Kayavikkay±ti kay± ca vikkay± ca. Tul±k³µ±d²su k³µanti vañcana½. Tattha tul±k³µa½ t±va r³pak³µa½ aªgak³µa½ gahaºak³µa½ paµicchannak³µanti catubbidha½ hoti. Tattha r³pak³µa½ n±ma dve tul± sar³p± katv± gaºhanto mahatiy± gaºh±ti, dadanto khuddik±ya deti. Aªgak³µa½ n±ma gaºhanto pacch±bh±ge hatthena tula½ akkamati, dadanto pubbabh±ge. Gahaºak³µa½ n±ma gaºhanto m³le rajju½ gaºh±ti, dadanto agge. Paµicchannak³µa½ n±ma tula½ susira½ katv± anto ayacuººa½ pakkhipitv± gaºhanto ta½ pacch±bh±ge karoti, dadanto aggabh±ge. Ka½so vuccati suvaººap±ti, t±ya vañcana½ ka½sak³µa½. Katha½? Eka½ suvaººap±ti½ katv± aññ± dve tisso lohap±tiyo suvaººavaºº± karoti, tato janapada½ gantv± kiñcideva addhakula½ pavisitv±, “suvaººabh±jan±ni kiºath±”ti vatv± agghe pucchite samagghatara½ d±tuk±m± honti. Tato tehi “katha½ imesa½ suvaººabh±vo j±nitabbo”ti vutte– “v²ma½sitv± gaºhath±”ti suvaººap±ti½ p±s±ºe gha½sitv± sabb± p±tiyo datv± gacchati. M±nak³µa½ n±ma hadayabhedasikh±bhedarajjubhedavasena tividha½ hoti. Tattha hadayabhedo sappitel±diminanak±le labbhati. T±ni hi gaºhanto heµµh± chiddena m±nena, “saºika½ ±siñc±”ti vatv± antobh±jane bahu½ pagghar±petv± gaºh±ti; dadanto chidda½ pidh±ya s²gha½ p³retv± deti. Sikh±bhedo tilataº¹ul±diminanak±le labbhati. T±ni hi gaºhanto saºika½ sikha½ uss±petv± gaºh±ti, dadanto vegena p³retv± sikha½ chindanto deti. Rajjubhedo khettavatthuminanak±le labbhati. Lañja½ alabhant± hi khetta½ amahantampi mahanta½ katv± minanti. Ukkoµan±d²su ukkoµananti s±mike ass±mike k±tu½ lañjaggahaºa½. Vañcananti tehi tehi up±yehi paresa½ vañcana½. Tatridameka½ vatthu– eko kira luddako migañca migapotakañca gahetv± ±gacchati. Tameko dhutto, “ki½, bho, migo agghati, ki½ migapotako”ti ±ha. “Migo dve kah±paºe migapotako ekan”ti ca vutte kah±paºa½ datv± migapotaka½ gahetv± thoka½ gantv± nivatto, “na me, bho, migapotakena attho, miga½ me deh²”ti ±ha. Tena hi “dve kah±paºe deh²”ti. So ±ha– “nanu te, bho, may± paµhama½ eko kah±paºo dinno”ti. ¾ma dinnoti. “Imampi migapotaka½ gaºha, eva½ so ca kah±paºo ayañca kah±paºagghanako migapotakoti dve kah±paº± bhavissant²”ti. So k±raºa½ vadat²ti sallakkhetv± migapotaka½ gahetv± miga½ ad±s²ti. Nikat²ti yogavasena v± m±y±vasena v± ap±maªga½ p±maªganti, amaºi½ maºinti, asuvaººa½ suvaººanti katv± paµir³pakena vañcana½. S±ciyogoti kuµilayogo, etesa½yeva ukkoµan±d²nameta½ n±ma½, tasm± ukkoµanas±ciyogo vañcanas±ciyogo nikatis±ciyogoti evamettha attho daµµhabbo. Keci añña½ dassetv± aññassa parivattana½ s±ciyogoti vadanti. Ta½ pana vañcaneneva saªgahita½. Chedan±d²su chedananti hatthacchedan±di. Vadhoti m±raºa½. Bandhoti rajjubandhan±d²hi bandhana½. Vipar±mosoti himavipar±moso gumbavipar±mosoti duvidho. Ya½ himap±tasamaye himena paµicchann± hutv± maggapaµipanna½ jana½ musanti, aya½ himavipar±moso. Ya½ gumb±d²hi paµicchann± musanti, aya½ gumbavipar±moso. ¾lopo vuccati g±manigam±d²na½ vilopakaraºa½. Sahas±k±roti s±hasikakiriy±, geha½ pavisitv± manuss±na½ ure sattha½ µhapetv± icchitabhaº¹aggahaºa½. Evametasm± chedana…pe… sahas±k±r± paµivirato hoti. 294. So santuµµho hot²ti sv±ya½ bhikkhu heµµh± vuttena cat³su paccayesu dv±dasavidhena itar²tarapaccayasantosena samann±gato hoti. Imin± pana dv±dasavidhena itar²tarapaccayasantosena samann±gatassa bhikkhuno aµµha parikkh±r± vaµµanti t²ºi c²var±ni patto dantakaµµhacchedanav±si ek± s³ci k±yabandhana½ pariss±vananti. Vuttampi ceta½–
“Tic²varañca patto ca, v±si s³ci ca bandhana½;
pariss±vanena aµµhete, yuttayogassa bhikkhuno”ti.
