Ett±vat± theriy±, “eva½ kho, ±vuso vis±kha, sakk±yadiµµhi hot²”ti eva½ purimapañha½ vissajjentiy± ettakena gamana½ hoti, ±gamana½ hoti, gaman±gamana½ hoti, vaµµa½ vattat²ti vaµµa½ matthaka½ p±petv± dassita½. Eva½ kho, ±vuso vis±kha, sakk±yadiµµhi na hot²ti pacchima½ pañha½ vissajjentiy± ettakena gamana½ na hoti, ±gamana½ na hoti, gaman±gamana½ na hoti, vaµµa½ n±ma na vattat²ti vivaµµa½ matthaka½ p±petv± dassita½. 462. Katamo pan±yye, ariyo aµµhaªgiko maggoti aya½ pañho theriy± paµipucchitv± vissajjetabbo bhaveyya– “up±saka, tay± heµµh± maggo pucchito, idha kasm± maggameva pucchas²”ti. S± pana attano byattat±ya paº¹iccena tassa adhipp±ya½ sallakkhesi– “imin± up±sakena heµµh± paµipattivasena maggo pucchito bhavissati, idha pana ta½ saªkhat±saªkhatalokiyalokuttarasaªgahit±saªgahitavasena pucchituk±mo bhavissat²”ti. Tasm± appaµipucchitv±va ya½ ya½ pucchi, ta½ ta½ vissajjesi. Tattha saªkhatoti cetito kappito pakappito ±y³hito kato nibbattito sam±pajjantena sam±pajjitabbo. T²hi ca kho, ±vuso vis±kha, khandhehi ariyo aµµhaªgiko maggo saªgahitoti ettha yasm± maggo sappadeso, tayo khandh± nippades±, tasm± aya½ sappadesatt± nagara½ viya rajjena nippadesehi t²hi khandhehi saªgahito. Tattha samm±v±c±dayo tayo s²lameva, tasm± te saj±tito s²lakkhandhena saªgahit±ti. Kiñc±pi hi p±¼iya½ s²lakkhandheti bhummena viya niddeso kato, attho pana karaºavasena veditabbo. Samm±v±y±m±d²su pana t²su sam±dhi attano dhammat±ya ±rammaºe ekaggabh±vena appetu½ na sakkoti. V²riye pana paggahakicca½ s±dhente satiy± ca apil±panakicca½ s±dhentiy± laddh³pak±ro hutv± sakkoti. Tatr±ya½ upam±– yath± hi “nakkhatta½ k²¼iss±m±”ti uyy±na½ paviµµhesu t²su sah±yesu eko supupphita½ campakarukkha½ disv± hattha½ ukkhipitv±pi gahetu½ na sakkuºeyya. Athassa dutiyo onamitv± piµµhi½ dadeyya, so tassa piµµhiya½ µhatv±pi kampam±no gahetu½ na sakkuºeyya Athassa itaro a½sak³µa½ upan±meyya, so ekassa piµµhiya½ µhatv± ekassa a½sak³µa½ olubbha yath±ruci pupph±ni ocinitv± pi¼andhitv± nakkhatta½ k²¼eyya. Eva½sampadamida½ daµµhabba½. Ekato uyy±na½ paviµµh± tayo sah±yak± viya hi ekato j±t± samm±v±y±m±dayo tayo dhamm±. Supupphitacampako viya ±rammaºa½. Hattha½ ukkhipitv±pi gahetu½ asakkonto viya attano dhammat±ya ±rammaºe ekaggabh±vena appetu½ asakkonto sam±dhi. Piµµhi½ datv± onatasah±yo viya v±y±mo. A½sak³µa½ datv± µhitasah±yo viya sati. Yath± tesu ekassa piµµhiya½ µhatv± ekassa a½sak³µa½ olubbha itaro yath±ruci puppha½ gahetu½ sakkoti, evameva½ v²riye paggahakicca½ s±dhente, satiy± ca apil±panakicca½ s±dhentiy± laddhupak±ro