṭhito;
Yāyamāno mahārājā, addā devasabhaṃ ida’’nti.
So dibbayāne ṭhitova gacchanto sudhammādevasabhaṃ disvā mātaliṃ pucchi, sopissa ācikkhi.
576.
‘‘Yathā sarade ākāse, nīlobhāso padissati;
Tathūpamaṃ idaṃ byamhaṃ, veḷuriyāsu nimmitaṃ.
577.
‘‘Vittī hi maṃ vindati sūta disvā, pucchāmi taṃ mātali devasārathi;
Imaṃ nu byamhaṃ kimabhaññamāhu, manoramaṃ dissati dūratova.
578.
‘‘Tassa
Vipākaṃ puññakammānaṃ, jānaṃ akkhāsijānato.
579.
‘‘‘Sudhammā’
Veḷuriyārucirā citrā, dhārayanti sunimmitā.
580.
‘‘Aṭṭhaṃsā sukatā thambhā, sabbe veḷuriyāmayā;
Yattha devā tāvatiṃsā, sabbe indapurohitā.
581.
‘‘Atthaṃ devamanussānaṃ, cintayantā samacchare;
Pavisetena rājīsi, devānaṃ anumodananti.
Tattha idanti nipātamattaṃ, devasabhaṃ addasāti attho. Passesāti passa esā. Veḷuriyā rucirāti ruciraveḷuriyā. Citrāti nānāratanavicitrā. Dhārayantīti imaṃ sabhaṃ ete aṭṭhaṃsādibhedā sukatā thambhā dhārayanti. Indapurohitāti indaṃ purohitaṃ purecārikaṃ katvā parivāretvā Pavisetenāti iminā maggena yattha devā aññamaññaṃ anumodantā acchanti, taṃ ṭhānaṃ devānaṃ anumodanaṃ pavisa.
Devāpi kho tassāgamanamaggaṃ olokentāva nisīdiṃsu. Te ‘‘rājā āgato’’ti sutvā dibbagandhavāsapupphahatthā yāva cittakūṭadvārakoṭṭhakā paṭimaggaṃ gantvā mahāsattaṃ dibbagandhamālādīhi pūjayantā sudhammādevasabhaṃ ānayiṃsu. Rājā rathā otaritvā devasabhaṃ pāvisi. Devā āsanena nimantayiṃsu. Sakkopi āsanena ceva kāmehi ca nimantesi. Tamatthaṃ pakāsento satthā āha –
582.
‘‘Taṃ devā paṭinandiṃsu, disvā rājānamāgataṃ;
Svāgataṃ te mahārāja, atho te adurāgataṃ;
Nisīda dāni rājīsi, devarājassa santike.
583.
‘‘Sakkopi paṭinandittha, vedehaṃ mithilaggahaṃ;
Nimantayittha kāmehi, āsanena ca vāsavo.
584.
‘‘Sādhu
Vasa devesu rājīsi, sabbakāmasamiddhisu;
Tāvatiṃsesu devesu, bhuñja kāme amānuse’’ti.
Tattha paṭinandiṃsūti sampiyāyiṃsu, haṭṭhatuṭṭhāva hutvā sampaṭicchiṃsu. Sabbakāmasamiddhisūti sabbesaṃ kāmānaṃ samiddhiyuttesu.
Evaṃ sakkena dibbakāmehi ceva āsanena ca nimantito rājā paṭikkhipanto āha –
585.
‘‘Yathā yācitakaṃ yānaṃ, yathā yācitakaṃ dhanaṃ;
Evaṃ sampadamevetaṃ, yaṃ parato dānapaccayā.
586.
‘‘Na
Sayaṃkatāni puññāni, taṃ me āveṇikaṃ dhanaṃ.
587.
‘‘Sohaṃ
Dānena samacariyāya, saṃyamena damena ca;
Yaṃ katvā sukhito hoti, na ca pacchānutappatī’’ti.
Tattha yaṃ parato dānapaccayāti yaṃ parato tassa parassa dānapaccayā tena dinnattā labbhati, taṃ yācitakasadisaṃ hoti, tasmā nāhaṃ etaṃ icchāmi. Sayaṃkatānīti yāni pana mayā attanā katāni puññāni, tameva mama parehi asādhāraṇattā āveṇikaṃ dhanaṃ anugāmiyadhanaṃ. Samacariyāyāti tīhi dvārehi samacariyāya. Saṃyamenāti sīlarakkhaṇena. Damenāti indriyadamena.
Evaṃ mahāsatto devānaṃ madhurasaddena dhammaṃ desesi. Dhammaṃ desentoyeva manussagaṇanāya satta divasāni ṭhatvā devagaṇaṃ kosetvā devagaṇamajjhe ṭhitova mātalissa guṇaṃ kathento āha –
588.
‘‘Bahūpakāro no bhavaṃ, mātali devasārathi;
Yo me kalyāṇakammānaṃ, pāpānaṃ paṭidassayī’’ti.
Tattha yo me kalyāṇakammānaṃ, pāpānaṃ paṭidassayīti yo esa mayhaṃ kalyāṇakammānaṃ devānañca ṭhānāni pāpakammānaṃ nerayikānañca pāpāni ṭhānāni dassesīti attho.
Saggakaṇḍaṃ niṭṭhitaṃ.
Atha rājā sakkaṃ āmantetvā ‘‘icchāmahaṃ, mahārāja, manussalokaṃ gantu’’nti āha. Sakko ‘‘tena hi, samma mātali, nimirājānaṃ tattheva mithilaṃ nehī’’ti āha. So ‘‘sādhū’’ti sampaṭicchitvā rathaṃ upaṭṭhāpesi. Rājā devagaṇehi saddhiṃ sammoditvā deve nivattāpetvā rathaṃ abhiruhi. Mātali rathaṃ pesento pācīnadisābhāgena mithilaṃ pāpuṇi. Mahājano dibbarathaṃ disvā ‘‘rājā no āgato’’ti pamudito ahosi. Mātali mithilaṃ padakkhiṇaṃ katvā tasmiṃyeva sīhapañjare mahāsattaṃ otāretvā ‘‘gacchāmahaṃ, mahārājā’’ti āpucchitvā sakaṭṭhānameva gato. Mahājanopi rājānaṃ parivāretvā ‘‘kīdiso, deva, devaloko’’ti pucchi. Rājā devatānañca sakkassa ca devarañño sampattiṃ vaṇṇetvā ‘‘tumhepi dānādīni
So aparabhāge kappakena palitassa jātabhāve ārocite palitaṃ suvaṇṇasaṇḍāsena uddharāpetvā hatthe ṭhapetvā kappakassa
‘‘Uttamaṅgaruhā mayhaṃ, ime jātā vayoharā;
Pāhubhūtā devadūtā, pabbajjāsamayo mamā’’ti. –
Gāthaṃ vatvā purimarājāno viya pabbajitvā tasmiṃyeva ambavane viharanto cattāro brahmavihāre bhāvetvā brahmalokūpago ahosi. Tassevaṃ pabbajitabhāvaṃ āvikaronto satthā osānagāthamāha –
589.
‘‘Idaṃ vatvā nimirājā, vedeho mithilaggaho;
Puthuyaññaṃ yajitvāna, saṃyamaṃ ajjhupāgamī’’ti.
Tattha idaṃ vatvāti ‘‘uttamaṅgaruhā mayha’’nti imaṃ gāthaṃ vatvā. Puthuyaññaṃ yajitvānāti mahādānaṃ datvā. Saṃyamaṃ ajjhupāgamīti sīlasaṃyamaṃ upagato.
Putto panassa kāḷārajanako nāma taṃ vaṃsaṃ upacchindi.
Satthā imaṃ dhammadesanaṃ āharitvā ‘‘na, bhikkhave, idāneva, pubbepi tathāgato mahābhinikkhamanaṃ nikkhantoyevā’’ti vatvā jātakaṃ samodhānesi ‘‘tadā sakko anuruddho ahosi, mātali ānando, caturāsīti khattiyasahassāni buddhaparisā, nimirājā pana ahameva sammāsambuddho ahosi’’nti.
Nimijātakavaṇṇanā catutthā.
[542] 5. Umaṅgajātakavaṇṇanā
Pañcālosabbasenāyāti idaṃ satthā jetavane viharanto paññāpāramiṃ ārabbha kathesi. Ekadivasañhi bhikkhū dhammasabhāyaṃ sannisinnā tathāgatassa paññāpāramiṃ vaṇṇayantā nisīdiṃsu ‘‘mahāpañño, āvuso, tathāgato puthupañño gambhīrapañño hāsapañño javanapañño tikkhapañño nibbedhikapañño parappavādamaddano, attano paññānubhāvena kūṭadantādayo brāhmaṇe, sabhiyādayo paribbājake, aṅgulimālādayo core, āḷavakādayo yakkhe, sakkādayo deve, bakādayo brahmāno ca dametvā nibbisevane akāsi, bahujanakāye pabbajjaṃ datvā maggaphalesu patiṭṭhāpesi, evaṃ mahāpañño, āvuso, satthā’’ti. Satthā āgantvā ‘‘kāya nuttha, bhikkhave, etarahi kathāya sannisinnā’’ti pucchitvā ‘‘imāya nāmā’’ti
Atīte videharaṭṭhe mithilāyaṃ vedeho nāma rājā rajjaṃ kāresi. Tassa atthadhammānusāsakā cattāro paṇḍitā ahesuṃ senako, pukkuso, kāmindo, devindo cāti. Tadā rājā bodhisattassa paṭisandhiggahaṇadivase paccūsakāle evarūpaṃ supinaṃ addasa – rājaṅgaṇe catūsu koṇesu cattāro aggikkhandhā mahāpākārappamāṇā uṭṭhāya pajjalanti. Tesaṃ majjhe khajjopanakappamāṇo aggikkhando uṭṭhahitvā taṅkhaṇaññeva cattāro aggikkhandhe atikkamitvā yāva brahmalokā uṭṭhāya sakalacakkavāḷaṃ obhāsetvā ṭhito, bhūmiyaṃ patito sāsapabījamattampi paññāyati. Taṃ sadevakā lokā samārakā sabrahmakā gandhamālādīhi pūjenti, mahājano jālantareneva carati, lomakūpamattampi uṇhaṃ na gaṇhāti. Rājā imaṃ supinaṃ disvā bhītatasito uṭṭhāya ‘‘kiṃ nu kho me bhavissatī’’ti cintento nisinnakova aruṇaṃ uṭṭhāpesi.
Cattāropi paṇḍitā pātovāgantvā ‘‘kacci, deva, sukhaṃ sayitthā’’ti sukhaseyyaṃ pucchiṃsu. So ‘‘kuto me sukhaseyyaṃ laddha’’nti vatvā ‘‘evarūpo
Mithilāyaṃ pana catūsu dvāresu pācīnayavamajjhako, dakkhiṇayavamajjhako, pacchimayavamajjhako, uttarayavamajjhakoti cattāro gāmā ahesuṃ. Tesu pācīnayavamajjhake
Sā tassa hatthe osadhaghaṭikaṃ disvā ‘‘tāta, kiṃ te laddha’’nti āha. ‘‘Osadhaṃ, ammā’’ti dibbosadhaṃ mātu hatthe ṭhapesi. Ṭhapetvā ca pana ‘‘amma, idaṃ osadhaṃ yena kenaci ābādhena ābādhikānaṃ dethā’’ti āha. Sā tuṭṭhapahaṭṭhā sirivaḍḍhanaseṭṭhino ārocesi. Tassa pana sattavassiko sīsābādho atthi. So tuṭṭhapahaṭṭho hutvā ‘‘ayaṃ mātukucchito
Idañcassa ahosi ‘‘mama putto mahāpuñño, na ekakova nibbattissati, iminā saddhiṃ jātadārakehi bhavitabba’’nti. So olokāpento dārakasahassānaṃ nibbattabhāvaṃ sutvā sabbesampi kumārakānaṃ piḷandhanāni datvā dhātiyo dāpesi ‘‘puttassa me upaṭṭhākā bhavissantī’’ti. Bodhisattena saddhiṃyeva tesaṃ maṅgalaṭṭhāne maṅgalaṃ kāresi. Dārake alaṅkaritvā mahāsattassa upaṭṭhātuṃ ānenti. Bodhisatto tehi saddhiṃ kīḷanto vaḍḍhitvā sattavassikakāle suvaṇṇapaṭimā viya abhirūpo ahosi. Athassa gāmamajjhe tehi saddhiṃ kīḷantassa hatthiassādīsu āgacchantesu kīḷāmaṇḍalaṃ bhijjati. Vātātapapaharaṇakāle dārakā kilamanti. Ekadivasañca tesaṃ kīḷantānaṃyeva akālamegho uṭṭhahi. Taṃ disvā nāgabalo bodhisatto dhāvitvā ekasālaṃ pāvisi. Itare dārakā pacchato dhāvantā aññamaññassa pādesu paharitvā upakkhalitvā patitā jaṇṇukabhedādīni pāpuṇiṃsu. Bodhisattopi ‘‘imasmiṃ ṭhāne kīḷāsālaṃ kātuṃ vaṭṭati, evaṃ vāte vā vasse
Mahāsatto mahāvaḍḍhakiṃ pakkosāpetvā ‘‘imasmiṃ ṭhāne sālaṃ karohī’’ti sahassaṃ adāsi. So ‘‘sādhū’’ti sampaṭicchitvā sahassaṃ gahetvā khāṇukaṇṭake koṭṭetvā bhūmiṃ samaṃ kāretvā suttaṃ pasāresi. Mahāsatto tassa suttapasāraṇavidhānaṃ anārādhento ‘‘ācariya, evaṃ apasāretvā sādhukaṃ pasārehī’’ti āha. Sāmi, ahaṃ attano sippānurūpena pasāresiṃ, ito aññaṃ na jānāmīti. ‘Ettakaṃ ajānanto tvaṃ amhākaṃ dhanaṃ gahetvā sālaṃ kathaṃ karissasi, āhara, suttaṃ pasāretvā te dassāmī’’ti āharāpetvā sayaṃ suttaṃ pasāresi. Taṃ vissakammadevaputtassa pasāritaṃ viya
Tato ‘‘na ettakena sālā sobhati, pokkharaṇiṃ pana kāretuṃ vaṭṭatī’’ti pokkharaṇiṃ khaṇāpetvā iṭṭhakavaḍḍhakiṃ pakkosāpetvā sayaṃ vicāretvā sahassavaṅkaṃ satatitthaṃ pokkharaṇiṃ kāresi. Sā pañcavidhapadumasañchannā nandāpokkharaṇī viya ahosi. Tassā tīre pupphaphaladhare nānārukkhe ropāpetvā nandanavanakappaṃ uyyānaṃ kāresi. Tameva ca sālaṃ nissāya dhammikasamaṇabrāhmaṇānañceva āgantukagamikādīnañca dānavattaṃ paṭṭhapesi. Tassa sā kiriyā sabbattha pākaṭā ahosi
Vedeharājāpi sattavassaccayena ‘‘cattāro paṇḍitā ‘amhe abhibhavitvā pañcamo paṇḍito uppajjissatī’ti me kathayiṃsu, kattha so etarahī’’ti saritvā ‘‘tassa vasanaṭṭhānaṃ jānāthā’’ti catūhi dvārehi cattāro amacce pesesi. Sesadvārehi nikkhantā amaccā mahāsattaṃ na passiṃsu. Pācīnadvārena nikkhanto amacco pana sālādīni disvā ‘‘paṇḍitena nāma imissā sālāya kārakena vā kārāpakena vā bhavitabba’’nti
Sattadārakapañho
Tatridaṃ vīmaṃsanuddānaṃ –
‘‘Maṃsaṃ goṇo ganthi suttaṃ, putto goto rathena ca;
Daṇḍo sīsaṃ ahī ceva, kukkuṭo maṇi vijāyanaṃ;
Odanaṃ vālukañcāpi, taḷākuyyānaṃ gadrabho maṇī’’ti.
Tattha maṃsanti ekadivasaṃ bodhisatte kīḷāmaṇḍalaṃ gacchante eko seno sūnaphalakato maṃsapesiṃ gahetvā ākāsaṃ pakkhandi. Taṃ disvā dārakā ‘‘maṃsapesiṃ chaḍḍāpessāmā’’ti senaṃ anubandhiṃsu. Seno ito cito ca dhāvati. Te uddhaṃ oloketvā tassa pacchato pacchato gacchantā pāsāṇādīsu upakkhalitvā kilamanti. Atha ne paṇḍito āha ‘‘chaḍḍāpessāmi na’’nti. ‘‘Chaḍḍāpehi sāmī’’ti. ‘‘Tena hi passathā’’ti so uddhaṃ anoloketvāva vātavegena dhāvitvā senassa chāyaṃ akkamitvā pāṇiṃ paharitvā mahāravaṃ ravi. Tassa tejena so saddo senassa kucchiyaṃ vinivijjhitvā nicchārito viya ahosi. So bhīto maṃsaṃ chaḍḍesi. Mahāsatto chaḍḍitabhāvaṃ ñatvā chāyaṃ olokentova bhūmiyaṃ patituṃ
Goṇoti eko pācīnayavamajjhakagāmavāsī puriso ‘‘vasse patite kasissāmī’’ti gāmantarato goṇe kiṇitvā ānetvā gehe vasāpetvā punadivase gocaratthāya tiṇabhūmiṃ ānetvā goṇapiṭṭhe nisinno kilantarūpo otaritvā rukkhamūle nipannova niddaṃ okkami. Tasmiṃ khaṇe eko coro goṇe gahetvā palāyi. So pabujjhitvā goṇe apassanto ito cito
Atha ne paṇḍito ‘‘ahaṃ vo aḍḍaṃ dhammena vinicchinissāmi, ṭhassatha me vinicchaye’’ti pucchitvā ‘‘āma, sāmi, ṭhassāmā’’ti vutte ‘‘mahājanassa manaṃ gaṇhituṃ vaṭṭatī’’ti paṭhamaṃ coraṃ pucchi ‘‘tayā ime goṇā kiṃ khādāpitā kiṃ pāyitā’’ti? ‘‘Yāguṃ pāyitā tilapiṭṭhañca māse ca khādāpitā’’ti. Tato goṇasāmikaṃ pucchi. So āha – ‘‘sāmi, kuto me duggatassa yāguādīni laddhāni, tiṇameva khādāpitā’’ti. Paṇḍito tesaṃ kathaṃ parisaṃ gāhāpetvā piyaṅgupattāni āharāpetvā koṭṭāpetvā udakena maddāpetvā goṇe pāyesi. Goṇā tiṇameva chaḍḍayiṃsu. Paṇḍito ‘‘passatheta’’nti mahājanassa dassetvā coraṃ pucchi ‘‘tvaṃ corosi, na corosī’’ti? So ‘‘coromhī’’ti āha. ‘‘Tena hi tvaṃ ito paṭṭhāya mā evarūpamakāsī’’ti ovadi. Bodhisattassa parisā pana taṃ hatthapādehi koṭṭetvā dubbalamakāsi. Atha naṃ paṇḍito ‘‘diṭṭhadhammeyeva tāva imaṃ dukkhaṃ labhasi, samparāye pana nirayādīsu mahādukkhaṃ anubhavissasi, samma, tvaṃ ito paṭṭhāya pajahetaṃ kamma’’nti vatvā tassa pañca sīlāni adāsi. Amacco taṃ pavattiṃ yathābhūtaṃ rañño ārocāpesi. Rājā senakaṃ pucchi ‘‘kiṃ, senaka, ānema paṇḍita’’nti. ‘‘Goṇaaḍḍaṃ nāma, mahārāja, ye keci vinicchinanti, āgamehi tāvā’’ti vutte rājā majjhatto hutvā puna tatheva sāsanaṃ pesesi. Sabbaṭṭhānesupi evaṃ veditabbaṃ. Ito paraṃ pana uddānamattameva vibhajitvā dassayissāmāti.
Ganthīti ekā duggatitthī nānāvaṇṇehi suttehi ganthike bandhitvā kataṃ suttaganthitapiḷandhanaṃ gīvato mocetvā sāṭakassa upari ṭhapetvā nhāyituṃ
‘‘Sabbasaṃhārako natthi, suddhaṃ kaṅgu pavāyati;
Alikaṃ bhāsatiyaṃ dhuttī, saccamāhu mahallikā’’ti. (jā. 1.1.110);
Tattha dhuttīti dhuttikā. Āhūti āha, ayameva vā pāṭho.
Evaṃ mahāsatto taṃ kāraṇaṃ mahājanaṃ jānāpetvā ‘‘tvaṃ corīsi, na corīsī’’ti pucchitvā coribhāvaṃ paṭijānāpesi. Tato paṭṭhāya mahāsattassa paṇḍitabhāvo pākaṭo jāto.
Suttanti ekā kappāsakkhettarakkhikā itthī kappāsakkhettaṃ rakkhantī tattheva parisuddhaṃ kappāsaṃ gahetvā sukhumasuttaṃ kantitvā guḷaṃ katvā ucchaṅge
Puttoti ekadivasaṃ ekā itthī puttaṃ ādāya mukhadhovanatthāya paṇḍitassa pokkharaṇiṃ gantvā puttaṃ nhāpetvā attano sāṭake nisīdāpetvā attano mukhaṃ dhovituṃ otari. Tasmiṃ khaṇe ekā yakkhinī taṃ dārakaṃ disvā khāditukāmā hutvā itthivesaṃ gahetvā ‘‘sahāyike, sobhati vatāyaṃ dārako, taveso putto’’ti pucchitvā ‘‘āmā’’ti vutte ‘‘pāyemi na’’nti vatvā ‘‘pāyehī’’ti vuttā taṃ gahetvā thokaṃ kīḷāpetvā ādāya palāyi. Itarā taṃ disvā dhāvitvā ‘‘kuhiṃ me puttaṃ nesī’’ti gaṇhi. Yakkhinī ‘‘kuto tayā putto laddho, mameso putto’’ti āha. Tā kalahaṃ karontiyo sālādvārena gacchanti. Paṇḍito taṃ kalahasaddaṃ sutvā pakkosāpetvā ‘‘kimeta’’nti pucchi. Tā tassa etamatthaṃ ārocesuṃ. Taṃ sutvā mahāsatto akkhīnaṃ animisatāya ceva
Tā ubhopi kaḍḍhiṃsu. Dārako kaḍḍhiyamāno dukkhappatto hutvā viravi. Mātā hadayena phalitena viya hutvā puttaṃ muñcitvā rodamānā aṭṭhāsi. Paṇḍito mahājanaṃ pucchi ‘‘ambho, dārake, mātu hadayaṃ mudukaṃ hoti, udāhu amātū’’ti. ‘‘Mātu hadayaṃ mudukaṃ hotī’’ti. ‘‘Kiṃ dāni dārakaṃ
Gototi
Gotakāḷo
Paṇḍito ‘‘kiṃ saddo nāmeso’’ti pucchitvā te ubhopi pakkosāpetvā vacanappaṭivacanaṃ sutvā ‘‘mama vinicchaye ṭhassathā’’ti vatvā ‘‘āma, ṭhassāmā’’ti vutte paṭhamaṃ dīghapiṭṭhiṃ pakkosāpetvā ‘‘tvaṃ konāmosī’’ti pucchi. ‘‘Dīghapiṭṭhiko nāma, sāmī’’ti. ‘‘Bhariyā te kā nāmā’’ti? So tassā nāmaṃ ajānanto aññaṃ kathesi. ‘‘Mātāpitaro te ke nāmā’’ti? ‘‘Asukā nāmā’’ti. ‘‘Bhariyāya pana te mātāpitaro ke nāmā’’ti? So ajānitvā aññaṃ kathesi. Tassa kathaṃ parisaṃ gāhāpetvā taṃ apanetvā itaraṃ pakkosāpetvā purimanayeneva sabbesaṃ nāmāni pucchi. So yathābhūtaṃ jānanto avirajjhitvā kathesi. Tampi apanetvā dīghatālaṃ pakkosāpetvā ‘‘tvaṃ kā nāmā’’ti pucchi. ‘‘Dīghatālā nāma sāmī’’ti. ‘‘Sāmiko te konāmo’’ti? Sā ajānantī aññaṃ kathesi. ‘‘Mātāpitaro te ke nāmā’’ti. ‘‘Asukā nāma sāmī’’ti. ‘‘Sāmikassa pana te mātāpitaro ke nāmā’’ti? Sāpi vilapantī aññaṃ kathesi
Rathena cāti ekadivasaṃ eko pana puriso rathe nisīditvā mukhadhovanatthāya nikkhami. Tasmiṃ khaṇe sakko āvajjento paṇḍitaṃ disvā ‘‘mahosadhabuddhaṅkurassa paññānubhāvaṃ pākaṭaṃ karissāmī’’ti cintetvā manussavesenāgantvā rathassa pacchābhāgaṃ gahetvā pāyāsi. Rathe nisinno puriso ‘‘tāta, kenatthenāgatosī’’ti pucchitvā ‘‘tumhe upaṭṭhātu’’nti vutte ‘‘sādhū’’ti sampaṭicchitvā yānā oruyha sarīrakiccatthāya gato. Tasmiṃ khaṇe sakko rathaṃ abhiruhitvā vegena pājesi. Rathasāmiko pana sarīrakiccaṃ katvā nikkhanto sakkaṃ rathaṃ gahetvā palāyantaṃ disvā vegena gantvā ‘‘tiṭṭha tiṭṭha, kuhiṃ me rathaṃ nesī’’ti vatvā ‘‘tava ratho añño bhavissati, ayaṃ pana mama ratho’’ti vutte tena saddhiṃ kalahaṃ karonto sālādvāraṃ patto. Paṇḍito ‘‘kiṃ nāmeta’’nti pucchitvā te pakkosāpetvā āgacchante disvā nibbhayatāya ceva akkhīnaṃ animisatāya ca ‘‘ayaṃ sakko, ayaṃ rathasāmiko’’ti aññāsi, evaṃ santepi vivādakāraṇaṃ
Itarepi dve pacchato gahetvā gacchanti. Rathasāmiko thokaṃ gantvā vissajjetvā ṭhito, sakko pana rathena saddhiṃ gantvā ratheneva saddhiṃ nivatti. Paṇḍito manusse ācikkhi ‘‘ayaṃ puriso thokaṃ gantvā rathaṃ
Sattadārakapañho niṭṭhito.
Gadrabhapañho
Daṇḍoti athekadivasaṃ rājā ‘‘paṇḍitaṃ vīmaṃsissāmā’’ti khadiradaṇḍaṃ āharāpetvā tato vidatthiṃ gahetvā cundakāre pakkosāpetvā suṭṭhu likhāpetvā pācīnayavamajjhakagāmaṃ pesesi ‘‘pācīnayavamajjhakagāmavāsino kira paṇḍitā, ‘imassa khadiradaṇḍassa idaṃ aggaṃ, idaṃ mūla’nti jānantu, ajānantānaṃ sahassadaṇḍo’’ti. Gāmavāsino sannipatitvā jānituṃ asakkontā seṭṭhino kathayiṃsu ‘‘kadāci mahosadhapaṇḍito jāneyya, pakkosāpetvā taṃ pucchathā’’ti. Seṭṭhi paṇḍitaṃ kīḷāmaṇḍalā pakkosāpetvā tamatthaṃ ārocetvā ‘‘tāta, mayaṃ jānituṃ na sakkoma, api nu tvaṃ sakkhissasī’’ti pucchi. Taṃ sutvā paṇḍito cintesi ‘‘rañño
Sīsanti athekadivasaṃ itthiyā ca purisassa cāti dve sīsāni āharāpetvā ‘‘idaṃ itthisīsaṃ, idaṃ purisasīsanti jānantu, ajānantānaṃ sahassadaṇḍo’’ti pahiṇiṃsu. Gāmavāsino ajānantā paṇḍitaṃ pucchiṃsu. So disvāva aññāsi. Kathaṃ jānāti? Purisasīse kira sibbinī ujukāva hoti, itthisīse sibbinī vaṅkā hoti, parivattitvā gacchati. So iminā abhiññāṇena ‘‘idaṃ itthiyā sīsaṃ, idaṃ purisassa sīsa’’nti ācikkhi. Gāmavāsinopi rañño pahiṇiṃsu. Sesaṃ purimasadisameva.
Ahīti athekadivasaṃ sappañca sappiniñca āharāpetvā ‘‘ayaṃ sappo, ayaṃ sappinīti jānantu, ajānantānaṃ sahassadaṇḍo’’ti vatvā gāmavāsīnaṃ pesesuṃ. Gāmavāsino ajānantā paṇḍitaṃ pucchiṃsu. So disvāva jānāti. Sappassa hi naṅguṭṭhaṃ thūlaṃ hoti, sappiniyā tanukaṃ hoti, sappassa sīsaṃ puthulaṃ hoti, sappiniyā tanukaṃ hoti, sappassa akkhīni mahantāni, sappiniyā khuddakāni, sappassa sovattiko parābaddho hoti, sappiniyā vicchinnako. So imehi abhiññāṇehi ‘‘ayaṃ
Kukkuṭoti athekadivasaṃ ‘‘pācīnayavamajjhakagāmavāsino amhākaṃ sabbasetaṃ pādavisāṇaṃ sīsakakudhaṃ tayo kāle anatikkamitvā nadantaṃ usabhaṃ pesentu, no ce pesenti, sahassadaṇḍo’’ti pahiṇiṃsu. Te ajānantā paṇḍitaṃ pucchiṃsu. So āha – ‘‘rājā vo sabbasetaṃ kukkuṭaṃ āharāpesi, so hi pādanakhasikhatāya pādavisāṇo nāma, sīsacūḷatāya sīsakakudho
Maṇīti
Vijāyananti athekadivasaṃ rañño maṅgalausabhaṃ bahū māse khādāpetvā mahodaraṃ katvā visāṇāni dhovitvā telena makkhetvā haliddiyā nhāpetvā gāmavāsīnaṃ pahiṇiṃsu ‘‘tumhe kira paṇḍitā, ayañca rañño maṅgalausabho patiṭṭhitagabbho, etaṃ vijāyāpetvā savacchakaṃ pesetha, apesentānaṃ sahassadaṇḍo’’ti. Gāmavāsino ‘‘na sakkā idaṃ kātuṃ, kiṃ nu kho karissāmā’’ti paṇḍitaṃ pucchiṃsu. So ‘‘iminā ekena pañhapaṭibhāgena bhavitabba’’nti cintetvā ‘‘sakkhissatha panekaṃ raññā saddhiṃ kathanasamatthaṃ visāradaṃ purisaṃ laddhu’’nti pucchi. ‘‘Na garu etaṃ, paṇḍitā’’ti. ‘‘Tena hi naṃ pakkosathā’’ti. Te pakkosiṃsu. Atha naṃ mahāsatto ‘‘ehi, bho purisa, tvaṃ tava kese piṭṭhiyaṃ vikiritvā nānappakāraṃ balavaparidevaṃ paridevanto rājadvāraṃ gaccha, aññehi pucchitopi kiñci avatvāva parideva, raññā pana pakkosāpetvā paridevakāraṇaṃ pucchitova samāno ‘pitā me deva vijāyituṃ na sakkoti, ajja sattamo divaso, paṭisaraṇaṃ me hohi, vijāyanupāyamassa karohī’ti vatvā raññā ‘kiṃ vilapasi aṭṭhānametaṃ, purisā nāma vijāyantā natthī’ti vutte ‘sace deva, evaṃ natthi, atha kasmā
Odananti
Vālukanti aparasmiṃ divase paṇḍitassa vīmaṃsanatthaṃ gāmavāsīnaṃ pahiṇiṃsu ‘‘rājā dolāya kīḷitukāmo, rājakule purāṇayottaṃ chinnaṃ, ekaṃ vālukayottaṃ vaṭṭetvā pesentu, apesentānaṃ sahassadaṇḍo’’ti. Te paṇḍitaṃ pucchiṃsu. Paṇḍito ‘‘imināpi pañhapaṭibhāgeneva bhavitabba’’nti gāmavāsino assāsetvā vacanakusale dve tayo purise pakkosāpetvā ‘‘gacchatha tumhe, rājānaṃ vadetha ‘deva, gāmavāsino tassa yottassa tanukaṃ vā thūlaṃ vā pamāṇaṃ na jānanti, purāṇavālukayottato vidatthimattaṃ vā caturaṅgulamattaṃ vā khaṇḍaṃ pesetha, taṃ oloketvā tena pamāṇena vaṭṭessantī’ti. Sace, vo rājā ‘amhākaṃ ghare vālukayottaṃ nāma na kadāci sutapubba’nti vadati, atha naṃ ‘sace, mahārāja, vo evarūpaṃ na sakkā kātuṃ, pācīnayavamajjhakagāmavāsino kathaṃ karissantī’ti vadeyyāthā’’ti pesesi. Te tathā kariṃsu. Rājā ‘‘kena
Taḷākanti aparasmiṃ divase paṇḍitassa vīmaṃsanatthaṃ ‘‘rājā udakakīḷaṃ kīḷitukāmo, pañcavidhapadumasacchannaṃ pokkharaṇiṃ pesentu, apesentānaṃ sahassadaṇḍo’’ti gāmavāsīnaṃ pesayiṃsu. Te paṇḍitassa ārocesuṃ. So ‘‘imināpi pañhapaṭibhāgeneva bhavitabba’’nti cintetvā vacanakusale katipaye manusse pakkosāpetvā ‘‘etha tumhe udakakīḷaṃ kīḷitvā akkhīni rattāni katvā allakesā allavatthā kaddamamakkhitasarīrā yottadaṇḍaleḍḍuhatthā rājadvāraṃ gantvā dvāre ṭhitabhāvaṃ rañño ārocāpetvā katokāsā pavisitvā ‘mahārāja, tumhehi kira pācīnayavamajjhakagāmavāsino
Uyyānanti punekadivasaṃ ‘‘mayaṃ uyyānakīḷaṃ kīḷitukāmā, amhākañca purāṇauyyānaṃ parijiṇṇaṃ, obhaggaṃ jātaṃ, pācīnayavamajjhakagāmavāsino supupphitataruṇarukkhasañchannaṃ navauyyānaṃ pesentū’’ti pahiṇiṃsu. Gāmavāsino paṇḍitassa ārocesuṃ. Paṇḍito ‘‘imināpi pañhapaṭibhāgeneva bhavitabba’’nti te samassāsetvā manusse pesetvā purimanayeneva kathāpesi.