Te sabbepi k±yaparih±rik±pi honti kucchiparih±rik±pi. Katha½? Tic²vara½ t±va niv±setv± p±rupitv± ca vicaraºak±le k±ya½ pariharati poset²ti k±yaparih±rika½ hoti, c²varakaººena udaka½ pariss±vetv± pivanak±le kh±ditabbaphal±phalaggahaºak±le ca kucchi½ pariharati poset²ti kucchiparih±rika½ hoti. Pattopi tena udaka½ uddharitv± nah±nak±le kuµiparibhaº¹akaraºak±le ca k±yaparih±riko hoti, ±h±ra½ gahetv± bhuñjanak±le kucchiparih±riko hoti. V±sipi t±ya dantakaµµhacchedanak±le mañcap²µh±na½ aªgap±dac²varakuµidaº¹akasajjanak±le ca k±yaparih±rik± hoti, ucchucchedanan±¼iker±ditacchanak±le kucchiparih±rik±. S³cipi c²varasibbanak±le k±yaparih±rik± hoti, p³va½ v± phala½ v± vijjhitv± kh±danak±le kucchiparih±rik±. K±yabandhana½ bandhitv± vicaraºak±le k±yaparih±rika½, ucchu-±d²ni bandhitv± gahaºak±le kucchiparih±rika½. Pariss±vana½ tena udaka½ pariss±vetv± nah±nak±le, sen±sanaparibhaº¹akaraºak±le ca k±yaparih±rika½, p±n²yapariss±vanak±le teneva tilataº¹ulaputhuk±d²ni gahetv± kh±danak±le ca kucchiparih±rika½. Aya½ t±va aµµhaparikkh±rikassa parikkh±ramatt±. Navaparikkh±rikassa pana seyya½ pavisantassa tatraµµhakapaccattharaºa½ v± kuñcik± v± vaµµati. Dasaparikkh±rikassa nis²dana½ v± cammakhaº¹a½ v± vaµµati. Ek±dasaparikkh±rikassa kattarayaµµhi v± telan±¼ik± v± vaµµati. Dv±dasaparikkh±rikassa chatta½ v± up±han± v± vaµµati. Etesu ca aµµhaparikkh±rikova santuµµho, itare asantuµµh±, mahicch± mah±bh±r±ti na vattabb±. Etepi hi appicch±va santuµµh±va subhar±va sallahukavuttinova. Bhagav± pana nayima½ sutta½ tesa½ vasena kathesi, aµµhaparikkh±rikassa vasena kathesi. So hi khuddakav±siñca s³ciñca pariss±vane pakkhipitv± pattassa anto µhapetv± patta½ a½sak³µe laggetv± tic²vara½ k±yapaµibaddha½ katv± yenicchaka½ sukha½ pakkamati. Paµinivattetv± gahetabba½ n±massa na hoti, iti imassa bhikkhuno sallahukavuttita½ dassento bhagav±, santuµµho hoti k±yaparih±rikena c²varen±ti-±dim±ha. Tattha k±yaparih±riken±ti k±yapariharaºamattakena. Kucchiparih±riken±ti kucchipariharaºamattakena. Sam±d±yeva pakkamat²ti ta½ aµµhaparikkh±ramattaka½ sabba½ gahetv± k±yapaµibaddha½ katv±va gacchati, “mama vih±ro pariveºa½ upaµµh±ko”tissa saªgo v± baddho v± na hoti, so jiy± mutto saro viya, y³th± apakkanto mattahatth² viya icchiticchita½ sen±sana½ vanasaº¹a½ rukkham³la½ vanapabbh±ra½ paribhuñjanto ekova tiµµhati, ekova nis²dati, sabbiriy±pathesu ekova adutiyo.