sam±dhi sakkoti ±rammaºe ekaggabh±vena appetu½. Tasm± sam±dhiyevettha saj±tito sam±dhikkhandhena saªgahito. V±y±masatiyo pana kiriyato saªgahit± honti. Samm±diµµhisamm±saªkappesupi paññ± attano dhammat±ya anicca½ dukkha½ anatt±ti ±rammaºa½ nicchetu½ na sakkoti, vitakke pana ±koµetv± ±koµetv± dente sakkoti. Katha½? Yath± hi heraññiko kah±paºa½ hatthe µhapetv± sabbabh±gesu oloketuk±mo sam±nopi na cakkhudaleneva parivattetu½ sakkoti, aªgulipabbehi pana parivattetv± ito cito ca oloketu½ sakkoti. Evameva na paññ± attano dhammat±ya anicc±divasena ±rammaºa½ nicchetu½ sakkoti, abhiniropanalakkhaºena pana ±hananapariy±hananarasena vitakkena ±koµentena viya parivattentena viya ca ±d±y± dinnameva vinicchetu½ sakkoti. Tasm± idh±pi samm±diµµhiyeva saj±tito paññ±kkhandhena saªgahit±. Samm±saªkappo pana kiriyato saªgahito hoti. Iti imehi t²hi khandhehi maggo saªgaha½ gacchati. Tena vutta½– “t²hi ca kho, ±vuso vis±kha, khandhehi ariyo aµµhaªgiko maggo saªgahito”ti. Id±ni ekacittakkhaºika½ maggasam±dhi½ sanimitta½ saparikkh±ra½ pucchanto, katamo pan±yyeti-±dim±ha. Tassa vissajjane catt±ro satipaµµh±n± maggakkhaºe catukiccas±dhanavasena uppann± sati, s± sam±dhissa paccayatthena nimitta½. Catt±ro sammappadh±n± catukiccas±dhanavaseneva uppanna½ v²riya½, ta½ pariv±raµµhena parikkh±ro hoti. Tesa½yeva dhamm±nanti tesa½ maggasampayuttadhamm±na½. ¾sevan±ti-±d²su ekacittakkhaºik±yeva ±sevan±dayo vutt±ti. Vitaº¹av±d² pana, “ekacittakkhaºiko n±ma maggo natthi, ‘eva½ bh±veyya satta vass±n²’ti hi vacanato sattapi vass±ni maggabh±van± hoti, kiles± pana lahu chijjant± sattahi ñ±ºehi chijjant²”ti vadati. So “sutta½ ±har±”ti vattabbo. Addh± añña½ apassanto, “y± tesa½yeva dhamm±na½ ±sevan± bh±van± bahul²kamman”ti idameva sutta½ ±haritv±, “aññena cittena ±sevati, aññena bh±veti, aññena bahul²karot²”ti vakkhati. Tato vattabbo– “ki½ panida½, sutta½ neyyattha½ n²tatthan”ti. Tato vakkhati– “n²tattha½ yath± sutta½ tatheva attho”ti. Tassa ida½ uttara½– eva½ sante eka½ citta½ ±sevam±na½ uppanna½, aparampi ±sevam±na½, aparampi ±sevam±nanti eva½ divasampi ±sevan±va bhavissati, kuto bh±van±, kuto bahul²kamma½? Eka½ v± bh±vayam±na½ uppanna½ aparampi bh±vayam±na½ aparampi bh±vayam±nanti eva½ divasampi bh±van±va bhavissati, kuto ±sevan± kuto bahul²kamma½? Eka½ v± bahul²karonta½ uppanna½, aparampi bahul²karonta½, aparampi bahul²karontanti eva½ divasampi bahul²kammameva bhavissati kuto ±sevan±, kuto bh±van±ti. Atha v± eva½ vadeyya– “ekena cittena ±sevati, dv²hi bh±veti, t²hi bahul²karoti. Dv²hi