Tadāpi
So tassa vacanaṃ sutvā tuṇhī hutvā punekadivasaṃ tena saddhiṃ mantesi ‘‘kiṃ, senaka, ānema paṇḍita’’nti. Deva, sayaṃ agantvā dūtaṃ pesetha ‘‘paṇḍita, amhākaṃ tava santikaṃ āgacchantānaṃ assassa pādo bhinno, assataraṃ vā no pesetu seṭṭhataraṃ vā’’ti. ‘‘Yadi assataraṃ
Rājā tena saddhiṃ paṭisanthāraṃ katvā ‘‘gahapati, tavaputto mahosadhapaṇḍito kuhi’’nti pucchi. ‘‘Pacchato āgacchati, devā’’ti. Rājā ‘‘pacchato āgacchatī’’ti sutvā tuṭṭhamānaso hutvā ‘‘mahāseṭṭhi attano yuttāsanaṃ ñatvā nisīdā’’ti āha. So attano yuttāsanaṃ ñatvā
Taṃ
‘‘Haṃci tuvaṃ evamaññasi ‘seyyo, puttena pitā’ti rājaseṭṭha;
Handassatarassa te ayaṃ, assatarassa hi gadrabho pitā’’ti. (jā. 1.1.111);
Tassattho – yadi, tvaṃ rājaseṭṭha, sabbaṭṭhānesu seyyo puttena pitāti evaṃ maññasi, tava assataratopi ayaṃ gadrabho seyyo hotu. Kiṃ kāraṇā? Assatarassa hi gadrabho pitāti.
Evañca pana vatvā mahāsatto āha – ‘‘mahārāja
Gadrabhapañho niṭṭhito.
Ekūnavīsatimapañho
Rājā tussitvā gandhodakapuṇṇaṃ suvaṇṇabhiṅkāraṃ ādāya ‘‘pācīnayavamajjhakagāmaṃ rājabhogena paribhuñjatū’’ti seṭṭhissa hatthe udakaṃ pātetvā ‘‘sesaseṭṭhino etasseva upaṭṭhākā hontū’’ti vatvā bodhisattassa mātu ca sabbālaṅkāre pesetvā gadrabhapañhe pasanno bodhisattaṃ puttaṃ katvā gaṇhituṃ seṭṭhiṃ avoca – ‘‘gahapati, mahosadhapaṇḍitaṃ mama puttaṃ katvā dehī’’ti. ‘‘Deva, atitaruṇo ayaṃ, ajjāpissa mukhe khīragandho vāyati, mahallakakāle tumhākaṃ santike bhavissatī’’ti. ‘‘Gahapati, tvaṃ ito paṭṭhāya etasmiṃ nirālayo hohi, ayaṃ ajjatagge mama putto, ahaṃ mama puttaṃ posetuṃ sakkhissāmi, gaccha tva’’nti taṃ uyyojesi. So rājānaṃ vanditvā paṇḍitaṃ āliṅgitvā ure nipajjāpetvā sīse cumbitvā ‘‘tāta, appamatto hohī’’ti ovādamassa adāsi. Sopi pitaraṃ vanditvā ‘‘tāta, mā cintayitthā’’ti assāsetvā pitaraṃ uyyojesi. Rājā paṇḍitaṃ pucchi ‘‘tāta, antobhattiko bhavissasi, udāhu bahibhattiko’’ti. So ‘‘mahā me parivāro, tasmā bahibhattikena mayā bhavituṃ vaṭṭatī’’ti cintetvā ‘‘bahibhattiko bhavissāmi, devā’’ti āha. Athassa rājā anurūpaṃ gehaṃ dāpetvā dārakasahassaṃ ādiṃ katvā paribbayaṃ dāpetvā sabbaparibhoge dāpesi. So tato paṭṭhāya rājānaṃ upaṭṭhāsi.
Rājāpi naṃ vīmaṃsitukāmo ahosi. Tadā ca nagarassa dakkhiṇadvārato avidūre pokkharaṇitīre ekasmiṃ tālarukkhe kākakulāvake maṇiratanaṃ ahosi. Tassa chāyā pokkharaṇiyaṃ paññāyi. Mahājano ‘‘pokkharaṇiyaṃ
Mahāsatto tīre ṭhatvā maṇiṃ olokento ‘‘nāyaṃ maṇi pokkharaṇiyaṃ, tālarukkhe kākakulāvake maṇinā bhavitabba’’nti ñatvā ‘‘natthi, deva, pokkharaṇiyaṃ maṇī’’ti vatvā ‘‘nanu udake paññāyatī’’ti vutte ‘‘tena hi udakapātiṃ āharā’’ti udakapātiṃ āharāpetvā ‘‘passatha, deva, nāyaṃ maṇi pokkharaṇiyaṃyeva paññāyati, pātiyampi paññāyatī’’ti vatvā ‘‘paṇḍita, kattha pana maṇinā bhavitabba’’nti vutte ‘‘deva, pokkharaṇiyampi pātiyampi chāyāva paññāyati, na maṇi, maṇi pana tālarukkhe kākakulāvake atthi, purisaṃ āṇāpetvā āharāpehī’’ti āha. Rājā tathā katvā maṇiṃ āharāpesi. So āharitvā paṇḍitassa adāsi. Paṇḍito taṃ gahetvā rañño hatthe ṭhapesi. Taṃ disvā mahājano paṇḍitassa sādhukāraṃ datvā senakaṃ paribhāsanto ‘‘maṇiratanaṃ tālarukkhe kākakulāvake atthi, senakabālo bahū manusse pokkharaṇimeva bhindāpesi, paṇḍitena nāma mahosadhasadisena bhavitabba’’nti mahāsattassa thutimakāsi. Rājāpissa tuṭṭho attano gīvāya piḷandhanaṃ muttāhāraṃ datvā dārakasahassānampi muttāvaliyo dāpesi. Bodhisattassa ca parivārassa ca iminā parihārena upaṭṭhānaṃ anujānīti.
Ekūnavīsatimapañho niṭṭhito.
Kakaṇṭakapañho
Punekadivasaṃ
‘‘Nāyaṃ pure unnamati, toraṇagge kakaṇṭako;
Mahosadha vijānāhi, kena thaddho kakaṇṭako’’ti. (jā. 1.2.39);
Tattha unnamatīti yathā ajja anotaritvā toraṇaggeyeva sīsaṃ cālento unnamati, evaṃ pure na unnamati. Kena thaddhoti kena kāraṇena thaddhabhāvaṃ āpannoti.
Paṇḍito tassa vacanaṃ sutvā ‘‘mahārāja, uposathe māghāte maṃsaṃ alabhantena rājapurisena gīvāya baddhaṃ aḍḍhamāsakaṃ nissāya tassa mānena bhavitabba’’nti ñatvā imaṃ gāthamāha –
‘‘Aladdhapubbaṃ laddhāna, aḍḍhamāsaṃ kakaṇṭako;
Atimaññati rājānaṃ, vedehaṃ mithilaggaha’’nti. (jā. 1.2.40);
Rājā
Kakaṇṭakapañho niṭṭhito.
Sirikāḷakaṇṇipañho
Atheko
Evaṃ sattāhaṃ vītināmetvā taṃ ādāya ācariyaṃ vanditvā nikkhami, antarāmagge ālāpasallāpamattampi natthi. Anicchamānāva ubhopi mithilaṃ sampattā. Atha piṅguttaro nagarā avidūre phalasampannaṃ udumbararukkhaṃ disvā khudāya pīḷito taṃ abhiruhitvā phalāni khādi. Sāpi chātajjhattā rukkhamūlaṃ gantvā ‘‘sāmi, mayhampi phalāni pātethā’’ti āha. Kiṃ tava hatthapādā natthi, sayaṃ abhiruhitvā khādāti. Sā abhiruhitvā khādi. So tassā abhiruḷhabhāvaṃ
Athekadivasaṃ
‘‘Itthī siyā rūpavatī, sā ca sīlavatī siyā;
Puriso taṃ na iccheyya, saddahāsi mahosadhā’’ti. (jā. 1.2.83);
Tattha sīlavatīti ācāraguṇasampannā.
Taṃ
‘‘Saddahāmi mahārāja, puriso dubbhago siyā;
Sirī ca kāḷakaṇṇī ca, na samenti kudācana’’nti. (jā. 1.2.84);
Tattha na samentīti samuddassa orimatīrapārimatīrāni viya ca gaganatalapathavitalāni viya ca na samāgacchanti.
Rājā tassa vacanena taṃ kāraṇaṃ sutvā tassā na kujjhi, hadayamassa nibbāyi. So tassa tussitvā ‘‘sace paṇḍito nābhavissa, ajjāhaṃ bālasenakassa kathāya evarūpaṃ itthiratanaṃ hīno assaṃ, taṃ nissāya mayā esā laddhā’’ti satasahassena pūjaṃ kāresi. Devīpi
Sirikāḷakaṇṇipañho niṭṭhito.
Meṇḍakapañho
Aparasmiṃ divase rājā katapātarāso pāsādassa dīghantare caṅkamanto vātapānantarena olokento ekaṃ eḷakañca sunakhañca mittasanthavaṃ karontaṃ addasa. So kira eḷako hatthisālaṃ gantvā hatthissa purato khittaṃ anāmaṭṭhatiṇaṃ khādi. Atha naṃ hatthigopakā pothetvā nīhariṃsu. So viravitvā palāyi. Atha naṃ eko puriso vegenāgantvā piṭṭhiyaṃ daṇḍena tiriyaṃ pahari. So piṭṭhiṃ onāmetvā vedanāppatto hutvā gantvā rājagehassa mahābhittiṃ nissāya piṭṭhikāya nipajji. Taṃ divasameva rañño mahānase aṭṭhicammādīni khāditvā vaḍḍhitasunakho bhattakārake bhattaṃ sampādetvā bahi ṭhatvā sarīre sedaṃ nibbāpente macchamaṃsagandhaṃ ghāyitvā taṇhaṃ adhivāsetuṃ asakkonto mahānasaṃ
Atha naṃ eḷako pucchi ‘‘kiṃ pana tvaṃ puna bhattagehaṃ gantuṃ sakkhissasi sammā’’ti? ‘‘Na sakkhissāmi, samma, gatassa me jīvitaṃ natthī’’ti. ‘‘Tvaṃ pana puna hatthisālaṃ gantuṃ sakkhissasī’’ti. ‘‘Mayāpi tattha gantuṃ na sakkā, gatassa me jīvitaṃ natthī’’ti. Te ‘‘kathaṃ nu kho mayaṃ idāni jīvissāmā’’ti upāyaṃ cintesuṃ. Atha naṃ eḷako āha – ‘‘sace mayaṃ samaggavāsaṃ
‘‘Yesaṃ
Jātā amittā duve sahāyā, paṭisandhāya caranti kissa hetū’’ti. (jā. 1.12.94);
Tattha paṭisandhāyāti saddahitvā ghaṭitā hutvā.
Idañca pana vatvā puna evamāha –
‘‘Yadi me ajja pātarāsakāle, pañhaṃ na sakkuṇeyyātha vattumetaṃ;
Raṭṭhā pabbājayissāmi vo sabbe, na hi mattho duppaññajātikehī’’ti. (jā. 1.12.95);
Tadā pana senako aggāsane nisinno ahosi, paṇḍito pana pariyante nisinno. So taṃ pañhaṃ upadhārento tamatthaṃ adisvā cintesi ‘‘ayaṃ rājā dandhadhātuko imaṃ pañhaṃ cintetvā saṅkharituṃ asamattho, kiñcideva, tena diṭṭhaṃ bhavissati, ekadivasaṃ okāsaṃ labhanto imaṃ pañhaṃ nīharissāmi, senako kenaci upāyena ajjekadivasamattaṃ adhivāsāpetū’’ti. Itarepi cattāro
‘‘Mahājanasamāgamamhi
Vikkhittamanā anekacittā, pañhaṃ na sakkuṇoma vattumetaṃ.
‘‘Ekaggacittāva ekamekā, rahasi gatā atthaṃ nicintayitvā;
Paviveke sammasitvāna dhīrā, atha vakkhanti janinda etamattha’’nti. (jā. 1.12.96-97);
Tattha sammasitvānāti kāyacittaviveke ṭhitā ime dhīrā imaṃ pañhaṃ sammasitvā atha vo etaṃ atthaṃ vakkhanti.
Rājā tassa kathaṃ sutvā anattamano hutvāpi ‘‘sādhu cintetvā kathetha, akathente pana vo pabbājessāmī’’ti tajjesiyeva. Cattāro paṇḍitā pāsādā otariṃsu. Senako itare āha – ‘‘sammā, rājā sukhumapañhaṃ pucchi, akathite mahantaṃ bhayaṃ bhavissati, sappāyabhojanaṃ bhuñjitvā sammā upadhārethā’’ti. Te attano attano gehaṃ gatā. Paṇḍitopi uṭṭhāya udumbaradeviyā santikaṃ gantvā ‘‘devi, ajja vā hiyyo vā rājā kattha ciraṃ aṭṭhāsī’’ti pucchi. ‘‘Tāta, dīghantare vātapānena olokento caṅkamatī’’ti. Tato paṇḍito cintesi ‘‘raññā iminā passena kiñci diṭṭhaṃ bhavissatī’’ti. So tattha gantvā bahi olokento eḷakasunakhānaṃ kiriyaṃ disvā ‘‘ime disvā raññā pañho abhisaṅkhato’’ti sanniṭṭhānaṃ katvā gehaṃ gato. Itarepi tayo cintetvā kiñci adisvā senakassa santikaṃ agamaṃsu. So te pucchi ‘‘diṭṭho vo pañho’’ti. ‘‘Na diṭṭho ācariyā’’ti. ‘‘Yadi evaṃ rājā vo pabbājessati, kiṃ karissathā’’ti? ‘‘Tumhehi pana diṭṭho’’ti? ‘‘Ahampi na passāmī’’ti. ‘‘Tumhesu
Paṇḍito ‘‘sacāhaṃ etesaṃ na kathessāmi, rājā te raṭṭhā pabbājessati, maṃ pana sattahi ratanehi pūjessati, ime andhabālā mā vinassantu, kathessāmi tesa’’nti cintetvā te cattāropi nīcāsane nisīdāpetvā añjaliṃ paggaṇhāpetvā raññā diṭṭhataṃ ajānāpetvā ‘‘raññā pucchitakāle evaṃ katheyyāthā’’ti catunnampi catasso gāthāyo bandhitvā pāḷimeva uggaṇhāpetvā uyyojesi. Te dutiyadivase rājupaṭṭhānaṃ gantvā paññattāsane nisīdiṃsu. Rājā senakaṃ pucchi ‘‘ñāto te, senaka, pañho’’ti? ‘‘Mahārāja, mayi ajānante añño ko jānissatī’’ti. ‘‘Tena hi kathehī’’ti. ‘‘Suṇātha devā’’ti so uggahitaniyāmeneva gāthamāha –
‘‘Uggaputtarājaputtiyānaṃ, urabbhassa maṃsaṃ piyaṃ manāpaṃ;
Na sunakhassa te adenti maṃsaṃ, atha meṇḍassa suṇena sakhyamassā’’ti. (jā. 1.12.98);
Tattha uggaputtarājaputtiyānanti uggatānaṃ amaccaputtānañceva rājaputtānañca.
Gāthaṃ vatvāpi senako atthaṃ na jānāti. Rājā pana attano diṭṭhabhāvena pajānāti, tasmā ‘‘senakena tāva ñāto’’ti pukkusaṃ pucchi. Sopissa ‘‘kiṃ ahampi apaṇḍito’’ti vatvā uggahitaniyāmeneva gāthamāha –
‘‘Cammaṃ vihananti eḷakassa, assapiṭṭhattharassukhassa hetu;
Na ca te sunakhassa attharanti, atha meṇḍassa suṇena sakhyamassā’’ti. (jā. 1.12.99);
Tassapi
‘‘Āvellitasiṅgiko hi meṇḍo, na ca sunakhassa visāṇakāni atthi;
Tiṇabhakkho maṃsabhojano ca, atha meṇḍassa suṇena sakhyamassā’’ti. (jā. 1.12.100);
Rājā ‘‘imināpi ñāto’’ti devindaṃ pucchi. Sopi uggahitaniyāmeneva gāthamāha –
‘‘Tiṇamāsi palāsamāsi meṇḍo, na ca sunakho tiṇamāsi no palāsaṃ;
Gaṇheyya suṇo sasaṃ biḷāraṃ, atha meṇḍassa suṇena sakhyamassā’’ti. (jā. 1.12.101);
Tattha tiṇamāsi palāsamāsīti tiṇakhādako ceva paṇṇakhādako ca. No palāsanti paṇṇampi na khādati.
Atha rājā paṇḍitaṃ pucchi – ‘‘tāta, tvampi imaṃ pañhaṃ jānāsī’’ti? ‘‘Mahārāja, avīcito yāva bhavaggā maṃ ṭhapetvā ko añño etaṃ jānissatī’’ti. ‘‘Tena hi kathehī’’ti. ‘‘Suṇa mahārājā’’ti tassa pañhassa attano pākaṭabhāvaṃ pakāsento gāthādvayamāha –
‘‘Aṭṭhaḍḍhapado catuppadassa, meṇḍo aṭṭhanakho adissamāno;
Chādiyamāharatī ayaṃ imassa, maṃsaṃ āharatī ayaṃ amussa.
‘‘Pāsādavaragato videhaseṭṭho, vītihāraṃ aññamaññabhojanānaṃ;
Addakkhi kira sakkhikaṃ janindo, bubhukkassa puṇṇaṃmukhassa ceta’’nti. (jā. 1.12.102-103);
Tattha aṭṭhaḍḍhapadoti byañjanakusalatāya eḷakassa catuppādaṃ sandhāyāha. Meṇḍoti eḷako. Aṭṭhanakhoti ekekasmiṃ pāde dvinnaṃ dvinnaṃ khurānaṃ vasenetaṃ vuttaṃ. Adissamānoti maṃsaṃ āharaṇakāle apaññāyamāno. Chādiyanti gehacchadanaṃ. Tiṇanti attho. Ayaṃ imassāti Vītihāranti vītiharaṇaṃ. Aññamaññabhojanānanti aññamaññassa bhojanānaṃ. Meṇḍo hi sunakhassa bhojanaṃ harati, so tassa vītiharati, sunakhopi tassa harati, itaro vītiharati. Addakkhīti taṃ tesaṃ aññamaññabhojanānaṃ vītiharaṇaṃ sakkhikaṃ attano paccakkhaṃ katvā addasa. Bubhukkassāti bhubhūti saddakaraṇasunakhassa. Puṇṇaṃmukhassāti meṇḍassa. Imesaṃ etaṃ mittasanthavaṃ rājā sayaṃ passīti.
Rājā itarehi bodhisattaṃ nissāya ñātabhāvaṃ ajānanto ‘‘pañca paṇḍitā attano attano ñāṇabalena jāniṃsū’’ti maññamāno somanassappatto hutvā imaṃ gāthamāha –
‘‘Lābhā vata me anapparūpā, yassa medisā paṇḍitā kulamhi;
Pañhassa gambhīragataṃ nipuṇamatthaṃ, paṭivijjhanti subhāsitena dhīrā’’ti. (jā. 1.12.104);
Tattha paṭivijjhantīti subhāsitena te viditvā kathenti.
Atha nesaṃ ‘‘tuṭṭhena nāma tuṭṭhākāro kattabbo’’ti taṃ karonto imaṃ gāthamāha –
‘‘Assatarirathañca ekamekaṃ, phītaṃ gāmavarañca ekamekaṃ;
Sabbesaṃ vo dammi paṇḍitānaṃ, paramappatītamano subhāsitenā’’ti. (jā. 1.12.105);
Iti vatvā tesaṃ taṃ sabbaṃ dāpesi.
Dvādasanipāte meṇḍakapañho niṭṭhito.
Sirimantapañho
Udumbaradevī
‘‘Paññāyupetaṃ siriyā vihīnaṃ, yasassinaṃ vāpi apetapaññaṃ;
Pucchāmi taṃ senaka etamatthaṃ, kamettha seyyo kusalā vadantī’’ti. (jā. 1.15.83);
Tattha kamettha seyyoti imesu dvīsu kataraṃ paṇḍitā seyyoti vadanti.
Ayañca kira pañho senakassa vaṃsānugato, tena naṃ khippameva kathesi –
‘‘Dhīrā ca bālā ca have janinda, sippūpapannā ca asippino ca;
Sujātimantopi ajātimassa, yasassino pesakarā bhavanti;
Etampi disvāna ahaṃ vadāmi, pañño nihīno sirīmāva seyyo’’ti. (jā. 1.15.84);
Tattha pañño nihīnoti paññavā nihīno, issarova uttamoti attho.
Rājā tassa vacanaṃ sutvā itare tayo apucchitvā saṅghanavakaṃ hutvā nisinnaṃ mahosadhapaṇḍitaṃ āha –
‘‘Tuvampi pucchāmi anomapañña, mahosadha kevaladhammadassi;
Bālaṃ yasassiṃ paṇḍitaṃ appabhogaṃ, kamettha seyyo kusalā vadantī’’ti. (jā. 1.15.85);
Tattha kevaladhammadassīti sabbadhammadassi.
Athassa
‘‘Pāpāni kammāni karoti bālo, idhameva seyyo iti maññamāno;
Idhalokadassī paralokamadassī, ubhayattha bālo kalimaggahesi;
Etampi disvāna ahaṃ vadāmi, paññova seyyo na yasassi bālo’’ti. (jā. 1.15.86);
Tattha idhameva seyyoti idhaloke issariyameva mayhaṃ seṭṭhanti maññamāno. Kalimaggahesīti bālo issariyamānena pāpakammaṃ katvā nirayādiṃ upapajjanto paraloke ca puna tato āgantvā nīcakule dukkhabhāvaṃ patvā nibbattamāno idhaloke cāti ubhayattha parājayameva gaṇhāti. Etampi kāraṇaṃ ahaṃ disvā paññāsampannova uttamo, issaro pana bālo na uttamoti vadāmi.
Evaṃ vutte rājā senakaṃ oloketvā ‘‘nanu mahosadho paññavantameva uttamoti vadatī’’ti āha. Senako ‘‘mahārāja, mahosadho daharo, ajjāpissa mukhe khīragandho vāyati, kimesa jānātī’’ti vatvā imaṃ gāthamāha –
‘‘Nisippametaṃ
Passeḷamūgaṃ sukhamedhamānaṃ, sirī hi naṃ bhajate goravindaṃ;
Etampi disvāna ahaṃ vadāmi, pañño nihīno sirīmāva seyyo’’ti.
Tattha eḷamūganti paggharitalālamukhaṃ. Goravindanti so kira tasmiṃyeva nagare asītikoṭivibhavo seṭṭhi virūpo. Nāssa putto na ca dhītā, na kiñci sippaṃ jānāti. Kathentassapissa hanukassa ubhohipi passehi lālādhārā paggharati. Devaccharā viya dve itthiyo sabbālaṅkārehi vibhūsitā supupphitāni nīluppalāni gahetvā ubhosu passesu ṭhitā taṃ lālaṃ nīluppalehi sampaṭicchitvā nīluppalāni vātapānena chaḍḍenti. Surāsoṇḍāpi pānāgāraṃ pavisantā nīluppalehi atthe sati tassa gehadvāraṃ gantvā ‘‘sāmi goravinda, seṭṭhī’’ti vadanti. So tesaṃ saddaṃ sutvā vātapāne ṭhatvā ‘‘kiṃ, tātā’’ti vadati. Athassa lālādhārā paggharati
Taṃ sutvā rājā ‘‘kīdisaṃ, tāta, mahosadhapaṇḍitā’’ti āha. Paṇḍito ‘‘deva, kiṃ senako jānāti, odanasitthaṭṭhāne kāko viya dadhiṃ pātuṃ āraddhasunakho viya ca yasameva passati, sīse patantaṃ mahāmuggaraṃ na passati, suṇa, devā’’ti vatvā imaṃ gāthamāha –
‘‘Laddhā sukhaṃ majjati appapañño, dukkhena phuṭṭhopi pamohameti;
Āgantunā dukkhasukhena phuṭṭho, pavedhati vāricarova ghamme;
Etampi disvāna ahaṃ vadāmi, paññova seyyo na yasassi bālo’’ti. (jā. 1.15.88);
Tattha sukhanti issariyasukhaṃ labhitvā bālo pamajjati, pamatto samāno pāpaṃ karoti. Dukkhenāti kāyikacetasikadukkhena. Āgantunāti na ajjhattikena. Sattānañhi sukhampi dukkhampi āgantukameva, na niccapavattaṃ. Ghammeti udakā uddharitvā ātape khittamaccho viya.
Taṃ sutvā rājā ‘‘kīdisaṃ ācariyā’’ti āha. Senako ‘‘deva, kimesa jānāti, tiṭṭhantu tāva manussā, araññe jātarukkhesupi phalasampannameva bahū vihaṅgamā bhajantī’’ti vatvā imaṃ gāthamāha –
‘‘Dumaṃ yathā sāduphalaṃ araññe, samantato samabhisaranti pakkhī;
Evampi aḍḍhaṃ sadhanaṃ sabhogaṃ, bahujjano bhajati atthahetu;
Etampi disvāna ahaṃ vadāmi, pañño nihīno sirīmāva seyyo’’ti. (jā. 1.15.89);
Tattha bahujjanoti mahājano.
Taṃ sutvā rājā ‘‘kīdisaṃ tātā’’ti āha. Paṇḍito ‘‘kimesa mahodaro jānāti, suṇa, devā’’ti vatvā imaṃ gāthamāha –
‘‘Na
Kandantametaṃ dummedhaṃ, kaḍḍhanti nirayaṃ bhusaṃ;
Etampi
Tattha sāhasāti sāhasena sāhasikakammaṃ katvā janaṃ pīḷetvā dhanaṃ vindati. Atha naṃ nirayapālā kandantameva dummedhaṃ balavavedanaṃ nirayaṃ kaḍḍhanti.
Puna
‘‘Yā kāci najjo gaṅgamabhissavanti, sabbāva tā nāmagottaṃ jahanti;
Gaṅgā samuddaṃ paṭipajjamānā, na khāyate iddhiṃ paññopi loke;
Etampi disvāna ahaṃ vadāmi, pañño nihīno sirīmāva seyyo’’ti. (jā. 1.15.91);
Tattha najjoti ninnā hutvā sandamānā antamaso kunnadiyopi gaṅgaṃ abhissavanti. Jahantīti gaṅgātveva saṅkhyaṃ gacchanti, attano nāmagottaṃ jahanti. Na khāyateti sāpi gaṅgā samuddaṃ paṭipajjamānā na paññāyati, samuddotveva nāmaṃ labhati. Evameva mahāpaññopi issarasantikaṃ patto na khāyati na paññāyati,samuddaṃ paviṭṭhagaṅgā viya hoti.
Puna rājā ‘‘kiṃ paṇḍitā’’ti āha. So ‘‘suṇa, mahārājā’’ti vatvā imaṃ gāthādvayamāha –
‘‘Yametamakkhā udadhiṃ mahantaṃ, savanti najjo sabbakālamasaṅkhyaṃ;
So sāgaro niccamuḷāravego, velaṃ na acceti mahāsamuddo.
‘‘Evampi bālassa pajappitāni, paññaṃ na acceti sirī kadāci;
Etampi disvāna ahaṃ vadāmi, paññova seyyo na yasassi bālo’’ti. (jā. 1.15.92-93);
Tattha yametamakkhāti yaṃ etaṃ akkhāsi vadesi. Asaṅkhyanti agaṇanaṃ. Velaṃ na accetīti uḷāravegopi hutvā ūmisahassaṃ ukkhipitvāpi velaṃ atikkamituṃ na sakkoti, velaṃ patvā avassaṃ sabbā ūmiyo bhijjanti. Evampi bālassa pajappitānīti bālassa vacanānipi evameva paññavantaṃ atikkamituṃ na Paññaṃ na accetīti paññavantaṃ sirimā nāma nātikkamati. Na hi koci manujo atthānatthe uppannakaṅkho taṃchindanatthāya
Taṃ sutvā rājā ‘‘kathaṃ senakā’’ti āha. So ‘‘suṇa, devā’’ti vatvā imaṃ gāthamāha –
‘‘Asaññato cepi paresamatthaṃ, bhaṇāti sandhānagato yasassī;
Tasseva taṃ rūhati ñātimajjhe, sirī hi naṃ kārayate na paññā;
Etampi disvāna ahaṃ vadāmi, pañño nihīno sirīmāva seyyo’’ti. (jā. 1.15.94);
Tattha asaññato cepīti issaro hi sacepi kāyādīhi asaññato dussīlo. Sandhānagatoti vinicchaye ṭhito hutvā paresaṃ atthaṃ bhaṇati, tasmiṃ vinicchayamaṇḍale mahāparivāraparivutassa musāvādaṃ vatvā sāmikampi assāmikaṃ karontassa tasseva taṃ vacanaṃ ruhati. Sirī hi naṃ tathā kārayate na paññā, tasmā pañño nihīno, sirimāva seyyoti vadāmi.
Puna raññā ‘‘kiṃ, tātā’’ti vutte paṇḍito ‘‘suṇa, deva, bālasenako kiṃ jānātī’’ti vatvā imaṃ gāthamāha –
‘‘Parassa vā attano vāpi hetu, bālo musā bhāsati appapañño;
So nindito hoti sabhāya majjhe, pacchāpi so duggatigāmī hoti;
Etampi disvāna ahaṃ vadāmi, paññova seyyo na yasassi bālo’’ti. (jā. 1.15.95);
Tato
‘‘Atthampi
Na tassa taṃ rūhati ñātimajjhe, sirī
Etampi disvāna ahaṃ vadāmi, pañño nihīno sirīmāva seyyo’’ti. (jā. 1.15.96);
Tattha atthampīti kāraṇampi ce bhāsati. Ñātimajjheti parisamajjhe. Paññāṇavatoti mahārāja, paññāṇavantassa sirisobhaggappattassa santikaṃ gantvā pakatiyā vijjamānāpi sirī nāma na hoti. So hi tassa santike sūriyuggamane khajjopanako viya khāyatīti dasseti.
Puna raññā ‘‘kīdisaṃ, tātā’’ti vutte paṇḍito ‘‘kiṃ jānāti, senako, idhalokamattameva oloketi, na paraloka’’nti vatvā imaṃ gāthamāha –
‘‘Parassa vā attano vāpi hetu, na bhāsati alikaṃ bhūripañño;
So pūjito hoti sabhāya majjhe, pacchāpi so suggatigāmī hoti;
Etampi disvāna ahaṃ vadāmi, paññova seyyo na yasassi bālo’’ti. (jā. 1.15.97);
Tato senako gāthamāha –
‘‘Hatthī gavāssā maṇikuṇḍalā ca, thiyo ca iddhesu kulesu jātā;
Sabbāva tā upabhogā bhavanti, iddhassa posassa aniddhimanto;
Etampi disvāna ahaṃ vadāmi, pañño nihīno sirīmāva seyyo’’ti. (jā. 1.15.98);
Tattha iddhassāti issarassa. Aniddhimantoti na kevalaṃ tā nāriyova, atha kho sabbe aniddhimantopi sattā tassa upabhogā bhavanti.
Tato paṇḍito ‘‘kiṃ esa jānātī’’ti vatvā ekaṃ kāraṇaṃ āharitvā dassento imaṃ gāthamāha –
‘‘Asaṃvihitakammantaṃ
Sirī jahati dummedhaṃ, jiṇṇaṃva urago tacaṃ;
Etampi disvāna ahaṃ vadāmi;
Paññova seyyo na yasassi bālo’’ti. (jā. 1.15.99);
Tattha ‘‘sirī jahatī’’ti padassa cetiyajātakena (jā. 1.8.45 ādayo) attho vaṇṇetabbo.
Atha senako raññā ‘‘kīdisa’’nti vutte ‘‘deva, kiṃ esa taruṇadārako jānāti, suṇāthā’’ti vatvā ‘‘paṇḍitaṃ appaṭibhānaṃ karissāmī’’ti cintetvā imaṃ gāthamāha –
‘‘Pañca paṇḍitā mayaṃ bhaddante, sabbe pañjalikā upaṭṭhitā;
Tvaṃ no abhibhuyya issarosi, sakkova bhūtapati devarājā;
Etampi disvāna ahaṃ vadāmi, pañño nihīno sirīmāva seyyo’’ti. (jā. 1.15.100);
Idaṃ kira sutvā rājā ‘‘sādhurūpaṃ senakena kāraṇaṃ ābhataṃ, sakkhissati nu kho me putto imassa vādaṃ bhinditvā aññaṃ kāraṇaṃ āharitu’’nti cintetvā ‘‘kīdisaṃ paṇḍitā’’ti āha. Senakena kira imasmiṃ kāraṇe ābhate ṭhapetvā bodhisattaṃ añño taṃ vādaṃ bhindituṃ samattho nāma natthi, tasmā mahāsatto attano ñāṇabalena tassa vādaṃ bhindanto ‘‘mahārāja, kimesa bālo jānāti, yasameva oloketi, paññāya visesaṃ na jānāti, suṇāthā’’ti vatvā imaṃ gāthamāha –
‘‘Dāsova
Yaṃ paṇḍito nipuṇaṃ saṃvidheti, sammohamāpajjati tattha bālo;
Etampi disvāna ahaṃ vadāmi, paññova seyyo na yasassi bālo’’ti. (jā. 1.15.101);
Tattha atthesūti kiccesu jātesu. Saṃvidhetīti saṃvidahati.