“C±tuddiso appaµigho ca hoti,
santussam±no itar²tarena;
parissay±na½ sahit± achambh²,
eko care khaggavis±ºakappo”ti. (Su. ni. 42).
Eva½ vaººita½ khaggavis±ºakappata½ ±pajjati. Id±ni tamattha½ upam±ya s±dhento seyyath±p²ti-±dim±ha. Tattha pakkh² sakuºoti pakkhayutto sakuºo. Þet²ti uppatati. Aya½ panettha saªkhepattho– sakuº± n±ma “asukasmi½ padese rukkho paripakkaphalo”ti ñatv± n±n±dis±hi ±gantv± nakhapakkhatuº¹±d²hi tassa phal±ni vijjhant± vidhunant± kh±danti. “Ida½ ajjatan±ya ida½ sv±tan±ya bhavissat²”ti nesa½ na hoti. Phale pana kh²ºe neva rukkhassa ±rakkha½ µhapenti, na tattha patta½ v± nakha½ v± tuº¹a½ v± µhapenti, atha kho tasmi½ rukkhe anapekkho hutv± yo ya½ dis±bh±ga½ icchati, so tena sapattabh±rova– uppatitv± gacchati. Evameva aya½ bhikkhu nissaªgo nirapekkhoyeva pakkamati. Tena vutta½ “sam±d±yeva pakkamat²”ti. Ariyen±ti niddosena. Ajjhattanti sake attabh±ve. Anavajjasukhanti niddosasukha½. 295. So cakkhun± r³pa½ disv±ti so imin± ariyena s²lakkhandhena samann±gato bhikkhu cakkhuviññ±ºena r³pa½ passitv±ti attho. Sesapadesu ya½ vattabba½ siy±, ta½ sabba½ visuddhimagge vutta½. Aby±sekasukhanti kilesehi anavasittasukha½, avikiººasukhantipi vutta½. Indriyasa½varasukhañhi diµµh±d²su diµµhamatt±divasena pavattat±ya avikiººa½ hoti. So abhikkante paµikkanteti so manacchaµµh±na½ indriy±na½ sa½varena samann±gato bhikkhu imesu abhikkantapaµikkant±d²su sattasu µh±nesu satisampajaññavasena sampaj±nak±r² hoti. Tattha ya½ vattabba½ siy±, ta½ satipaµµh±ne vuttameva. 296. So imin± c±ti-±din± ki½ dasseti? Araññav±sassa paccayasampatti½ dasseti. Yassa hi ime catt±ro paccay± natthi, tassa araññav±so na ijjhati, tiracch±nagatehi v± vanacarakehi v± saddhi½ vattabbata½ ±pajjati, araññe adhivatth± devat±, “ki½ evar³passa p±pabhikkhuno araññav±sen±”ti bheravasadda½ s±venti, hatthehi s²sa½ paharitv± pal±yan±k±ra½ karonti. “Asuko bhikkhu arañña½ pavisitv± idañcidañca p±pakamma½ ak±s²”ti ayaso pattharati. Yassa panete catt±ro paccay± atthi, tassa araññav±so ijjhati, so hi attano s²la½ paccavekkhanto kiñci k±¼aka½ v± tilaka½ v± apassanto p²ti½ upp±detv± ta½ khayato vayato sammasanto ariyabh³mi½ okkamati, araññe adhivatth± devat± attaman± vaººa½ bh±santi, itissa udake pakkhittatelabindu viya yaso vitth±riko hoti. Tattha vivittanti suñña½ appasadda½, appanigghosanti attho. Etadeva hi sandh±ya vibhaªge, “vivittanti santike cepi sen±sana½ hoti, tañca an±kiººa½ gahaµµhehi pabbajitehi, tena ta½ vivittan”ti (vibha. 