v± ±sevati, t²hi bh±veti, ekena bahul²karoti T²hi v± ±sevati, ekena bh±veti, dv²hi bahul²karot²”ti. So vattabbo– “m± sutta½ me laddhanti ya½ v± ta½ v± avaca. Pañha½ vissajjentena n±ma ±cariyassa santike vasitv± buddhavacana½ uggaºhitv± attharasa½ viditv± vattabba½ hoti. Ekacittakkhaºik±va aya½ ±sevan±, ekacittakkhaºik± bh±van±, ekacittakkhaºika½ bahul²kamma½. Khayag±milokuttaramaggo bahulacittakkhaºiko n±ma natthi, ‘ekacittakkhaºikoyev±’ti saññ±petabbo. Sace sañj±n±ti, sañj±n±tu, no ce sañj±n±ti, gaccha p±tova vih±ra½ pavisitv± y±gu½ piv±h²”ti uyyojetabbo. 463. Kati pan±yye saªkh±r±ti idha ki½ pucchati? Ye saªkh±re nirodhetv± nirodha½ sam±pajjati, te pucchiss±m²ti pucchati. Tenevassa adhipp±ya½ ñatv± ther², puññ±bhisaªkh±r±d²su anekesu saªkh±resu vijjam±nesupi, k±yasaªkh±r±dayova ±cikkhant², tayome ±vusoti-±dim±ha. Tattha k±yapaµibaddhatt± k±yena saªkhar²yati kar²yati nibbatt²yat²ti k±yasaªkh±ro. V±ca½ saªkharoti karoti nibbattet²ti vac²saªkh±ro. Cittapaµibaddhatt± cittena saªkhar²yati kar²yati nibbatt²yat²ti cittasaªkh±ro. Katamo pan±yyeti idha ki½ pucchati? Ime saªkh±r± aññamaññamiss± ±lu¼it± avibh³t± dudd²pan±. Tath± hi, k±yadv±re ±d±nagahaºamuñcanacopan±ni p±petv± uppann± aµµha k±m±vacarakusalacetan± dv±dasa akusalacetan±ti eva½ kusal±kusal± v²sati cetan±pi ass±sapass±s±pi k±yasaªkh±r±tveva vuccanti. Vac²dv±re hanusa½copana½ vac²bheda½ p±petv± uppann± vuttappak±r±va v²sati cetan±pi vitakkavic±r±pi vac²saªkh±rotveva vuccanti. K±yavac²dv±resu copana½ apatt± raho nisinnassa cintayato uppann± kusal±kusal± ek³nati½sa cetan±pi saññ± ca vedan± c±ti ime dve dhamm±pi cittasaªkh±rotveva vuccanti. Eva½ ime saªkh±r± aññamaññamiss± ±lu¼it± avibh³t± dudd²pan±. Te p±kaµe vibh³te katv± kath±pess±m²ti pucchati. Kasm± pan±yyeti idha k±yasaªkh±r±din±massa padattha½ pucchati. Tassa vissajjane k±yappaµibaddh±ti k±yanissit±, k±ye sati honti, asati na honti. Cittappaµibaddh±ti cittanissit±, citte sati honti, asati na honti. 464. Id±ni ki½ nu kho es± saññ±vedayitanirodha½ valañjeti, na valañjeti. Ciººavas² v± tattha no ciººavas²ti j±nanattha½ pucchanto, katha½ pan±yye, saññ±vedayitanirodhasam±patti hot²ti-±dim±ha. Tassa vissajjane sam±pajjissanti v± sam±pajj±m²ti v± padadvayena nevasaññ±n±saññ±yatanasam±pattik±lo kathito. Sam±pannoti padena antonirodho. Tath± purimehi dv²hi padehi sacittakak±lo kathito, pacchimena acittakak±lo. Pubbeva tath± citta½ bh±vita½ hot²ti nirodhasam±pattito pubbe addh±naparicchedak±leyeva, ettaka½ k±la½ acittako bhaviss±m²ti addh±naparicchedacitta½ bh±vita½ hoti. Ya½ ta½ tathatt±ya upanet²ti ya½ eva½ bh±vita½ citta½, ta½ puggala½ tathatt±ya acittakabh±v±ya upaneti. Paµhama½ nirujjhati vac²saªkh±roti sesasaªkh±rehi paµhama½ dutiyajjh±neyeva nirujjhati. Tato k±yasaªkh±roti tato para½ k±yasaªkh±ro catutthajjh±ne nirujjhati. Tato cittasaªkh±roti tato para½ cittasaªkh±ro antonirodhe nirujjhati. Vuµµhahissanti v± vuµµhah±m²ti v± padadvayena antonirodhak±lo kathito. Vuµµhitoti padena phalasam±pattik±lo. Tath± purimehi dv²hi padehi acittakak±lo kathito, pacchimena sacittakak±lo. Pubbeva tath± citta½ bh±vita½ hot²ti nirodhasam±pattito pubbe addh±naparicchedak±leyeva ettaka½ k±la½ acittako hutv± tato para½ sacittako bhaviss±m²ti addh±naparicchedacitta½ bh±vita½ hoti. Ya½ ta½ tathatt±ya upanet²ti ya½ eva½ bh±vita½ citta½, ta½ puggala½ tathatt±ya sacittakabh±v±ya upaneti. Iti heµµh± nirodhasam±pajjanak±lo gahito, idha nirodhato vuµµh±nak±lo. Id±ni nirodhakatha½ kathetu½ v±roti nirodhakath± kathetabb± siy±, s± panes±, “dv²hi balehi samann±gatatt± tayo ca saªkh±r±na½ paµippassaddhiy± so¼asahi ñ±ºacariy±hi navahi sam±dhicariy±hi vas²bh±vat±paññ± nirodhasam±pattiy± ñ±ºan”ti m±tika½ µhapetv± sabb±k±rena visuddhimagge kathit±. Tasm± tattha kathitanayeneva gahetabb± Ko pan±ya½ nirodho n±ma? Catunna½ khandh±na½ paµisaªkh± appavatti. Atha kimatthameta½ sam±pajjant²ti. Saªkh±r±na½ pavatte ukkaºµhit± satt±ha½ acittak± hutv± sukha½ vihariss±ma, diµµhadhammanibb±na½ n±meta½, yadida½ nirodhoti etadattha½ sam±pajjanti. Paµhama½ uppajjati cittasaªkh±roti nirodh± vuµµhahantassa hi phalasam±patticitta½ paµhama½ uppajjati. Ta½sampayutta½ saññañca vedanañca sandh±ya, “paµhama½ uppajjati cittasaªkh±ro”ti ±ha. Tato k±yasaªkh±roti tato para½ bhavaªgasamaye k±yasaªkh±ro uppajjati. Ki½ pana phalasam±patti ass±sapass±se na samuµµh±pet²ti? Samuµµh±peti. Imassa pana catutthajjh±nik± phalasam±patti, s± na samuµµh±peti. Ki½ v± etena phalasam±patti paµhamajjh±nik± v± hotu, dutiyatatiyacatutthajjh±nik± v±, sant±ya sam±pattiy± vuµµhitassa bhikkhuno ass±sapass±s± abboh±rik± honti. Tesa½ abboh±rikabh±vo sañj²vattheravatthun± veditabbo. Sañj²vattherassa hi sam±pattito vuµµh±ya ki½sukapupphasadise v²taccitaªg±re maddam±nassa gacchato c²vare a½sumattampi na jh±yi, usum±k±ramattampi n±hosi, sam±pattiphala½ n±metanti vadanti. Evameva½ sant±ya sam±pattiy± vuµµhitassa bhikkhuno ass±sapass±s± abboh±rik± hont²ti bhavaªgasamayeneveta½ kathitanti veditabba½. Tato vac²saªkh±roti tato para½ kiriyamayapavattava¼añjanak±le vac²saªkh±ro uppajjati. Ki½ bhavaªga½ vitakkavic±re na samuµµh±pet²ti? Samuµµh±peti. Ta½samuµµh±n± pana vitakkavic±r± v±ca½ abhisaªkh±tu½ na sakkont²ti kiriyamayapavattava¼añjanak±lenevata½ kathita½. Suññato phassoti-±dayo saguºen±pi ±rammaºen±pi kathetabb±. Saguºena t±va suññat± n±ma phalasam±patti, t±ya sahaj±ta½ phassa½ sandh±ya suññato phassoti vutta½. Animitt±paºihitesupieseva nayo. ¾rammaºena pana nibb±na½ r±g±d²hi suññatt± suñña½ n±ma, r±ganimitt±d²na½ abh±v± animitta½, r±gadosamohappaºidh²na½ abh±v± appaºihita½. Suññata½ nibb±na½ ±rammaºa½ katv± uppannaphalasam±pattiya½ phasso suññato n±ma. Animitt±paºihitesupi eseva nayo. Apar± ±gamaniyakath± n±ma hoti, suññat±, animitt±, appaºihit±ti hi vipassan±pi vuccati. Tattha yo bhikkhu saªkh±re aniccato pariggahetv± aniccato disv± aniccato vuµµh±ti, tassa vuµµh±nag±minivipassan± animitt± n±ma hoti. Yo dukkhato pariggahetv± dukkhato disv± dukkhato vuµµh±ti, tassa appaºihit± n±ma. Yo anattato pariggahetv± anattato disv± anattato vuµµh±ti, tassa suññat± n±ma. Tattha animittavipassan±ya maggo animitto n±ma, animittamaggassa phala½ animitta½ n±ma. Animittaphalasam±pattisahaj±te phasse phusante animitto phasso phusat²ti vuccati. Appaºihitasuññatesupi eseva nayo. ¾gamaniyena kathite pana suññato v± phasso animitto v± phasso appaºihito v± phassoti vikappo ±pajjeyya, tasm± saguºena ceva ±rammaºena ca kathetabba½. Evañhi tayo phass± phusant²ti sameti. Vivekaninnanti-±d²su nibb±na½ viveko n±ma, tasmi½ viveke ninna½ onatanti vivekaninna½. Aññato ±gantv± yena viveko, tena vaªka½ viya hutv± µhitanti vivekapoºa½. Yena viveko, tena patam±na½ viya µhitanti vivekapabbh±ra½. 465. Id±ni y± vedan± nirodhetv± nirodhasam±patti½ sam±pajjati, t± pucchiss±m²ti pucchanto kati pan±yye, vedan±ti ±ha. K±yika½ v±ti-±d²su pañcadv±rika½ sukha½ k±yika½ n±ma, manodv±rika½ cetasika½ n±m±ti veditabba½. Tattha sukhanti sabh±vaniddeso. S±tanti tasseva madhurabh±vad²paka½ vevacana½. Vedayitanti vedayitabh±vad²paka½, sabbavedan±na½ s±dh±raºavacana½. Sesapadesupi eseva nayo. Ýhitisukh± vipariº±madukkh±ti-±d²su sukh±ya vedan±ya atthibh±vo sukha½, natthibh±vo dukkha½. Dukkh±ya vedan±ya atthibh±vo dukkha½, natthibh±vo sukha½. Adukkhamasukh±ya vedan±ya j±nanabh±vo sukha½, aj±nanabh±vo dukkhanti attho. Ki½ anusayo anuset²ti katamo anusayo anuseti. Appah²naµµhena sayito viya hot²ti anusayapuccha½ pucchati. Na kho, ±vuso vis±kha, sabb±ya sukh±ya vedan±ya r±g±nusayo anuset²ti na sabb±ya sukh±ya vedan±ya r±g±nusayo anuseti. Na sabb±ya sukh±ya vedan±ya so appah²no, na sabba½ sukha½ vedana½ ±rabbha uppajjat²ti attho. Esa nayo sabbattha. Ki½ pah±tabbanti aya½ pah±napucch± n±ma. R±ga½ tena pajahat²ti ettha ekeneva by±karaºena dve pucch± vissajjesi. Idha bhikkhu r±g±nusaya½ vikkhambhetv± paµhamajjh±na½ sam±pajjati, jh±navikkhambhita½ r±g±nusaya½ tath± vikkhambhitameva katv± vipassana½ va¹¹hetv± an±g±mimaggena samuggh±teti. So an±g±mimaggena pah²nopi tath± vikkhambhitatt±va paµhamajjh±ne n±nuseti n±ma. Ten±ha– “na tattha r±g±nusayo anuset²”ti. Tad±yatananti ta½ ±yatana½, paramass±sabh±vena patiµµh±nabh³ta½ arahattanti attho. Iti anuttares³ti eva½ anuttar± vimokkh±ti laddhan±me arahatte. Piha½ upaµµh±payatoti patthana½ paµµhapentassa. Uppajjati pih±paccay± domanassanti patthan±ya paµµhapanam³laka½ domanassa½ uppajjati. Ta½ paneta½ na patthan±ya paµµhapanam³laka½ uppajjati, patthetv± alabhantassa pana al±bham³laka½ uppajjam±na½, “uppajjati pih±paccay±”ti vutta½. Tattha kiñc±pi domanassa½ n±ma ekantena akusala½, ida½ pana sevitabba½ domanassa½ vaµµat²ti vadanti. Yogino hi tem±sika½ cham±sika½ v± navam±sika½ v± paµipada½ gaºhanti. Tesu yo ta½ ta½ paµipada½ gahetv± antok±laparicchedeyeva arahatta½ p±puºiss±m²ti ghaµento v±yamanto na sakkoti yath±paricchinnak±lena p±puºitu½, tassa balavadomanassa½ uppajjati, ±¼indikav±simah±phussadevattherassa viya assudh±r± pavattanti. Thero kira ek³nav²sativass±ni gatapacc±gatavatta½ p³resi. Tassa, “imasmi½ v±re arahatta½ gaºhiss±mi, imasmi½ v±re visuddhipav±raºa½ pav±ress±m²”ti m±nasa½ bandhitv± samaºadhamma½ karontasseva ek³nav²sativass±ni atikkant±ni. Pav±raº±divase ±gate therassa assup±tena muttadivaso n±ma n±hosi. V²satime pana vasse arahatta½ p±ºuºi. Paµigha½ tena pajahat²ti ettha domanasseneva paµigha½ pajahati. Na hi paµigheneva paµighappah±na½, domanassena v± domanassappah±na½ n±ma atthi. Aya½ pana bhikkhu tem±sik±d²su aññatara½ paµipada½ gahetv± iti paµisañcikkhati– “passa bhikkhu, ki½ tuyha½ s²lena h²naµµh±na½ atthi, ud±hu v²riyena, ud±hu paññ±ya, nanu te s²la½ suparisuddha½ v²riya½ supaggahita½ paññ± s³r± hutv± vahat²”ti. So eva½ paµisañcikkhitv±, “na d±ni puna imassa domanassassa uppajjitu½ dass±m²”ti v²riya½ da¼ha½ katv± antotem±se v± antocham±se v± antonavam±se v± an±g±mimaggena ta½ samuggh±teti. Imin± pariy±yena paµigheneva paµigha½, domanasseneva domanassa½ pajahati n±ma. Na tattha paµigh±nusayo anuset²ti tattha evar³pe domanasse paµigh±nusayo n±nuseti. Na ta½ ±rabbha uppajjati, pah²nova tattha paµigh±nusayoti attho. Avijja½ tena pajahat²ti idha bhikkhu avijj±nusaya½ vikkhambhetv± catutthajjh±na½ sam±pajjati, jh±navikkhambhita½ avijj±nusaya½ tath± vikkhambhitameva katv± vipassana½ va¹¹hetv± arahattamaggena samuggh±teti. So arahattamaggena pah²nopi tath± vikkhambhitatt±va catutthajjh±ne n±nuseti n±ma. Ten±ha– “na tattha avijj±nusayo anuset²”ti. 466. Id±ni paµibh±gapuccha½ pucchanto sukh±ya pan±yyeti-±dim±ha. Tassa vissajjane yasm± sukhassa dukkha½, dukkhassa ca sukha½ paccan²ka½, tasm± dv²su vedan±su visabh±gapaµibh±go kathito. Upekkh± pana andhak±r± avibh³t± dudd²pan±, avijj±pi t±dis±v±ti tenettha sabh±gapaµibh±go kathito. Yattakesu pana µh±nesu avijj± tama½ karoti, tattakesu vijj± tama½ vinodet²ti visabh±gapaµibh±go kathito. Avijj±ya kho, ±vusoti ettha ubhopete dhamm± an±sav± lokuttar±ti sabh±gapaµibh±gova kathito. Vimuttiy± kho, ±vusoti ettha an±savaµµhena lokuttaraµµhena aby±kataµµhena ca sabh±gapaµibh±gova kathito. Accay±s²ti ettha pañha½ atikkamitv± gatos²ti attho. N±sakkhi pañh±na½ pariyanta½ gahetunti pañh±na½ paricchedapam±ºa½ gahetu½ n±sakkhi, appaµibh±gadhammassa paµibh±ga½ pucchi. Nibb±na½ n±meta½ appaµibh±ga½ na sakk± n²la½ v± p²taka½ v±ti kenaci dhammena saddhi½ paµibh±ga½ katv± dassetu½. Tañca tva½ imin± adhipp±yena pucchas²ti attho. Ett±vat± c±ya½ up±sako yath± n±ma sattame ghare sal±kabhatta½ labhitv± gato bhikkhu satta ghar±ni atikkamma aµµhamassa dv±re µhito sabb±nipi satta geh±ni viraddhova na aññ±si, evameva½ appaµibh±gadhammassa paµibh±ga½ pucchanto sabb±supi sattasu sappaµibh±gapucch±su viraddhova hot²ti veditabbo. Nibb±nogadhanti nibb±nabbhantara½ nibb±na½ anupaviµµha½. Nibb±napar±yananti nibb±na½ para½ ayanamassa par± gati, na tato para½ gacchat²ti attho. Nibb±na½ pariyos±na½ avas±na½ ass±ti nibb±napariyos±na½. 467. Paº¹it±ti paº¹iccena samann±gat±, dh±tukusal± ±yatanakusal± paµiccasamupp±dakusal± µh±n±µµh±nakusal±ti attho. Mah±paññ±ti mahante atthe mahante dhamme mahant± niruttiyo mahant±ni paµibh±n±ni pariggaºhanasamatth±ya paññ±ya samann±gat±. Yath± ta½ dhammadinn±y±ti yath± dhammadinn±ya bhikkhuniy± by±kata½, ahampi ta½ evameva½ by±kareyyanti. Ett±vat± ca pana aya½ suttanto jinabh±sito n±ma j±to, na s±vakabh±sito. Yath± hi r±jayuttehi likhita½ paººa½ y±va r±jamuddik±ya na lañchita½ hoti, na t±va r±japaººanti saªkhya½ gacchati; lañchitamatta½ pana r±japaººa½ n±ma hoti, tath±, “ahampi ta½ evameva by±kareyyan”ti im±ya jinavacanamuddik±ya lañchitatt± aya½ suttanto ±haccavacanena jinabh±sito n±ma j±to. Sesa½ sabbattha utt±natthamev±ti.
Papañcas³daniy± majjhimanik±yaµµhakath±ya
C³¼avedallasuttavaººan± niµµhit±.