Iti
‘‘Addhā hi paññāva sataṃ pasatthā, kantā sirī bhogaratā manussā;
Ñāṇañca buddhānamatulyarūpaṃ, paññaṃ na acceti sirī kadācī’’ti. (jā. 1.15.102);
Tattha satanti buddhādīnaṃ sappurisānaṃ. Bhogaratāti mahārāja, yasmā andhabālamanussā bhogaratāva, tasmā tesaṃ sirī kantā. Yaso nāmesa paṇḍitehi garahito bālānaṃ kantoti cāyaṃ attho bhisajātakena (jā. 1.14.78 ādayo) vaṇṇetabbo. Buddhānanti sabbaññubuddhānañca ñāṇaṃ. Kadācīti kismiñci kāle ñāṇavantaṃ sirī nāma nātikkamati, devāti.
Taṃ sutvā rājā mahāsattassa pañhabyākaraṇena tuṭṭho ghanavassaṃ vassento viya mahāsattaṃ dhanena pūjento imaṃ gāthamāha –
‘‘Yaṃ
Gavaṃ sahassaṃ usabhañca nāgaṃ, ājaññayutte ca rathe dasa ime;
Pañhassa veyyākaraṇena tuṭṭho, dadāmi te gāmavarāni soḷasā’’ti. (jā. 1.15.103);
Tattha usabhañca nāganti tassa gavaṃ sahassassa usabhaṃ katvā alaṅkatapaṭiyattaṃ ārohanīyaṃ nāgaṃ dammīti.
Vīsatinipāte sirimantapañho niṭṭhito.
Channapathapañho
Tato
Sāpi
Atha mahāsatto – ‘‘imissā sapariggahāpariggahabhāvaṃ na jānāmi, hatthamuṭṭhiyā naṃ pucchissāmi, sace esā paṇḍitā bhavissati, jānissati. No ce, na jānissati, idheva naṃ chaḍḍetvā gacchāmī’’ti cintetvā dūre ṭhitova hatthamuṭṭhimakāsi. Sāpi ‘‘ayaṃ mama sasāmikāsāmikabhāvaṃ pucchatī’’ti ñatvā hatthaṃ pasāresi. So apariggahabhāvaṃ ñatvā samīpaṃ gantvā ‘‘bhadde, kā nāma tva’’nti pucchi. ‘‘Sāmi, ahaṃ atīte vā anāgate vā etarahi vā yaṃ natthi, tannāmikā’’ti. ‘‘Bhadde, loke amarā nāma natthi, tvaṃ amarā nāma bhavissasī’’ti. ‘‘Evaṃ, sāmī’’ti. ‘‘Bhadde, kassa yāguṃ harissasī’’ti? ‘‘Pubbadevatāya, sāmī’’ti. ‘‘Bhadde, pubbadevatā nāma mātāpitaro, tava pitu yāguṃ harissasi maññe’’ti. ‘‘Evaṃ, sāmī’’ti. ‘‘Bhadde, tava pitā kiṃ karotī’’ti? ‘‘Sāmi, ekaṃ dvidhā karotī’’ti. ‘‘Ekassa
Atha naṃ amarādevī ‘‘yāguṃ pivissasi, sāmī’’ti nimantesi. Mahāsatto ‘‘paṭhamameva paṭikkhipanaṃ nāma avamaṅgala’’nti cintetvā ‘‘āma, pivissāmī’’ti āha. Sā pana yāgughaṭaṃ otāresi. Mahāsatto cintesi ‘‘sace pātiṃ adhovitvā hatthadhovanaṃ adatvā dassati, ettheva naṃ pahāya gamissāmī’’ti. Sā pana pātiṃ dhovitvā pātiyā udakaṃ āharitvā hatthadhovanaṃ datvā tucchapātiṃ hatthe aṭṭhapetvā bhūmiyaṃ ṭhapetvā ghaṭaṃ āluḷetvā yāguyā pūresi, tattha pana sitthāni mahantāni. Atha naṃ mahāsatto āha ‘‘kiṃ, bhadde, atibahalā yāgū’’ti. ‘‘Udakaṃ na laddhaṃ, sāmī’’ti
‘‘Yena sattubilaṅgā ca, diguṇapalāso ca pupphito;
Yena dadāmi tena vadāmi, yena na dadāmi na tena vadāmi;
Esa maggo yavamajjhakassa, etaṃ annapathaṃ vijānāhī’’ti. (jā. 1.1.112);
Tassattho – ‘‘sāmi, antogāmaṃ pavisitvā ekaṃ sattuāpaṇaṃ passissasi, tato kañjikāpaṇaṃ, tesaṃ purato diguṇapaṇṇo koviḷāro supupphito, tasmā tvaṃ yena sattubilaṅgā yena dadāmīti
Channapathapañho niṭṭhito.
Amarādevipariyesanā
Sopi tāya kathitamaggeneva taṃ gehaṃ gato. Atha naṃ amarādeviyā mātā disvā āsanaṃ datvā ‘‘yāguṃ pivissasi, sāmī’’ti āha. ‘‘Amma, kaniṭṭhabhaginiyā me amarādeviyā thokā yāgu me dinnā’’ti. Taṃ sutvā sā ‘‘dhītu me atthāya āgato bhavissatī’’ti aññāsi. Mahāsatto tesaṃ duggatabhāvaṃ jānantopi ‘‘amma, ahaṃ tunnavāyo, kiñci sibbitabbayuttakaṃ atthī’’ti pucchi. ‘‘Atthi, sāmi, mūlaṃ pana natthī’’ti? ‘‘Amma mūlena kammaṃ natthi, ānehi, sibbissāmi na’’nti. Sā jiṇṇasāṭakāni āharitvā adāsi. Bodhisatto āhaṭāhaṭaṃ niṭṭhāpesiyeva. Puññavato hi kiriyā nāma samijjhatiyeva. Atha naṃ āha ‘‘amma, vīthibhāgena
So taṃ pariggaṇhanto katipāhaṃ tattheva vasi. Atha naṃ vīmaṃsanto ekadivasaṃ āha – ‘‘bhadde, aḍḍhanāḷikataṇḍule gahetvā tato mayhaṃ yāguñca pūvañca bhattañca pacāhī’’ti. Sā ‘‘sādhū’’ti sampaṭicchitvā taṇḍule koṭṭetvā mūlataṇḍulehi bhattaṃ, majjhimataṇḍulehi yāguṃ, kaṇakāhi pūvaṃ pacitvā tadanurūpaṃ sūpabyañjanaṃ sampādetvā mahāsattassa sabyañjanaṃ yāguṃ adāsi. Sā yāgu mukhe ṭhapitamattāva
Paṇḍito uppāditadhanañca, ābhatadhanañca sabbaṃ tassā mātāpitūnaṃ datvā samassāsetvā sasure āpucchitvā taṃ ādāya nagarābhimukho agamāsi. Antarāmagge tassā vīmaṃsanatthāya chattañca upāhanañca datvā evamāha – ‘‘bhadde, imaṃ chattaṃ gahetvā attānaṃ dhārehi, upāhanaṃ abhiruhitvā yāhī’’ti. Sā taṃ gahetvā tathā akatvā abbhokāse sūriyasantāpe chattaṃ adhāretvā vanante dhāretvā gacchati, thalaṭṭhāne upāhanaṃ paṭimuñcitvā udakaṭṭhānaṃ sampattakāle abhiruhitvā gacchati. Bodhisatto taṃ kāraṇaṃ disvā pucchi ‘‘kiṃ, bhadde, thalaṭṭhāne upāhanaṃ paṭimuñcitvā udakaṭṭhāne abhiruhitvā gacchasi, sūriyasantāpe chattaṃ adhāretvā vanante dhāretvā’’ti? Sā āha – ‘‘sāmi, thalaṭṭhāne kaṇṭakādīni passāmi, udakaṭṭhāne macchakacchapakaṇṭakādīni na passāmi, tesu pāde paviṭṭhesu dukkhavedanā bhaveyya, abbhokāse sukkharukkhakaṇṭakādīni natthi, vanantaraṃ paviṭṭhānaṃ pana sukkharukkhadaṇḍādikesu matthake patitesu dukkhavedanā bhaveyya, tasmā tāni paṭighātanatthāya evaṃ karomī’’ti.
Bodhisatto dvīhi kāraṇehi tassā kathaṃ sutvā tussitvā gacchanto ekasmiṃ ṭhāne phalasampannaṃ ekaṃ badararukkhaṃ disvā badararukkhamūle nisīdi. Sā badararukkhamūle nisinnaṃ mahāsattaṃ disvā ‘‘sāmi, abhiruhitvā badaraphalaṃ gahetvā khādāhi, mayhampi dehī’’ti āha. ‘‘Bhadde, ahaṃ kilamāmi, abhiruhituṃ na sakkomi, tvameva abhiruhā’’ti. Sā tassa vacanaṃ sutvā badararukkhaṃ abhiruyha sākhantare nisīditvā phalaṃ ocini. Bodhisatto taṃ āha – ‘‘bhadde, phalaṃ mayhaṃ dehī’’ti. Sā ‘‘ayaṃ puriso paṇḍito vā apaṇḍito vā vīmaṃsissāmī’’ti cintetvā taṃ āha ‘‘sāmi, uṇhaphalaṃ khādissasi, udāhu sītaphala’’nti? So taṃ kāraṇaṃ ajānanto viya evamāha – ‘‘bhadde, uṇhaphalena me attho’’ti
Atha so taṃ vīmaṃsanatthāya dovārikassa gehe ṭhapetvā dovārikassa bhariyāya ācikkhitvā attano nivesanaṃ gantvā purise āmantetvā ‘‘asukagehe itthiṃ ṭhapetvā āgatomhi, imaṃ sahassaṃ ādāya gantvā taṃ vīmaṃsathā’’ti sahassaṃ datvā pesesi. Te tathā kariṃsu. Sā āha – ‘‘idaṃ mama sāmikassa pādarajampi na agghatī’’ti. Te āgantvā paṇḍitassa ārocesuṃ. Punapi yāvatatiyaṃ pesetvā catutthe vāre mahāsatto teyeva ‘‘tena hi naṃ hatthe gahetvā kaḍḍhantā ānethā’’ti āha. Te tathā kariṃsu. Sā mahāsattaṃ mahāsampattiyaṃ ṭhitaṃ na sañjāni, naṃ oloketvā ca pana hasi ceva rodi ca. So ubhayakāraṇaṃ pucchi. Atha naṃ sā āha – ‘‘sāmi, ahaṃ hasamānā tava sampattiṃ oloketvā ‘ayaṃ akāraṇena na laddhā, purimabhave kusalaṃ katvā laddhā, aho puññānaṃ phalaṃ nāmā’ti hasiṃ. Rodamānā pana ‘idāni parassa rakkhitagopitavatthumhi aparajjhitvā
So taṃ vīmaṃsitvā suddhabhāvaṃ ñatvā ‘‘gacchatha naṃ tattheva nethā’’ti vatvā pesetvā puna tunnavāyavesaṃ gahetvā gantvā tāya saddhiṃ sayitvā punadivase pātova rājakulaṃ pavisitvā udumbaradeviyā ārocesi. Sā rañño ārocetvā amarādeviṃ sabbālaṅkārehi alaṅkaritvā mahāyogge nisīdāpetvā mahantena sakkārena mahāsattassa gehaṃ netvā maṅgalaṃ kāresi. Rājā bodhisattassa sahassamūlaṃ paṇṇākāraṃ pesesi. Dovārike ādiṃ katvā sakalanagaravāsino paṇṇākāre pahiṇiṃsu. Amarādevīpi raññā pahitaṃ paṇṇākāraṃ dvidhā
Amarādevipariyesanā niṭṭhitā.
Sabbaratanathenavaṇṇanā
Athekadivasaṃ
Amarādevī dvāre ṭhitā tassā kiriyaṃ disvā ‘‘ayaṃ aññattha na gacchati, bhavitabbamettha kāraṇenā’’ti iṅgitasaññāya dāsiyo paṭikkamāpetvā sayameva ‘‘amma, ehi takkaṃ gaṇhissāmī’’ti
Tepi
Senakādayopi cattāro janā tassa palātabhāvaṃ ñatvā ‘‘mā cintayittha, mayaṃ kiṃ apaṇḍitā’’ti aññamaññaṃ ajānāpetvāva amarādeviyā paṇṇākāraṃ pahiṇiṃsu
Pukkusopi sāyanhasamaye nhatvā alaṅkaritvā nānaggarasabhojanaṃ bhuñjitvā bodhisattassa gehaṃ gantvā gharadvāre ṭhatvā attano āgatabhāvaṃ jānāpesi. Ekā paricārikā itthī amarādeviyā ārocesi. Sā tassā vacanaṃ sutvā ‘‘ehi, ācariya, attano sarīraṃ anhāyitvā sayituṃ ayutta’’nti āha. So ‘‘sādhū’’ti sampaṭicchi. Sā nikkhamitvā udakapūraṃ ghaṭaṃ gahetvā āsiñcamānā viya ‘‘ehi, ācariya, nhānatthāya phalakāni abhiruhā’’ti āha. Tassa phalakāni abhiruyha ṭhitakāle sā gehaṃ pavisitvā phalakāni ākaḍḍhitvā
Atha
Sabbaratanathenā niṭṭhitā.
Khajjopanakapañho
Athassa chatte adhivatthā devatā bodhisattassa dhammadesanaṃ assuṇantī ‘‘kiṃ nu kho kāraṇa’’nti āvajjamānā taṃ kāraṇaṃ ñatvā ‘‘paṇḍitassa ānayanakāraṇaṃ karissāmī’’ti cintetvā rattibhāge chattapiṇḍikaṃ vivaritvā rājānaṃ catukkanipāte devatāya pucchitapañhe āgate
‘‘Hanti hatthehi pādehi, mukhañca parisumbhati;
Sa ve rāja piyo hoti, kaṃ tena tvābhipassasī’’ti. (jā. 1.4.197);
Senako
‘‘Ko nu santamhi pajjote, aggipariyesanaṃ caraṃ;
Addakkhi ratti khajjotaṃ, jātavedaṃ amaññatha.
‘‘Svassa gomayacuṇṇāni, abhimatthaṃ tiṇāni ca;
Viparītāya saññāya, nāsakkhi pajjaletave.
‘‘Evampi anupāyena, atthaṃ na labhate migo;
Visāṇato gavaṃ dohaṃ, yattha khīraṃ na vindati.
‘‘Vividhehi
Niggahena amittānaṃ, mittānaṃ paggahena ca.
‘‘Senāmokkhapalābhena, vallabhānaṃ nayena ca;
Jagatiṃ jagatipālā, āvasanti vasundhara’’nti. (jā. 1.5.75-79);
Tattha santamhi pajjoteti aggimhi sante. Caranti caranto. Addakkhīti passi, disvā ca pana vaṇṇasāmaññatāya khajjopanakaṃ ‘‘jātavedo ayaṃ bhavissatī’’ti amaññittha. Svassāti so assa khajjopanakassa upari sukhumāni gomayacuṇṇāni ceva tiṇāni ca. Abhimatthanti hatthehi ghaṃsitvā ākiranto jaṇṇukehi bhūmiyaṃ patiṭṭhāya mukhena dhamanto jālessāmi nanti viparītāya saññāya vāyamantopi jāletuṃ nāsakkhi. Migoti migasadiso andhabālo evaṃ anupāyena pariyesanto atthaṃ na labhati. Yatthāti yasmiṃ visāṇe khīrameva natthi, tato gāviṃ duhanto Senāmokkhapalābhenāti senāmokkhānaṃ amaccānaṃ lābhena. Vallabhānanti piyamanāpānaṃ Vasundharanti vasusaṅkhātānaṃ ratanānaṃ dhāraṇato vasundharanti laddhanāmaṃ jagatiṃ jagatipālā rājāno āvasanti.
Na te tayā sadisā hutvā aggimhi vijjamāneyeva khajjopanakaṃ dhamanti. Mahārāja, tvaṃ pana aggimhi sati khajjopanakaṃ dhamanto viya, tulaṃ chaḍḍetvā hatthena tulayanto viya, khīrena atthe jāte visāṇato duhanto viya ca, senakādayo pucchasi, ete kiṃ jānanti. Khajjopanakasadisā hete. Aggikkhandhasadiso mahosadho paññāya jalati, taṃ pakkosāpetvā puccha. Ime te pañhe ajānantassa jīvitaṃ natthīti rājānaṃ tajjetvā antaradhāyi.
Khajjopanakapañho niṭṭhito.
Bhūripañho
Atha rājā maraṇabhayatajjito punadivase cattāro amacce pakkosāpetvā ‘‘tātā, tumhe cattāro catūsu rathesu ṭhatvā catūhi nagaradvārehi nikkhamitvā yattha mama puttaṃ mahosadhapaṇḍitaṃ passatha, tatthevassa sakkāraṃ katvā khippaṃ ānethā’’ti āṇāpesi. Tepi cattāro ekekena dvārena
‘‘Saccaṃ
Na tāyatebhāvavasūpanitaṃ, yo yavakaṃ bhuñjasi appasūpa’’nti. (jā. 1.10.145);
Tattha saccaṃ kirāti yaṃ ācariyasenako āha, taṃ kira saccameva. Sirīti issariyaṃ. Dhitīti abbhocchinnavīriyaṃ. Na tāyatebhāvavasūpanitanti abhāvassa avuḍḍhiyā vasaṃ upanītaṃ taṃ na rakkhati na gopeti, patiṭṭhā hotuṃ na sakkoti. Yavakanti yavabhattaṃ.
Atha naṃ mahāsatto ‘‘andhabāla, ahaṃ attano paññābalena puna taṃ yasaṃ pākatikaṃ kātukāmo evaṃ karomī’’ti vatvā imaṃ gāthādvayamāha –
‘‘Sukhaṃ dukkhena paripācayanto, kālākālaṃ vicinaṃ chandachanno;
Atthassa dvārāni avāpuranto, tenāhaṃ tussāmi yavodanena.
‘‘Kālañca ñatvā abhijīhanāya, mantehi atthaṃ paripācayitvā;
Vijambhissaṃ sīhavijambhitāni, tāyiddhiyā dakkhasi maṃ punāpī’’ti. (jā. 1.10.146-147);
Tattha dukkhenāti iminā kāyikacetasikadukkhena attano porāṇakasukhaṃ paṭipākatikakaraṇena paripācayantovaḍḍhento. Kālākālanti ayaṃ paṭicchanno hutvā caraṇakālo, ayaṃ appaṭicchannoti evaṃ kālañca akālañca vicinanto rañño kuddhakāle channena caritabbanti ñatvā chandena attano ruciyā channo paṭicchanno hutvā kumbhakārakammena jīvanto attano atthassa kāraṇasaṅkhātāni dvārāni Abhijīhanāyāti vīriyakaraṇassa. Mantehi atthaṃ paripācayitvāti attano ñāṇabalena mama yasaṃ vaḍḍhetvā manosilātale vijambhamāno sīho viya vijambhissaṃ, tāya iddhiyā maṃ punapi tvaṃ passissasīti.
Atha naṃ amacco āha – ‘‘paṇḍita, chatte adhivatthā devatā rājānaṃ pañhaṃ pucchi. Rājā cattāro paṇḍite pucchi. Tesu ekopi taṃ pañhaṃ kathetuṃ nāsakkhi, tasmā rājā tava santikaṃ maṃ pahiṇī’’ti. ‘‘Evaṃ
‘‘Sukhīpi heke na karonti pāpaṃ, avaṇṇasaṃsaggabhayā puneke;
Pahū samāno vipulatthacintī, kiṃ kāraṇā me na karosi dukkha’’nti. (jā. 1.10.148);
Tattha sukhīti paṇḍita, ekacce ‘‘mayaṃ sukhino sampannaissariyā, alaṃ no ettakenā’’ti uttari issariyakāraṇā pāpaṃ na karonti, ekacce ‘‘evarūpassa no yasadāyakassa sāmikassa aparajjhantānaṃ avaṇṇo bhavissatī’’ti avaṇṇasaṃsaggabhayā na karonti. Eko na samattho hoti, eko mandapañño, tvaṃ pana samattho ca vipulatthacintī ca, icchanto pana sakalajambudīpe rajjampi kāreyyāsi. Kiṃ kāraṇā mama rajjaṃ gahetvā dukkhaṃ na karosīti.
Atha naṃ bodhisatto āha –
‘‘Na paṇḍitā attasukhassa hetu, pāpāni kammāni samācaranti;
Dukkhena
Tattha khalitāpīti sampattito khalitvā vipattiyaṃ ṭhitasabhāvā hutvāpi. Na jahanti dhammanti paveṇiyadhammampi sucaritadhammampi na jahanti.
Puna rājā tassa vīmaṃsanatthaṃ khattiyamāyaṃ kathento imaṃ gāthamāha –
‘‘Yena kenaci vaṇṇena, mudunā dāruṇena vā;
Uddhare dīnamattānaṃ, pacchā dhammaṃ samācare’’ti. (jā. 1.10.150);
Tattha dīnanti duggataṃ attānaṃ uddharitvā sampattiyaṃ ṭhapeyyāti.
Athassa mahāsatto rukkhūpamaṃ dassento imaṃ gāthamāha –
‘‘Yassa rukkhassa chāyāya, nisīdeyya sayeyya vā;
Na tassa sākhaṃ bhañjeyya, mittadubbho hi pāpako’’ti. (jā. 1.10.151);
Evañca pana vatvā – ‘‘mahārāja, yadi paribhuttarukkhassa sākhaṃ bhañjantopi mittadubbhī hoti
‘‘Yassāpi
Taṃ hissa dīpañca parāyaṇañca, na tena mettiṃ jarayetha pañño’’ti. (jā. 1.10.152);
Tassattho – mahārāja, yassa ācariyassa santikā yo puriso appamattakampi dhammaṃ kāraṇaṃ jāneyya, ye cassa santo uppannaṃ kaṅkhaṃ vinayanti, taṃ tassa patiṭṭhānaṭṭhena dīpañceva parāyaṇañca, tādisena ācariyena saddhiṃ paṇḍito mittabhāvaṃ nāma na jīreyya na nāseyya.
Idāni taṃ ovadanto imaṃ gāthādvayamāha –
‘‘Alaso gihī kāmabhogī na sādhu, asaññato pabbajito na sādhu;
Rājā na sādhu anisammakārī, yo paṇḍito kodhano taṃ na sādhu.
‘‘Nisamma
Nisammakārino rāja, yaso kitti ca vaḍḍhatī’’ti. (jā. 1.10.153-154);
Tattha na sādhūti na sundaro. Anisammakārīti kiñci sutvā anupadhāretvā attano paccakkhaṃ akatvā kārako. Yaso kitti cāti issariyaparivāro ca guṇakitti ca ekantena vaḍḍhatīti.
Bhūripañho niṭṭhito.
Devatāpañho
Evaṃ
‘‘Hanti
Sa ve rāja piyo hoti, kaṃ tena tvābhipassasī’’ti. (jā. 1.4.197);
Tattha hantīti paharati. Parisumbhatīti paharatiyeva. Sa veti so evaṃ karonto piyo hoti. Kaṃ tena tvābhipassasīti tena paharaṇakāraṇena piyaṃ katamaṃ puggalaṃ tvaṃ, rāja, abhipassasīti.
Mahāsattassa taṃ kathaṃ sutvāva gaganatale puṇṇacando viya attho pākaṭo ahosi. Atha mahāsatto ‘‘suṇa, mahārāja, yadā hi mātuaṅke nipanno daharakumāro haṭṭhatuṭṭho kīḷanto mātaraṃ hatthapādehi paharati, kese luñcati, muṭṭhinā mukhaṃ paharati, tadā naṃ mātā ‘coraputtaka, kathaṃ tvaṃ no evaṃ paharasī’tiādīni pemasinehavaseneva vatvā pemaṃ sandhāretuṃ asakkontī āliṅgitvā thanantare nipajjāpetvā mukhaṃ paricumbati. Iti so tassā evarūpe kāle piyataro hoti, tathā pitunopī’’ti evaṃ gaganamajjhe sūriyaṃ uṭṭhāpento viya pākaṭaṃ katvā pañhaṃ kathesi. Taṃ sutvā devatā chattapiṇḍikaṃ vivaritvā nikkhamitvā upaḍḍhaṃ sarīraṃ dassetvā ‘‘sukathito paṇḍitena pañho’’ti madhurassarena sādhukāraṃ datvā ratanacaṅkoṭakaṃ pūretvā dibbapupphagandhavāsehi bodhisattaṃ pūjetvā antaradhāyi. Rājāpi paṇḍitaṃ pupphādīhi pūjetvā
‘‘Akkosati yathākāmaṃ, āgamañcassa icchati;
Sa ve rāja piyo hoti, kaṃ tena tvābhipassasī’’ti. (jā. 1.4.198);
Athassa
Rājāpi pūjetvā tatiyaṃ pañhaṃ yācitvā ‘‘vada, mahārājā’’ti vutte tatiyaṃ gāthamāha –
‘‘Abbhakkhāti abhūtena, alikenābhisāraye;
Sa ve rāja piyo hoti, kaṃ tena tvābhipassasī’’ti. (jā. 1.4.199);
Athassa mahāsatto ‘‘rāja, yadā ubho jayampatikā rahogatā lokassādaratiyā
Rājāpi pūjetvā itaraṃ pañhaṃ yācitvā ‘‘vada, mahārājā’’ti vutte catutthaṃ gāthamāha –
‘‘Haraṃ
Aññadatthuharā santā, te ve rāja piyā honti;
Kaṃ tena tvābhipassasī’’ti. (jā. 1.4.200);
Athassa mahāsatto ‘‘mahārāja, ayaṃ pañho dhammikasamaṇabrāhmaṇe sandhāya vutto. Saddhāni hi kulāni idhalokaparalokaṃ saddahitvā denti ceva dātukāmāni ca honti, tāni tathārūpe samaṇabrāhmaṇe yācantepi laddhaṃ harante bhuñjantepi disvā ‘amheyeva yācanti, amhākaṃyeva santakāni annapānādīni paribhuñjantī’ti tesu atirekataraṃ pemaṃ karonti. Evaṃ kho, mahārāja, aññadatthuharā santā ekaṃsena yācantā ceva laddhaṃ harantā ca samānā piyā hontī’’ti kathesi. Imasmiṃ pana pañhe kathite devatā tatheva pūjetvā sādhukāraṃ datvā sattaratanapūraṃ ratanacaṅkoṭakaṃ ‘‘gaṇha, mahāpaṇḍitā’’ti mahāsattassa pādamūle khipi. Rājāpissa atirekataraṃ pūjaṃ karonto ativiya pasīditvā senāpatiṭṭhānaṃ adāsi. Tato paṭṭhāya mahāsattassa yaso mahā ahosi.
Devatāpañho niṭṭhito.
Pañcapaṇḍitapañho
Puna te cattāro paṇḍitā ‘‘ambho, gahapatiputto idāni mahantataro jāto, kiṃ karomā’’ti mantayiṃsu. Atha ne senako āha – ‘‘hotu diṭṭho me upāyo, mayaṃ gahapatiputtaṃ upasaṅkamitvā ‘rahassaṃ nāma kassa kathetuṃ vaṭṭatī’ti pucchissāma, so ‘na kassaci kathetabba’nti vakkhati. Atha naṃ ‘gahapatiputto te, deva, paccatthiko jāto’ti paribhindissāmā’’ti. Te cattāropi paṇḍitā tassa gharaṃ gantvā paṭisanthāraṃ katvā ‘‘paṇḍita, pañhaṃ pucchitukāmamhā’’ti vatvā ‘‘pucchathā’’ti vutte senako pucchi ‘‘paṇḍita, purisena nāma kattha patiṭṭhātabba’’nti? ‘‘Sacce patiṭṭhātabba’’nti. ‘‘Sacce patiṭṭhitena
‘‘Pañca paṇḍitā samāgatāttha, pañhā me paṭibhāti taṃ suṇātha;
Nindiyamatthaṃ pasaṃsiyaṃ vā, kassevāvikareyya guyhamattha’’nti. (jā. 1.15.315);
Evaṃ vutte senako ‘‘rājānampi amhākaṃyeva abbhantare pakkhipissāmī’’ti cintetvā imaṃ gāthamāha –
‘‘Tvaṃ āvikarohi bhūmipāla, bhattā bhārasaho tuvaṃ vadetaṃ;
Tava chandarucīni sammasitvā, atha vakkhanti janinda pañca dhīrā’’ti. (jā. 1.15.316);
Tattha bhattāti tvaṃ amhākaṃ sāmiko ceva uppannassa ca bhārassa saho, paṭhamaṃ tāva tvameva etaṃ vadehi. Tava chandarucīnīti pacchā tava chandañceva ruccanakāraṇāni ca sammasitvā ime pañca paṇḍitā vakkhanti.
Atha rājā attano kilesavasikatāya imaṃ gāthamāha –
‘‘Yā sīlavatī anaññatheyyā, bhattucchandavasānugā piyā manāpā;
Nindiyamatthaṃ
Tattha anaññatheyyāti kilesavasena aññena na thenitabbā.
Tato
‘‘Yo kicchagatassa āturassa, saraṇaṃ hoti gatī parāyaṇañca;
Nindiyamatthaṃ pasaṃsiyaṃ vā, sakhinovāvikareyya guyhamattha’’nti. (jā. 1.15.318);
Atha rājā pukkusaṃ pucchi ‘‘kathaṃ, pukkusa, passasi, nindiyaṃ vā pasaṃsiyaṃ vā rahassaṃ kassa kathetabba’’nti? So kathento imaṃ gāthamāha –
‘‘Jeṭṭho atha majjhimo kaniṭṭho, yo ce sīlasamāhito ṭhitatto;
Nindiyamatthaṃ pasaṃsiyaṃ vā, bhātuvāvikareyya guyhamattha’’nti. (jā. 1.15.319);
Tattha ṭhitattoti ṭhitasabhāvo nibbisevano.
Tato rājā kāmindaṃ pucchi ‘‘kathaṃ kāminda passasi, rahassaṃ kassa kathetabba’’nti? So kathento imaṃ gāthamāha –
‘‘Yo ve pituhadayassa paddhagū, anujāto pitaraṃ anomapañño;
Nindiyamatthaṃ pasaṃsiyaṃ vā, puttassāvikareyya guyhamattha’’nti. (jā. 1.15.320);
Tattha paddhagūti pesanakārako yo pitussa pesanaṃ karoti, pitu cittassa vase vattati, ovādakkhamo hotīti attho. Anujātoti tayo puttā atijāto ca anujāto ca avajāto cāti. Anuppannaṃ yasaṃ uppādento atijāto, kulabhāro avajāto, kulapaveṇirakkhako pana anujāto. Taṃ sandhāya evamāha.
Tato
‘‘Mātā
Nindiyamatthaṃ pasaṃsiyaṃ vā, mātuyāvikareyya guyhamattha’’nti. (jā. 1.15.321);
Tattha dvipadājanindaseṭṭhāti dvipadānaṃ seṭṭha, janinda. Chandasā piyenāti chandena ceva pemena ca.
Evaṃ te pucchitvā rājā paṇḍitaṃ pucchi ‘‘kathaṃ passasi, paṇḍita, rahassaṃ kassa kathetabba’’nti. ‘‘Mahārāja, yāva attano icchitaṃ na nipphajjati, tāva paṇḍito adhivāseyya, kassaci na katheyyā’’ti so imaṃ gāthamāha –
‘‘Guyhassa hi guyhameva sādhu, na hi guyhassa pasatthamāvikammaṃ;
Anipphannatā saheyya dhīro, nipphannova yathāsukhaṃ bhaṇeyyā’’ti. (jā. 1.15.322);
Tattha anipphannatāti mahārāja, yāva attano icchitaṃ na nipphajjati, tāva paṇḍito adhivāseyya, na kassaci katheyyāti.
Paṇḍitena pana evaṃ vutte rājā anattamano ahosi. Senako rājānaṃ olokesi, rājāpi senakamukhaṃ olokesi. Bodhisatto tesaṃ kiriyaṃ disvāva jāni ‘‘ime cattāro janā paṭhamameva maṃ rañño antare paribhindiṃsu, vīmaṃsanavasena pañho pucchito bhavissatī’’ti. Tesaṃ pana kathentānaññeva sūriyo atthaṅgato, dīpā jalitā. Paṇḍito ‘‘rājakammāni nāma bhāriyāni, na paññāyati ‘kiṃ bhavissatī’ti, khippameva gantuṃ vaṭṭatī’’ti uṭṭhāyāsanā rājānaṃ vanditvā nikkhamitvā cintesi ‘‘imesu eko ‘sahāyakassa kathetuṃ vaṭṭatī’ti āha
Atha ne senako pucchi ‘‘tumhe ‘rahassaṃ nāma asukassa asukassa kathetabba’nti vadatha, kiṃ vo etaṃ kataṃ, udāhu diṭṭhaṃ suta’’nti? ‘‘Kataṃ etaṃ, ācariyā’’ti. Tumhe ‘‘rahassaṃ nāma sahāyakassa kathetabba’’nti vadatha, ‘‘kiṃ vo etaṃ kataṃ, udāhu diṭṭhaṃ suta’’nti? ‘‘Kataṃ etaṃ mayā’’ti? ‘‘Kathetha, ācariyā’’ti. ‘‘Imasmiṃ rahasse raññā ñāte jīvitaṃ me natthī’’ti. ‘‘Mā bhāyatha ācariya, idha tumhākaṃ rahassabhedako natthi, kathethā’’ti. So nakhena ambaṇaṃ koṭṭetvā ‘‘atthi nu kho imassa heṭṭhā gahapatiputto’’ti āha. ‘‘Ācariya, gahapatiputto attano issariyena evarūpaṃ ṭhānaṃ na pavisissati, idāni yasena matto bhavissati, kathetha
Pukkusopi attano rahassaṃ kathento āha – ‘‘mama ūruyā kuṭṭhaṃ atthi, kaniṭṭho me pātova kañci ajānāpetvā taṃ dhovitvā bhesajjena makkhetvā upari pilotikaṃ datvā bandhati. Rājā mayi muducitto ‘ehi pukkusā’ti maṃ pakkositvā yebhuyyena mama ūruyāyeva sayati
Mahāsatto sabbesampi guyhaṃ attano paccakkhaṃ akāsi
‘‘Kiṃ
Kiṃ cintayamāno dummanosi, nūna deva aparādho atthi mayha’’nti. (jā. 1.15.323);
Atha rājā kathento gāthamāha –
‘‘Paṇhe vajjho mahosadhoti, āṇatto me vamāya bhūripañño;
Taṃ cintayamāno dummanosmi, na hi devī aparādho atthi tuyha’’nti. (jā. 1.15.324);
Tattha āṇattoti bhadde, cattāro paṇḍitā ‘‘mahosadho mama paccatthiko’’ti kathayiṃsu. Mayā tathato avicinitvā ‘‘vadhetha na’’nti bhūripañño vadhāya āṇatto. Taṃ kāraṇaṃ cintayamāno dummanosmīti.