526) vutta½. Seti ceva ±sati ca etth±ti sen±sana½, mañcap²µh±d²nameta½ adhivacana½. Ten±ha– “sen±sananti mañcopi sen±sana½, p²µhampi bhisipi bimbohanampi, vih±ropi a¹¹hayogopi, p±s±dopi, hammiyampi, guh±pi, aµµopi, m±¼opi, leºampi, ve¼ugumbopi rukkham³lampi, maº¹apopi sen±sana½, yattha v± pana bhikkh³ paµikkamanti, sabbameta½ sen±sanan”ti. Apica “vih±ro a¹¹hayogo p±s±do hammiya½ guh±”ti ida½ vih±rasen±sana½ n±ma. “Mañco p²µha½, bhisi bimbohanan”ti ida½ mañcap²µhasen±sana½ n±ma. “Cimilik±, cammakhaº¹o, tiºasanth±ro, paººasanth±ro”ti ida½ santhatasen±sana½ n±ma. “Yattha v± pana bhikkh³ paµikkamant²”ti ida½ ok±sasen±sana½ n±m±ti eva½ catubbidha½ sen±sana½ hoti, ta½ sabbampi sen±sanaggahaºena gahitameva. Imassa pana sakuºasadisassa c±tuddisassa bhikkhuno anucchavika½ dassento arañña½ rukkham³lanti-±dim±ha. Tattha araññanti “nikkhamitv± bahi indakh²l±, sabbameta½ araññan”ti ida½ bhikkhun²na½ vasena ±gata½ arañña½. “¾raññaka½ n±ma sen±sana½ pañcadhanusatika½ pacchiman”ti (p±r±. 654) ida½ pana imassa bhikkhuno anur³pa½, tassa lakkhaºa½ visuddhimagge dhutaªganiddese vutta½. Rukkham³lanti ya½kiñci sandacch±ya½ vivitta½ rakkham³la½. Pabbatanti sela½. Tattha hi udakasoº¹²su udakakicca½ katv± s²t±ya rukkhacch±y±ya nisinnassa n±n±dis±su kh±yam±n±su s²tena v±tena v²jiyam±nassa citta½ ekagga½ hoti. Kandaranti ka½ vuccati udaka½, tena d±rita½, udakena bhinna½ pabbatappadesa½, ya½ nad²tumbantipi nad²kuñjantipi vadanti. Tattha hi rajatapaµµasadis± v±lik± honti, matthake maºivit±na½ viya vanagahana½, maºikkhandhasadisa½ udaka½ sandati. Evar³pa½ kandara½ oruyha p±n²ya½ pivitv± gatt±ni s²t±ni katv± v±lika½ uss±petv± pa½suk³lac²vara½ paññ±petv± nisinnassa samaºadhamma½ karoto citta½ ekagga½ hoti. Giriguhanti dvinna½ pabbat±na½ antar±, ekasmi½yeva v± umaªgasadisa½ mah±vivara½. Sus±nalakkhaºa½ visuddhimagge vutta½. Vanapatthanti atikkamitv± manuss±na½ upac±raµµh±na½, yattha na kasanti na vapanti. Tenev±ha– “vanapatthanti d³r±nameta½ sen±san±na½ adhivacanan”ti-±di (vibha. 531). Abbhok±santi acchanna½, ±kaªkham±no panettha c²varakuµi½ katv± vasati. Pal±lapuñjanti pal±lar±si½ Mah±pal±lapuñjato hi pal±la½ nikka¹¹hitv± pabbh±raleºasadise ±laye karonti, gacchagumb±d²nampi upari pal±la½ pakkhipitv± heµµh± nisinn± samaºadhamma½ karonti, ta½ sandh±yeta½ vutta½. Pacch±bhattanti bhattassa pacchato. Piº¹ap±tapaµikkantoti piº¹ap±tapariyesanato paµikkanto. Pallaªkanti samantato ³rubaddh±sana½. ¾bhujitv±ti bandhitv±. Uju½ k±ya½ paºidh±y±ti uparima½ sar²ra½ ujuka½ µhapetv± aµµh±rasa piµµhikaºµake koµiy± koµi½ paµip±detv±. Evañhi nisinnassa cammama½sanah±r³ni na paºamanti. Athassa y± tesa½ paºamanapaccay± khaºe khaºe vedan± uppajjeyyu½, t± na uppajjanti. T±su anuppajjam±n±su citta½ ekagga½ hoti, kammaµµh±na½ na paripatati, vuddhi½ ph±ti½ upagacchati. Parimukha½ sati½ upaµµhapetv±ti kammaµµh±n±bhimukha½ sati½ µhapayitv±, mukhasam²pe v± katv±ti attho. Teneva vibhaªge vutta½– “aya½ sati upaµµhit± hoti s³paµµhit± n±sikagge v± mukhanimitte v±, tena vuccati parimukha½ sati½ upaµµhapetv±”ti (vibha. 