Tassā
Itarepi
‘‘Abhidosagato dāni ehisi, kiṃ sutvā kiṃ saṅkate mano te;
Ko te kimavoca bhūripañña, iṅgha vacanaṃ suṇoma brūhi meta’’nti. (jā. 1.15.325);
Tattha abhidosagatoti hiyyo paṭhamayāme gato idāni āgato. Kiṃ saṅkateti kiṃ āsaṅkate. Kimavocāti kiṃ rañño santikaṃ mā gamīti taṃ koci avoca.
Atha naṃ mahāsatto ‘‘mahārāja, tayā me catunnaṃ paṇḍitānaṃ vacanaṃ gahetvā vadho āṇatto, tenāhaṃ na emī’’ti codento imaṃ gāthamāha –
‘‘Paṇhe vajjho mahosadhoti, yadi te mantayitaṃ janinda dosaṃ;
Bhariyāya rahogato asaṃsi, guyhaṃ pātukataṃ sutaṃ mameta’’nti. (jā. 1.15.326);
Tattha yadi teti yasmā tayā. Mantayitanti kathitaṃ. Dosanti abhidosaṃ, rattibhāgeti attho. Kassa kathitanti? Bhariyāya. Tvañhi hiyyo tassā imamatthaṃ rahogato asaṃsi. Guyhaṃ pātukatanti tassā evarūpaṃ attano rahassaṃ pātukataṃ. Sutaṃ mametanti mayā panetaṃ tasmiṃ khaṇeyeva sutaṃ.
Rājā
‘‘Yaṃ sālavanasmiṃ senako, pāpakammaṃ akāsi asabbhirūpaṃ;
Sakhinova
Tattha asabbhirūpanti asādhujātikaṃ lāmakaṃ akusalakammaṃ akāsi. Imasmiṃyeva hi nagare asukaṃ nāma vesiṃ sālavanuyyāne purisakiccaṃ katvā taṃ māretvā alaṅkāraṃ gahetvā tassāyeva sāṭakena bhaṇḍikaṃ katvā attano ghare asukaṭṭhāne nāgadantake laggetvā ṭhapesi. Sakhinovāti atha naṃ, mahārāja, ekassa sahāyakassa rahogato hutvā akkhāsi, tampi mayā sutaṃ. Nāhaṃ devassa paccatthiko, senakoyeva. Yadi te paccatthikena kammaṃ atthi, senakaṃ gaṇhāpehīti.
Rājā senakaṃ oloketvā ‘‘saccaṃ, senakā’’ti pucchitvā ‘‘saccaṃ, devā’’ti vutte tassa bandhanāgārappavesanaṃ āṇāpesi. Paṇḍito pukkusassa rahassaṃ kathento imaṃ gāthamāha –
‘‘Pukkusapurisassa te janinda, uppanno rogo arājayutto;
Bhātucca rahogato asaṃsi, guyhaṃ pātukataṃ sutaṃ mameta’’nti. (jā. 1.15.328);
Tattha arājayuttoti mahārāja, etassa kuṭṭharogo uppanno, so rājānaṃ pattuṃ ayutto, chupanānucchaviko na hoti. Tumhe ca ‘‘pukkusassa ūru muduko’’ti yebhuyyena tassa ūrumhi nipajjatha. So panesa vaṇabandhapilotikāya phasso, devāti.
Rājā tampi oloketvā ‘‘saccaṃ pukkusā’’ti pucchitvā ‘‘saccaṃ devā’’ti vutte tampi bandhanāgāraṃ pavesāpesi. Paṇḍito kāmindassapi rahassaṃ kathento imaṃ gāthamāha –
‘‘Ābādhoyaṃ
Puttassa rahogato asaṃsi, guyhaṃ pātukataṃ sutaṃ mameta’’nti. (jā. 1.15.329);
Tattha asabbhirūpoti yena so ābādhena phuṭṭho ummattakasunakho viya viravati, so naradevayakkhābādho asabbhijātiko lāmako, rājakulaṃ pavisituṃ na yutto, mahārājāti vadati.
Rājā
‘‘Aṭṭhavaṅkaṃ maṇiratanaṃ uḷāraṃ, sakko te adadā pitāmahassa;
Devindassa gataṃ tadajja hatthaṃ, mātucca rahogato asaṃsi;
Guyhaṃ pātukataṃ sutaṃ mameta’’nti. (jā. 1.15.330);
Tattha pitāmahassāti tava pitāmahassa kusarājassa. Tadajja hatthanti taṃ maṅgalasammataṃ maṇiratanaṃ ajja devindassa hatthagataṃ, mahārājāti.
Rājā tampi oloketvā ‘‘saccaṃ devindā’’ti pucchitvā ‘‘saccaṃ devā’’ti vutte tampi bandhanāgāraṃ pavesāpesi. Evaṃ ‘‘bodhisattaṃ vadhissāmā’’ti cintetvā sabbepi te bandhanāgāraṃ paviṭṭhā. Bodhisatto ‘‘mahārāja, iminā kāraṇenāhaṃ ‘attano guyhaṃ parassa na kathetabba’nti vadāmi, vadantā pana mahāvināsaṃ pattā’’ti vatvā uttari dhammaṃ desento imā gāthā abhāsi –
‘‘Guyhassa hi guyhameva sādhu, na guyhassa pasatthamāvikammaṃ;
Anipphannatā saheyya dhīro, nipphannova yathāsukhaṃ bhaṇeyya.
‘‘Na
Na hi pātukato sādhu, guyho attho pajānatā.
‘‘Thiyā
Yo cāmisena saṃhīro, hadayattheno ca yo naro.
‘‘Guyhamatthaṃ asambuddhaṃ, sambodhayati yo naro;
Mantabhedabhayā tassa, dāsabhūto titikkhati.
‘‘Yāvanto purisassatthaṃ, guyhaṃ jānanti mantinaṃ;
Tāvanto tassa ubbegā, tasmā guyhaṃ na vissaje.
‘‘Vivicca bhāseyya divā rahassaṃ, rattiṃ giraṃ nātivelaṃ pamuñce;
Upassutikā
Tattha amittassa cāti itthiyā ca paccatthikassa ca na katheyya. Saṃhīroti yo ca yena kenaci āmisena saṃhīrati upalāpati saṅgahaṃ gacchati, tassapi na saṃseyya. Hadayatthenoti yo ca amitto mittapatirūpako mukhena aññaṃ katheti, hadayena aññaṃ cinteti, tassapi na saṃseyya. Asambuddhanti parehi aññātaṃ. ‘‘Asambodha’’ntipi pāṭho, paresaṃ bodhetuṃ ayuttanti attho. Titikkhatīti tassa akkosampi paribhāsampi pahārampi dāso viya hutvā adhivāseti. Mantinanti mantitaṃ, mantīnaṃ vā antare yāvanto jānantīti attho. Tāvantoti te guyhajānanake paṭicca tattakā tassa ubbegā santāsā uppajjanti. Na vissajeti na vissajjeyya paraṃ na jānāpeyya. Viviccāti sace divā rahassaṃ mantetukāmo hoti, vivittaṃ okāsaṃ kāretvā suppaṭicchannaṭṭhāne manteyya. Nātivelanti rattiṃ rahassaṃ kathento pana ativelaṃ mariyādātikkantaṃ mahāsaddaṃ karonto giraṃ nappamuñceyya. Upassutikā hīti mantanaṭṭhānaṃ upagantvā tirokuṭṭādīsu ṭhatvā sotāro. Tasmāti mahārāja, tena kāraṇena so manto khippameva bhedamupāgamīti.
Rājā
Pañcapaṇḍitapañho niṭṭhito.
Niṭṭhitā ca paribhindakathā.
Yuddhaparājayakaṇḍaṃ
Tato
Tadā kapilaraṭṭhe saṅkhabalako nāma rājā āvudhāni sajjāpesi, senaṃ saṅkaḍḍhi. Tassa santike upanikkhittakapuriso paṇḍitassa sāsanaṃ pesesi ‘‘sāmi, mayaṃ idha pavattiṃ ‘idaṃ nāma karissatī’ti na jānāma, āvudhāni sajjāpeti, senaṃ saṅkaḍḍhati, tumhe purisavisese pesetvā idaṃ pavattiṃ tathato jānāthā’’ti. Atha mahāsatto suvapotakaṃ āmantetvā ‘‘samma, kapilaraṭṭhe saṅkhabalako nāma rājā āvudhāni sajjāpesi, tvaṃ tattha gantvā ‘imaṃ nāma karotī’ti tathato ñatvā sakalajambudīpaṃ
Tadā suvapotakopi taṃ kiriyaṃ disvā ‘‘bhavitabbamettha kāraṇena, ajja paṇḍitassa ācikkhitabbayuttakaṃ kiñci suṇissāmī’’ti uyyānaṃ pavisitvā maṅgalasālarukkhassa pattantare nilīyitvā nisīdi. Rājā ‘‘kathetha, ācariyā’’ti āha. ‘‘Mahārāja, tava kaṇṇe ito karohi, catukkaṇṇova manto bhavissati. Sace, mahārāja, mama vacanaṃ kareyyāsi, sakalajambudīpe taṃ aggarājānaṃ karomī’’ti. So mahātaṇhatāya tassa vacanaṃ sutvā somanassappatto hutvā ‘‘kathetha, ācariya, karissāmi te vacana’’nti āha. ‘‘Deva, mayaṃ senaṃ saṅkaḍḍhitvā paṭhamaṃ khuddakanagaraṃ rumbhitvā gaṇhissāma, ahañhi cūḷadvārena nagaraṃ pavisitvā rājānaṃ vakkhāmi – mahārāja, tava yuddhena kiccaṃ natthi, kevalaṃ amhākaṃ rañño santako hohi, tava rajjaṃ taveva bhavissati, yujjhanto pana amhākaṃ balavāhanassa mahantatāya
Suvapotako taṃ sutvā tesaṃ mantapariyosāne sākhāyaṃ olambakaṃ otārento viya kevaṭṭassa sīse chakaṇapiṇḍaṃ pātetvā ‘‘kimeta’’nti mukhaṃ vivaritvā uddhaṃ olokentassa aparampi mukhe pātetvā ‘‘kiri kirī’’ti saddaṃ viravanto sākhato uppatitvā ‘‘kevaṭṭa, tvaṃ catukkaṇṇamantoti maññasi, idāneva chakkaṇṇo jāto, puna aṭṭhakaṇṇo bhavitvā anekasatakaṇṇopi bhavissatī’’ti vatvā ‘‘gaṇhatha, gaṇhathā’’ti vadantānaññeva vātavegena mithilaṃ gantvā paṇḍitassa nivesanaṃ pāvisi. Tassa pana idaṃ vattaṃ – sace kutoci ābhatasāsanaṃ paṇḍitasseva kathetabbaṃ hoti, athassa aṃsakūṭe otarati, sace amarādeviyāpi sotuṃ vaṭṭati, ucchaṅge otarati, sace mahājanena sotabbaṃ, bhūmiyaṃ otarati. Tadā so paṇḍitassa aṃsakūṭe otari. Tāya saññāya ‘‘rahassena bhavitabba’’nti mahājano paṭikkami. Paṇḍito taṃ gahetvā uparipāsādatalaṃ abhiruyha ‘‘kiṃ te, tāta, diṭṭhaṃ suta’’nti pucchi. Athassa so ‘‘ahaṃ, deva, sakalajambudīpe vicaranto aññassa rañño santike kiñci guyhaṃ na passāmi, uttarapañcālanagare pana cūḷanibrahmadattassa purohito kevaṭṭo nāma brāhmaṇo rājānaṃ uyyānaṃ netvā catukkaṇṇamantaṃ gaṇhi. Athāhaṃ sākhantare nisīditvā tesaṃ mantaṃ suṇitvā mantapariyosāne tassa sīse ca mukhe ca chakaṇapiṇḍaṃ pātetvā āgatomhī’’ti vatvā sabbaṃ kathesi. ‘Raññā sampaṭicchita’’nti
Athassa paṇḍito kattabbayuttakaṃ sakkāraṃ karitvā taṃ mudupaccattharaṇe suvaṇṇapañjare suṭṭhu sayāpetvā ‘‘kevaṭṭo mama mahosadhassa paṇḍitabhāvaṃ na jānāti maññe, ahaṃ na dānissa mantassa matthakaṃ pāpuṇituṃ dassāmī’’ti cintetvā nagarato duggatakulāni nīharāpetvā bahi nivāsāpesi, raṭṭhajanapadadvāragāmesu samiddhāni issariyakulāni āharitvā antonagare nivāsāpesi, bahuṃ dhanadhaññaṃ kāresi. Cūḷanibrahmadattopi kevaṭṭassa vacanaṃ gahetvā senaṅgaparivuto gantvā ekaṃ khuddakanagaraṃ parikkhipi. Kevaṭṭopi vuttanayeneva tattha
Cūḷanibrahmadatto sattadivasasattamāsādhikehi sattasaṃvaccharehi videharajjaṃ vajjetvā sesaṃ sakalajambudīpe rajjaṃ gahetvā kevaṭṭaṃ āha – ‘‘ācariya, mithilāyaṃ videharajjaṃ gaṇhāmā’’ti. ‘‘Mahārāja, mahosadhapaṇḍitassa vasananagare rajjaṃ gaṇhituṃ na sakkhissāma. So hi evaṃ ñāṇasampanno evaṃ upāyakusalo’’ti so vitthāretvā candamaṇḍalaṃ uṭṭhāpento viya mahosadhassa guṇe kathesi. Ayañhi sayampi upāyakusalova, tasmā ‘‘mithilanagaraṃ nāma deva appamattakaṃ, sakalajambudīpe rajjaṃ amhākaṃ pahoti, kiṃ no etenā’’ti upāyeneva rājānaṃ sallakkhāpesi. Sesarājānopi ‘‘mayaṃ mithilarajjaṃ gahetvāva jayapānaṃ pivissāmā’’ti vadanti. Kevaṭṭo tepi nivāretvā ‘‘videharajjaṃ gahetvā kiṃ karissāma, sopi rājā amhākaṃ santakova, tasmā nivattathā’’ti te upāyeneva bodhesi. Te tassa vacanaṃ sutvā nivattiṃsu. Mahāsattassa upanikkhittakapurisā sāsanaṃ pesayiṃsu ‘‘brahmadatto ekasatarājaparivuto mithilaṃ āgacchantova nivattitvā attano nagarameva
Paṇḍito ‘‘mādise dharamāne ettakānaṃ rājūnaṃ maraṇaṃ ayuttaṃ, avassayo nesaṃ bhavissāmī’’ti cintetvā sahajātaṃ yodhasahassaṃ pakkosāpetvā ‘‘sammā, cūḷanibrahmadatto kira uyyānaṃ alaṅkārāpetvā ekasatarājaparivuto suraṃ pātukāmo, tumhe tattha gantvā rājūnaṃ āsanesu paññattesu kismiñci anisinneyeva ‘cūḷanibrahmadattassa anantaraṃ mahārahaṃ āsanaṃ amhākaṃ raññova dethā’ti vadantā gahetvā tesaṃ purisehi ‘tumhe kassa purisā’ti vutte ‘videharājassā’ti vadeyyātha. Te tumhehi saddhiṃ ‘mayaṃ sattadivasasattamāsādhikāni sattavassāni rajjaṃ gaṇhantā ekadivasampi videharājānaṃ na passāma, kiṃ rājā nāmesa, gacchatha pariyante āsanaṃ gaṇhathā’ti vadantā kalahaṃ karissanti. Atha tumhe ‘ṭhapetvā brahmadattaṃ añño amhākaṃ rañño uttaritaro idha natthī’ti kalahaṃ vaḍḍhetvā amhākaṃ rañño āsanamattampi alabhantā ‘na dāni
Cūḷanibrahmadatto
Atha
590.
‘‘Pañcālo sabbasenāya, brahmadattoyamāgato;
Sāyaṃ pañcāliyā senā, appameyyo mahosadha.
591.
‘‘Vīthimatī pattimatī, sabbasaṅgāmakovidā;
Ohārinī saddavatī, bherisaṅkhappabodhanā.
592.
‘‘Lohavijjālaṅkārābhā, dhajinī vāmarohinī;
Sippiyehi susampannā, sūrehi suppatiṭṭhitā.
593.
‘‘Dasettha paṇḍitā āhu, bhūripaññā rahogamā;
Mātā ekādasī rañño, pañcāliyaṃ pasāsati.
594.
‘‘Athetthekasataṃ
Acchinnaraṭṭhā byathitā, pañcāliyaṃ vasaṃ gatā.
595.
‘‘Yaṃvadā
Pañcālamanuyāyanti, akāmā vasino gatā.
596.
‘‘Tāya senāya mithilā, tisandhiparivāritā;
Rājadhānī videhānaṃ, samantā parikhaññati.
597.
‘‘Uddhaṃ
Mahosadha vijānāhi, kathaṃ mokkho bhavissatī’’ti.
Tattha sabbasenāyāti sabbāya ekasatarājanāyikāya aṭṭhārasaakkhobhaṇisaṅkhāya senāya saddhiṃ āgato kira, tātāti vadati. Pañcāliyāti pañcālarañño santakā. Vīthimatīti vīthiyā ānīte dabbasambhāre gahetvā vicarantena vaḍḍhakigaṇena samannāgatā. Pattimatīti padasañcarena balakāyena samannāgatā. Sabbasaṅgāmakovidāti sabbasaṅgāme kusalā. Ohārinīti parasenāya antaraṃ pavisitvā apaññāyantāva parasīsaṃ āharituṃ samatthā. Saddavatīti dasahi saddehi avivittā. Bherisaṅkhappabodhanāti ‘‘etha yātha yujjhathā’’tiādīni tattha vacībhedena jānāpetuṃ na sakkā, tādisāni panettha kiccāni bherisaṅkhasaddeheva bodhentīti bherisaṅkhappabodhanā. Lohavijjālaṅkārābhāti ettha lohavijjāti lohasippāni. Sattaratanapaṭimaṇḍitānaṃ kavacacammajālikāsīsakareṇikādīnaṃ etaṃ nāmaṃ. Alaṅkārāti rājamahāmattādīnaṃ alaṅkārā. Tasmā lohavijjāhi ceva alaṅkārehi ca bhāsatīti lohavijjālaṅkārābhāti ayamettha attho. Dhajinīti suvaṇṇādipaṭimaṇḍitehi nānāvatthasamujjalehi rathādīsu samussitadhajehi samannāgatā. Vāmarohinīti hatthī ca asse ca ārohantā vāmapassena ārohanti, tena ‘‘vāmarohinī’’ti vuccanti, tehi samannāgatā, aparimitahatthiassasamākiṇṇāti attho. Sippiyehīti hatthisippaassasippādīsu aṭṭhārasasu sippesu nipphattiṃ pattehi suṭṭhu samannāgatā susamākiṇṇā. Sūrehīti tāta, esā kira senā sīhasamānaparakkamehi sūrayodhehi suppatiṭṭhitā.
Āhūti dasa kirettha senāya paṇḍitāti vadanti. Bhūripaññāti pathavisamāya vipulāya paññāya samannāgatā. Rahogamāti raho gamanasīlā raho nisīditvā mantanasīlā. Te kira ekāhadvīhaṃ cintetuṃ labhantā pathaviṃ parivattetuṃ ākāse gaṇhituṃ samatthā. Ekādasīti tehi
Ekadivasaṃ kireko puriso ekaṃ taṇḍulanāḷiñca puṭakabhattañca kahāpaṇasahassañca gahetvā ‘‘nadiṃ tarissāmī’’ti otiṇṇo nadimajjhaṃ patvā tarituṃ asakkonto tīre ṭhite manusse evamāha – ‘‘ambho, mama hatthe ekā taṇḍulanāḷi puṭakabhattaṃ kahāpaṇasahassañca atthi, ito yaṃ mayhaṃ ruccati, taṃ dassāmi. Yo sakkoti, so maṃ uttāretū’’ti. Atheko thāmasampanno puriso gāḷhaṃ nivāsetvā nadiṃ ogāhetvā taṃ hatthe gahetvā paratīraṃ uttāretvā ‘‘dehi me dātabba’’nti āha. ‘‘So taṇḍulanāḷiṃ vā puṭakabhattaṃ vā gaṇhāhī’’ti
Tasmiṃ khaṇe rañño mātā calākadevī nāma avidūre nisinnā ahosi. Sā rañño dubbinicchitabhāvaṃ ñatvā ‘‘tāta, imaṃ aḍḍaṃ ñatvāva suṭṭhu vinicchita’’nti āha. ‘‘Amma, ahaṃ ettakaṃ jānāmi. Sace tumhe uttaritaraṃ jānātha, tumheva vinicchinathā’’ti. Sā ‘‘evaṃ karissāmī’’ti vatvā taṃ purisaṃ pakkosāpetvā ‘‘ehi, tāta, tava hatthagatāni tīṇipi bhūmiyaṃ ṭhapehī’’ti paṭipāṭiyā ṭhapāpetvā ‘‘tāta, tvaṃ udake vuyhamāno imassa kiṃ kathesī’’ti pucchitvā ‘‘idaṃ nāmayye’’ti vutte ‘‘tena hi tava ruccanakaṃ gaṇhā’’ti āha. So sahassatthavikaṃ gaṇhi. Atha naṃ sā thokaṃ gatakāle pakkosāpetvā ‘‘tāta, sahassaṃ te ruccatī’’ti pucchitvā ‘‘āma, ruccatī’’ti vutte ‘‘tāta, tayā ‘ito
Khatyāti Acchinnaraṭṭhāti cūḷanibrahmadattena acchinditvā gahitaraṭṭhā. Byathitāti maraṇabhayabhītā aññaṃ gahetabbagahaṇaṃ apassantā. Pañcāliyaṃ vasaṃ gatāti etassa pañcālarañño vasaṃ gatāti attho. Sāmivacanatthe hi etaṃ upayogavacanaṃ. Yaṃvadā takkarāti yaṃ mukhena vadanti, taṃ rañño kātuṃ sakkontāva. Vasino gatāti pubbe sayaṃvasino idāni panassa vasaṃ gatāti attho. Tisandhīti paṭhamaṃ hatthipākārena parikkhittā, tato rathapākārena, tato assapākārena, tato yodhapattipākārena parikkhittāti imehi catūhi saṅkhepehi tisandhīhi parivāritā. Hatthirathānañhi antaraṃ eko sandhi, rathaassānaṃ antaraṃ eko sandhi, assapattīnaṃ antaraṃ eko sandhi. Parikhaññatīti khanīyati. Imañhi idāni uppāṭetvā gaṇhitukāmā viya samantato khananti. Uddhaṃ tārakajātāvāti tāta, yāya senāya samantā parivāritā, sā anekasatasahassadaṇḍadīpikāhi uddhaṃ tārakajātā viya khāyati. Vijānāhīti tāta mahosadhapaṇḍita, avīcito yāva bhavaggā añño tayā sadiso upāyakusalo paṇḍito nāma natthi, paṇḍitabhāvo nāma evarūpesu ṭhānesu paññāyati, tasmā tvameva jānāhi, kathaṃ amhākaṃ ito dukkhā pamokkho bhavissatīti.
Imaṃ rañño kathaṃ sutvā mahāsatto cintesi ‘‘ayaṃ rājā ativiya maraṇabhayabhīto, gilānassa kho pana vejjo paṭisaraṇaṃ, chātassa
Gahetvā
598.
‘‘Pāde deva pasārehi, bhuñja kāme ramassu ca;
Hitvā pañcāliyaṃ senaṃ, brahmadatto palāyitī’’ti.
Tassattho – ‘‘deva, tvaṃ yathāsukhaṃ attano rajjasukhasaṅkhāte te pāde pasārehi, pasārento ca saṅgāme cittaṃ akatvā bhuñja, kāme ramassu ca, esa brahmadatto imaṃ senaṃ chaḍḍetvā palāyissatī’’ti.
Evaṃ paṇḍito rājānaṃ samassāsetvā vanditvā rājanivesanā nikkhamitvā nagare chaṇabheriṃ
Cūḷanibrahmadattopi nagare kolāhalaṃ sutvā amacce evamāha – ‘‘ambho, amhesu aṭṭhārasaakkhobhaṇiyā senāya nagaraṃ parivāretvā ṭhitesu nagaravāsīnaṃ bhayaṃ vā sārajjaṃ vā natthi, ānanditā somanassappattā apphoṭenti nadanti seḷenti naccanti gāyanti, kiṃ nāmeta’’nti? Atha naṃ upanikkhittakapurisā musāvādaṃ katvā evamāhaṃsu ‘‘deva, mayaṃ ekena kammena cūḷadvārena nagaraṃ pavisitvā chaṇanissitaṃ mahājanaṃ disvā pucchimhā ‘ambho
Rājā
Rājā
Atha
Taṃ sutvā rājā kevaṭṭaṃ āha – ‘‘ācariya, na sakkā udakakkhayena idaṃ gaṇhituṃ, harathekaṃ upāya’’nti. ‘‘Tena hi, deva, dhaññakkhayena gaṇhissāma, nagaraṃ nāma bahidhaññaṃ hotī’’ti. Evaṃ hotu ācariyāti, paṇḍito purimanayeneva taṃ pavattiṃ ñatvā ‘‘na me kevaṭṭabrāhmaṇo paṇḍitabhāvaṃ jānātī’’ti anupākāramatthake kalalaṃ katvā vīhiṃ tattha ropāpesi. Bodhisattānaṃ adhippāyo nāma samijjhatīti vīhī ekaratteneva vuṭṭhāya pākāramatthake nīlā hutvā paññāyanti. Taṃ
Taṃ sutvā rājā kevaṭṭaṃ ‘‘ācariya, dhaññakkhayenapi gaṇhituṃ na sakkā, ayampi anupāyo’’ti āha. ‘‘Tena hi, deva, dārukkhayena gaṇhissāma, nagaraṃ nāma bahidārukaṃ hotī’’ti. ‘‘Evaṃ hotu, ācariyā’’ti. Paṇḍito purimanayeneva taṃ pavattiṃ ñatvā pākāramatthake vīhiṃ atikkamitvā paññāyamānaṃ dārurāsiṃ kāresi. Paṇḍitassa manussā cūḷanibrahmadattassa purisehi saddhiṃ parihāsaṃ karontā ‘‘sace chātattha, yāgubhattaṃ pacitvā bhuñjathā’’ti mahantamahantāni dārūni khipiṃsu. Rājā ‘‘pākāramatthakena dārūni paññāyanti, kimeta’’nti pucchitvā ‘‘deva, gahapatiputto kira mahosadhapaṇḍito anāgatabhayaṃ disvā dārūni āharāpetvā kulānaṃ pacchāgehesu ṭhapāpetvā atirekāni pākāraṃ nissāya ṭhapāpesī’’ti upanikkhittakānaññeva santikā vacanaṃ sutvā kevaṭṭaṃ āha – ‘‘ācariya, dārukkhayenapi na sakkā amhehi gaṇhituṃ, āharathekaṃ upāya’’nti. ‘‘Mā cintayittha, mahārāja, añño upāyo atthī’’ti. ‘‘Ācariya, kiṃ upāyo nāmesa, nāhaṃ tava upāyassa antaṃ passāmi, na sakkā amhehi vedehaṃ gaṇhituṃ, amhākaṃ nagarameva gamissāmā’’ti. ‘‘Deva, ‘cūḷanibrahmadatto ekasatakhattiyehi saddhiṃ vedehaṃ gaṇhituṃ nāsakkhī’ti amhākaṃ lajjanakaṃ bhavissati, kiṃ pana mahosadhova paṇḍito, ahampi paṇḍitoyeva, ekaṃ lesaṃ karissāmī’’ti. ‘‘Kiṃ leso nāma, ācariyā’’ti. ‘‘Dhammayuddhaṃ nāma karissāma, devā’’ti. ‘‘Kimetaṃ
Paṇḍito tampi rahassaṃ purimanayeneva ñatvā ‘‘sace kevaṭṭassa parajjāmi, nāhaṃ paṇḍitosmī’’ti cintesi. Cūḷanibrahmadattopi ‘‘sobhano, ācariya, upāyo’’ti vatvā ‘‘sve dhammayuddhaṃ
Bodhisatto pana pātova gandhodakena nhatvā satasahassagghanakaṃ kāsikavatthaṃ nivāsetvā sabbālaṅkārapaṭimaṇḍito nānaggarasabhojanaṃ bhuñjitvā mahantena parivārena rājadvāraṃ gantvā ‘‘pavisatu me putto’’ti vutte pavisitvā rājānaṃ vanditvā ekamantaṃ ṭhatvā ‘‘kuhiṃ gamissasi, tātā’’ti vutte ‘‘dhammayuddhamaṇḍalaṃ gamissāmī’’ti āha. ‘‘Kiṃ laddhuṃ vaṭṭatī’’ti? ‘‘Deva, kevaṭṭabrāhmaṇaṃ maṇiratanena vañcetukāmomhi, aṭṭhavaṅkaṃ maṇiratanaṃ laddhuṃ vaṭṭatī’’ti. ‘‘Gaṇha, tātā’’ti. So taṃ gahetvā rājānaṃ vanditvā rājanivesanā otiṇṇo sahajātehi yodhasahassehi parivuto navutikahāpaṇasahassagghanakaṃ
Sopi marugaṇaparivuto viya sakko anomena sirivibhavena taṃ maṇiratanaṃ hatthena gahetvā kevaṭṭābhimukho agamāsi. Kevaṭṭopi taṃ disvāva
Bodhisattassa pana ‘‘uṭṭhetha ācariya, uṭṭhetha ācariya, mā maṃ vandathā’’ti vacīghoso sakalaparisaṃ chādetvā aṭṭhāsi. ‘‘Kevaṭṭabrāhmaṇo mahosadhassa pāde vandatī’’ti purisāpissa ekappahāreneva unnādādīni akaṃsu. Brahmadattaṃ ādiṃ katvā sabbepi te rājāno kevaṭṭaṃ mahāsattassa pādamūle oṇataṃ addasaṃsuyeva. Te ‘‘amhākaṃ paṇḍitena mahosadho vandito, idāni parājitamhā, na no jīvitaṃ dassatī’’ti attano attano asse abhiruhitvā uttarapañcālābhimukhā palāyituṃ ārabhiṃsu. Te palāyante disvā bodhisattassa purisā ‘‘cūḷanibrahmadatto ekasatakhattiye gahetvā palāyatī’’ti puna ukkuṭṭhimakaṃsu. Taṃ sutvā te rājāno maraṇabhayabhītā bhiyyosomattāya palāyantā senaṅgaṃ bhindiṃsu. Bodhisattassa purisāpi nadantā vaggantā suṭṭhutaraṃ kolāhalamakaṃsu
Kevaṭṭo assaṃ abhiruyha nalāṭe lohitaṃ puñchamāno senaṃ patvā assapiṭṭhiyaṃ nisinnova ‘‘bhonto mā palāyatha, bhonto mā palāyatha, nāhaṃ gahapatiputtaṃ vandāmi, tiṭṭhatha tiṭṭhathā’’ti āha. Senā asaddahantā aṭṭhatvā āgacchantaṃ kevaṭṭaṃ akkosantā paribhāsantā ‘‘pāpadhamma duṭṭhabrāhmaṇa, ‘dhammayuddhaṃ nāma karissāmī’ti vatvā nattumattaṃ appahontampi vandati, natthi tava kattabba’’nti kathaṃ asuṇantā viya gacchanteva. So vegena gantvā senaṃ pāpuṇitvā ‘‘bhonto vacanaṃ saddahatha mayhaṃ, nāhaṃ taṃ vandāmi, maṇiratanena maṃ vañcesī’’ti sabbepi te rājāno nānākāraṇehi sambodhetvā attano kathaṃ gaṇhāpetvā tathā bhinnaṃ senaṃ paṭinivattesi. Sā pana tāva
Rājā kevaṭṭaṃ pucchi ‘‘kiṃ karoma, ācariyā’’ti. ‘‘Deva, kassaci cūḷadvārena nikkhamituṃ adatvā sañcāraṃ chindāma, manussā nikkhamituṃ alabhantā ukkaṇṭhitvā dvāraṃ vivarissanti, atha mayaṃ paccāmittaṃ gaṇhissāmā’’ti. Paṇḍito taṃ pavattiṃ purimanayeneva ñatvā cintesi ‘‘imesu ciraṃ idheva vasantesu phāsukaṃ nāma natthi. Upāyeneva te palāpetuṃ vaṭṭatī’’ti. So ‘‘mantena te palāpessāmī’’ti ekaṃ mantakusalaṃ upadhārento anukevaṭṭaṃ nāma brāhmaṇaṃ disvā taṃ pakkosāpetvā ‘‘ācariya, amhākaṃ ekaṃ kammaṃ niddharituṃ vaṭṭatī’’ti āha. ‘‘Kiṃ karoma, paṇḍita, vadehī’’ti. ‘‘Ācariya, tumhe anupākāre ṭhatvā amhākaṃ manussānaṃ pamādaṃ oloketvā antarantarā brahmadattassa manussānaṃ pūvamacchamaṃsādīni khipitvā ‘‘ambho, idañcidañca khādatha mā ukkaṇṭhatha, aññaṃ katipāhaṃ vasituṃ vāyamatha, nagaravāsino pañjare baddhakukkuṭā viya ukkaṇṭhitā nacirasseva vo dvāraṃ vivarissanti. Atha tumhe vedehañca duṭṭhagahapatiputtañca gaṇhissathā’’ti vadeyyātha
Taṃ sutvā anukevaṭṭabrāhmaṇo ‘‘sādhu paṇḍita, karissāmi te vacana’’nti āha. ‘‘Tena hi katipayapahāre sahituṃ vaṭṭatī’’ti. ‘‘Paṇḍita
Brāhmaṇo tassa nicchayena palāyanabhāvaṃ ñatvā ‘‘mā bhāyi, mahārājā’’ti assāsetvā bahi nikkhamitvā upanikkhittakapurisānaṃ ‘‘ajja rājā palāyissati, mā niddāyitthā’’ti ovādaṃ datvā rañño asso yathā ākaḍḍhito suṭṭhutaraṃ palāyati, evaṃ avakappanāya kappetvā majjhimayāmasamanantare ‘‘kappito, deva, asso, velaṃ jānāhī’’ti āha. Rājā assaṃ abhiruhitvā palāyi. Anukevaṭṭopi assaṃ abhiruhitvā tena saddhiṃ gacchanto viya thokaṃ gantvā nivatto. Avakappanāya kappitaasso
Brahmadattassa yuddhaparājayakaṇḍaṃ niṭṭhitaṃ.
Suvakaṇḍaṃ
Athekadivasaṃ
Rājā tassa vacanaṃ sutvā tussitvā ‘‘sundaro upāyo, ācariya, evaṃ karissāmā’’ti sampaṭicchi. Taṃ pana mantaṃ cūḷanibrahmadattassa sayanapālikā sāḷikā
Rājā tesaṃ dhanaṃ datvā puna gāyake pakkosāpetvā ‘‘tātā, mithilaṃ gantvā tattha imināva upāyena gāyathā’’ti pesesi. Te tāni gāyantā anupubbena mithilaṃ gantvā samajjamaṇḍale gāyiṃsu. Tāni sutvā mahājano ukkuṭṭhisahassāni pavattetvā tesaṃ bahuṃ dhanaṃ adāsi. Te rattisamaye rukkhesupi gāyitvā paccūsakāle sakuṇānaṃ gīvāsu kaṃsatāle bandhitvā otaranti. Ākāse kaṃsatālasaddaṃ sutvā ‘‘pañcālarājadhītu sarīravaṇṇaṃ devatāpi gāyantī’’ti sakalanagare ekakolāhalaṃ ahosi. Rājā sutvā gāyake pakkosāpetvā antonivesane samajjaṃ kāretvā ‘‘evarūpaṃ kira uttamarūpadharaṃ dhītaraṃ cūḷanirājā mayhaṃ dātukāmo’’ti tussitvā tesaṃ bahuṃ dhanaṃ adāsi. Te āgantvā brahmadattassa ārocesuṃ. Atha naṃ kevaṭṭo āha – ‘‘idāni, mahārāja, divasaṃ vavatthapanatthāya gamissāmī’’ti. ‘‘Sādhu, ācariya, kiṃ laddhuṃ vaṭṭatī’’ti? ‘‘Thokaṃ paṇṇākāra’’nti. ‘‘Tena hi gaṇhā’’ti dāpesi. So taṃ ādāya mahantena parivārena vedeharaṭṭhaṃ pāpuṇi. Tassāgamanaṃ sutvā nagare ekakolāhalaṃ jātaṃ ‘‘cūḷanirājā kira vedeho ca mittasanthavaṃ karissanti, cūḷanirājā attano dhītaraṃ amhākaṃ rañño dassati
Taṃ sutvā mahāsatto cintesi ‘‘yathā paccāmittānaṃ okāso
599.
‘‘Rājā santhavakāmo te, ratanāni pavecchati;
Āgacchantu ito dūtā, mañjukā piyabhāṇino.
600.
‘‘Bhāsantu mudukā vācā, yā vācā paṭinanditā;
Pañcālo ca videho ca, ubho ekā bhavantu te’’ti.
Tattha santhavakāmoti mahārāja, amhākaṃ rājā tayā saddhiṃ mittasanthavaṃ kātukāmo. Ratanānīti itthiratanaṃ attano dhītaraṃ ādiṃ katvā tumhākaṃ sabbaratanāni dassati. Āgacchantūti ito paṭṭhāya kira uttarapañcālanagarato paṇṇākāraṃ gahetvā madhuravacanā piyabhāṇino dūtā idha āgacchantu, ito ca tattha gacchantu. Ekā bhavantūti gaṅgodakaṃ viya yamunodakena saddhiṃ saṃsandantā ekasadisāva hontūti.
Evañca
So manussānaṃ saññamadāsi ‘‘tātā, brāhmaṇe kathetuṃ āraddhe evaṃ vadeyyātha ‘brāhmaṇa, mā
Atha
601.
‘‘Kathaṃ nu kevaṭṭa mahosadhena, samāgamo āsi tadiṅgha brūhi;
Kacci te paṭinijjhatto, kacci tuṭṭho mahosadho’’ti.
Tattha paṭinijjhattoti dhammayuddhamaṇḍale pavattaviggahassa vūpasamanatthaṃ kacci tvaṃ tena, so ca tayā nijjhatto khamāpito. Kacci tuṭṭhoti kacci tumhākaṃ raññā pesitaṃ pavattiṃ sutvā tuṭṭhoti.
Taṃ sutvā kevaṭṭo ‘‘mahārāja, tumhe ‘paṇḍito’ti taṃ gahetvā vicaratha, tato asappurisataro nāma natthī’’ti gāthamāha –
602.
‘‘Anariyarūpo
Yathā mūgo ca badhiro ca, na kiñcitthaṃ abhāsathā’’ti.
Tattha asabbhirūpoti apaṇḍitajātiko. Na kiñcitthanti mayā saha kiñci atthaṃ na bhāsittha, teneva naṃ apaṇḍitoti maññāmīti bodhisattassa aguṇaṃ kathesi.
Rājā
603.
‘‘Addhā idaṃ mantapadaṃ sududdasaṃ, attho suddho naraviriyena diṭṭho;
Tathā hi kāyo mama sampavedhati, hitvā sayaṃ ko parahatthamessatī’’ti.
Tattha idanti yaṃ mama puttena diṭṭhaṃ, addhā idaṃ mantapadaṃ aññena itarapurisena sududdasaṃ. Naraviriyenāti vīriyavantena mahosadhapaṇḍitena suddho attho diṭṭho bhavissati. Sayanti sakaṃ raṭṭhaṃ hitvā ko parahatthaṃ gamissati.
‘‘Mama
604.
‘‘Channañhi ekāva matī sameti, ye paṇḍitā uttamabhūripattā;
Yānaṃ ayānaṃ atha vāpi ṭhānaṃ, mahosadha tvampi matiṃ karohī’’ti.
Tattha channanti paṇḍita, kevaṭṭabrāhmaṇassa ca mama ca imesañca catunnanti channaṃ amhākaṃ ekāva mati ekoyeva ajjhāsayo gaṅgodakaṃ viya yamunodakena Ṭhānanti idheva vāso. Matiṃ karohīti amhākaṃ ruccanakaṃ nāma appamāṇaṃ, tvampi cintehi, kiṃ amhākaṃ āvāhatthāya tattha yānaṃ, udāhu ayānaṃ, adu idheva vāso ruccatīti.
Taṃ sutvā paṇḍito ‘‘ayaṃ rājā ativiya kāmagiddho andhabālabhāvena imesaṃ catunnaṃ vacanaṃ gaṇhāti, gamane dosaṃ kathetvā nivattessāmi na’’ni cintetvā catasso gāthāyo abhāsi –
605.
‘‘Jānāsi kho rāja mahānubhāvo, mahabbalo cūḷanibrahmadatto;
Rājā ca taṃ icchati māraṇatthaṃ, migaṃ yathā okacarena luddo.
606.
‘‘Yathāpi maccho baḷisaṃ, vaṅkaṃ maṃsena chāditaṃ;
Āmagiddho na jānāti, maccho maraṇamattano.
607.
‘‘Evameva tuvaṃ rāja, cūḷaneyyassa dhītaraṃ;
Kāmagiddho na jānāsi, macchova maraṇamattano.
608.
‘‘Sace
Migaṃ panthānubandhaṃva, mahantaṃ bhayamessatī’’ti.
Tattha rājāti videhaṃ ālapati. Mahānubhāvoti mahāyaso. Mahabbaloti aṭṭharasaakkhobhaṇisaṅkhena balena samannāgato. Māraṇatthanti māraṇassa atthāya. Okacarenāti okacārikāya migiyā. Luddo hi ekaṃ migiṃ sikkhāpetvā rajjukena bandhitvā araññaṃ netvā migānaṃ gocaraṭṭhāne ṭhapesi. Sā bālamigaṃ attano santikaṃ ānetukāmā sakasaññāya rāgaṃ janentī viravati. Tassā saddaṃ sutvā bālamigo migagaṇaparivuto vanagumbe nipanno sesamigīsu saññaṃ akatvā tassā saddassavanasaṃsaggena baddho vuṭṭhāya nikkhamitvā gīvaṃ ukkhipitvā kilesavasena taṃ migiṃ upagantvā luddassa passaṃ datvā tiṭṭhati. Tamenaṃ so tikhiṇāya sattiyā vijjhitvā jīvitakkhayaṃ pāpeti. Tattha luddo viya cūḷanirājā, okacārikā viya assa dhītā, luddassa hatthe āvudhaṃ viya kevaṭṭabrāhmaṇo. Iti yathā okacarena luddo migaṃ māraṇatthāya icchati, evaṃ sopi rājā taṃ icchatīti attho.
Āmagiddhoti byāmasatagambhīre udake vasantopi tasmiṃ baḷisassa vaṅkaṭṭhānaṃ chādetvā ṭhite āmasaṅkhāte āmise giddho hutvā baḷisaṃ gilati, attano maraṇaṃ na jānāti. Dhītaranti cūḷanibāḷisikassa kevaṭṭabrāhmaṇassa vacanabaḷisaṃ chādetvā ṭhitaṃ āmisasadisaṃ. Tassa rañño Pañcālanti uttarapañcālanagaraṃ. Attanti attānaṃ. Panthānubandhanti yathā gāmadvāramaggaṃ anubandhamigaṃ mahantaṃ bhayamessati, tañhi migaṃ māraṇatthāya āvudhāni gahetvā nikkhantesu manussesu ye ye passanti, te te mārenti, evaṃ uttarapañcālanagaraṃ gacchantampi taṃ mahantaṃ maraṇabhayaṃ essati upagamissatīti.
Evaṃ mahāsatto catūhi gāthāhi rājānaṃ niggaṇhitvā kathesi. So rājā tena ativiya niggahitova ‘‘ayaṃ maṃ attano dāsaṃ viya maññati, rājāti
609.
‘‘Mayameva
Kimeva tvaṃ naṅgalakoṭivaḍḍho, atthāni jānāsi yathāpi aññe’’ti.
Tattha bālamhaseti bālāmha. Eḷamūgāti lālamukhā mayameva. Uttamatthānīti uttamaitthiratanapaṭilābhakāraṇāni. Tayī lavimhāti tava santike kathayimhā. Kimevāti garahatthe nipāto. Naṅgalakoṭivaḍḍhoti gahapatiputto daharakālato paṭṭhāya naṅgalakoṭiṃ vahantoyeva vaḍḍhati, tamatthaṃ sandhāya ‘‘tvaṃ gahapatikammameva jānāsi, na khattiyānaṃ maṅgalakamma’’nti iminā adhippāyenevamāha. Aññeti yathā kevaṭṭo vā senakādayo vā aññe paṇḍitā imāni khattiyānaṃ maṅgalatthāni jānanti, tathā tvaṃ tāni kiṃ jānāsi, gahapatikammajānanameva tavānucchavikanti.
Iti naṃ akkositvā paribhāsitvā ‘‘gahapatiputto mama maṅgalantarāyaṃ karoti, nīharatha na’’nti nīharāpetuṃ gāthamāha –
610.
‘‘Imaṃ gale gahetvāna, nāsetha vijitā mama;
Yo me ratanalābhassa, antarāyāya bhāsatī’’ti.
So rañño kuddhabhāvaṃ ñatvā ‘‘sace kho pana maṃ koci rañño vacanaṃ gahetvā hatthe vā gīvāya vā parāmaseyya, taṃ me alaṃ assa yāvajīvaṃ lajjituṃ, tasmā sayameva nikkhamissāmī’’ti
611.
‘‘Tato ca so apakkamma, vedehassa upantikā;
Atha āmantayī dūtaṃ, mādharaṃ suvapaṇḍitaṃ.
612.
‘‘Ehi
Atthi pañcālarājassa, sāḷikā sayanapālikā.
613.
‘‘Taṃ bandhanena pucchassu, sā hi sabbassa kovidā;
Sā tesaṃ sabbaṃ jānāti, rañño ca kosiyassa ca.
614.
‘‘Āmoti so paṭissutvā, mādharo suvapaṇḍito;
Agamāsi haritapakkho, sāḷikāya upantikaṃ.
615.
‘‘Tato ca kho so gantvāna, mādharo suvapaṇḍito;
Athāmantayi sugharaṃ, sāḷikaṃ mañjubhāṇikaṃ.
616.
‘‘Kacci te sughare khamanīyaṃ, kacci vesse anāmayaṃ;
Kacci te madhunā lājā, labbhate sughare tuvaṃ.
617.
‘‘Kusalañceva me samma, atho samma anāmayaṃ;
Atho me madhunā lājā, labbhate suvapaṇḍita.
618.
‘‘Kuto nu samma āgamma, kassa vā pahito tuvaṃ;
Na ca mesi ito pubbe, diṭṭho vā yadi vā suto’’ti.
Tattha haritapakkhāti haritapattasamānapakkhā. Veyyāvaccanti ‘‘ehi, sammā’’ti vutte āgantvā aṅke nisinnaṃ ‘‘samma, aññena manussabhūtena kātuṃ asakkuṇeyyaṃ mamekaṃ veyyāvaṭikaṃ karohī’’ti āha.
‘‘Kiṃ Sā tesaṃ sabbanti sā tesaṃ rañño ca kosiyagottassa ca kevaṭṭassāti dvinnampi janānaṃ sabbaṃ rahassaṃ jānāti.
Āmotīti bhikkhave, so suvapotako paṇḍitena purimanayeneva sakkāraṃ katvā pesito ‘‘āmo’’ti tassa paṭissutvā mahāsattaṃ vanditvā padakkhiṇaṃ katvā vivaṭasīhapañjarena nikkhamitvā vātavegena siviraṭṭhe ariṭṭhapuraṃ nāma gantvā tattha pavattiṃ sallakkhetvā sāḷikāya santikaṃ gato. Kathaṃ? So hi rājanivesanassa kañcanathupikāya nisīditvā rāganissitaṃ madhuraravaṃ ravi. Kiṃ kāraṇā? Imaṃ saddaṃ sutvā sāḷikā paṭiravissati, tāya saññāya tassā santikaṃ gamissāmīti. Sāpi tassa saddaṃ sutvā rājasayanassa santike suvaṇṇapañjare nisinnā rāgarattacittā hutvā tikkhattuṃ paṭiravi. So thokaṃ gantvā punappunaṃ saddaṃ katvā tāya katasaddānusārena kamena sīhapañjaraummāre ṭhatvā parissayābhāvaṃ oloketvā tassā santikaṃ gato. Atha naṃ sā ‘‘ehi, samma, suvaṇṇapañjare nisīdā’’ti āha. So gantvā nisīdi. Āmantayīti evaṃ so gantvā methunapaṭisaṃyuttaṃ vissāsaṃ kattukāmo hutvā taṃ āmantesi. Sugharanti kañcanapañjare vasanatāya sundaragharaṃ. Vesseti vessike vessajātike. Sāḷikā kira sakuṇesu vessajātikā nāma, tena taṃ evaṃ ālapati. Tuvanti sughare taṃ pucchāmi ‘‘kacci te madhunā saddhiṃ lājā labbhatī’’ti. Āgammāti samma, kuto āgantvā idha paviṭṭhoti pucchati. Kassa vāti kena vā pesito tvaṃ idhāgatoti.
So
619.
‘‘Ahosiṃ sivirājassa, pāsāde sayanapālako;
Tato so dhammiko rājā, baddhe mocesi bandhanā’’ti.
Tattha baddheti attano dhammikatāya sabbe baddhake bandhanā mocesi. Evaṃ mocento mampi saddahitvā ‘‘muñcatha na’’nti mocāpesi. Sohaṃ vivaṭā suvaṇṇapañjarā nikkhamitvāpi bahipāsāde
Athassa
620.
‘‘Tassa mekā dutiyāsi, sāḷikā mañjubhāṇikā;
Taṃ tattha avadhī seno, pekkhato sughare mamā’’ti.
Tattha tassa mekāti tassa mayhaṃ ekā. Dutiyāsīti purāṇadutiyikā ahosi.
Atha naṃ sā pucchi ‘‘kathaṃ pana te bhariyaṃ seno avadhī’’ti? So tassā ācikkhanto ‘‘suṇa bhadde, ekadivasaṃ amhākaṃ rājā udakakīḷaṃ gacchanto mampi pakkosi. Athāhaṃ bhariyaṃ ādāya tena saddhiṃ gantvā kīḷitvā sāyanhasamaye teneva saddhiṃ paccāgantvā raññā saddhiṃyeva pāsādaṃ abhiruyha sarīraṃ sukkhāpanatthāya bhariyaṃ ādāya sīhapañjarena nikkhamitvā kūṭāgārakucchiyaṃ nisīdiṃ. Tasmiṃ khaṇe eko seno kūṭāgārā nikkhanto amhe gaṇhituṃ pakkhandi. Ahaṃ maraṇabhayabhīto vegena palāyiṃ. Sā pana tadā garugabbhā ahosi, tasmā vegena palāyituṃ nāsakkhi. Atha so mayhaṃ passantasseva taṃ māretvā ādāya
621.
‘‘Tassā kāmā hi sammatto, āgatosmi tavanti ke;
Sace kareyya okāsaṃ, ubhayova vasāmase’’ti.
Sā
622.
‘‘Suvova suviṃ kāmeyya, sāḷiko pana sāḷikaṃ;
Suvassa sāḷikāyeva, saṃvāso hoti kīdiso’’ti.
Tattha suvoti samma suvapaṇḍita, suvova suviṃ kāmeyya. Kīdisoti asamānajātikānaṃ saṃvāso nāma kīdiso hoti. Suvo hi samānajātikaṃ suviṃ disvā cirasanthavampi sāḷikaṃ jahissati, so piyavippayogo mahato dukkhāya bhavissati, asamānajātikānaṃ saṃvāso nāma na sametīti.
Itaro taṃ sutvā ‘‘ayaṃ maṃ na paṭikkhipati, parihārameva karoti, addhā maṃ icchissati, nānāvidhāhi naṃ upamāhi saddahāpessāmī’’ti cintetvā āha –
623.
‘‘Yoyaṃ kāme kāmayati, api caṇḍālikāmapi;
Sabbo hi sadiso hoti, natthi kāme asādiso’’ti.
Tattha caṇḍālikāmapīti caṇḍālikaṃ api. Sadisoti cittasadisatāya sabbo saṃvāso sadisova hoti. Kāmasmiñhi cittameva pamāṇaṃ, na jātīti.
Evañca pana vatvā manussesu tāva nānājātikānaṃ samānabhāvadassanatthaṃ atītaṃ āharitvā dassento anantaraṃ gāthamāha –
624.
‘‘Atthi jampāvatī nāma, mātā sivissa rājino;
Sā bhariyā vāsudevassa, kaṇhassa mahesī piyā’’ti.
Tattha jampāvatīti sivirañño mātā jampāvatī nāma caṇḍālī ahosi. Sā kaṇhāyanagottassa dasabhātikānaṃ jeṭṭhakassa vāsudevassa piyā mahesī ahosi. So kirekadivasaṃ dvāravatito nikkhamitvā uyyānaṃ gacchanto nagaraṃ pavisantiṃ ekamante ṭhitaṃ abhirūpaṃ ekaṃ caṇḍālikaṃ disvāva paṭibaddhacitto hutvā ‘‘kiṃ jātikā’’ti pucchāpetvā ‘‘caṇḍālajātikā’’ti
Iti
625.
‘‘Raṭṭhavatī kimpurisī, sāpi vacchaṃ akāmayi;
Manusso migiyā saddhiṃ, natthi kāme asādiso’’ti.
Tattha vacchanti evaṃnāmakaṃ tāpasaṃ. Kathaṃ pana sā taṃ kāmesīti? Atītasmiñhi eko brāhmaṇo kāmesu ādīnavaṃ disvā mahantaṃ yasaṃ pahāya isipabbajjaṃ pabbajitvā himavante paṇṇasālaṃ māpetvā vasi. Tassa paṇṇasālato avidūre ekissā guhāya bahū kinnarā vasanti. Tattheva eko ‘‘manusso migiyā saddhi’’nti āha. Evaṃ manussā tiracchānagatāhi saddhiṃ samaggavāsaṃ vasanti, natthi kāme asādiso nāma, cittameva pamāṇanti kathesi.
Sā
626.
‘‘Handa khvāhaṃ gamissāmi, sāḷike mañjubhāṇike;
Paccakkhānupadañhetaṃ, atimaññasi nūna ma’’nti.
Tattha paccakkhānupadaṃ hetanti yaṃ tvaṃ vadesi, sabbametaṃ paccakkhānassa anupadaṃ, paccakkhānakāraṇaṃ paccakkhānakoṭṭhāso panesa. Atimaññasi nūna manti ‘‘nūna maṃ icchati aya’’nti tvaṃ maṃ atikkamitvā maññasi, mayhaṃ
Sā tassa vacanaṃ sutvāva bhijjamānahadayā viya tassa saha dassaneneva uppannakāmaratiyā anuḍayhamānā viya hutvāpi attano itthimāyāya anicchamānā viya hutvā diyaḍḍhaṃ gāthamāha –
627.
‘‘Na sirī taramānassa, mādhara suvapaṇḍita;
Idheva tāva acchassu, yāva rājāna dakkhasi;
Sossi saddaṃ mudiṅgānaṃ, ānubhāvañca rājino’’ti.
Tattha na sirīti samma suvapaṇḍita, taramānassa sirī nāma na hoti, taramānena katakammaṃ na sobhati, ‘‘gharāvāso ca nāmesa atigaruko’’ti cintetvā tuletvā kātabbo. Idheva tāva acchassu, yāva mahantena yasena samannāgataṃ amhākaṃ rājānaṃ passissasi. Sossīti sāyanhasamaye kinnarisamānalīlāhi uttamarūpadharāhi nārīhi vajjamānānaṃ mudiṅgānaṃ aññesañca gītavāditānaṃ saddaṃ tvaṃ suṇissasi, rañño ca ānubhāvaṃ mahantaṃ sirisobhaggaṃ passissasi. ‘‘Samma, kiṃ tvaṃ turitosi, kiṃ lesampi na jānāsi, acchassu tāva, pacchā jānissāmā’’ti.
Atha te sāyanhasamanantare methunasaṃvāsaṃ kariṃsu, samaggā sammodamānā piyasaṃvāsaṃ vasiṃsu. Atha naṃ suvapotako ‘‘na idānesā mayhaṃ rahassaṃ guhissati, idāni naṃ pucchitvā gantuṃ
628.
‘‘Yo nu khvāyaṃ tibbo saddo, tirojanapade suto;
Dhītā pañcālarājassa, osadhī viya vaṇṇinī;
Taṃ dassati videhānaṃ, so vivāho bhavissatī’’ti.
Tassattho
Sā tassa vacanaṃ sutvā evamāha – ‘‘sāmi, kiṃ kāraṇā maṅgaladivase avamaṅgalaṃ kathesī’’ti? ‘‘Ahaṃ, bhadde, ‘maṅgala’nti kathemi, tvaṃ ‘avamaṅgala’nti kathesi, kiṃ nu kho eta’’nti? ‘‘Sāmi, amittānampi tesaṃ evarūpā maṅgalakiriyā mā hotū’’ti. ‘‘Kathehi tāva bhadde’’ti. ‘‘Sāmi, na sakkā kathetu’’nti. ‘‘Bhadde, tayā viditaṃ rahassaṃ mama akathitakālato paṭṭhāya natthi amhākaṃ samaggasaṃvāso’’ti. Sā tena nippīḷiyamānā ‘‘tena hi, sāmi, suṇāhī’’ti vatvā imaṃ gāthamāha –
629.
‘‘Ediso mā amittānaṃ, vivāho hotu mādhara;
Yathā pañcālarājassa, vedehena bhavissatī’’ti.
Imaṃ gāthaṃ vatvā puna tena ‘‘bhadde, kasmā evarūpaṃ kathaṃ kathesī’’ti vutte ‘‘tena hi suṇāhi, ettha dosaṃ te kathessāmī’’ti vatvā imaṃ gāthamāha –
630.
‘‘Ānayitvāna
Tato naṃ ghātayissati, nassa sakhī bhavissatī’’ti.
Tattha tato naṃ ghātayissatīti yadā so imaṃ nagaraṃ āgato bhavissati, tadā tena saddhiṃ sakhibhāvaṃ mittadhammaṃ na karissati, daṭṭhumpissa dhītaraṃ na dassati. Eko kirassa pana atthadhammānusāsako mahosadhapaṇḍito nāma atthi, tena saddhiṃ taṃ ghātessati. Te ubho jane ghātetvā jayapānaṃ pivissāmāti kevaṭṭo raññā saddhiṃ mantetvā taṃ gaṇhitvā āgantuṃ gatoti.
Evaṃ
631.
‘‘Handa
Yāvāhaṃ sivirājassa, ārocemi mahesino;
Laddho ca me āvasatho, sāḷikāya upantika’’nti.
Tattha mahesinoti mahesiyā cassa. Āvasathoti vasanaṭṭhānaṃ. Upantikanti atha ne ‘‘etha tassā santikaṃ gacchāmā’’ti vatvā aṭṭhame divase idhānetvā mahantena parivārena taṃ gahetvā gamissāmi, yāva mamāgamanaṃ, tāva mā ukkaṇṭhīti.
Taṃ sutvā sāḷikā tena viyogaṃ anicchamānāpi tassa vacanaṃ paṭikkhipituṃ asakkontī anantaraṃ gāthamāha –
632.
‘‘Handa kho taṃ anujānāmi, rattiyo sattamattiyo;
Sace tvaṃ sattarattena, nāgacchasi mamantike;
Maññe okkantasattaṃ maṃ, matāya āgamissasī’’ti.
Tattha maññe okkantasattaṃ manti evaṃ sante ahaṃ maṃ apagatajīvitaṃ sallakkhemi. So tvaṃ aṭṭhame divase anāgacchanto mayi matāya āgamissasi, tasmā mā papañcaṃ akāsīti.
Itaropi ‘‘bhadde, kiṃ vadesi, mayhampi aṭṭhame divase taṃ apassantassa kuto jīvita’’nti vācāya vatvā hadayena pana ‘‘jīva vā tvaṃ mara vā, kiṃ tayā mayha’’nti cintetvā uṭṭhāya thokaṃ siviraṭṭhābhimukho gantvā nivattitvā mithilaṃ gantvā paṇḍitassa aṃsakūṭe otaritvā mahāsattena pana tāya saññāya uparipāsādaṃ āropetvā puṭṭho sabbaṃ taṃ pavattiṃ paṇḍitassa
633.
‘‘Tato ca kho so gantvāna, mādharo suvapaṇḍito;
Mahosadhassa akkhāsi, sāḷikāvacanaṃ ida’’nti.
Tattha sāḷikāvacanaṃ idanti idaṃ sāḷikāya vacananti sabbaṃ vitthāretvā kathesīti.
Suvakhaṇḍaṃ niṭṭhitaṃ.
Mahāumaṅgakaṇḍaṃ
Taṃ sutvā mahāsatto cintesi ‘‘rājā mama anicchamānasseva gamissati, gantvā ca pana mahāvināsaṃ pāpuṇissati. Atha mayhaṃ ‘evarūpassa
634.
‘‘Yasseva
Tassattho – yassa rañño santike puriso mahantaṃ issariyaṃ labhitvā bhogaṃ bhuñjeyya, akkosantassapi paharantassapi gale gahetvā nikkaḍḍhantassapi tasseva atthaṃ hitaṃ vuḍḍhiṃ paṇḍito kāyadvārādīhi tīhi dvārehi careyya. Na hi mittadubbhikammaṃ paṇḍitehi kātabbanti.
Iti
‘‘Handāhaṃ gacchāmi pure janinda, pañcālarājassa puraṃ surammaṃ;
Nivesanāni māpetuṃ, vedehassa yasassino.
635.
‘‘Nivesanāni māpetvā, vedehassa yasassino;
Yadā te pahiṇeyyāmi, tadā eyyāsi khattiyā’’ti.
Tattha vedehassāti tava videharājassa. Eyyāsīti āgaccheyyāsīti.
Taṃ sutvā rājā ‘‘na kira maṃ paṇḍito pariccajatī’’ti haṭṭhatuṭṭho hutvā āha – ‘‘tāta, tava pure gacchantassa kiṃ laddhuṃ vaṭṭatī’’ti? ‘‘Balavāhanaṃ, devā’’ti. ‘‘Yattakaṃ icchasi, tattakaṃ gaṇha, tātā’’ti. ‘‘Cattāri bandhanāgārāni vivarāpetvā corānaṃ saṅkhalikabandhanāni bhindāpetvā tepi mayā saddhiṃ pesetha devā’’ti. ‘‘Yathāruci karohi, tātā’’ti. Mahāsatto bandhanāgāradvārāni vivarāpetvā sūre mahāyodhe gataṭṭhāne kammaṃ nipphādetuṃ samatthe nīharāpetvā ‘‘maṃ upaṭṭhahathā’’ti vatvā tesaṃ sakkāraṃ kāretvā vaḍḍhakikammāracammakāraiṭṭhakapāsāṇakāracittakārādayo nānāsippakusalā aṭṭhārasa seniyo ādāya
636.
‘‘Tato
Nivesanāni māpetuṃ, vedehassa yasassino’’ti.
Mahāsattopi gacchanto yojanantare yojanantare ekekaṃ gāmaṃ nivesetvā ekekaṃ amaccaṃ ‘‘tumhe rañño pañcālacandiṃ gahetvā nivattanakāle hatthiassarathe kappetvā rājānaṃ ādāya paccāmitte paṭibāhantā khippaṃ mithilaṃ pāpeyyāthā’’ti vatvā ṭhapesi. Gaṅgātīraṃ pana patvā ānandakumāraṃ pakkosāpetvā ‘‘ānanda, tvaṃ tīṇi vaḍḍhakisatāni ādāya uddhaṃgaṅgaṃ gantvā sāradārūni gāhāpetvā tisatamattā nāvā māpetvā nagarassatthāya tattheva tacchāpetvā sallahukānaṃ dārūnaṃ nāvāya pūrāpetvā khippaṃ āgaccheyyāsī’’ti pesesi. Sayaṃ pana nāvāya gaṅgaṃ taritvā otiṇṇaṭṭhānato paṭṭhāya padasaññāyeva gaṇetvā ‘‘idaṃ aḍḍhayojanaṭṭhānaṃ, ettha mahāumaṅgo bhavissati, imasmiṃ ṭhāne rañño nivesananagaraṃ bhavissati, ito paṭṭhāya yāva rājagehā gāvutamatte ṭhāne
Mahāsatto nāgaresu attano rūpasampattiṃ passantesuyeva rājadvāraṃ gantvā rañño paṭivedetvā ‘‘pavisatū’’ti vutte pavisitvā rājānaṃ vanditvā ekamantaṃ nisīdi. Atha naṃ rājā paṭisanthāraṃ katvā ‘‘tāta, rājā kadā āgamissatī’’ti pucchi. ‘‘Mayā pesitakāle, devā’’ti. ‘‘Tvaṃ pana kimatthaṃ āgatosī’’ti. ‘‘Amhākaṃ rañño nivesanaṃ māpetuṃ, devā’’ti. ‘‘Sādhu, tātā’’ti. Athassa senāya paribbayaṃ dāpetvā mahāsattassa mahantaṃ sakkāraṃ kāretvā nivesanagehaṃ dāpetvā ‘‘tāta, yāva te rājā nāgacchati, tāva anukkaṇṭhamāno amhākampi kattabbayuttakaṃ
Evaṃ taṃ divasaṃ teneva navakammena
Mahāsatto sopānapādamūle sopānasīse mahādvāreti sabbattha attano manusseyeva ṭhapetvā ‘‘kassaci pavisituṃ mā adatthā’’ti vatvā atha rañño mātu nivesanaṃ gantvā ‘‘bhindanākāraṃ dassethā’’ti manusse āṇāpesi. Te dvārakoṭṭhakālindato paṭṭhāya iṭṭhakā ca mattikā ca apanetuṃ ārabhiṃsu. Rājamātā taṃ pavattiṃ sutvā āgantvā ‘‘kissa,
Sā cintesi ‘‘addhā ime rañño āṇattā bhavissanti, itarathā evaṃ kātuṃ na sakkhissanti, paṇḍitasseva santikaṃ gacchissāmī’’ti. Sā gantvā ‘‘tāta mahosadha, kasmā mama nivesanaṃ bhindāpesī’’ti āha. So tāya saddhiṃ na kathesi, santike ṭhito puriso panassa ‘‘devi, kiṃ kathesī’’ti āha. ‘‘Tāta, mahosadhapaṇḍito kasmā mama gehaṃ bhindāpetī’’ti? ‘‘Vedeharañño vasanaṭṭhānaṃ kātu’’nti. ‘‘Kiṃ, tāta, evaṃ mahante nagare aññattha nivesanaṭṭhānaṃ na labbhatī’’ti maññati. ‘‘Imaṃ satasahassaṃ lañjaṃ gahetvā aññattha gehaṃ kāretū’’ti. ‘‘Sādhu, devi, tumhākaṃ gehaṃ vissajjāpessāmi, lañjassa gahitabhāvaṃ mā kassaci kathayittha. Mā no aññepi lañjaṃ datvā gehāni vissajjāpetukāmā ahesu’’nti. Sādhu, tāta, ‘‘rañño mātā lañjaṃ adāsī’’ti mayhampi lajjanakameva, tasmā na kassaci kathessāmīti. So ‘‘sādhū’’ti tassā santikā satasahassaṃ gahetvā gehaṃ vissajjāpetvā kevaṭṭassa gehaṃ agamāsi. Sopi dvāraṃ gantvā veḷupesikāhi piṭṭhicammuppāṭanaṃ labhitvā gahetabbagahaṇaṃ apassanto puna gehaṃ gantvā satasahassameva adāsi. Etenupāyena sakalanagare gehaṭṭhānaṃ gaṇhantena lañjaṃ gahetvā laddhakahāpaṇānaññeva nava koṭiyo jātā.