537). Atha v± “par²ti pariggahaµµho, mukhanti niyy±nattho, sat²ti upaµµh±nattho, tena vuccati parimukha½ satin”ti (paµi. ma. 1.164) eva½ paµisambhid±ya½ vuttanayenapettha attho daµµhabbo. Tatr±ya½ saªkhepo “pariggahitaniyy±nasati½ katv±”ti. Abhijjha½ loketi ettha lujjanapalujjanaµµhena pañcup±d±nakkhandh± loko, tasm± pañcasu up±d±nakkhandhesu r±ga½ pah±ya k±macchanda½ vikkhambhetv±ti ayamettha attho. Vigat±bhijjhen±ti vikkhambhanavasena pah²natt± vigat±bhijjhena, na cakkhuviññ±ºasadisen±ti attho. Abhijjh±ya citta½ parisodhet²ti abhijjh±to citta½ parimoceti. Yath± na½ s± muñcati ceva, muñcitv± ca na puna gaºh±ti, eva½ karot²ti attho. By±p±dapadosa½ pah±y±ti-±d²supi eseva nayo. By±pajjati imin± citta½ p³tikamm±s±dayo viya purimapakati½ pajahat²ti by±p±do. Vik±r±pattiy± padussati, para½ v± pad³seti vin±set²ti padoso. Ubhayameta½ kodhassev±dhivacana½. Thina½ cittagelañña½. Middha½ cetasikagelañña½. Thinañca middhañca thinamiddha½. ¾lokasaññ²ti rattimpi div± diµµha-±lokasañj±nanasamatthat±ya vigatan²varaº±ya parisuddh±ya saññ±ya samann±gato. Sato sampaj±noti satiy± ca ñ±ºena ca samann±gato. Ida½ ubhaya½ ±lokasaññ±ya upak±ratt± vutta½. Uddhaccañca kukkuccañca uddhaccakukkucca½. Tiººavicikicchoti vicikiccha½ taritv± atikkamitv± µhito. “Kathamida½ kathamidan”ti eva½ nappavattat²ti akatha½kath². Kusalesu dhammes³ti anavajjesu dhammesu. “Ime nu kho kusal±, kathamime kusal±”ti eva½ na vicikicchati na kaªkhat²ti attho. Ayamettha saªkhepo, imesu pana n²varaºesu vacanatthalakkhaº±dibhedato ya½ vattabba½ siy±, ta½ sabba½ visuddhimagge vutta½. 297. Paññ±ya dubbal²karaºeti ime pañca n²varaº± uppajjam±n± anuppann±ya lokiyalokuttar±ya paññ±ya uppajjitu½ na denti, uppann± api aµµha sam±pattiyo pañca v± abhiññ± ucchinditv± p±tenti; tasm± “paññ±ya dubbal²karaº±”ti vuccanti. Tath±gatapada½ itip²ti idampi tath±gatassa ñ±ºapada½ ñ±ºava¼añja½ ñ±ºena akkantaµµh±nanti vuccati. Tath±gatanisevitanti tath±gatassa ñ±ºaph±suk±ya nigha½sitaµµh±na½. Tath±gat±rañjitanti tath±gatassa ñ±ºad±µh±ya ±rañjitaµµh±na½. 299. Yath±bh³ta½ paj±n±t²ti yath±sabh±va½ paj±n±ti. Natveva t±va ariyas±vako niµµha½ gato hot²ti im± jh±n±bhiññ± b±hirakehipi s±dh±raº±ti na t±va niµµha½ gato hoti. Maggakkhaºepi apariyositakiccat±ya na t±va niµµha½ gato hoti. Apica kho niµµha½ gacchat²ti apica kho pana maggakkhaºe mah±hatthi½ passanto n±gavaniko viya samm±sambuddho bhagav±ti imin± ±k±rena t²su ratanesu niµµha½ gacchati. Niµµha½ gato hot²ti eva½ maggakkhaºe niµµha½ gacchanto arahattaphalakkhaºe pariyositasabbakiccat±ya sabb±k±rena t²su ratanesu niµµha½ gato hoti. Sesa½ utt±natthamev±ti.
Papañcas³daniy± majjhimanik±yaµµhakath±ya
C³¼ahatthipadopamasuttavaººan± niµµhit±.