Mahāsatto sakalanagaraṃ vicaritvā rājakulaṃ agamāsi. Atha naṃ rājā pucchi ‘‘kiṃ, paṇḍita, laddhaṃ te vasanaṭṭhāna’’nti? ‘‘Mahārāja, adentā nāma
Mahāsatto rājānaṃ vanditvā attano parisaṃ ādāya nikkhamitvā yathāparicchinnaṭṭhāne nagaraṃ māpetuṃ ārabhi. Pāragaṅgāya vagguliṃ nāma gāmaṃ kāretvā hatthiassarathavāhanañceva gobalibaddañca tattha ṭhapetvā nagarakaraṇaṃ vicārento ‘‘ettakā idaṃ karontū’’ti sabbakammāni vibhajitvā umaṅgakammaṃ paṭṭhapesi. Mahāumaṅgadvāraṃ gaṅgātitthe ahosi. Saṭṭhimattāni yodhasatāni mahāumaṅgaṃ khaṇanti. Mahantehi cammapasibbakehi vālukapaṃsuṃ haritvā gaṅgāya pātenti. Pātitapātitaṃ paṃsuṃ hatthī maddanti, gaṅgā āḷulā sandati. Nagaravāsino ‘‘mahosadhassa āgatakālato paṭṭhāya pasannaṃ udakaṃ pātuṃ na labhāma, gaṅgā āḷulā sandati, kiṃ nu kho eta’’nti vadanti. Atha nesaṃ paṇḍitassa upanikkhittakapurisā ārocenti ‘‘mahosadhassa kira hatthī udakaṃ kīḷantā gaṅgāya kaddamaṃ karonti, tena gaṅgā āḷulā sandatī’’ti.
Bodhisattānaṃ
Tānipi kho tīṇi vaḍḍhakisatāni tīṇi nāvāsatāni bandhitvā niṭṭhitaparikammānaṃ dabbasambhārānaṃ pūretvā gaṅgāya āharitvā paṇḍitassa ārocesuṃ
637.
‘‘Nivesanāni māpetvā, vedehassa yasassino;
Athassa pāhiṇī dūtaṃ, vedehaṃ mithilaggahaṃ;
Ehi dāni mahārāja, māpitaṃ te nivesana’’nti.
Tattha pāhiṇīti pesesi.
Rājā dūtassa vacanaṃ sutvā tuṭṭhacitto hutvā mahantena parivārena nagarā nikkhami. Tamatthaṃ pakāsento satthā āha –
638.
‘‘Tato ca rājā pāyāsi, senāya caturaṅgiyā;
Anantavāhanaṃ daṭṭhuṃ, phītaṃ kapiliyaṃ pura’’nti.
Tattha anantavāhananti aparimitahatthiassādivāhanaṃ. Kapiliyaṃ puranti kapilaraṭṭhe māpitaṃ nagaraṃ.
So anupubbena gantvā gaṅgātīraṃ pāpuṇi. Atha naṃ mahāsatto paccuggantvā attanā katanagaraṃ pavesesi. So tattha pāsādavaragato nānaggarasabhojanaṃ bhuñjitvā thokaṃ vissamitvā sāyanhasamaye
639.
‘‘Tato ca kho so gantvāna, brahmadattassa pāhiṇi;
Āgatosmi mahārāja, tava pādāni vandituṃ.
640.
‘‘Dadāhi dāni me bhariyaṃ, nāriṃ sabbaṅgasobhiniṃ;
Suvaṇṇena paṭicchannaṃ, dāsīgaṇapurakkhata’’nti.
Tattha vanditunti vedeho mahallako, cūḷanirājā tassa puttanattamattopi na hoti, kilesavasena mucchito pana hutvā ‘‘jāmātarena nāma sasuro vandanīyo’’ti cintetvā tassa cittaṃ ajānantova vandanasāsanaṃ pahiṇi. Dadāhi dānīti ahaṃ tayā ‘‘dhītaraṃ dassāmī’’ti pakkosāpito, taṃ me idāni dehīti pahiṇi. Suvaṇṇena paṭicchannanti suvaṇṇālaṅkārena paṭimaṇḍitaṃ.
Cūḷanirājā
641.
‘‘Svāgataṃ teva vedeha, atho te adurāgataṃ;
Nakkhattaññeva paripuccha, ahaṃ kaññaṃ dadāmi te;
Suvaṇṇena paṭicchannaṃ, dāsīgaṇapurakkhata’’nti.
Tattha vedehāti vedehassa sāsanaṃ sutvā taṃ purato ṭhitaṃ viya ālapati. Atha vā ‘‘evaṃ brahmadattena vuttanti vadehī’’ti dūtaṃ āṇāpento evamāha.
Taṃ sutvā dūto vedehassa santikaṃ gantvā ‘‘deva, maṅgalakiriyāya anucchavikaṃ nakkhattaṃ kira jānāhi, rājā te dhītaraṃ detī’’ti āha. So ‘‘ajjeva nakkhattaṃ sobhana’’nti puna dūtaṃ pahiṇi. Tamatthaṃ pakāsento satthā āha –
642.
‘‘Tato
Nakkhattaṃ paripucchitvā, brahmadattassa pāhiṇi.
643.
‘‘Dadāhi dāni me bhariyaṃ, nāriṃ sabbaṅgasobhiniṃ;
Suvaṇṇena paṭicchannaṃ, dāsīgaṇapurakkhata’’nti.
Cūḷanirājāpi –
644.
‘‘Dadāmi dāni te bhariyaṃ, nāriṃ sabbaṅgasobhiniṃ;
Suvaṇṇena paṭicchannaṃ, dāsīgaṇapurakkhata’’nti. –
Imaṃ
Cūḷanirājāpi aṭṭhārasaakkhobhaṇisaṅkhāya senāya sabbaṃ taṃ nagaraṃ tisantiṃ catusaṅkhepaṃ parikkhipitvā anekasatasahassāhi ukkāhi dhāriyamānāhi aruṇe uggacchanteyeva gahaṇasajjo hutvā aṭṭhāsi. Taṃ ñatvā mahāsatto attano yodhānaṃ tīṇi satāni pesesi ‘‘tumhe jaṅghaumaṅgena gantvā rañño mātarañca aggamahesiñca puttañca dhītarañca jaṅghaumaṅgena ānetvā mahāumaṅgena netvā umaṅgadvārato bahi akatvā antoumaṅgeyeva ṭhapetvā yāva amhākaṃ āgamanā rakkhantā tattha ṭhatvā amhākaṃ āgamanakāle umaṅgā nīharitvā umaṅgadvāre mahāvisālamāḷake ṭhapethā’’ti. Te tassa vacanaṃ sampaṭicchitvā jaṅghaumaṅgena gantvā sopānapādamūle phalakasantharaṇaṃ ugghāṭetvā sopānapādamūle sopānasīse mahātaleti ettake ṭhāne ārakkhamanusse ca khujjādiparicārikāyo ca hatthapādesu bandhitvā mukhañca pidahitvā tattha tattha paṭicchannaṭṭhāne
Tepi tesaṃ vacanaṃ saddahitvā pāsādā otaritvā sopānapādamūlaṃ agamiṃsu. Atha ne gahetvā jaṅghaumaṅgaṃ pavisiṃsu. Te āhaṃsu ‘‘mayaṃ ettakaṃ kālaṃ idha vasantā imaṃ vīthiṃ na otiṇṇapubbā’’ti. ‘‘Devi, imaṃ vīthiṃ na sabbadā otaranti, maṅgalavīthi nāmesā, ajja maṅgaladivasabhāvena rājā iminā maggena
645.
‘‘Hatthī assā rathā pattī, senā tiṭṭhanti vammitā;
Ukkā padittā jhāyanti, kiṃ nu maññanti paṇḍitā’’ti.
Tattha kiṃ nu maññantīti cūḷanirājā amhākaṃ tuṭṭho, udāhu kuddho, kiṃ nu paṇḍitā maññantīti pucchi.
Taṃ sutvā senako āha – ‘‘mā cintayittha, mahārāja, atibahū ukkā paññāyanti, rājā
646.
‘‘Hatthī assā rathā pattī, senā tiṭṭhanti vammitā;
Ukkā padittā jhāyanti, kiṃ nu kāhanti paṇḍitā’’ti.
Tattha kiṃ nu kāhanti paṇḍitāti paṇḍita, kiṃ nāma cintesi, imā senā amhākaṃ kiṃ karissantīti.
Taṃ
647.
‘‘Rakkhati taṃ mahārāja, cūḷaneyyo mahabbalo;
Paduṭṭho brahmadattena, pāto taṃ ghātayissatī’’ti.
Taṃ sutvā sabbe maraṇabhayatajjitā jātā. Rañño kaṇḍo sussi mukhe kheḷo parichijji, sarīre dāho uppajji. So maraṇabhayabhīto paridevanto dve gāthā āha –
648.
‘‘Ubbedhati me hadayaṃ, mukhañca parisussati;
Nibbutiṃ nādhigacchāmi, aggidaḍḍhova ātape.
649.
‘‘Kammārānaṃ yathā ukkā, attho jhāyati no bahi;
Evampi hadayaṃ mayhaṃ, anto jhāyati no bahī’’ti.
Tattha ubbedhatīti tāta mahosadhapaṇḍita, hadayaṃ me mahāvātappaharitaṃ viya pallavaṃ kampati. Anto jhāyatīti so ‘‘ukkā viya mayhaṃ hadayamaṃsaṃ abbhantare jhāyati, bahi pana na jhāyatī’’ti paridevati.
Mahāsatto
650.
‘‘Pamatto
Idāni kho taṃ tāyantu, paṇḍitā mantino janā.
651.
‘‘Akatvāmaccassa vacanaṃ, atthakāmahitesino;
Attapītirato rājā, migo kūṭeva ohito.
652.
‘‘Yathāpi maccho baḷisaṃ, vaṅkaṃ maṃsena chāditaṃ;
Āmagiddho na jānāti, maccho maraṇamattano.
653.
‘‘Evameva tuvaṃ rāja, cūḷaneyyassa dhītaraṃ;
Kāmagiddho na jānāsi, macchova maraṇamattano.
654.
‘‘Sace gacchasi pañcālaṃ, khippamattaṃ jahissasi;
Migaṃ panthānubandhaṃva, mahantaṃ bhayamessati.
655.
‘‘Anariyarūpo puriso janinda, ahīva ucchaṅgagato ḍaseyya;
Na tena mittiṃ kayirātha dhīro, dukkho have kāpurisena saṅgamo.
656.
‘‘Yadeva
Teneva mittiṃ kayirātha dhīro, sukho have sappurisena saṅgamo’’ti.
Tattha pamattoti mahārāja, tvaṃ kāmena pamatto. Mantanātītoti mayā anāgatabhayaṃ disvā paññāya paricchinditvā mantitamantanaṃ atikkamanto. Bhinnamantoti mantanātikkantattāyeva bhinnamanto, yo vā te senakādīhi saddhiṃ manto gahito, eso bhinnotipi bhinnamantosi jāto. Paṇḍitāti ime senakādayo cattāro janā idāni taṃ rakkhantu, passāmi nesaṃ balanti dīpeti. Akatvāmaccassāti mama uttamaamaccassa vacanaṃ akatvā. Attapītiratoti attano kilesapītiyā abhirato hutvā. Migo kūṭeva ohitoti yathā nāma nivāpalobhena āgato migo
‘‘Yathāpi macco’’ti gāthādvayaṃ ‘‘tadā mayā ayaṃ upamā ābhatā’’ti dassetuṃ vuttaṃ. ‘‘Sace gacchasī’’ti gāthāpi ‘‘na kevalaṃ ettakameva, imampi ahaṃ āhari’’nti dassetuṃ vuttā. Anariyarūpoti kevaṭṭabrāhmaṇasadiso asappurisajātiko nillajjapuriso. Na tena mittinti tādisena saddhiṃ mittidhammaṃ na kayirātha, tvaṃ pana kevaṭṭena saddhiṃ mittidhammaṃ katvā tassa vacanaṃ gaṇhi. Dukkhoti evarūpena saddhiṃ saṅgamo nāma ekavārampi kato idhalokepi paralokepi mahādukkhāvahanato dukkho nāma hoti. Yadevāti yaṃ eva, ayameva vā pāṭho. Sukhoti idhalokepi paralokepi sukhoyeva.
Atha naṃ ‘‘puna evarūpaṃ karissatī’’ti suṭṭhutaraṃ niggaṇhanto pubbe raññā kathitakathaṃ āharitvā dassento –
657.
‘‘Bālo tuvaṃ eḷamūgosi rāja, yo uttamatthāni mayī lapittho;
Kimevahaṃ naṅgalakoṭivaḍḍho, atthāni jānāmi yathāpi aññe.
658.
‘‘Imaṃ gale gahetvāna, nāsetha vijitā mama;
Yo me ratanalābhassa, antarāyāya bhāsatī’’ti. –
Imā dve gāthā vatvā ‘‘mahārāja, ahaṃ gahapatiputto, yathā tava aññe senakādayo paṇḍitā atthāni jānanti, tathā kimeva ahaṃ jānissaṃ, agocaro esa mayhaṃ, gahapatisippamevāhaṃ jānāmi, ayaṃ attho senakādīnaṃ paṇḍitānaṃ pākaṭo hoti, ajja te aṭṭhārasaakkhobhaṇisaṅkhāya
Taṃ sutvā rājā cintesi ‘‘paṇḍito mayā kathitadosameva katheti. Pubbeva hi idaṃ anāgatabhayaṃ jāni, tena maṃ ativiya niggaṇhāti, na kho
659.
‘‘Mahosadha atītena, nānuvijjhanti paṇḍitā,
Kiṃ maṃ assaṃva sambaddhaṃ, patodeneva vijjhasi.
660.
‘‘Sace passasi mokkhaṃ vā, khemaṃ vā pana passasi;
Teneva maṃ anusāsa, kiṃ atītena vijjhasī’’ti.
Tattha nānuvijjhantīti atītadosaṃ gahetvā mukhasattīhi na vijjhanti. Assaṃva sambaddhanti sattusenāya parivutattā suṭṭhu bandhitvā ṭhapitaṃ assaṃ viya kiṃ maṃ vijjhasi. Teneva manti evaṃ te mokkho bhavissati, evaṃ khemanti teneva sotthibhāvena maṃ anusāsa assāsehi, tañhi ṭhapetvā aññaṃ me paṭisaraṇaṃ natthīti.
Atha naṃ mahāsatto ‘‘ayaṃ rājā ativiya andhabālo, purisavisesaṃ na jānāti, thokaṃ kilametvā pacchā tassa avassayo bhavissamī’’ti cintetvā āha –
661.
‘‘Atītaṃ mānusaṃ kammaṃ, dukkaraṃ durabhisambhavaṃ;
Na taṃ sakkopi mocetuṃ, tvaṃ pajānassu khattiya.
662.
‘‘Santi vehāyasā nāgā, iddhimanto yasassino;
Tepi ādāya gaccheyyuṃ, yassa honti tathāvidhā.
663.
‘‘Santi vehāyasā assā, iddhimanto yasassino;
Tepi ādāya gaccheyyuṃ, yassa honti tathāvidhā.
664.
‘‘Santi vehāyasā pakkhī, iddhimanto yasassino;
Tepi ādāya gaccheyyuṃ, yassa honti tathāvidhā.
665.
‘‘Santi vehāyasā yakkhā, iddhimanto yasassino;
Tepi ādāya gaccheyyuṃ, yassa honti tathāvidhā.
666.
‘‘Atītaṃ
Na taṃ sakkomi mocetuṃ, antalikkhena khattiyā’’ti.
Tattha kammanti mahārāja, idaṃ ito tava mocanaṃ nāma atītaṃ, manussehi kattabbakammaṃ atītaṃ. Dukkaraṃ durabhisambhavanti neva kātuṃ, na sambhavituṃ sakkā. Na taṃ sakkomīti ahaṃ taṃ ito mocetuṃ na sakkomi. Tvaṃ pajānassu khattiyāti mahārāja, tvamevettha kattabbaṃ jānassu. Vehāyasāti ākāsena gamanasamatthā. Nāgāti hatthino. Yassāti yassa rañño. Tathāvidhāti chaddantakule vā uposathakule vā jātā nāgā honti, taṃ rājānaṃ te ādāya gaccheyyuṃ. Assāti valāhakaassarājakule jātā assā. Pakkhīti garuḷhaṃ sandhāyāha. Yakkhāti sātāgirādayo yakkhā. Antalikkhenāti antalikkhena mocetuṃ na sakkomi, taṃ ādāya ākāsena mithilaṃ netuṃ na sakkomīti attho.
Rājā taṃ sutvā appaṭibhāno nisīdi. Atha senako cintesi ‘‘idāni rañño ceva amhākañca ṭhapetvā paṇḍitaṃ aññaṃ paṭisaraṇaṃ natthi, rājā panassa kathaṃ sutvā maraṇabhayatajjito kiñci vattuṃ na sakkoti, ahaṃ paṇḍitaṃ yācissāmī’’ti. So yācanto dve gāthā abhāsi –
667.
‘‘Atīradassī puriso, mahante udakaṇṇave;
Yattha so labhate gādhaṃ, tattha so vindate sukhaṃ.
668.
‘‘Evaṃ amhañca rañño ca, tvaṃ patiṭṭhā mahosadha;
Tvaṃ nosi mantinaṃ seṭṭho, amhe dukkhā pamocayā’’ti.
Tattha atīradassīti samudde bhinnanāvo tīraṃ apassanto. Yatthāti ūmivegabbhāhato vicaranto yamhi padese patiṭṭhaṃ labhati. Pamocayāti pubbepi mithilaṃ parivāretvā ṭhitakāle tayāva pamocitamhā, idānipi tvameva amhe dukkhā mocehīti yāci.
Atha naṃ niggaṇhanto mahāsatto gāthāya ajjhabhāsi –
669.
‘‘Atītaṃ
Na taṃ sakkomi mocetuṃ, tvaṃ pajānassu senakā’’ti.
Tattha pajānassu senakāti senaka, ahaṃ na sakkomi, tvaṃ pana imaṃ rājānaṃ ākāsena mithilaṃ nehīti.
Rājā gahetabbagahaṇaṃ apassanto maraṇabhayatajjito mahāsattena saddhiṃ kathetuṃ asakkonto ‘‘kadāci senakopi kiñci upāyaṃ jāneyya, pucchissāmi tāva na’’nti pucchanto gāthamāha –
670.
‘‘Suṇohi metaṃ vacanaṃ, passa senaṃ mahabbhayaṃ;
Senakaṃ dāni pucchāmi, kiṃ kiccaṃ idha maññasī’’ti.
Tattha kiṃ kiccanti kiṃ kātabbayuttakaṃ idha maññasi, mahosadhenamhi pariccatto, yadi tvaṃ jānāsi, vadehīti.
Taṃ sutvā senako ‘‘maṃ rājā upāyaṃ pucchati, sobhano vā hotu mā vā, kathessāmi ekaṃ upāya’’nti cintetvā gāthamāha –
671.
‘‘Aggiṃ vā dvārato dema, gaṇhāmase vikantanaṃ;
Aññamaññaṃ vadhitvāna, khippaṃ hissāma jīvitaṃ;
Mā no rājā brahmadatto, ciraṃ dukkhena mārayī’’ti.
Tattha dvāratoti dvāraṃ pidahitvā tattha aggiṃ dema. Vikantananti aññamaññaṃ vikantanaṃ satthaṃ gaṇhāma. Hissāmāti jīvitaṃ khippaṃ jahissāma, alaṅkatapāsādoyeva no dārucitako bhavissati.
Taṃ sutvā rājā anattamano ‘‘attano puttadārassa evarūpaṃ citakaṃ karohī’’ti vatvā pukkusādayo pucchi. Tepi attano patirūpā bālakathāyeva kathayiṃsu. Tena vuttaṃ –
672.
‘‘Suṇohi
Pukkusaṃ dāni pucchāmi, kiṃ kiccaṃ idha maññasi.
673.
‘‘Visaṃ khāditvā mīyāma, khippaṃ hissāma jīvitaṃ;
Mā no rājā brahmadatto, ciraṃ dukkhena mārayi.
674.
‘‘Suṇohi metaṃ vacanaṃ, passa senaṃ mahabbhayaṃ;
Kāmindaṃ dāni pucchāmi, kiṃ kiccaṃ idha maññasi.
675.
‘‘Rajjuyā
Mā no rājā brahmadatto, ciraṃ dukkhena mārayi.
676.
‘‘Suṇohi metaṃ vacanaṃ, passa senaṃ mahabbhayaṃ;
Devindaṃ dāni pucchāmi, kiṃ kiccaṃ idha maññasi.
677.
‘‘Aggiṃ vā dvārato dema, gaṇhāmase vikantanaṃ;
Aññamaññaṃ vadhitvāna, khippaṃ hissāma jīvitaṃ;
Na no sakkoti mocetuṃ, sukheneva mahosadho’’ti.
Apica etesu devindo ‘‘ayaṃ rājā kiṃ karoti, aggimhi sante khajjopanakaṃ dhamati, ṭhapetvā mahosadhaṃ añño idha sotthibhāvaṃ kātuṃ samattho nāma natthi, ayaṃ taṃ apucchitvā
Taṃ sutvā rājā pubbe bodhisattassa kathitadosaṃ saritvā tena saddhiṃ kathetuṃ asakkonto tassa suṇantasseva paridevanto āha –
678.
‘‘Yathā
Evaṃ anvesamānā naṃ, pañhaṃ najjhagamāmase.
679.
‘‘Yathā simbalino sāraṃ, anvesaṃ nādhigacchati;
Evaṃ anvesamānā naṃ, pañhaṃ najjhagamāmase.
680.
‘‘Adese vata no vuṭṭhaṃ, kuñjarānaṃ vanodake;
Sakāse dummanussānaṃ, bālānaṃ avijānataṃ.
681.
‘‘Ubbedhati me hadayaṃ, mukhañca parisussati;
Nibbutiṃ nādhigacchāmi, aggidaḍḍhova ātape.
682.
‘‘Kammārānaṃ
Evampi hadayaṃ mayhaṃ, anto jhāyati no bahī’’ti.
Tattha kadalinoti yathā kadalikkhandhassa nissārattā sāratthiko puriso anvesantopi tato sāraṃ nādhigacchati, evaṃ mayaṃ imamhā dukkhā muccanupāyaṃ pañhaṃ pañca paṇḍite pucchitvā anvesamānāpi pañhaṃ najjhagamāmase. Amhehi pucchitaṃ upāyaṃ ajānantā assuṇantā viya jātā, mayaṃ taṃ pañhaṃ nādhigacchāma. Dutiyagāthāyapi eseva nayo. Kuñjarānaṃ vanodaketi yathā kuñjarānaṃ nirudake ṭhāne vuṭṭhaṃ adese vuṭṭhaṃ nāma hoti, te hi tathārūpe nirudake vanagahane padese vasantā khippameva paccāmittānaṃ vasaṃ gacchanti, evaṃ amhehipi imesaṃ dummanussānaṃ bālānaṃ santike vasantehi adese vuṭṭhaṃ. Ettakesu hi paṇḍitesu ekopi me idāni paṭisaraṇaṃ natthīti nānāvidhena vilapati.
Taṃ sutvā paṇḍito ‘‘ayaṃ rājā ativiya kilamati. Sace naṃ na assāsessāmi, hadayena phalitena marissatī’’ti cintetvā assāsesi. Tamatthaṃ
683.
‘‘Tato so paṇḍito dhīro, atthadassī mahosadho;
Vedehaṃ dukkhitaṃ disvā, idaṃ vacanamabravi.
684.
‘‘Mā
Ahaṃ taṃ mocayissāmi, rāhuggahaṃva candimaṃ.
685.
‘‘Mā tvaṃ bhāyi mahārāja, mā tvaṃ bhāyi rathesabha;
Ahaṃ taṃ mocayissāmi, rāhuggahaṃva sūriyaṃ.
686.
‘‘Mā tvaṃ bhāyi mahārāja, mā tvaṃ bhāyi rathesabha;
Ahaṃ taṃ mocayissāmi, paṅke sannaṃva kuñjaraṃ.
687.
‘‘Mā tvaṃ bhāyi mahārāja, mā tvaṃ bhāyi rathesabha;
Ahaṃ taṃ mocayissāmi, peḷābaddhaṃva pannagaṃ.
688.
‘‘Mā tvaṃ bhāyi mahārāja, mā tvaṃ bhāyi rathesabha;
Ahaṃ taṃ mocayissāmi, pakkhiṃ baddhaṃva pañjare.
689.
‘‘Mā
Ahaṃ taṃ mocayissāmi, macche jālagateriva.
690.
‘‘Mā tvaṃ bhāyi mahārāja, mā tvaṃ bhāyi rathesabha;
Ahaṃ taṃ mocayissāmi, sayoggabalavāhanaṃ.
691.
‘‘Mā tvaṃ bhāyi mahārāja, mā tvaṃ bhāyi rathesabha;
Pañcālaṃ vāhayissāmi, kākasenaṃva leḍḍunā.
692.
‘‘Adu paññā kimatthiyā, amacco vāpi tādiso;
Yo taṃ sambādhapakkhandaṃ, dukkhā na parimocaye’’ti.
Tattha idanti davaḍāhadaḍḍhe araññe ghanavassaṃ vassāpento viya naṃ assāsento idaṃ ‘‘mā tvaṃ bhāyi, mahārājā’’tiādikaṃ vacanaṃ abravi. Tattha sannanti laggaṃ. Peḷābaddhanti peḷāya abbhantaragataṃ sappaṃ. Pañcālanti etaṃ evaṃ mahantimpi pañcālarañño senaṃ. Vāhayissāmīti palāpessāmi Adūti nāmatthe nipāto, paññā nāma kimatthiyāti attho. Amacco vāpi tādisoti tādiso paññāya sampanno amacco vāpi kimatthiyo, yo taṃ evaṃ maraṇasambādhappattaṃ dukkhā na parimocaye. Mahārāja, ahaṃ paṭhamataraṃ āgacchanto nāma kimatthaṃ āgatoti maññasi. Mā bhāyi, ahaṃ taṃ imamhā dukkhā mocayissāmīti assāsesi.
Sopi tassa vacanaṃ sutvā ‘‘idāni me jīvitaṃ laddha’’nti assāsaṃ paṭilabhi. Bodhisattena sīhanāde kate sabbe ca tussiṃsu. Atha naṃ senako pucchi ‘‘paṇḍita, tvaṃ sabbe amhe gahetvā gacchanto kenupāyena gamissasī’’ti? ‘‘Alaṅkataumaṅgena nessāmi, tumhe gamanasajjā hothā’’ti vatvā umaṅgadvāravivaraṇatthaṃ yodhe āṇāpento gāthamāha –
693.
‘‘Etha
Vedeho sahamaccehi, umaṅgena gamissatī’’ti.
Tattha māṇavāti taruṇādhivacanaṃ. Mukhaṃ sodhethāti umaṅgadvāraṃ vivaratha. Sandhinoti gharasandhino ca dvāraṃ sodhetha, ekasatānaṃ sayanagabbhānaṃ dvāraṃ vivaratha, anekasatānaṃ dīpālayānaṃ dvāraṃ vivarathāti.
Te
694.
‘‘Tassa taṃ vacanaṃ sutvā, paṇḍitassānucārino;
Umaṅgadvāraṃ vivariṃsu, yantayutte ca aggaḷe’’ti.
Tattha anucārinoti veyyāvaccakarā. Yantayutte ca aggaḷeti sūcighaṭikasampannāni ca dvārakavāṭāni.
Te umaṅgadvāraṃ vivaritvā mahāsattassa ārocesuṃ. So rañño saññamadāsi ‘‘kālo, deva, pāsādā otarathā’’ti. Taṃ sutvā rājā otari. Atha senako sīsato nāḷipaṭṭaṃ apanetvā sāṭakaṃ omuñcitvā kacchaṃ daḷhaṃ bandhi. Atha naṃ mahāsatto disvā ‘‘senaka, kiṃ karosī’’ti pucchi. ‘‘Paṇḍita, umaṅgena gacchantehi nāma veṭhanaṃ mocetvā kacchaṃ daḷhaṃ bandhitvā gantabba’’nti
695.
‘‘Purato senako yāti, pacchato ca mahosadho;
Majjhe ca rājā vedeho, amaccaparivārito’’ti.
Rañño
696.
‘‘Umaṅgā nikkhamitvāna, vedeho nāvamāruhi;
Abhiruḷhañca taṃ ñatvā, anusāsi mahosadho.
697.
‘‘Ayaṃ te sasuro deva, ayaṃ sassu janādhipa;
Yathā mātu paṭipatti, evaṃ te hotu sassuyā.
698.
‘‘Yathāpi
Evaṃ pañcālacando te, dayitabbo rathesabha.
699.
‘‘Ayaṃ pañcālacandī te, rājaputtī abhicchitā;
Kāmaṃ karohi te tāya, bhariyā te rathesabhā’’ti.
Tattha anusāsīti evaṃ kirassa ahosi ‘‘kadāci eso kujjhitvā cūḷanirañño mātaraṃ māreyya, abhirūpāya nandādeviyā saddhiṃ saṃvāsaṃ kappeyya, rājakumāraṃ vā māreyya, paṭiññamassa gaṇhissāmī’’ti. Tasmā ‘‘ayaṃ te’’tiādīni vadanto anusāsi. Tattha ayaṃ te sasuroti ayaṃ tava sasurassa cūḷanirañño putto pañcālacandiyā kaniṭṭhabhātiko, ayaṃ te idāni sasuro. Ayaṃ sassūti ayaṃ imissā mātā nandādevī nāma tava sassu. Yathāmātūti yathā mātu puttā vattappaṭivattaṃ karonti Niyakoti ajjhattiko ekapitarā jāto. Ekamātukoti ekamātarā jāto. Dayitabboti piyāyitabbo. Bhariyāti ayaṃ te bhariyā, mā etissā avamānaṃ akāsīti rañño paṭiññaṃ gaṇhi.
Rājāpi ‘‘sādhū’’ti sampaṭicchi. Rājamātaraṃ pana ārabbha kiñci na kathesi. Kiṃ kāraṇā? Tassā mahallakabhāveneva. Idaṃ pana sabbaṃ bodhisatto tīre ṭhatvāva kathesi. Atha naṃ rājā mahādukkhato muttatāya gantukāmo hutvā ‘‘tāta, tvaṃ tīre ṭhitova kathesī’’ti vatvā gāthamāha –
700.
‘‘Āruyha nāvaṃ taramāno, kiṃ nu tīramhi tiṭṭhasi;
Kicchā muttāmha dukkhato, yāma dāni mahosadhā’’ti.
Mahāsatto ‘‘deva, tumhehi saddhiṃ gamanaṃ nāma mayhaṃ ayutta’’nti vatvā āha –
701.
‘‘Nesa dhammo mahārāja, yohaṃ senāya nāyako;
Senaṅgaṃ parihāpetvā, attānaṃ parimocaye.
702.
‘‘Nivesanamhi
Taṃ dinnaṃ brahmadattena, ānayissaṃ rathesabhā’’ti.
Tattha dhammoti sabhāvo. Nivesanamhīti taṃ nagaraṃ sandhāyāha. Parimocayeti parimoceyyaṃ. Parihāpitanti chaḍḍitaṃ. Tesu hi manussesu dūramaggaṃ āgatattā keci kilantā niddaṃ okkantā keci khādantā pivantā amhākaṃ nikkhantabhāvampi na jāniṃsu, keci gilānā. Mayā saddhiṃ cattāro māse kammaṃ katvā mama upakārakā manussā cettha bahū, na sakkā mayā ekamanussampi chaḍḍetvā gantuṃ, ahaṃ pana nivattitvā sabbampi taṃ tava senaṃ brahmadattena dinnaṃ appaṭividdhaṃ ānessāmi. Tumhe, mahārāja, katthaci avilambantā sīghaṃ gacchatha. Mayā evā antarāmagge hatthivāhanādīni ṭhapitāni, kilantakilantāni pahāya samatthasamatthehi sīghaṃ mithilameva pavisathāti.
Tato
703.
‘‘Appaseno mahāsenaṃ, kathaṃ viggayha ṭhassasi;
Dubbalo balavantena, vihaññissasi paṇḍitā’’ti.
Tattha viggayhāti parippharitvā. Vihaññissasīti haññissasi.
Tato bodhisatto āha –
704.
‘‘Appasenopi ce mantī, mahāsenaṃ amantinaṃ;
Jināti rājā rājāno, ādiccovudayaṃ tama’’nti.
Tattha mantīti mantāya samannāgato paññavā upāyakusalo. Amantinanti anupāyakusalaṃ jināti, paññavā duppaññaṃ jināti. Rājā rājānoti ekopi ca evarūpo rājā bahūpi duppaññarājāno jinātiyeva. Yathā kinti? Ādiccovudayaṃ tamanti, yathā ādicco udayanto tamaṃ viddhaṃsetvā ālokaṃ dasseti, evaṃ jināti ceva sūriyo viya virocati ca.
Idaṃ vatvā mahāsatto rājānaṃ ‘‘gacchatha tumhe’’ti vanditvā uyyojesi. So ‘‘mutto vatamhi
705.
‘‘Susukhaṃ vata saṃvāso, paṇḍitehīti senaka;
Pakkhīva pañjare baddhe, macche jālagateriva;
Amittahatthattagate, mocayī no mahosadho’’ti.
Tattha susukhaṃ vatāti atisukhaṃ vata idaṃ, yo saṃvāso paṇḍitehi. Itīti kāraṇatthe nipāto. Idaṃ vuttaṃ hoti – yasmā amittahatthagate mocayi no mahosadho, tasmā, senaka, vadāmi. Susukhaṃ vata idaṃ, yo esa paṇḍitehi saṃvāsoti.
Taṃ
706.
‘‘Evametaṃ mahārāja, paṇḍitā hi sukhāvahā;
Pakkhīva pañjare baddhe, macche jālagateriva;
Amittahatthattagate, mocayī no mahosadho’’ti.
Atha vedeharājā nadiṃ uttaritvā yojanantare yojanantare mahāsattena kāritagāmaṃ sampatto. Tatrassa bodhisattena ṭhapitamanussā hatthivāhanādīni ceva annapānādīni ca adaṃsu. So kilante hatthiassarathādayo ṭhapetvā itare ādāya tehi saddhiṃ aññaṃ gāmaṃ pāpuṇi. Etenupāyena yojanasatikaṃ maggaṃ atikkamitvā punadivase pātova mithilaṃ pāvisi. Mahāsattopi umaṅgadvāraṃ gantvā
707.
‘‘Rakkhitvā kasiṇaṃ rattiṃ, cūḷaneyyo mahabbalo;
Udentaṃ aruṇuggasmiṃ, upakāriṃ upāgami.
708.
‘‘Āruyha
Rājā avoca pañcālo, cūḷaneyyo mahabbalo.
709.
‘‘Sannaddho maṇivammena, saramādāya pāṇinā;
Pesiye ajjhabhāsittha, puthugumbe samāgate’’ti.
Tattha kasiṇanti sakalaṃ nissesaṃ. Udentanti udente. Upakārinti pañcālanagaraṃ upādāya mahāsattenakāritattā ‘‘upakārī’’ti laddhanāmakaṃ taṃ nagaraṃ upāgami. Avocāti attano senaṃ avoca. Pesiyeti attano pesanakārake. Ajjhabhāsitthāti adhiabhāsittha, puretarameva abhāsittha, puthugumbeti bahūsu sippesu patiṭṭhite anekasippajānanaketi.
Idāni
710.
‘‘Hatthārohe anīkaṭṭhe, rathike pattikārake;
Upāsanamhi katahatthe, vālavedhe samāgate’’ti.
Tattha upāsanamhīti dhanusippe. Katahattheti avirajjhanavedhitāya sampannahatthe.
Idāni rājā vedehaṃ jīvaggāhaṃ gaṇhāpetuṃ āṇāpento āha –
711.
‘‘Pesetha kuñjare dantī, balavante saṭṭhihāyane;
Maddantu kuñjarā nagaraṃ, vedehena sumāpitaṃ.
712.
‘‘Vacchadantamukhā setā, tikkhaggā aṭṭhivedhino;
Paṇunnā dhanuvegena, sampatantutarītarā.
713.
‘‘Māṇavā vammino sūrā, citradaṇḍayutāvudhā;
Pakkhandino mahānāgā, hatthīnaṃ hontu sammukhā.
714.
‘‘Sattiyo
Vijjotamānā tiṭṭhantu, sataraṃsīva tārakā.
715.
‘‘Āvudhabalavantānaṃ
Etādisānaṃ yodhānaṃ, saṅgāme apalāyinaṃ;
Vedeho kuto muccissati, sace pakkhīva kāhiti.
716.
‘‘Tiṃsa me purisanāvutyo, sabbevekekaniccitā;
Yesaṃ samaṃ na passāmi, kevalaṃ mahīmaṃ caraṃ.
717.
‘‘Nāgā ca kappitā dantī, balavanto saṭṭhihāyanā;
Yesaṃ khandhesu sobhanti, kumārā cārudassanā.
718.
‘‘Pītālaṅkārā pītavasanā, pītuttaranivāsanā;
Nāgakhandhesu sobhanti, devaputtāva nandane.
719.
‘‘Pāṭhīnavaṇṇā nettiṃsā, teladhotā pabhassarā;
Niṭṭhitā naradhīrebhi, samadhārā sunissitā.
720.
‘‘Vellālino
Gahitā balavantebhi, suppahārappahāribhi.
721.
‘‘Suvaṇṇatharusampannā, lohitakacchupadhāritā;
Vivattamānā sobhanti, vijjūvabbhaghanantare.
722.
‘‘Paṭākā vammino sūrā, asicammassa kovidā;
Dhanuggahā sikkhitarā, nāgakhandhe nipātino.
723.
‘‘Etādisehi parikkhitto, natthi mokkho ito tava;
Pabhāvaṃ te na passāmi, yena tvaṃ mithilaṃ vaje’’ti.
Tattha dantīti sampannadante. Vacchadantamukhāti nikhādanasadisamukhā. Paṇunnāti vissaṭṭhā. Sampatantutarītarāti evarūpā sarā itarītarā sampatantu samāgacchantu. Ghanameghavassaṃ viya saravassaṃ vassathāti āṇāpesi. Māṇavāti taruṇayodhā. Vamminoti vammahatthā. Citradaṇḍayutāvudhāti citradaṇḍayuttehi āvudhehi samannāgatā. Pakkhandinoti saṅgāmapakkhandikā. Mahānāgāti mahānāgesu koñcanādaṃ katvā āgacchantesupi niccalā ṭhatvā tesaṃ dante gahetvā luñcituṃ samatthā yodhā. Sataraṃsīva tārakāti sataraṃsī viya osadhitārakā. Āvudhabalavantānanti āvudhabalena yuttānaṃ samannāgatānaṃ. Guṇikāyūradhārinanti guṇi vuccati kavacaṃ, kavacāni ceva kāyūrābharaṇāni ca dhārentānaṃ, kavacasaṅkhātāni vā kāyūrāni dhārentānaṃ. Sace pakkhīva kāhitīti sacepi pakkhī viya ākāse pakkhandanaṃ karissati, tathāpi kiṃ muccissatīti vadati.
Tiṃsa me purisanāvutyoti purisānaṃ tiṃsasahassāni navutisatāni tiṃsanāvutyoti vuccanti. Sabbevekekaniccitāti Kevalaṃ mahīmaṃ caranti sakalampi imaṃ mahiṃ caranto yesaṃ samaṃ sadisaṃ na passāmi, kuto uttaritaraṃ, teyeva me yodhā ettakāti dasseti. Cārudassanāti Pītālaṅkārāti pītavaṇṇasuvaṇṇālaṅkārā. Pītavasanāti pītavaṇṇasuvaṇṇavatthā. Pītuttaranivāsanāti pītauttarāsaṅganivatthā. Pāṭhīnavaṇṇāti pāsāṇamacchasadisā. Nettiṃsāti khaggā. Naradhīrebhīti paṇḍitapurisehi. Sunissitāti sunisitā atitikhiṇā.
Vellālinoti ṭhitamajjhanhike sūriyo viya vijjotamānā. Sikkāyasamayāti satta vāre koñcasakuṇe khādāpetvā gahitena sikkāyasena katā. Suppahārappahāribhīti daḷhappahārehi yodhehi. Lohitakacchupadhāritāti lohitavaṇṇāya kosiyā samannāgatā. Paṭākāti ākāse parivattanasamatthā. Sūrāti jātisūrā. Asicammassa kovidāti etesaṃ gahaṇe kusalā. Dhanuggahāti dhanuggahakā. Sikkhitarāti etasmiṃ dhanuggahaṇe ativiya sikkhitā. Nāgakhandhe nipātinoti hatthikkhandhe khaggena chinditvā nipātanasamatthā. Natthi mokkhoti ambho, vedeha, tvaṃ paṭhamaṃ tāva gahapatiputtassānubhāvena muttosi, idāni pana natthi tava mokkhoti vadati. Pabhāvaṃ teti idāni te rājānubhāvaṃ na passāmi, yena tvaṃ mithilaṃ gamissasi khippaṃ, jāle paviṭṭhamaccho viya jātosīti.
Cūḷanirājā
724.
‘‘Kiṃ nu santaramānova, nāgaṃ pesesi kuñjaraṃ;
Pahaṭṭharūpo āpatasi, siddhatthosmīti maññasi.
725.
‘‘Oharetaṃ dhanuṃ cāpaṃ, khurappaṃ paṭisaṃhara;
Oharetaṃ subhaṃ vammaṃ, veḷuriyamaṇisanthata’’nti.
Tattha kuñjaranti seṭṭhaṃ. Pahaṭṭharūpoti haṭṭhatuṭṭhacitto somanassajāto. Āpatasīti āgacchasi. Siddhatthosmīti nipphannatthosmi, manoratho me matthakaṃ pattoti maññasi. Oharetanti imaṃ cāpasaṅkhātaṃ dhanuṃ ohara, avahara, chaḍḍehi, ko nu te etenattho. Paṭisaṃharāti apanetvā aññassa vā dehi, paṭicchanne vā ṭhāne ṭhapehi, kiṃ khurappena karissasi. Vammanti etaṃ vammampi apanehi. Idaṃ tayā hiyyo paṭimukkaṃ bhavissati, chaḍḍehi naṃ, mā te sarīraṃ uppaṇḍukaṃ ahosi, akilametvā pātova nagaraṃ pavisāhīti raññā saddhiṃ keḷimakāsi.
So tassa vacanaṃ sutvā ‘‘gahapatiputto mayā saddhiṃ keḷiṃ karoti, ajja te kattabbaṃ jānissāmī’’ti taṃ tajjento gāthamāha –
726.
‘‘Pasannamukhavaṇṇosi
Hoti kho maraṇakāle, edisī vaṇṇasampadā’’ti.
Tattha mhitapubbañcāti paṭhamaṃ mhitaṃ katvā pacchā bhāsanto mhitapubbameva bhāsasi, maṃ kismiñci na gaṇesi. Hoti khoti maraṇakāle nāma vaṇṇasampadā hotiyeva, tasmā tvaṃ virocasi, ajja te sīsaṃ chinditvā jayapānaṃ pivissāmāti.
Evaṃ tassa tena saddhiṃ kathanakāle mahābalakāyo mahāsattassa rūpasiriṃ disvā ‘‘ambho, amhākaṃ rājā mahosadhapaṇḍitena saddhiṃ manteti
727.
Moghaṃ te gajjitaṃ rāja, bhinnamantosi khattiya;
Duggaṇhosi tayā rājā, khaḷuṅkeneva sindhavo.
728.
‘‘Tiṇṇo hiyyo rājā gaṅgaṃ, sāmacco saparijjano;
Haṃsarājaṃ yathā dhaṅko, anujjavaṃ patissasī’’ti.
Tattha bhinnamantosīti yo tayā kevaṭṭena saddhiṃ sayanagabbhe manto gahito, taṃ mantaṃ na jānātīti mā saññaṃ kari, pageva so mayā ñāto, bhinnamanto asi jāto. Duggaṇhosi tayāti mahārāja, tayā amhākaṃ rājā assakhaḷuṅkena sindhavo viya duggaṇhosi, khaḷuṅkaṃ āruḷhena javasampannaṃ ājānīyaṃ āruyha gacchanto viya gahetuṃ na sakkāti attho. Khaḷuṅko viya hi kevaṭṭo, taṃ āruḷhapuriso viya tvaṃ, javasampanno sindhavo viya ahaṃ, taṃ āruḷhapuriso viya amhākaṃ rājāti dasseti. Tiṇṇo hiyyoti hiyyova uttiṇṇo. So ca kho sāmacco saparijano, na ekakova palāyitvā gato. Anujjavanti sace pana tvaṃ taṃ anujavissasi anubandhissasi, atha yathā suvaṇṇahaṃsarājaṃ anujavanto dhaṅko antarāva patissati, evaṃ patissasi, antarāva vināsaṃ pāpuṇissasīti vadati.
Idāni
729.
‘‘Siṅgālā rattibhāgena, phullaṃ disvāna kiṃsukaṃ;
Maṃsapesīti maññantā, paribyūḷhā migādhamā.
730.
‘‘Vītivattāsu
Kiṃ sukaṃ phullitaṃ disvā, āsacchinnā migādhamā.
731.
‘‘Evameva tuvaṃ rāja, vedehaṃ parivāriya;
Āsacchinno gamissasi, siṅgālā kiṃsukaṃ yathā’’ti.
Tattha disvānāti candālokena oloketvā. Paribyūḷhāti pātova maṃsapesiṃ khāditvā gamissāmāti parivāretvā aṭṭhaṃsu. Vītivattāsūti te yāsu yāsu rattīsu evaṃ aṭṭhaṃsu, tāsu tāsu rattīsu atītāsu. Disvāti sūriyālokena kiṃsukaṃ disvā ‘‘na idaṃ maṃsa’’nti ñatvā chinnāsā hutvā palāyiṃsu. Siṅgālāti yathā siṅgālā kiṃsukaṃ parivāretvā āsacchinnā gatā, evaṃ tuvampi idha vedeharañño natthibhāvaṃ ñatvā āsacchinno hutvā gamissasi, senaṃ gahetvā palāyissasīti dīpeti.
Rājā tassa achambhitavacanaṃ sutvā cintesi ‘‘ayaṃ gahapatiputto atisūro hutvā kathesi, nissaṃsayaṃ vedeho palāto bhavissatī’’ti. So ativiya kujjhitvā ‘‘pubbe mayaṃ gahapatiputtaṃ
732.
‘‘Imassa hatthe pāde ca, kaṇṇanāsañca chindatha;
Yo me amittaṃ hatthagataṃ, vedehaṃ parimocayi.
733.
‘‘Imaṃ maṃsaṃva pātabyaṃ, sūle katvā pacantu naṃ;
Yo me amittaṃ hatthagataṃ, vedehaṃ parimocayi.
734.
‘‘Yathāpi
Sīhassa atho byagghassa, hoti saṅkusamāhataṃ.
735.
‘‘Evaṃ taṃ vitanitvāna, vedhayissāmi sattiyā;
Yo me amittaṃ hatthagataṃ, vedehaṃ parimocayī’’ti.
Tattha pātabyanti pācayitabbaṃ pacitabbayuttakaṃ migādīnaṃ maṃsaṃ viya imaṃ gahapatiputtaṃ sūle āvuṇitvā pacantu. Sīhassa atho byagghassāti etesañca yathā cammaṃ saṅkusamāhataṃ hoti, evaṃ hotu. Vedhayissāmīti vijjhāpessāmi.
Taṃ sutvā mahāsatto hasitaṃ katvā ‘‘ayaṃ rājā attano deviyā ca bandhavānañca mayā mithilaṃ pahitabhāvaṃ na jānāti, tena me imaṃ kammakāraṇaṃ vicāreti, kodhavasena kho pana maṃ usunā vā vijjheyya, aññaṃ vā attano ruccanakaṃ kareyya, sokāturaṃ imaṃ vedanāppattaṃ katvā hatthipiṭṭheyeva visaññiṃ naṃ nipajjāpetuṃ taṃ kāraṇaṃ ārocessāmī’’ti cintetvā āha –
736.
‘‘Sace me hatthe pāde ca, kaṇṇanāsañca checchasi;
Evaṃ pañcālacandassa, vedeho chedayissati.
737.
‘‘Sace me hatthe pāde ca, kaṇṇanāsañca checchasi;
Evaṃ pañcālacandiyā, vedeho chedayissati.
738.
‘‘Sace me hatthe pāde ca, kaṇṇanāsañca checchasi;
Evaṃ nandāya deviyā, vedeho chedayissati.
739.
‘‘Sace me hatthe pāde ca, kaṇṇanāsañca checchasi;
Evaṃ te puttadārassa, vedeho chedayissati.
740.
‘‘Sace
Evaṃ pañcālacandassa, vedeho pācayissati.
741.
‘‘Sace
Evaṃ pañcālacandiyā, vedeho pācayissati.
742.
‘‘Sace maṃsaṃva pātabyaṃ, sūle katvā pacissasi;
Evaṃ nandāya deviyā, vedeho pācayissati.
743.
‘‘Sace maṃsaṃva pātabyaṃ, sūle katvā pacissasi;
Evaṃ te puttadārassa, vedeho pācayissati.
744.
‘‘Sace
Evaṃ pañcālacandassa, vedeho vedhayissati.
745.
‘‘Sace maṃ vitanitvāna, vedhayissasi sattiyā;
Evaṃ pañcālacandiyā, vedeho vedhayissati.
746.
‘‘Sace maṃ vitanitvāna, vedhayissasi sattiyā;
Evaṃ nandāya deviyā, vedeho vedhayissati.
747.
‘‘Sace maṃ vitanitvāna, vedhayissasi sattiyā;
Evaṃ te puttadārassa, vedeho vedhayissati;
Evaṃ no mantitaṃ raho, vedehena mayā saha.
748.
‘‘Yathāpi palasataṃ cammaṃ, kontimantāsuniṭṭhitaṃ;
Upeti tanutāṇāya, sarānaṃ paṭihantave.
749.
‘‘Sukhāvaho dukkhanudo, vedehassa yasassino;
Matiṃ te paṭihaññāmi, usuṃ palasatena vā’’ti.
Tattha chedayissatīti ‘‘paṇḍitassa kira cūḷaninā hatthapādā chinnā’’ti sutvāva chedayissati. Puttadārassāti mama ekassa chindanapaccayā tava dvinnaṃ puttānañceva aggamahesiyā Evaṃ no mantitaṃ rahoti mahārāja, mayā ca vedeharājena ca evaṃ rahasi mantitaṃ ‘‘yaṃ yaṃ idha mayhaṃ cūḷanirājā kāreti, taṃ taṃ tattha tassa puttadārānaṃ kātabba’’nti. Palasatanti palasatappamāṇaṃ bahū khāre khādāpetvā mudubhāvaṃ upanītaṃ cammaṃ. Kontimantāsuniṭṭhitanti kontimantā vuccati cammakārasatthaṃ, tāya kantanalikhitānaṃ vasena katattā suṭṭhu niṭṭhitaṃ. Tanutāṇāyāti yathā taṃ cammaṃ saṅgāme sarānaṃ paṭihantave sarīratāṇaṃ upeti, sare paṭihanitvā sarīraṃ rakkhati. Sukhāvahoti mahārāja, ahampi amhākaṃ Dukkhanudoti kāyikasukhacetasikasukhañca āvahāmi, dukkhañca nudemi. Matinti tasmā tava matiṃ paññaṃ usuṃ tena palasatacammena viya attano matiyā paṭihanissāmīti.
Taṃ
750.
‘‘Iṅgha passa mahārāja, suññaṃ antepuraṃ tava;
Orodhā ca kumārā ca, tava mātā ca khattiya;
Umaṅgā nīharitvāna, vedehassupanāmitā’’ti.
Tattha umaṅgāti mahārāja, mayā attano māṇave pesetvā pāsādā otarāpetvā jaṅghaumaṅgena āharāpetvā mahāumaṅgā nīharitvā bandhavā te vedehassa upanāmitāti.
Taṃ sutvā rājā cintesi ‘‘paṇḍito ativiya daḷhaṃ katvā katheti, mayā ca rattibhāge gaṅgāpasse nandādeviyā saddo viya suto, mahāpañño paṇḍito kadāci saccaṃ bhaṇeyyā’’ti. So uppannabalavasokopi satiṃ upaṭṭhāpetvā asocanto viya ekaṃ amaccaṃ pakkosāpetvā jānanatthāya pesento imaṃ gāthamāha –
751.
‘‘Iṅgha
Yathā imassa vacanaṃ, saccaṃ vā yadi vā musā’’ti.
So saparivāro rājanivesanaṃ gantvā dvāraṃ vivaritvā anto pavisitvā hatthapāde bandhitvā mukhañca pidahitvā nāgadantakesu olaggite antepurapālake ca khujjavāmanakādayo ca bhājanāni bhinditvā tattha tattha vippakiṇṇakhādanīyabhojanīyañca ratanagharadvārāni vivaritvā kataratanavilopaṃ vivaṭadvāraṃ sirigabbhañca yathāvivaṭehi eva vātapānehi pavisitvā caramānaṃ kākagaṇañca
752.
‘‘Evametaṃ mahārāja, yathā āha mahosadho;
Suññaṃ antepuraṃ sabbaṃ, kākapaṭṭanakaṃ yathā’’ti.
Tattha kākapaṭṭanakaṃ yathāti macchagandhena āgatehi kākagaṇehi samākiṇṇo samuddatīre chaḍḍitagāmako viya.
Taṃ sutvā rājā catunnaṃ janānaṃ piyavippayogasambhavena sokena kampamāno ‘‘idaṃ mama dukkhaṃ gahapatiputtaṃ nissāya uppanna’’nti daṇḍena ghaṭṭito āsīviso viya bodhisattassa ativiya kujjhi. Mahāsatto tassākāraṃ disvā ‘‘ayaṃ rājā mahāyaso kadāci kodhavasena ‘kiṃ mama etehī’ti khattiyamānena maṃ viheṭheyya, yaṃnūnāhaṃ nandādeviṃ iminā adiṭṭhapubbaṃ viya karonto tassā sarīravaṇṇaṃ vaṇṇeyyaṃ. Atha so taṃ anussaritvā ‘sacāhaṃ mahosadhaṃ māressāmi, evarūpaṃ itthiratanaṃ na labhissāmi, amārento puna taṃ labhissāmī’ti attano bhariyāya sinehena na kiñci mayhaṃ karissatī’’ti cintetvā attano anurakkhaṇatthaṃ pāsāde ṭhitova rattakambalantarā suvaṇṇavaṇṇaṃ bāhuṃ nīharitvā tassā gatamaggācikkhanavasena vaṇṇento āha –
753.
‘‘Ito gatā mahārāja, nārī sabbaṅgasobhanā;
Kosambaphalakasussoṇī, haṃsagaggarabhāṇinī.
754.
‘‘Ito nītā mahārāja, nārī sabbaṅgasobhanā;
Koseyyavasanā sāmā, jātarūpasumekhalā.
755.
‘‘Surattapādā
Pārevatakkhī sutanū, bimboṭṭhā tanumajjhimā.
756.
‘‘Sujātā bhujalaṭṭhīva, vedīva tanumajjhimā;
Dīghassā kesā asitā, īsakaggapavellitā.
757.
‘‘Sujātā migachāpāva, hemantaggisikhāriva;
Nadīva giriduggesu, sañchannā khuddaveḷubhi.
758.
‘‘Nāganāsūru
Nātidīghā nātirassā, nālomā nātilomasā’’ti.
Tattha itoti umaṅgaṃ dasseti. Kosambaphalakasussoṇīti visālakañcanaphalakaṃ viya sundarasoṇī. Haṃsagaggarabhāṇinīti gocaratthāya vicarantānaṃ Koseyyavasanāti kañcanakhacitakoseyyavatthavasanā. Sāmāti suvaṇṇasāmā. Pārevatakkhīti pañcasu pasādesu rattaṭṭhāne pārevatasakuṇisadisakkhī. Sutanūti sobhanasarīrā. Bimboṭṭhāti bimbaphalaṃ viya surajjitamaṭṭhoṭṭhapariyosānā. Tanumajjhimāti karamitatanumajjhimā. Sujātā bhujalaṭṭhīvāti vijambhanakāle vāteritarattapallavavilāsinī sujātā bhujalatā viya virocati. Vedīvāti kañcanavedi viya tanumajjhimā. Īsakaggapavellitāti īsakaṃ aggesu onatā. Īsakaggapavellitā vā nettiṃsāya aggaṃ viya vinatā.
Migachāpāvāti pabbatasānumhi sujātā ekavassikabyagghapotikā viya vilāsakuttiyuttā. Hemantaggisikhārivāti obhāsasampannatāya hemante aggisikhā viya sobhati. Khuddaveḷubhīti yathā khuddakehi udakaveḷūhi sañchannā nadī sobhati, evaṃ tanukalomāya lomarājiyā sobhati. Kalyāṇīti chavimaṃsakesanhāruaṭṭhīnaṃ vasena pañcavidhena kalyāṇena samannāgatā. Paramā timbarutthanīti timbarutthanī paramā uttamā, suvaṇṇaphalake ṭhapitasuvaṇṇavaṇṇatimbaruphaladvayamivassā susaṇṭhānasampannaṃ nirantaraṃ thanayugalaṃ.
Evaṃ mahāsatte tassā rūpasiriṃ vaṇṇenteva tassa sā pubbe adiṭṭhapubbā viya ahosi, balavasinehaṃ uppādesi. Athassa sinehuppattibhāvaṃ ñatvā mahāsatto anantaraṃ gāthamāha –
759.
‘‘Nandāya
Ahañca nūna nandā ca, gacchāma samasādhana’’nti.
Tattha sirivāhanāti sirisampannavāhana mahārāja, nūna tvaṃ evaṃ uttamarūpadharāya nandāya maraṇena nandasīti vadati. Gacchāmāti sace hi tvaṃ maṃ māressasi, ekaṃseneva amhākaṃ rājā nandaṃ māressati. Iti nandā ca ahañca yamassa santikaṃ gamissāma, yamo amhe ubho disvā nandaṃ
Iti
760.
‘‘Dibbaṃ adhīyase māyaṃ, akāsi cakkhumohanaṃ;
Yo me amittaṃ hatthagataṃ, vedehaṃ parimocayī’’ti.
Taṃ sutvā mahāsatto ‘‘ahaṃ dibbamāyaṃ jānāmi, paṇḍitā hi nāma dibbamāyaṃ uggaṇhitvā bhaye sampatte attānampi parampi dukkhato mocayantiyevā’’ti vatvā āha –
761.
‘‘Adhīyanti
Te mocayanti attānaṃ, paṇḍitā mantino janā.
762.
‘‘Santi
Yesaṃ katena maggena, vedaho mithilaṃ gato’’ti.
Tattha dibbamāyidhāti dibbamāyaṃ idha. Māṇavaputtāti upaṭṭhākataruṇayodhā. Yesaṃ katenāti yehi katena. Maggenāti alaṅkataumaṅgena.
Taṃ
763.
‘‘Iṅgha passa mahārāja, umaṅgaṃ sādhu māpitaṃ;
Hatthīnaṃ atha assānaṃ, rathānaṃ atha pattinaṃ;
Ālokabhūtaṃ tiṭṭhantaṃ, umaṅgaṃ sādhu māpita’’nti.
Tattha hatthīnanti iṭṭhakakammacittakammavasena katānaṃ etesaṃ hatthiādīnaṃ pantīhi upasobhitaṃ alaṅkatadevasabhāsadisaṃ ekobhāsaṃ hutvā tiṭṭhantaṃ umaṅgaṃ passa, devāti.
Evañca pana vatvā ‘‘mahārāja, mama paññāya māpite candassa ca sūriyassa ca uṭṭhitaṭṭhāne viya pākaṭe alaṅkataumaṅge asītimahādvārāni catusaṭṭhicūḷadvārāni ekasatasayanagabbhe anekasatadīpagabbhe ca passa, mayā saddhiṃ samaggo sammodamāno hutvā attano balena saddhiṃ upakārinagaraṃ pavisa, devā’’ti nagaradvāraṃ vivarāpesi. Rājā ekasatarājaparivāro nagaraṃ pāvisi. Mahāsatto pāsādā oruyha rājānaṃ vanditvā saparivāraṃ ādāya umaṅgaṃ pāvisi. Rājā alaṅkatadevasabhaṃ viya umaṅgaṃ disvā bodhisattassa guṇe vaṇṇento āha –
764.
‘‘Lābhā vata videhānaṃ, yassimedisā paṇḍitā;
Ghare vasanti vijite, yathā tvaṃsi mahosadhā’’ti.
Tattha videhānanti evarūpānaṃ paṇḍitānaṃ ākarassa uṭṭhānaṭṭhānabhūtassa videhānaṃ janapadassa lābhā vata. Yassimedisāti yassa ime Yathā tvaṃsīti yathā tvaṃ asi, tādisena paṇḍitena saddhiṃyeva ekaraṭṭhe vā ekajanapade vā ekanagare vā ekaghare vā vasituṃ labhanti. Tesaṃ videharaṭṭhavāsīnañceva mithilanagaravāsīnañca tayā saddhiṃ ekato vasituṃ labhantānaṃ lābhā vatāti vadati.
Athassa
Atha rājā bodhisattaṃ āha – ‘‘paṇḍita, evaṃ ñāṇabalasampanno hutvā rajjaṃ kasmā na gaṇhāsī’’ti? ‘‘Mahārāja, ahaṃ icchamāno ajjeva sakalajambudīpe rājāno māretvā rajjaṃ gaṇheyyaṃ, paraṃ māretvā ca yasaggahaṇaṃ nāma paṇḍitehi na pasattha’’nti. ‘‘Paṇḍita, mahājano dvāraṃ alabhamāno paridevati, umaṅgadvāraṃ vivaritvā mahājanassa jīvitadānaṃ dehī’’ti
Te sabbepi ubbiggamānasā hutvā cūḷanirājānaṃ pucchiṃsu ‘‘saccaṃ kira, mahārājā’’ti? ‘‘Āma, mayā kevaṭṭassa kathaṃ gahetvā kataṃ, saccameva paṇḍito kathetī’’ti. Te sabbepi mahāsattaṃ āliṅgitvā ‘‘paṇḍita, tvaṃ sabbesaṃ no patiṭṭhā jāto, taṃ nissāya mayaṃ jīvitaṃ labhimhā’’ti sabbapasādhanehi mahāsattassa pūjaṃ kariṃsu. Paṇḍito rājānaṃ āha – ‘‘mahārāja, tumhe mā cintayittha, pāpamittasaṃsaggasseva esa doso, ime rājāno khamāpethā’’ti. Rājā ‘‘mayā duppurisaṃ nissāya tumhākaṃ evarūpaṃ kataṃ, esa mayhaṃ doso, khamatha me dosaṃ, puna evarūpaṃ na karissāmī’’ti khamāpesi. Te aññamaññaṃ accayaṃ desetvā samaggā sammodamānā ahesuṃ. Atha rājā bahūni khādanīyabhojanīyagandhamālādīni āharāpetvā sabbehi saddhiṃ sattāhaṃ umaṅgeyeva kīḷitvā nagaraṃ pavisitvā mahāsattassa mahāsakkāraṃ kāretvā ekasatarājaparivuto mahātale nisīditvā paṇḍitaṃ attano santike vasāpetukāmatāya āha –
765.
‘‘Vuttiñca
Dadāmi vipule bhoge, bhuñja kāme ramassu ca;
Mā videhaṃ paccagamā, kiṃ videho karissatī’’ti.
Tattha vuttinti yasanissitaṃ jīvitavuttiṃ. Parihāranti gāmanigamadānaṃ. Bhattanti nivāpaṃ. Vetananti paribbayaṃ. Bhogeti aññepi te vipule bhoge dadāmi.
Paṇḍito
766.
‘‘Yo
Ubhinnaṃ hoti gārayho, attano ca parassa ca;
Yāva jīveyya vedeho, nāññassa puriso siyā.
767.
‘‘Yo cajetha mahārāja, bhattāraṃ dhanakāraṇā;
Ubhinnaṃ hoti gārayho, attano ca parassa ca;
Yāva tiṭṭheyya vedeho, nāññassa vijite vase’’ti.
Tattha attano ca parassa cāti evarūpañhi ‘‘dhanakāraṇā mayā attano bhattāraṃ pariccajantena pāpaṃ kata’’nti attāpi attānaṃ garahati, ‘‘iminā dhanakāraṇā attano bhattā pariccatto, pāpadhammo aya’’nti paropi garahati. Tasmā na sakkā tasmiṃ dharante mayā aññassa vijite vasitunti.
Atha naṃ rājā āha – ‘‘tena hi, paṇḍita, tava rañño divaṅgatakāle idhāgantuṃ paṭiññaṃ dehī’’ti. So ‘‘sādhu, deva, ahaṃ jīvanto āgamissāmī’’ti āha. Athassa rājā sattāhaṃ mahāsakkāraṃ katvā sattāhaccayena puna āpucchanakāle ‘‘ahaṃ te, paṇḍita, idañcidañca dammī’’ti vadanto gāthamāha –
768.
‘‘Dammi nikkhasahassaṃ te, gāmāsītiñca kāsisu;
Dāsisatāni cattāri, dammi bhariyāsatañca te;
Sabbaṃ senaṅgamādāya, sotthiṃ gaccha mahosadhā’’ti.
Tattha nikkhasahassanti pañcasuvaṇṇena nikkhena nikkhānaṃ sahassaṃ. Gāmāti ye gāmā saṃvacchare saṃvacchare sahassasahassuṭṭhānakā, te ca gāme Kāsisūti kāsiraṭṭhe. Taṃ videharaṭṭhassa āsannaṃ, tasmā tatthassa asītigāme adāsi.
Sopi rājānaṃ āha – ‘‘mahārāja, tumhe bandhavānaṃ mā cintayittha, ahaṃ mama rañño gamanakāleyeva ‘mahārāja, nandādeviṃ mātuṭṭhāne ṭhapeyyāsi, pañcālacandaṃ kaniṭṭhaṭṭhāne’ti vatvā dhītāya te abhisekaṃ dāpetvā rājānaṃ uyyojesiṃ, mātarañca deviñca puttañca sīghameva pesessāmī’’ti. So ‘‘sādhu, paṇḍitā’’ti attano dhītu dātabbāni dāsidāsavatthālaṅkārasuvaṇṇahiraññaalaṅkatahatthiassarathādīni
769.
‘‘Yāva
Tappentu annapānena, rathike pattikārake’’ti.
Tattha yāvāti na kevalaṃ diguṇameva, yāva pahoti, tāva hatthīnañca assānañca yavagodhumādividhaṃ dethāti vadati. Tappentūti yattakena te antarāmagge akilantā gacchanti, tattakaṃ dentā tappentu.
Evañca pana vatvā paṇḍitaṃ uyyojento āha –
770.
‘‘Hatthī asse rathe pattī, gacchevādāya paṇḍita;
Passatu taṃ mahārājā, vedeho mithilaṃ gata’’nti.
Tattha mithilaṃ gatanti sotthinā taṃ mithilanagaraṃ sampattaṃ passatu.
Iti so paṇḍitassa mahantaṃ sakkāraṃ katvā uyyojesi. Tepi ekasatarājāno mahāsattassa sakkāraṃ katvā bahuṃ paṇṇākāraṃ adaṃsu. Tesaṃ santike upanikkhittakapurisāpi paṇḍitameva parivārayiṃsu. So mahantena parivārena parivuto maggaṃ paṭipajjitvā antarāmaggeyeva cūḷaniraññā dinnagāmato āyaṃ āharāpetuṃ purise pesetvā videharaṭṭhaṃ sampāpuṇi. Senakopi kintarāmagge attano purisaṃ ṭhapesi ‘‘cūḷanirañño puna āgamanaṃ vā anāgamanaṃ vā jānitvā yassa kassaci āgamanañca mayhaṃ āroceyyāsī’’ti. So tiyojanamatthakeyeva mahāsattaṃ disvā āgantvā ‘‘paṇḍito mahantena parivārena āgacchatī’’ti senakassa ārocesi. So taṃ sutvā rājakulaṃ agamāsi
771.
‘‘Hatthī
Caturaṅginī bhīsarūpā, kiṃ nu maññasi paṇḍitā’’ti.
Athassa senako tamatthaṃ ārocento āha –
772.
‘‘Ānando te mahārāja, uttamo paṭidissati;
Sabbaṃ senaṅgamādāya, sotthiṃ patto mahosadho’’ti.
Taṃ sutvā rājā āha – ‘‘senaka, paṇḍitassa senā mandā, ayaṃ pana
773.
‘‘Yathā petaṃ susānasmiṃ, chaḍḍetvā caturo janā;
Evaṃ kapilayye tyamha, chaḍḍayitvā idhāgatā.
774.
‘‘Atha tvaṃ kena vaṇṇena, kena vā pana hetunā;
Kena vā atthajātena, attānaṃ parimocayī’’ti.
Tattha caturo janāti paṇḍita, yathā nāma kālakataṃ caturo janā mañcakena susānaṃ netvā tattha chaḍḍetvā anapekkhā gacchanti, evaṃ kapilayye raṭṭhe taṃ chaḍḍetvā mayaṃ imāgatāti attho. Kena vaṇṇenāti kena kāraṇena. Hetunāti paccayena. Atthajātenāti atthena. Attānaṃ parimocayīti amittahatthagato kena kāraṇena paccayena kena atthena tvaṃ attānaṃ parimocesīti pucchati.
Tato
775.
‘‘Atthaṃ atthena vedeha, mantaṃ mantena khattiya;
Parivārayiṃ rājānaṃ, jambudīpaṃva sāgaro’’ti.
Tassattho
Taṃ sutvā rājā ativiya tussi. Athassa paṇḍito cūḷaniraññā attano dinnaṃ paṇṇākāraṃ ācikkhanto āha –
776.
‘‘Dinnaṃ nikkhasahassaṃ me, gāmāsīti ca kāsisu;
Dāsisatāni cattāri, dinnaṃ bhariyāsatañca me;
Sabbaṃ senaṅgamādāya, sotthināmhi idhāgato’’ti.
Tato rājā ativiya tuṭṭhapahaṭṭho mahāsattassa guṇaṃ vaṇṇento tameva udānaṃ udānesi –
777.
‘‘Susukhaṃ
Pakkhīva pañjare baddhe macche jālagateriva;
Amittahatthattagate, mocayī no mahosadho’’ti.
Senakopi tassa vacanaṃ sampaṭicchanto tameva gāthamāha –
778.
‘‘Evametaṃ mahārāja, paṇḍitā hi sukhāvahā;
Pakkhīva pañjare baddhe, macche jālagateriva;
Amittahatthattagate, mocayī no mahosadho’’ti.
Atha rājā nagare chaṇabheriṃ carāpetvā ‘‘sattāhaṃ mahāchaṇaṃ karontu, yesaṃ mayi sineho atthi, te sabbe paṇḍitassa sakkāraṃ sammānaṃ karontū’’ti āṇāpento āha –
779.
‘‘Āhaññantu
Dhamentu māgadhā saṅkhā, vaggū nadantu dundubhī’’ti.
Tattha āhaññantūti vādiyantu. Māgadhā saṅkhāti magadharaṭṭhe sañjātā saṅkhā. Dundubhīti mahābheriyo.
Atha te nāgarā ca jānapadā ca pakatiyāpi paṇḍitassa sakkāraṃ kātukāmā bherisaddaṃ sutvā atirekataraṃ akaṃsu. Tamatthaṃ pakāsento satthā āha –
780.
‘‘Orodhā ca kumārā ca, vesiyānā ca brāhmaṇā;
Bahuṃ annañca pānañca, paṇḍitassābhihārayuṃ.
781.
‘‘Hatthārohā anīkaṭṭhā, rathikā pattikārakā;
Bahuṃ annañca pānañca, paṇḍitassābhihārayuṃ.
782.
‘‘Samāgatā jānapadā, negamā ca samāgatā;
Bahuṃ annañca pānañca, paṇḍitassābhihārayuṃ.
783.
‘‘Bahujano pasannosi, disvā paṇḍitamāgataṃ;
Paṇḍitamhi anuppatte, celukkhepo avattathā’’ti.
Tattha orodhāti udumbaradeviṃ ādiṃ katvā antepurikā. Abhihārayunti abhihārāpesuṃ, pahiṇiṃsūti attho. Bahujanoti bhikkhave, nagaravāsino ca catudvāragāmavāsino ca janapadavāsino cāti bahujano pasanno ahosi. Disvā paṇḍitamāgatanti paṇḍitaṃ mithilaṃ āgataṃ disvā. Avattathāti paṇḍitamhi mithilaṃ anuppatte ‘‘ayaṃ no paṭhamameva paccāmittavasaṃ gataṃ rājānaṃ
Atha mahāsatto chaṇāvasāne rājakulaṃ āgantvā ‘‘mahārāja, cūḷanirañño mātarañca deviñca puttañca sīghaṃ pesetuṃ vaṭṭatī’’ti āha. ‘‘Sādhu, tāta, pesehī’’ti. So tesaṃ tiṇṇaṃ janānaṃ mahantaṃ sakkāraṃ katvā
Mahāumaṅgakhaṇḍaṃ niṭṭhitaṃ.
Dakarakkhasapañho
Pañcālacandī videharaññā piyā ahosi manāpā. Sā dutiye saṃvacchare puttaṃ vijāyi. Tassa dasame saṃvacchare vedeharājā kālamakāsi. Bodhisatto tassa chattaṃ ussāpetvā ‘‘deva, ahaṃ tava ayyakassa cūḷanirañño santikaṃ gamissāmī’’ti āpucchi. Paṇḍita, mā maṃ daharaṃ chaḍḍetvā gamittha, ahaṃ taṃ pituṭṭhāne ṭhapetvā sakkāraṃ karissāmīti. Pañcālacandīpi naṃ ‘‘paṇḍita, tumhākaṃ gatakāle aññaṃ paṭisaraṇaṃ natthi, mā gamitthā’’ti yāci. Sopi ‘‘mayā rañño paṭiññā dinnā, na sakkā agantu’’nti mahājanassa kalunaṃ paridevantasseva attano upaṭṭhāke gahetvā nagarā nikkhamitvā uttarapañcālanagaraṃ gato. Rājā tassāgamanaṃ sutvā paccuggantvā mahantena sakkārena nagaraṃ pavesetvā mahantaṃ gehaṃ datvā ṭhapetvā paṭhamadinne
Tadā bherī nāma paribbājikā rājagehe bhuñjati, sā paṇḍitā byattā. Tāya mahāsatto na diṭṭhapubbo, ‘‘mahosadhapaṇḍito kira rājānaṃ upaṭṭhātī’’ti saddameva suṇāti. Tenapi sā na diṭṭhapubbā, ‘‘bherī nāma paribbājikā rājagehe bhuñjatī’’ti saddameva suṇāti. Nandādevī pana ‘‘piyavippayogaṃ katvā amhe kilamāpesī’’ti bodhisatte anattamanā ahosi. Sā pañcasatā vallabhitthiyo āṇāpesi ‘‘mahosadhassa ekaṃ dosaṃ upadhāretvā
Athekadivasaṃ sā paribbājikā bhuñjitvā rājagehā nikkhantī bodhisattaṃ rājupaṭṭhānaṃ āgacchantaṃ rājaṅgaṇe passi. So taṃ vanditvā aṭṭhāsi. Sā ‘‘ayaṃ kira paṇḍito, jānissāmi
Nandādeviyā payuttā vallabhitthiyo sīhapañjare ṭhitā taṃ kiriyaṃ disvā cūḷanirañño santikaṃ gantvā ‘‘deva, mahosadho bheriparibbājikāya saddhiṃ ekato hutvā tumhākaṃ rajjaṃ gaṇhitukāmo, tumhākaṃ paccatthiko hotī’’ti paribhindiṃsu. Rājā āha – ‘‘kiṃ vo diṭṭhaṃ vā sutaṃ vā’’ti? Mahārāja
So
Rañño dinnayasānantarameva so cintesi ‘‘raññā ekappahāreneva
‘‘Sace vo vuyhamānānaṃ, sattannaṃ udakaṇṇave;
Manussabalimesāno, nāvaṃ gaṇheyya rakkhaso;
Anupubbaṃ kathaṃ datvā, muñcesi dakarakkhasā’’ti. (jā. 1.16.224);
Tattha sattannanti tumhākaṃ mātā ca nandādevī ca tikhiṇamantikumāro ca dhanusekhasahāyo ca Udakaṇṇaveti gambhīravitthate udake. Manussabalimesānoti manussabaliṃ gavesanto. Gaṇheyyāti thāmasampanno dakarakkhaso udakaṃ dvidhā katvā nikkhamitvā taṃ nāvaṃ gaṇheyya, gahetvā ca pana ‘‘mahārāja, ime cha jane mama anupaṭipāṭiyā dehi, taṃ vissajjessāmī’’ti vadeyya. Atha tvaṃ anupubbaṃ kathaṃ datvā muñcesi dakarakkhasā, kaṃ paṭhamaṃ datvā…pe… kaṃ chaṭṭhaṃ datvā dakarakkhasato muñceyyāsīti?
Taṃ
‘‘Mātaraṃ paṭhamaṃ dajjaṃ, bhariyaṃ datvāna bhātaraṃ;
Tato sahāyaṃ datvāna, pañcamaṃ dajjaṃ brāhmaṇaṃ;
Chaṭṭhāhaṃ dajjamattānaṃ, neva dajjaṃ mahosadha’’nti. (jā. 1.16.225);
Tattha chaṭṭhāhanti ayye, pañcame khādite athāhaṃ ‘‘bho dakarakkhasa, mukhaṃ vivarā’’ti vatvā tena mukhe vivaṭe daḷhaṃ kacchaṃ bandhitvā imaṃ rajjasiriṃ agaṇetvā ‘‘idāni maṃ khādā’’ti tassa mukhe pateyyaṃ, na tveva jīvamāno mahosadhapaṇḍitaṃ dadeyyanti, ettakena ayaṃ pañho niṭṭhito.
Evaṃ
‘‘Posetā te janettī ca, dīgharattānukampikā;
Chabbhī tayi padussati, paṇḍitā atthadassinī;
Aññaṃ upanisaṃ katvā, vadhā taṃ parimocayi.
‘‘Taṃ
Mātaraṃ kena dosena, dajjāsi dakarakkhino’’ti. (jā. 1.16.226-227);
Tattha posetāti daharakāle dve tayo vāre nhāpetvā pāyetvā bhojetvā taṃ posesi. Dīgharattānukampikāti cirakālaṃ mudunā hitacittena anukampikā. Chambhī tayi padussatīti yadā tayi chambhī nāma brāhmaṇo padussi, tadā sā paṇḍitā atthadassinī aññaṃ tava paṭirūpakaṃ katvā taṃ vadhā parimocayi.
Cūḷanissa kira mahācūḷanī nāma pitā ahosi. Sā imassa daharakāle purohitena saddhiṃ methunaṃ paṭisevitvā rājānaṃ visena mārāpetvā brāhmaṇassa chattaṃ ussāpetvā tassa aggamahesī hutvā ekadivasaṃ ‘‘amma, chātomhī’’ti
Sā ‘‘sādhū, deva, ahaṃ tayi sinehena attano sāmikampi māresiṃ, iminā me ko attho, mahārāja, ekampi ajānāpetvā rahassena naṃ māressāmī’’ti brāhmaṇaṃ vañcetvā ‘‘attheso upāyo’’ti paṇḍitaṃ upāyakusalaṃ bhattakārakaṃ pakkosāpetvā ‘‘samma, mama putto cūḷanikumāro ca tava putto dhanusekhakumāro ca ekadivasaṃ jātā ekato kumāraparihārena vaḍḍhitā piyasahāyakā, chabbhibrāhmaṇo mama puttaṃ māretukāmo, tvaṃ tassa jīvitadānaṃ dehī’’ti vatvā ‘‘sādhu, devi, kiṃ karomī’’ti vutte ‘‘mama putto abhiṇhaṃ tava gehe hotu, tvañca te ca katipāhaṃ nirāsaṅkabhāvatthāya mahānaseyeva supatha. Tato nirāsaṅkabhāvaṃ ñatvā tumhākaṃ sayanaṭṭhāne eḷakaṭṭhīni ṭhapetvā manussānaṃ sayanavelāya mahānase aggiṃ datvā kañci ajānāpetvā mama puttañca tava puttañca gahetvā aggadvāreneva nikkhamitvā tiroraṭṭhaṃ gantvā mama puttassa rājaputtabhāvaṃ anācikkhitvā jīvitaṃ anurakkhāhī’’ti āha.
So
Athekadivasaṃ maddarājā naṃ paharantaṃ addasa. Disvānassa etadahosi ‘‘ayaṃ kumāro na ca bhattakārakena sadiso abhirūpo pāsādiko ativiya achambhito, na iminā etassa puttena bhavitabba’’nti. So tato paṭṭhāya taṃ pariggaṇhi. Dhātiyo kīḷanaṭṭhāne khādanīyaṃ āharitvā rājadhītāya denti, sā aññesampi dārakānaṃ deti. Te jaṇṇunā patiṭṭhāya onatā gaṇhanti. Cūḷanikumāro pana ṭhitakova tassā hatthato acchinditvā gaṇhāti. Rājāpi taṃ kiriyaṃ addasa. Athekadivasaṃ cūḷanikumārassa geṇḍuko rañño cūḷasayanassa heṭṭhā pāvisi. Kumāro taṃ gaṇhanto attano issaramānena ‘‘imassa paccantarañño heṭṭhāsayane na pavisāmī’’ti
Imesaṃ pana palātadivase ‘‘bhattakārako ca cūḷanikumāro ca bhattakārakassa putto ca mahānase paditteyeva daḍḍhā’’ti sakalanagare ekakolāhalaṃ ahosi. Calākadevīpi taṃ pavattiṃ sutvā brāhmaṇassa ārocesi ‘‘deva, tumhākaṃ manoratho matthakaṃ patto, te kira tayopi bhattageheyeva daḍḍhā’’ti. So tuṭṭhahaṭṭho ahosi. Calākadevīpi ‘‘cūḷanikumārassa aṭṭhīnī’’ti eḷakassa Orasanti yāya tvaṃ ure katvā vaḍḍhito, taṃ orasaṃ piyaṃ manāpaṃ. Gabbhadhārininti yāya tvaṃ kucchinā dhārito, taṃ evarūpaṃ mātaraṃ kena dosena dakarakkhasassa dassasīti.
Taṃ
‘‘Daharā viyalaṅkāraṃ, dhāreti apiḷandhanaṃ;
Dovārike anīkaṭṭhe, ativelaṃ pajagghati.
‘‘Athopi paṭirājūnaṃ, sayaṃ dūtāni sāsati;
Mātaraṃ tena dosena, dajjāhaṃ dakarakkhino’’ti. (jā. 1.16.228-229);
Tattha daharā viyāti mahallikāpi hutvā taruṇī viya. Dhāreti apiḷandhananti piḷandhituṃ ayuttaṃ alaṅkāraṃ dhāreti. Sā kira vajirapūritaṃ kañcanamekhalaṃ piḷandhitvā rañño amaccehi saddhiṃ mahātale nisinnakāle aparāparaṃ caṅkamati, mekhalāsaddena rājanivesanaṃ ekaninnādaṃ hoti. Pajagghatīti esā dovārike ca hatthiācariyādike anīkaṭṭhe ca, ye etissā ucchiṭṭhakampi bhuñjituṃ ayuttarūpā, tepi āmantetvā tehi saddhiṃ ativelaṃ mahāhasitaṃ hasati. Paṭirājūnanti aññesaṃ rājūnaṃ. Sayaṃ dūtāni sāsatīti mama vacanena sayaṃ paṇṇaṃ likhitvā dūtepi peseti ‘‘mama mātā kāme paribhuñjanavayasmiṃyeva ṭhitā, asukarājā kira āgantvā taṃ ānetū’’ti. Te ‘‘mayaṃ rañño upaṭṭhākā, kasmā no evaṃ vadesī’’ti paṭipaṇṇāni pesenti. Tesu parisamajjhe vāciyamānesu mama sīsaṃ chindanakālo viya hoti, mātaraṃ tena dosena dakarakkhasassa dassāmīti.
Atha paribbājikā ‘‘mahārāja
‘‘Itthigumbassa
Anuggatā sīlavatī, chāyāva anapāyinī.
‘‘Akkodhanā puññavatī, paṇḍitā atthadassinī;
Ubbariṃ kena dosena, ajjāsi dakarakkhino’’ti. (jā. 1.16.230-231);
Tattha itthigumbassāti itthigaṇassa. Anuggatāti daharakālato paṭṭhāya anugatā. ‘‘Akkodhanā’’tiādikena panassā guṇe katheti. Maddaraṭṭhe sāgalanagare vasanakāle pahaṭāpi tava āṇākaraṇabhayena tayi sinehena mātāpitūnaṃ na kathesi, evamesā akkodhanā puññavatī paṇḍitā atthadassinīti. Idaṃ daharakāle akkodhanādibhāvaṃ sandhāyāha. Ubbarinti orodhaṃ. Evaṃ guṇasampannaṃ nandādeviṃ kena dosena dakarakkhasassa dassasīti vadati.
So tassā aguṇaṃ kathento āha –
‘‘Khiḍḍāratisamāpannaṃ, anatthavasamāgataṃ;
Sā maṃ sakāna puttānaṃ, ayācaṃ yācate dhanaṃ.
‘‘Sohaṃ dadāmi sāratto, bahuṃ uccāvacaṃ dhanaṃ;
Suduccajaṃ cajitvāna, pacchā socāmi dummano;
Ubbariṃ tena dosena, dajjāhaṃ dakarakkhino’’ti. (jā. 1.16.232-233);
Tattha anatthavasamāgatanti tāya khiḍḍāratiyā kāmakīḷāya anatthakārakānaṃ kilesānaṃ vasaṃ āgataṃ maṃ viditvā. Sā manti sā nandādevī maṃ. Sakāna puttānanti yaṃ mayā attano puttadhītānañca bhariyānañca dinnaṃ piḷandhanaṃ, taṃ ayācitabbarūpaṃ ‘‘mayhaṃ dehī’’ti yācati. Pacchā socāmīti sā dutiyadivase ‘‘imāni piḷandhanāni raññā me dinnāni, āharathetānī’’ti tesaṃ rodantānaṃ omuñcitvā gaṇhāti. Athāhaṃ te rodamāne mama santikaṃ āgate disvā pacchā socāmi. Evaṃ dosakārikā esā. Iminā naṃ dosena dakarakkhasassa dassāmīti.
Atha
‘‘Yenocitā
Ābhataṃ pararajjebhi, abhiṭṭhāya bahuṃ dhanaṃ.
Dhanuggahānaṃ pavaraṃ, sūraṃ tikhiṇamantinaṃ;
Bhātaraṃ kena dosena, dajjāsi dakarakkhino’’ti. (jā. 1.16.234-235);
Tattha ocitāti vaḍḍhitā. Paṭiggahanti yena ca tumhe paradese vasantā puna gehaṃ ānītā. Abhiṭṭhāyāti abhibhavitvā. Tikhiṇamantinanti tikhiṇapaññaṃ.
So kira mātu brāhmaṇena saddhiṃ vasanakāle jāto. Athassa vayappattassa brāhmaṇo khaggaṃ hatthe datvā ‘‘imaṃ gahetvā maṃ upaṭṭhahā’’ti āha. So brāhmaṇaṃ ‘‘pitā me’’ti saññāya upaṭṭhāsi. Atha naṃ eko amacco ‘‘kumāra, na tvaṃ etassa putto, tava kucchigatakāle calākadevī rājānaṃ māretvā etassa chattaṃ ussāpesi, tvaṃ mahācūḷanirañño putto’’ti āha. So kujjhitvā ‘‘ekena upāyena naṃ māressāmī’’ti rājakulaṃ pavisanto taṃ khaggaṃ ekassa pādamūlikassa datvā aparaṃ ‘‘tvaṃ rājadvāre ‘mameso khaggo’ti iminā saddhiṃ vivādaṃ kareyyāsī’’ti vatvā pāvisi. Te kalahaṃ kariṃsu. So ‘‘kiṃ esa kalaho’’ti ekaṃ purisaṃ pesesi. So āgantvā ‘‘khaggatthāyā’’ti āha. Brāhmaṇo taṃ sutvā ‘‘kiṃ eta’’nti pucchi. So kira tumhehi mama dinnakhaggo parassa santakoti. ‘‘Kiṃ vadesi, tāta, tena hi āharāpehi, sañjānissāmi na’’nti āha. So taṃ āharāpetvā kosato nikkaḍḍhitvā ‘‘passathā’’ti taṃ sañjhānāpento viya upagantvā ekappahāreneva tassa sīsaṃ chinditvā attano pādamūle pātesi. Tato rājagehaṃ paṭijaggitvā nagaraṃ alaṅkaritvā tassa abhiseke upanīte mātā cūḷanikumārassa maddaraṭṭhe vasanabhāvaṃ ācikkhi. Taṃ sutvā kumāro senaṅgaparivuto tattha gantvā bhātaraṃ ānetvā rajjaṃ paṭicchāpesi. Tato paṭṭhāya taṃ ‘‘tikhiṇamantī’’ti sañjāniṃsu. Paribbājikā taṃ ‘‘evarūpaṃ bhātaraṃ kena dosena dakarakkhasassa dajjāsī’’ti pucchi.
Rājā
‘‘Yenocitā janapadā, ānītā ca paṭiggahaṃ;
Ābhataṃ pararajjebhi, abhiṭṭhāya bahuṃ dhanaṃ.
‘‘Dhanuggahānaṃ pavaro, sūro tikhiṇamanti ca;
Mayāyaṃ sukhito rājā, atimaññati dārako.
‘‘Upaṭṭhānampi
Bhātaraṃ tena dosena, dajjāhaṃ dakarakkhino’’ti. (jā. 1.16.236-238);
Tattha pararajjebhīti imassa pararajjato ca bahu dhanaṃ ābhataṃ, ayañca pararajje vasanto puna imaṃ gehaṃ ānetvā ‘‘esa mayā mahati yase patiṭṭhāpito’’ti Yathā pureti pubbe pātova āgacchati, idāni pana na tathā eti. Iminā naṃ dosena dakarakkhasassa dassāmīti.
Atha paribbājikā ‘‘bhātu tāva ko doso hotu, dhanusekhakumāro pana tayi sinehaguṇayutto bahūpakāro’’ti tassa guṇaṃ kathentī āha –
‘‘Ekarattena ubhayo, tvañceva dhanusekha ca;
Ubho jātettha pañcālā, sahāyā susamāvayā.
‘‘Cariyā taṃ anubandhittho, ekadukkhasukho tava;
Ussukko te divārattiṃ, sabbakiccesu byāvaṭo;
Sahāyaṃ kena dosena, dajjāsi dakarakkhino’’ti. (jā. 1.16.239-240);
Tattha dhanusekhacāti dhanusekho ca, dhanusekhakumāro cāti attho. Etthāti idheva nagare. Pañcālāti uttarapañcālanagare jātattā evaṃvohārā. Susamāvayāti suṭṭhu samavayā. Cariyā taṃ anubandhitthoti daharakāle janapadacārikāya pakkantaṃ taṃ anubandhi, chāyāva na vijahi. Ussukkoti
Athassa rājā dosaṃ kathento āha –
‘‘Cariyā maṃ ayaṃ ayye, pajagghittho mayā saha;
Ajjāpi tena vaṇṇena, ativelaṃ pajagghati.
‘‘Ubbariyāpihaṃ ayye, mantayāmi rahogato;
Anāmanto pavisati, pubbe appaṭivedito.
‘‘Laddhadvāro katokāso, ahirikaṃ anādaraṃ;
Sahāyaṃ tena dosena, dajjāhaṃ dakarakkhino’’ti. (jā. 1.16.241-243);
Tattha ajjāpi tena vaṇṇenāti yathā cariyāya pubbe maṃ anubandhanto mayā anāthena saddhiṃ ekatova bhuñjanto sayanto hatthaṃ paharitvā mahāhasitaṃ hasi, ajjāpi tatheva hasati, duggatakāle viya maṃ maññati. Anāmantoti raho nandādeviyā saddhiṃ mantentepi mayi ajānāpetvā sahasāva pavisati. Iminā dosena taṃ ahirikaṃ anādaraṃ dakarakkhasassa dassāmīti.
Atha paribbājikā ‘‘mahārāja, tava sahāyakassa tāva eso doso hotu, purohito pana tava bahūpakāro’’ti tassa guṇaṃ kathentī āha –
‘‘Kusalo sabbanimittānaṃ, rutaññū āgatāgamo;
Uppāte supine yutto, niyyāne ca pavesane.
‘‘Paṭṭho
Brāhmaṇaṃ kena dosena, dajjāsi dakarakkhino’’ti. (jā. 1.16.244-245);
Tattha sabbanimittānanti ‘‘iminā nimittena idaṃ bhavissati, iminā ida’’nti evaṃ sabbanimittesu kusalo. Rutaññūti sabbaravaṃ jānāti. Uppāteti candaggāhasūriyaggāhaukkāpātadisāḍāhādike uppāte. Supine yuttoti supine ca tassa nipphattijānanavasena yutto. Niyyāne ca pavesaneti iminā nakkhattena niyyāyitabbaṃ, iminā pavisitabbanti jānāti. Paṭṭhoti cheko paṭibalo, bhūmiyañca antalikkhe ca dosaguṇe jānituṃ samattho. Nakkhattapadakovidoti aṭṭhavīsatiyā nakkhattakoṭṭhāsesu cheko. Taṃ kena dosena dakarakkhasassa dassasīti.
Rājā tassa dosaṃ kathento āha –
‘‘Parisāyampi me ayye, ummīletvā udikkhati;
Tasmā accabhamuṃ luddaṃ, dajjāhaṃ dakarakkhino’’ti. (jā. 1.16.246);
Tassattho – ayye, esa maṃ parisamajjhe olokentopi akkhīni ummīletvā kuddho viya udikkhati, tasmā evaṃ atikkamitvā ṭhitabhamuṃ amanāpena ukkhittabhamukaṃ viya luddaṃ bhayānakaṃ taṃ ahaṃ dakarakkhasassa dassāmīti.
Tato
‘‘Sasamuddapariyāyaṃ, mahiṃ sāgarakuṇḍalaṃ;
Vasundharaṃ āvasati, amaccaparivārito.
‘‘Cāturanto mahāraṭṭho, vijitāvī mahabbalo;
Pathabyā ekarājāsi, yaso te vipulaṃ gato.
‘‘Soḷasitthisahassāni, āmuttamaṇikuṇḍalā;
Nānājanapadā nārī, devakaññūpamā subhā.
‘‘Evaṃ
Sukhitānaṃ piyaṃ dīghaṃ, jīvitaṃ āhu khattiya.
‘‘Atha tvaṃ kena vaṇṇena, kena vā pana hetunā;
Paṇḍitaṃ anurakkhanto, pāṇaṃ cajasi duccaja’’nti. (jā. 1.16.247-251);
Tattha sasamuddapariyāyanti samuddamariyādasaṅkhātena samuddaparikkhepena samannāgataṃ. Sāgarakuṇḍalanti parikkhipitvā ṭhitassa sāgarassa kuṇḍalabhūtaṃ. Vijitāvīti vijitasaṅgāmo. Ekarājāti aññassa attano sadisassa rañño abhāvato ekova rājā. Sabbakāmasamiddhinanti sabbesampi vatthukāmakilesakāmānaṃ samiddhiyā samannāgatānaṃ. Sukhitānanti evarūpānaṃ sukhitānaṃ sattānaṃ evaṃ sabbaṅgasampannaṃ jīvitaṃ dīghameva piyaṃ, na te appaṃ jīvitamicchantīti paṇḍitā vadanti. Pāṇanti evarūpaṃ attano jīvitaṃ kasmā paṇḍitaṃ anurakkhanto cajasīti.
Rājā tassā kathaṃ sutvā paṇḍitassa guṇaṃ kathento imā gāthā abhāsi –
‘‘Yatopi āgato ayye, mama hatthaṃ mahosadho;
Nābhijānāmi dhīrassa, aṇumattampi dukkaṭaṃ.
‘‘Sace ca kismici kāle, maraṇaṃ me pure siyā;
So me putte paputte ca, sukhāpeyya mahosadho.
‘‘Anāgataṃ
Anāparādhakammantaṃ, na dajjaṃ dakarakkhino’’ti. (jā. 1.16.252-254);
Tattha kismicīti kismiñci kāle. Sukhāpeyyāti sukhasmiṃyeva patiṭṭhāpeyya. Sabbamatthanti esa anāgatañca paccuppannañca atītañca sabbaṃ atthaṃ sabbaññubuddho viya passati. Anāparādhakammantanti kāyakammādīsu aparādharahitaṃ. Na dajjanti ayye, evaṃ asamadhuraṃ
Iti imaṃ jātakaṃ yathānusandhippattaṃ. Atha paribbājikā cintesi ‘‘ettakenapi paṇḍitassa guṇā pākaṭā na honti, sakalanagaravāsīnaṃ majjhe sāgarapiṭṭhe āsittatelaṃ vippakirantī viya tassa guṇe pākaṭe karissāmī’’ti rājānaṃ gahetvā pāsādā oruyha rājaṅgaṇe āsanaṃ paññapetvā tattha nisīdāpetvā nāgare sannipātāpetvā puna rājānaṃ ādito paṭṭhāya dakarakkhasassa pañhaṃ pucchitvā tena heṭṭhā kathitaniyāmeneva kathitakāle nāgare āmantetvā āha –
‘‘Idaṃ suṇātha pañcālā, cūḷaneyyassa bhāsitaṃ;
Paṇḍitaṃ anurakkhanto, pāṇaṃ cajati duccajaṃ.
‘‘Mātu
Attano cāpi pañcālo, channaṃ cajati jīvitaṃ.
‘‘Evaṃ mahatthikā paññā, nipuṇā sādhucintinī;
Diṭṭhadhammahitatthāya, samparāyasukhāya cā’’ti. (jā. 1.16.255-257);
Tattha mahatthikāti mahantaṃ atthaṃ gahetvā ṭhitā. Diṭṭhadhammahitatthāyāti imasmiṃyeva attabhāve hitatthāya ca paraloke sukhatthāya ca hotīti.
Iti sā ratanagharassa maṇikkhandhena kūṭaṃ gaṇhantī viya mahāsattassa guṇehi desanākūṭaṃ gaṇhīti.
Dakarakkhasapañho niṭṭhito.
Satthā
‘‘Bherī uppalavaṇṇāsi, pitā suddhodano ahu;
Mātā āsi mahāmāyā, amarā bimbasundarī.
‘‘Suvo ahosi ānando, sāriputto ca cūḷanī;
Devadatto ca kevaṭṭo, calākā thullanandinī.
‘‘Pañcālacandī sundarī, sāḷikā mallikā ahu;
Ambaṭṭho āsi kāmindo, poṭṭhapādo ca pukkuso.
‘‘Pilotiko ca devindo, senako āsi kassapo;
Udumbarā maṅgalikā, vedeho kāḷudāyako;
Mahosadho lokanātho, evaṃ dhāretha jātaka’’nti.
Umaṅgajātakavaṇṇanā pañcamā.
(Chaṭṭho bhāgo niṭṭhito.)